Džan Fejs – skarbs un nežēlīgs karotājs

Trejvalstu laikmetā dzīvoja Džan Fejs (miris 221. gadā), kurš bija drosmīgs un skarbs Šu - Haņu valsts karavadonis. Viņš ar Guaņ Juju palīdzēja Liu Bejam izveidot Šu - Haņu valsti un visi trīs visu mūžu uzturēja brālīgas attiecības.

Džans Fejs – skarbs un nežēlīgs karotājs (ilustrācija: Blū Hsiao)

Sākumā Džan Fejs bija pārticis miesnieks, kurš vēlāk kļuva slavens kā stiprs un bezbailīgs karotājs, it īpaši pēc tam, kad viņš viens pats uz zirga apsargādams tiltu, ar kliedzienu aizbiedēja veselu armiju. Visus, kas gatavojās ar viņu iesaistīties cīņā, viņš sagaidīja ar frāzi: „Vai esat gatavi uzsākt cīņu ar Džan Feju?”

Lai gan viņam bija nesavaldīga alkoholiķa reputācija, tomēr nepieciešamības gadījumā viņa prāts bija ļoti vērīgs un ass.

Savas militārās karjeras sākumā un kara laika jukās, zaudējis kontaktus ar pārējiem, Džan Fejs apmetās kādā apgabalā. Viņš nodarbojās ne tikai ar militāro aizsardzību, bet risināja arī civilos strīdus.

Bija kāds gadījums ar bagātu vietējo fermeri, kurš apvainoja simpātisku, bet nabadzīgu sievieti arbūzu zādzībā. Fermeris atnesa uz tiesu trīs arbūzus kā pierādījumu. Sieviete apgalvoja, ka šis lauksaimnieks nelicis viņai mieru un centies izmantot. Neskatoties uz nelaimīgās sievietes iebildumiem, kura tiesas laikā neizlaida mazuli no rokām, Džan Fejs paziņoja, ka sieviete par zādzību ir jāsoda.

Lauksaimniekam par lielu prieku Džan Fejs lika savākt viņam savus arbūzus, un vest līdzi apsūdzēto sievieti un bērnu kā savus vergus. Visu acu priekšā fermeris visiem spēkiem centās noturēt arbūzus un bērnu vienlaicīgi. Nespēdams to izdarīt, viņš nosēdināja bērnu uz grīdas, lai saņemtu arbūzus. Džan Fejs nikni uzkliedza: „Tu, viltīgais muļķi! Ja tāds spēcīgs cilvēks kā tu nespēj noturēt vienlaicīgi bērnu un arbūzus, tad kā gan gādīga māte riskētu ar savu bērnu, lai nozagtu arbūzus? Sargi, atbrīvojiet sievieti un sitiet fermeri bez žēlastības!” Nav pierakstu par to, vai šis fermeris izdzīvoja, bet ir zināms, ka no tiem, kas nokaitināja Džan Feju, reti kurš palika dzīvs.

Tieši tāpat viņš atrisināja kāda māla podu tirgotāja sūdzību. Podu tirgotājs apvainoja klibu cilvēku podu zādzībā, kurš reiz bez ļauna nodoma bija demonstrējis, kā viņš ar spieķa palīdzību žonglē ar podiem. Par šiem tiesas procesiem daudz runāja, un Džan Fejs, iespējams sev pašam par pārsteigumu, tika atzīts par gudru un objektīvu tiesnesi. Tajā laikā sabiedriskā kārtība šajā apgabalā pakāpeniski uzlabojās.

213. gadā Džan Feja karapulks uzbruka Ji provincei un tika apturēts pie vārtiem, kurus apsargāja pieredzējis, gados vecs karotājs. Džan Feja pirmais uzbrukums bija neveiksmīgs, un viņu ievainoja vecā karotāja bulta. Taču visiem par pārsteigumu Džan Fejs izdomāja lamatas un notvēra veco karotāju, kurš bija dusmīgs par iebrukumu, un palika nelokāms pat pirms nāves soda izpildīšanas. Uz Džan Feju tas atstāja tik lielu iespaidu, ka viņš pats to atsēja, atvainojās un ar lielu cieņu lūdza viņam palīdzību. Tādas Džana Feja uzvedības aizkustināts vecais karavīrs padevās, un pārliecināja arī citus kareivjus pievienoties Džan Feja armijai, lai atjaunotu likumīgo Haņu dinastiju.

Uzzinājis par sava drauga Guaņ Juja nāvi, Džan Fejs nodevās dzeršanai. 55 gadu vecumā Džan Feju nogalināja padotie, pret kuriem viņš bija rupji un netaisni izturējies.