Guaņ Jujs – uzticīgs un taisnprātīgs svētais karotājs

Guaņ Jujs bija viens no Persiku dārza trim brāļiem. Viņš noslēdza draudzību ar salmu sandaļu meistara dēlu Liu Beju un turīgu miesnieku Džan Feju. Viņi zvērēja būt uzticīgi brāļi līdz pat nāvei. Vēlāk, Trejvalstu periodā Liu Bejs kļuva par Šu-Haņu valsts pirmo valdnieku, bet Guaņ Jujs kļuva pazīstams ne tikai kā izcils kaujas mākslu meistars un kara stratēģis, bet tika slavēts arī par godīgumu un uzticību Liu Bejam.

Guaņ Jujs – uzticīgs un taisnprātīgs svētais karotājs (Blue Sjao ilustrācija, Epoch Times)

Kad Liu Bejs tikko uzsāka savu militāro karjeru, kaujā ar Cao Cao viņa nelielā vienība tika sakauta, izkliedēta uz dažādām pusēm un neviens nezināja viņa atrašanās vietu. Cao Cao sagūstīja divas Liu Beja sievas un viņu drošības dēļ Guaņ Jujs padevās Cao Cao.

Lai nomelnotu Guaņ Juja uzticību Liu Bejam, Cao Cao iemitināja viņu nelielā mājiņā kopā ar Liu Beja sievām. Viņam par pārsteigumu, Guaņ Jujs naktīs palika ārpus mājas, nepagurstoši apsargājot Liu Beja ģimeni.

Pārsteigts par Guaņ Juja kaujas prasmēm un raksturu, Cao Cao centās pārvilināt viņu savā pusē ar jebkuriem līdzekļiem. Viņš izturējās pret Guaņ Juju ar lielu cieņu, iecēla viņu par ģenerāli un piedāvāja viņam daudz dārglietu, zelta un sudraba lietas, skaistas sievietes un lielisku kara zirgu, kurš tajā laikā bija visātrākais. Tomēr viņš joprojām juta, ka Guaņ Jujs vēlas aizbraukt, lai sameklētu savu brāli Liu Beju. Tāpēc viņš sūtīja ģenerāli, kuram ar Guaņ Juju bija labas attiecības, uzzināt viņa nodomus.

Guaņ Jujs neslēpa savas jūtas un teica: „Es pilnībā zinu par man parādīto godu un privilēģijām, bet es esmu zvērējis cīnīties kopā ar Liu Beju un par viņu mirt. Agrāk vai vēlāk es došos pie Liu Beja. Man tikai jāuzzina, kur viņš atrodas. Tomēr, pirms aizbraukšu, es atmaksāšu Cao Cao par man izrādīto labvēlību.” To dzirdot, Cao Cao nopūtās: „Cik godājams un ārkārtīgi taisns cilvēks!” un vairs necentās izdarīt uz viņu spiedienu.

Guaņ Jujs cīnījās par Cao Cao, un kaujā nogalināja divus lieliskus pretinieka ģenerāļus, no kuriem visi baidījās. Pēc tam viņš lūdza atļauju aizbraukšanai, jo bija uzzinājis par Liu Beja situāciju. Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem atvadīties no Cao Cao, Guaņ Jujs uzrakstīja viņam atvadu vēstuli. Viņš atstāja pilī savu oficiālo kara zīmogu un visas no Cao Cao saņemtās dāvanas, klāt pievienojot detalizētu dāvanu sarakstu, un devās apsargāt Liu Beja sievas, kuras devās prom zirgu ekipāžā.

Kad Cao Cao padomnieki ierosināja panākt un nogalināt Guaņ Juju, lai nepieļautu, ka tas kalpo viņu ienaidniekam, Cao Cao ar nopūtu atbildēja: „Katrs kalpo savam kungam, un es cienu viņa izvēli, bet tas ir negods, ka es nevarēju viņu piespiest kalpot man, neko darīt, jādzenas pakaļ.”

Riskēdams ar savu dzīvību, Guaņ Jujs nogalināja sešus Cao Cao apsargus piecos robežapsardzes vārtos, lai aizsargātu Liu Beja sievas, kurām bija caur tiem jāizbrauc. Viņš sargāja Liu Beja ģimeni visu brauciena laiku un visbeidzot ar viņu satikās.

Pēc dažiem gadiem kaujā pie Sarkanajām Klintīm Cao Cao cieta sakāvi, bet sākoties juceklim, viņam kopā ar dažiem apsargiem izdevās aizbēgt. Sapratis, pa kuru maršrutu bēgs Cao Cao, Džuge Lians lika Guaņ Jujam ievilināt viņu slazdā un notvert.

Guaņ Jujs apturēja Cao Cao uz šaura lauku ceļa. Cao Cao lūdza žēlastību un atgādināja par viņam agrāk izrādīto labvēlību. Guaņ Jujs ļāva Cao Cao un viņa apsargiem aizbēgt, lai gan zināja, ka var tikt sodīts pēc kara laika likumiem.

Ņemot vērā viņa iepriekšējos nopelnus, Guaņ Jujs tika apžēlots. Viņš turpināja dienēt Liu Beja karaspēkā un pateicoties savai izcilajai kara stratēģijai, uzvarēja daudzās kaujās. 219. gadā Guaņ Jujs zaudēja kauju, viņu notvēra un izpildīja nāvessodu.

Visu savu mūžu Guaņ Jujs uzticīgi pildīja zvērestu, ko bija devis Liu Bejam un Džan Fejam. Taisnprātīguma dēļ viņu cienīja visās trijās valstīs. 16. gadsimtā viņš tika kanonizēts par Svēto Ķīnas Karotāju, aizstāvi pret visu ļaunumu, un gadsimtiem ilgi tika pielūgts daudzās Āzijas reliģijās.