Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē (10. nodaļa)

Satura rādītājs

1. Likums un ticība

2. Likums komunistu tirānijas apstākļos

a) Valsts terora nelikumīgās politikas

b) Mūžam mainīgie labā un ļaunā standarti

c) Konstitūcijas ignorēšana

3. Kā komunisms izkropļo likumu Rietumos

a) Likuma morālā pamata graušana

b) Likumdošanas un propagandas pilnvaru sagrābšana

c) Likuma izkropļota interpretācija

d) Tiesībsargājošo orgānu pilnvaru ierobežošana

e) Ārvalstu likumu izmantošana ASV suverenitātes vājināšanai

4. Likuma būtības atgriešana

Atsauces

* * *

1. Likums un ticība

Likums ir dzelžains godīguma un taisnīguma spēks, kas aizstāv labo un soda ļauno. Tiem, kas raksta likumus, ir skaidri jāizprot, kas ir labs un kas ir ļauns. No ticības viedokļa raugoties, šie kritēriji nāk no dievišķā. Senatnes gudro vīru mācības un reliģiskie raksti veidoja stabilu pamatu cilvēku sabiedrības likumiem.

Hammurapi likumi, kas tika izstrādāti senajā Babilonijā, ir viens no vissenākajiem zināmajiem rakstīto likumu krājumiem. Akmens plāksnē virs paša likumu kodeksa iegravēta iespaidīga aina: Saules un taisnīguma dievs Šamašs dāvā likumu krājumu valdniekam Hammurapi. Šī aina atspoguļo to, kā Dievs piešķir cilvēku valdniekam tiesības pārvaldīt savu tautu, izmantojot likuma varu.

Ebreji Vecajā Derībā iekļautos desmit baušļus uzskatīja vienlaikus gan par dievišķu, gan laicīgu likumu – šī tradīcija kļuva par Rietumu likumdošanas kultūras pamatu. No 4. gadsimta Romas imperatoru laikiem līdz pat Austrumromas imperatoram Justiniānam I un viņa pēctečiem, kā arī pirmajam Lielbritānijas anglosakšu karalim Alfrēdam Lielajam, tiesību sistēma vadījās pēc desmit baušļiem un kristīgās doktrīnas. [1]

Reliģiju sekotāji uzskata, ka likumam, lai to varētu uzskatīt par likumīgu, ir jāatbilst dievišķajiem labā un ļaunā standartiem, kā arī reliģiskajām mācībām. Domāšanas veids, kas izriet no nevardarbīgas pilsoniskās nepaklausības Amerikas Savienotajās Valstīs, ir meklējams agrīnajā kristiešu mācībā. Kad Romas imperators Gajs Kaligula pavēlēja uzsliet viņa statuju Jeruzalemes templī, bet kristiešiem pielūgt romiešu dievus, pēdējie labāk izvēlējās tikt sisti krustā vai sadedzināti uz sārta, nekā paklausīt. Izpildīt pavēli nozīmētu pārkāpt pirmos divus baušļus – citiem vārdiem sakot, imperators pieprasīja nostādīt laicīgos likumus augstāk par dievišķajiem baušļiem, kas ir svēti un neaizskarami.

Desmit baušļus var iedalīt divās kategorijās. Pirmajos četros ir aprakstītas attiecības starp cilvēku un Dievu – proti, ko nozīmē pienācīga cieņa pret Dievu. Pārējie seši regulē cilvēku savstarpējās attiecības, un aicina mīlēt otru, kā pašam sevi. Godbijība pret Dievu ir obligāta prasība, kas ļauj cilvēcei saglabāt godīguma un taisnīguma principus nemainīgus.

Tas pats notika senajā Ķīnā, kur likums vēsturiski tika izsludināts ar imperatora pavēli. Imperatoram jeb "Debesu dēlam" bija jāvadās pēc Dieva gribas un debesu un zemes principiem. Tas ir "Dao" jeb "Ceļš", ko mācīja Laodzi un Dzeltenais imperators. Haņu dinastijas laika Konfūcija skolas sekotājs Duns Džunšu sacījis: "Dao diženums nāk no Debesīm. Debesis mūžam paliek nemainīgas, nemainās arī Dao". [2] Senajā ķīniešu valodā jēdziens "debesis" nav dabas spēku apzīmējums, bet gan norāda uz dievišķo. Ticība Debesu Dao veido ķīniešu kultūras garīgo pamatu. No šīs pārliecības izrietošās imperiālās likumdošanas sistēmas ietekmēja Ķīnu tūkstošiem gadu.

20. gadsimta amerikāņu tiesību zinātnieks Harolds Dž. Bermans uzskatīja, ka likums iet roku rokā ar vispārējiem sabiedrības morāles un ticības principiem. Pat tad, ja baznīca un valsts ir nošķirtas, abas ir savstarpēji atkarīgas. Jebkurā sabiedrībā taisnīguma un likumības koncepcijām ir jāsakņojas tajā, kas tiek uzskatīts par svētu un neaizskaramu. [3] Mūsdienu tiesību sistēmā saglabājušies daudzi reliģisko rituāli aspekti, kas pastiprina tās spēku.

2. Likums komunistu tirānijas apstākļos

Komunistiskās partijas ir antiteistiski kulti. To mērķis ir saraut sabiedrības saikni ar tās senču kultūru un tradicionālajām vērtībām, un savos likumdošanas principos tās nekad nesekos taisnām Dievu mācībām. Nav reāli gaidīt, ka komunistiskās partijas patiešām centīsies saglabāt godīgumu vai taisnīgumu.

a) Valsts terora nelikumīgās politikas

Tradicionāli kristieši runā par to, ka mums jāmīl citi tā, kā mīlam sevi, un arī Konfūcija mācībās teikts, ka labestīgs cilvēks mīl citus. Šeit mīlestība neaprobežojas tikai ar šauras mīlestības jēdzienu, kas pastāv starp vīrieti un sievieti, ģimenes locekļiem vai draugu starpā. Mīlestība sevī ietver arī labestību, žēlsirdību, taisnīgumu, pašaizliedzību un citus tikumus. Ar šo kultūrvēsturisko pamatu likums ir ne tikai svēts, bet tas arī atspoguļo cilvēku sabiedrībā valdošo mīlestības garu.

Neviena tiesību sistēma nevar cerēt, ka spēs ņemt vērā visus iespējamos konfliktu veidus un pasludināt spriedumus katrā no tiem. Tādējādi likumam ir jāņem vērā visu pušu subjektivitāte. Tiesnesim jāvadās pēc likuma būtības, lai pasludinātu spriedumu, kas ir saskaņā ar labestības principu.

Jeruzalemes templī Jēzus brīdināja farizejus par viņu liekulību, jo, lai gan viņi stingri turējās pie Mozus vārdiem, viņi neievēroja tādus bauslībā noteiktos tikumus kā taisnīgums, žēlsirdība un patiesīgums. Jēzus sabatā pats dziedināja sirgstošos pagānus un sēdēja pie viņu gultām, jo viņam patiesi rūpēja mācībā izklāstītā labestība, ne tikai šī jēdziena burtiskā nozīme.

Turpretim komunisms sakņojas ienaidā. Tas ne tikai ienīst Dievu, tas ienīst arī kultūru, dzīvesveidu un tradīcijas, kuras Dievs noteicis cilvēcei. Kārlis Markss nekautrējās izteicienos, izsakot vēlmi pazudināt sevi un līdz ar sevi visu pasauli. Vēstulē savai nākamajai sievai viņš rakstīja: "Ženij, ja vien mēs spēsim sakausēt mūsu dvēseles vienā, tad es ar nicinājumu metīšu cimdu pasaulei sejā, tad es soļošu pāri krāsmatām kā radītājs!" [4]

Sergejs Ņečajevs, komunistu terorists cariskajā Krievijā, savā brošūrā "Revolucionārais katehisms" rakstīja, ka revolucionāram ir jāsarauj "visas saites, kas viņu vieno ar sabiedrisko kārtību un civilizēto pasauli ar visiem tās likumiem, morāli un paražām, ar visām tās vispārpieņemtajām tradīcijām". Revolucionāram, pēc Ņečajeva domām, vajadzētu sevi uzskatīt par šīs pasaules un tās tradīciju mūžīgo ienaidnieku, un "ja viņš turpina ar tām sadzīvot, tad tikai tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk tās iznīcinātu". [5] Tas, ka Ņečajevs lieto garīdzniecības terminu "katehisms" savam bezdievīgajam redzējumam, norāda uz komunisma sektantisko nicinājumu pret cilvēciskumu un dievišķo. "Tas nav revolucionārs, kas izjūt simpātijas pret šo pasauli," rakstīja Ņečajevs.

Līdzīgu viedokli pauda arī Ļeņins: "Diktatūra ir vara, kas balstās tieši uz spēku, kuru neierobežo nekādi likumi. Proletariāta revolucionārā diktatūra ir vara, ko proletariāts iekaro un saglabā, pielietojot vardarbību pret buržuāziju, vara, ko neierobežo nekādi likumi." [6]

Politiskās varas izmantošana, lai nogalinātu, spīdzinātu un piemērotu kolektīvos sodus, nepastāvot juridiskiem ierobežojumiem, nav nekas cits kā valsts terorisms, un tas ir pirmais, ko komunistiskie režīmi dara, tiklīdz tiek pie varas.

Vairāku mēnešu laikā pēc tam, kad 1917. gadā boļševiki gāza Krievijas valdību, politiskās cīņas gaitā tika noslepkavoti simtiem tūkstoši cilvēku. Boļševiki nodibināja "Viskrievijas Ārkārtas komisiju cīņai ar kontrrevolūciju un sabotāžu" (saīsināti sauktu par Čeku) un piešķīra tai tiesības bez tiesas sprieduma sodīt ar nāvi (nošaut uz vietas). No 1918. līdz 1922. gadam čekisti bez tiesas sprieduma noslepkavoja ne mazāk kā divus miljonus cilvēku. [7]

Bijušais Centrālkomitejas propagandas ministrs, Padomju Savienības komunistiskās partijas Politbiroja un Sekretariāta loceklis Aleksandrs Jakovļevs rakstīja, ka 20. gadsimtā vien, Krievijā kara, bada un represiju rezultātā ir miruši 60 miljoni cilvēku. Izpētījis publiskos arhīvus, viņš aplēsa, ka padomju vajāšanas kampaņās tikuši nogalināti 20 līdz 30 miljoni cilvēku. 1987. gadā Padomju Savienības Politbirojs izveidoja komisiju, kuras sastāvā bija arī Jakovļevs, lai izskatītu padomju varas laikā pieļautās tiesu kļūdas. Izskatījis tūkstošiem lietu, Jakovļevs rakstīja: "Ir sajūta, ka mani jau sen nekas tā nav spējis satriekt. Šķiet, ka šīs zvērības pastrādājusi garīgi atpalikušu cilvēku grupa, taču es baidos, ka ar šādu izskaidrojumu rodas risks pārāk vienkāršot problēmu." [8] Acīmredzot, Jakovļevs spēja saskatīt, ka komunistu laikmetā pastrādātās zvērības nebija vis impulsīvu darbību, bet gan rūpīgas plānošanas rezultāts. Šie noziegumi tika pastrādāti ne jau pasaules labā, bet gan dziļā naidā pret dzīvību kā tādu. Komunisma veicinātāji zvērības pastrādā nevis aiz nezināšanas, bet gan aiz ļaunprātības.

b) Mūžam mainīgie labā un ļaunā standarti

Kamēr komunisms ignorē tiesiskumu, lai īstenotu valsts teroru, Rietumvalstu priekšā tas spēlē teātri, apgalvojot, ka ir apņēmības pilns ievērot likumu. Tas tiek darīts, lai gūtu iespēju iefiltrēties brīvajās sabiedrībās un sagraut tās ar tirdzniecības un ekonomiskās partnerības, kultūras apmaiņas un ģeopolitiskās sadarbības palīdzību. Piemēram, 1979. gadā, kad Ķīna uzsāka savu reformu un atklātības politiku, Ķīnas komunistiskā partija (KĶP) pieņēma "kriminālprocesa likumu", kas, šķietami, bija paredzēts tiesu varas stiprināšanai. Bet šis likums nekad nav pa īstam stājies spēkā.

Markss uzskatīja, ka likums ir "šķiru pretrunu" produkts un instruments, kas īsteno valdošās šķiras gribu. Komunistiskās partijas likumi nenāk ne no Dieva, ne no patiesas mīlestības pret tautu, ne arī no vēlmes veidot godīgu un taisnīgu sabiedrību. Svarīgas ir vien valdošās šķiras, tas ir, konkrētās valsts komunistiskās partijas, intereses. Mainoties partijas mērķiem un interesēm, mainās arī tās pieņemtie likumi.

Protams, tiklīdz ĶKP sagrāba varu, tā pieņēma šķiru cīņu par savu vadlīniju un sāka aplaupīt visus pilsoņus. Tā izsludināja likumus pret "kontrrevolucionāru darbību", kas bija vērsti pret ikvienu, kurš iebilda pret partijas īstenoto zagšanas politiku. Kontrrevolucionārus ĶKP sodīja ar ieslodzījumu vai nāvi.

Pabeigusi savu plaša mēroga laupīšanas kampaņu, ĶKP meklēja veidus, kā paturēt valsts īpašumtiesības un saglabāt salaupīto. Tā pārcēla savas prioritātes uz ekonomisko attīstību un ieviesa likumus, kas aizsargāja privātīpašumu. Patiesībā tas nozīmēja vien partijas interešu aizstāvību. Piemēram, plaši izplatītā Ķīnas iedzīvotāju māju piespiedu nojaukšana, lai atbrīvotu vietu jauniem projektiem, uzskatāmi demonstrē, kā režīms nepārtraukti pārkāpj tiesības uz privātīpašumu.

1999. gada martā ĶKP paziņoja par nepieciešamību "pārvaldīt valsti saskaņā ar likumu". [9] Bet tikai dažus mēnešus vēlāk tā visā valstī uzsāka Faluņgun vajāšanu, un šīs nežēlīgās kampaņas īstenošanai izveidoja gestapo tipa un ārpus likuma ietvariem pastāvošu iestādi – "ofisu 610". Lai tas īstenotu savu misiju, Faluņgun apspiešanu, "ofisam 610" tika piešķirtas pilnvaras ignorēt visus likumus un tiesas procedūras, ļaujot tam manipulēt ar valsts drošības aparātu un tiesu sistēmu.

Partija periodiski izgudro jaunus ienaidniekus, lai saglabātu savu tirānisko varu pār Ķīnas tautu. Vajāšanas objekti nemitīgi mainās – sākot no muižniekiem un kapitālistiem 50. un 60. gados līdz pat studentiem, kas 1989. gadā prasīja demokrātiju, Faluņgun praktizētājiem un citiem ticīgajiem ķīniešiem, kā arī cilvēktiesību juristiem, kuri uzdrošinājās uzņemties viņu lietas.

Līdz ar to likumi ir bieži jāmaina. 70 valdīšanas gados partija ir pieņēmusi četras konstitūcijas, no kurām pēdējā, kopš tās spēkā stāšanās 1982. gadā, ir četrreiz labota. Bagātinot savu pieredzi daudzo politisko kampaņu laikā, ĶKP ir izmantojusi likumu, lai pielāgotu un nomaskētu savus motīvus un darbības. Dažreiz tā pat necenšas īpaši maskēties.

c) Konstitūcijas ignorēšana

Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcija ir pārpildīta ar daudznozīmīgiem formulējumiem, lai parādītu, ka ĶKP ir apņēmusies ievērot tiesiskumu un civilizētās starptautiskās normas. Tomēr praksē konstitūcija nekad netiek pilnībā ievērota, un tādas pamattiesības kā vārda, ticības un biedrošanās brīvība faktiski netiek aizsargātas.

Saskaņā ar marksisma teoriju, likums atspoguļo valdošās šķiras gribu, nevis objektīvu taisnīgumu. Ir tikai likumsakarīgi, ka komunistiskā partija pieņem un groza likumus, jo tai jāapspiež savi ienaidnieki un jāuzspiež sabiedrībai sava griba. Saskaņā ar šāda veida sistēmu ikviens, kurš uzdrošinās apstrīdēt "valdošās šķiras gribu", tas ir, ikviens, kas iebilst pret komunistiskās partijas interesēm, ir pakļauts likumīgai vajāšanai kā šķiras ienaidnieks, neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir bezdarbnieks, demobilizēts karavīrs, zemnieks, kura zeme tikusi atsavināta, cilvēktiesību aizstāvis vai vienkārši cilvēks, kas cīnās par iztiku.

Komunistiskajās valstīs pieņemtie likumi vienmēr darbojas režīma interesēs. Ja advokāts mēģinās atsaukties uz likumu un argumentēt par labu taisnīgumam, tiesnesis un prokurors viņu apklusinās ar vārdiem par šī likuma iespējamo nozīmi. Viņi pat nekaunas apgalvot, ka tiesa darbojas komunistiskās partijas vadībā, un tai jāpilda tās rīkojumi. Lai arī kādas būtu šo atsevišķo tiesu darbinieku domas, viņu teiktais patiešām atspoguļo komunistisko režīmu likumu būtību.

Angļu filozofs Frānsiss Bēkons reiz rakstīja par ļaunumu, kas tiek nodarīts, ja likums tiek izmantots, lai diktētu pavēles, nevis nodrošinātu objektīvu spriedumu: "Viens kļūdains spriedums nodara vairāk ļaunuma nekā daudzi kļūdaini piemēri. Jo tie sagandē visu straumi, kamēr pirmais sagandē pašu avotu." [10]

Ķīnas tiesu sistēmā tiesas sēdēs, kurās izskata lietas, kas saistītas ar netaisnīgi vajātajiem Faluņgun praktizētājiem, tiesneši var teikt, piemēram, šādus vārdus: "Kāpēc jūs pieminat likumu? Man rūp tikai politika." "Partija nepieļauj aizstāvību. Līderu vārdi ir likums." "Komunistiskā partija pārvalda tiesu, tāpēc mums ir jāseko partijas līnijai." "Faluņgun jautājumu risināšanai nav nepieciešama juridiska procedūra." "Nerunājiet ar mani par sirdsapziņu," u. tml. [11]

Komunisma laikā izstrādātajiem likumiem, kas ir mūžam mainīgi un tiek īstenoti tikai izlases veidā, nepiemīt nekāds svētums, no kura varētu izrietēt likumīga vara. Pēdējā gadsimta laikā likuma gars, pēc kura vadās partijas tiesu sistēma ir novedis pie neskaitāmām netaisnībām un izraisījis simtiem miljonu nevainīgu cilvēku nāvi – tas ir asins parāds, kuru neviens komunisma idejas pārstāvis nekad nespēs atmaksāt.

"Slepkavam būs jāsamaksā ar savu dzīvību, tāpat kā parādniekam ar naudu" – teic ķīniešu sakāmvārds. Ja komunistiskā partija patiešām rīkotos saskaņā ar likumu, tai nāktos atbildēt par savu asiņaino pagātni.

3. Kā komunisms izkropļo likumu Rietumos

Tāpat kā politika, ekonomika, izglītība un citas sabiedrības jomas, arī tiesiskums Rietumos nav spējis izvairīties no komunisma rēga iefiltrēšanās un graujošās darbības. Komunistiskajās valstīs ar likumu tiek manipulēts, tas tiek pielietots kā instruments režīma varas uzturēšanai, komunistiskās partijas ideoloģijas stiprināšanai un tautas apspiešanai. Brīvajās valstīs rēga nodoms ir ar likuma palīdzību izkropļot labā un ļaunā standartus, graut tradicionālo ticību un likuma morālos pamatus, kā arī sagrābt likumdošanas un izpildvaras pilnvaras, tādējādi liekot stāties spēkā dēmoniskām normām.

Komunisma rēga ietekme uz likuma varu ir vērojama visā Rietumu pasaulē. Tā kā ASV ir brīvās pasaules līdere, šajā sadaļā galvenā vērība pievērsta ASV juridisko institūciju graušanai.

a) Likuma morālo pamatu graušana

Tā kā komunistiskās partijas un visdažādākie tās sekotāji visā pasaulē popularizēja ateismu un evolūcijas teoriju, saikne starp likumu un dievišķajiem principiem pakāpeniski kļuva arvien vājāka. Likuma būtība sāka mainīties no tās dievišķās lomas – godīguma un taisnīguma uzturēšanas – uz politisko interešu un radikālās ideoloģijas gribas paušanu. Likums lielā mērā ir kļuvis par atriebības, arbitrāžas, darījumu slēgšanas un kompensāciju piešķiršanas instrumentu. Tas pavēra iespēju komunisma saindētajiem pieņemt likumus, lai grautu sabiedrību un tuvinātu cilvēci iznīcībai.

Liberālisms un progresīvisms neatzīst tradicionālo ticību un morālo vērtējumu, uztverot morāli kā laicīgu vienošanos, kas mainās atkarībā no sabiedrības attīstības. Piemēram, laulība tiek uzskatīta par vienkāršu vienošanos divu cilvēku starpā, ar kuru tie vēlas apliecināt savu atbildību viens pret otru, nevis par zvērestu, kas dots Dieva priekšā. Viendzimuma laulību atzīšana šķietami balstās uz vēlmi iestāties par brīvību un progresu – apgalvojumu, kas ir nestabils, un neizbēgami novedīs pie likuma izkropļošanas. Tradicionālo morāles normu nošķiršanu no likumības uzskatāmi demonstrē abortu lieta, kas 1992. gadā nonāca līdz Augstākajai tiesai. Trīs tiesneši paziņoja: "Daži no mums kā privātpersonas uzskata, ka aborti ir pretrunā mūsu morāles pamatprincipiem, tomēr tas nevar ietekmēt mūsu lēmumu. Mūsu pienākums ir nodrošināt brīvību visiem, nevis uzspiest savu morāles kodeksu." [12]

Citiem vārdiem sakot, likums par prioritāti izvirza brīvību, nevis morāli, un brīvības un morāles vērtības ir nošķirtas. Taču brīvība, kā to noteica Amerikas tēvi dibinātāji, ir "pašsaprotams" princips, proti, to ir piešķīris Dievs – vai, kā teikts Neatkarības deklarācijā, "viņu Radītājs". Atteikšanās no universālajiem standartiem, ko noteicis Radītājs, lai paplašinātu tā saukto brīvību klāstu, ir metode, ko velns izmanto, lai izkropļotu likumu un novestu cilvēci līdz bojāejai.

b) Likumdošanas un propagandas pilnvaru sagrābšana

Pirms jauns likums stājas spēkā, tas iziet vairākus posmus, tostarp sagatavošanu, apstiprināšanu no politiķu puses, pieņemšanu likumdevēja institūcijā un īstenošanu no tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku puses. Iespējams, ka par tā likumību lems arī tiesa. Šī procesa laikā likuma sagatavošanu un pieņemšanu ietekmē indivīdi vai grupas no akadēmiskajām aprindām, plašsaziņas līdzekļiem, juristu aprindām un pat izklaides industrijas. Komunisma rēgs ir atradis sev sabiedrotos visā sabiedrībā, kas palīdz tam pārņemt kontroli pār likumdošanas procesu. Dažādi lobisti ir darījuši visu iespējamo, lai valdības institūcijas pildītos ar kreisajiem. Tiesu sistēmā tie ir kļuvuši par tiesnešiem, prokuroriem un citām amatpersonām, kas atbildīgas par taisnīguma nodrošināšanu.

Prezidenti darīs visu, kas viņu spēkos, lai Augstākās tiesas tiesnešu krēslos ieceltu savus domubiedrus, vai arī izmantos savas pilnvaras, lai apietu tiesu sistēmu. Vēsturiski, liberāli noskaņotie ASV prezidenti mēdz izrādīt lielāku noslieci uz notiesāto apžēlošanu. Nesenās administrācijas laikā prezidents ir mīkstinājis spriedumus 1385 notiesātajiem un kopumā apžēlojis 212 notiesātos, kas ir lielākais apžēloto skaits kopš prezidenta Harija Trūmena administrācijas laikiem. [13] Kā vienu no saviem pēdējiem darbiem pirms aiziešanas no Baltā nama prezidents uzskatīja 209 personām piespriesto sodu mīkstināšanu un 64 personu apžēlošanu. Lielākā daļa apžēloto bija narkotisko vielu lietošanas noteikumu pārkāpēji, izņēmums bija vīrietis, kurš bija apsūdzēts un atzīts par vainīgu 700 000 slepenu militāro dokumentu nopludināšanā. Pateicoties prezidenta labvēlībai, šis vīrs izcieta mazāk nekā 7 gadus no piespriestajiem 35 gadiem cietumsoda. [14]

Lai gan konstitūcija piešķir prezidentam tiesības uz apžēlošanu, šo pilnvaru pārmērīga izmantošana ir pretrunā likuma funkcijām un mērķim, proti, sodīt par pārkāpumiem un aizstāvēt godprātīgus pilsoņus. 1954. gadā toreizējais Teksasas štata senators Lindons Džonsons, kurš vēlāk kļuva par 36. ASV prezidentu, ierosināja Džonsona grozījumu – noteikumu nodokļu kodeksā, kas aizliedz bezpeļņas organizācijām, tostarp baznīcām, iesaistīties noteiktās aktivitātēs. Pārkāpējiem varēja tikt atcelts atbrīvojums no nodokļiem. Šī iemesla dēļ dažas kristīgās baznīcas ir ieteikušas saviem priesteriem, runājot no kanceles, izvairīties no noteiktām tēmām, tostarp tādiem pretrunīgi vērtētiem sociāliem jautājumiem kā aborti, homoseksualitāte, eitanāzija, cilmes šūnu pētījumi u. tml.

Komunisma rēgs manipulē arī ar visām politiskajām grupām, cenšoties ar prokurora vēlēšanu palīdzību mainīt tiesību normas. Kāds apgabala prokurors, kuru amatā iecēla progresīvi noskaņoti mecenāti un politiskās grupas, savas pirmās darba nedēļas laikā atlaida no darba 31 prokuroru. Aicinot izbeigt "masveida ieslodzīšanu", viņš pavēlēja citiem saviem padotajiem pārtraukt kriminālvajāšanu par marihuānas glabāšanu. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī citos štatos. Losandželosas apgabala Prokuroru vietnieku arodbiedrības priekšsēdētāja reiz izteicās, ka izskatās, ka prokurori tiek aicināti "atlasīt un izvēlēties", kurus likumus konkrētā gadījumā piemērot. Pēc viņas domām, tas ir "slidens ceļš", kad ievēlētām amatpersonām prasa ignorēt likumus, kurus tie zvērējuši ievērot. [15]

Tiesnešu jurisdikcijā ir arī atcelt administratīvo dienestu rīkojumus. Piemēram, ASV imigrācijas likums dod prezidentam tiesības ārkārtas situācijās liegt ieceļošanu ārvalstniekiem. Tomēr daži liberālisma ietekmēti tiesneši uzskatīja, ka 45. prezidenta izdotais ieceļošanas aizliegums ir uzskatāms par reliģisku diskrimināciju. Viņu lēmumi aizkavēja šī aizlieguma stāšanos spēkā uz vairāk nekā četriem mēnešiem, līdz Augstākā tiesa apstiprināja izpildvaras lēmumu.

Tā kā juristi lielā mērā ietekmē tiesu lēmumus, juristu apvienības politiskās nostādnes var tieši ietekmēt to, vai tiek nodrošināta sekošana likuma garam. Kādas juristu asociācijas, kas darbojās visā valstī, dibinātājs bija pārliecināts sociālists, kurš ticēja valsts īpašumtiesībām un apgalvoja, ka viņa galīgais mērķis ir ieviest komunismu. [16] Asociācija lepojas ar desmitiem tūkstošu biedru visā valstī un simtiem miljonu lielu gada budžetu. Tā ir ierosinājusi tiesas prāvas, lai atbalstītu tādus jautājumus kā tiesības uz abortiem, viendzimuma laulības un homoseksuāļu tiesības adoptēt bērnus.

Liberālisma un progresīvisma piekritēji ieņem nozīmīgus politiskos amatus visā ASV un dominē akadēmiskajās aprindās, plašsaziņas līdzekļos un sabiedriskās kustībās. Tas ir ļāvis komunisma rēgam iegūt vēl nepieredzētu varu pār likumdošanas un tiesu procesiem.

c) Likuma izkropļota interpretācija

Tradicionālās reliģijas īpaši uzsver personīgās atbildības nozīmi. Lai raksturotu labo un ļauno, Bībelē Ecehiēla grāmatā tiek izmantota līdzība par tēvu un dēlu. Lai gan viņi ir tēvs un dēls, katrs pats ir atbildīgs par savas rīcības sekām un nav personīgi atbildīgs par otra rīcību. Kā teikts Bībelē: "Ko sēsi, to pļausi." Tāpat arī ķīnieši uzskata, ka labestība nesīs svētību, bet ļaunums saņems debesu sodu.

Brīvība nozīmē atbildību. Cilvēkam ir tiesības un brīvība izvēlēties, ko domāt, runāt un darīt. Taču tāpat cilvēkam ir jābūt atbildīgam par paša izdarīto izvēli. Ja reiz cilvēks ir pastrādājis noziegumu, viņam par to jāsaņem attiecīgs sods. Tāds ir taisnīguma princips. Tikmēr liberāli noskaņoti tiesneši mudina cilvēkus izvairīties no atbildības un novelt atbildību uz dažādiem apstākļiem, piemēram, viņu ekonomisko situāciju vai rasi, fizisko un garīgo veselību, izglītību un citiem demogrāfiskiem faktoriem, tādējādi ļaujot noziedzniekiem izvairīties no likumīga soda.

Aizliegums publiski paust savu ticību

Dievs amerikāņu dzīvē ir klātesošs visur. Tautas moto "Mēs ticam Dievam" ir redzams pat uz dolāra banknotes. ASV Neatkarības deklarācijā teikts, ka cilvēktiesības ir Radītāja dotas. Visas ASV valdības amatpersonas, tostarp prezidents un tiesneši, dodot zvērestu, saka "lai Dievs man palīdz". Bieži vien prezidenti savas runas beidz ar vārdiem: "Dievs, svētī Ameriku". Uzticības zvērestā, kas tiek dots valsts skolās, Amerikas Savienotās Valstis tiek raksturotas kā "viena nācija zem Dieva".

Dažas no šīm tradīcijām ir pastāvējušas jau vairāk nekā 200 gadu, gandrīz kopš Amerikas Savienoto Valstu dibināšanas. Taču pēdējo 60 gadu laikā kreisie ir nepārtraukti metuši tām izaicinājumus.

Kāda nacionāla juristu asociācija cenšas panākt, lai desmit baušļi vairs nebūtu izlikti publiskai apskatei visā ASV teritorijā. Visskaļākais gadījums notika Montgomerijā, Alabamas štatā. 2001. gadā asociācija aicināja noņemt plāksni ar desmit baušļiem, kas atradās štata tiesas ēkas rotondā. Grupa panāca, ka šo lietu izskatīs tiesnesis, kuru bija iecēlis demokrātu prezidents. Ar spriedumu, kura apjoms bija 76 lappuses, tiesnesis lēma par labu advokātu asociācijai.

Atsevišķi momenti spriedumā var izklausīties smieklīgi. Piemēram, tiesnesis apgalvoja, ka "svinīgā gaisotne rotondā, freskas aiz plāksnes un atmosfēra, ko rada logs ar ūdenskritumu", ir pietiekams iemesls, lai desmit baušļus no turienes aizvāktu. Tiesnesis arī norādīja, ka plāksnes "slīpā augšdaļa" atgādina atvērtu Bībeli un dod skatītājiem iemeslu "justies tā, it kā Alabamas štats veicinātu, atbalstītu, atbalstītu vai dotu priekšroku kristietībai". [17]

Jau 1980. gadā Augstākā tiesa aizliedza izvietot desmit baušļus valsts skolās. Šis lēmums kļuva par katalizatoru vispārējai kustībai valstī, kuras mērķis bija panākt, lai desmit baušļi tiktu aizvākti no sabiedrības acīm. Jūtas štatā juristu asociācija pat piedāvāja atlīdzību ikvienam, kas vēlētos ziņot par iepriekšminētajām plāksnēm, kuras vēl nav novāktas. [18]

2002. gada 26. jūnijā viena no ASV apgabaltiesām nolēma, ka valsts skolās ir jāaizliedz nodot "zvērestu", jo tajā ir iekļauti vārdi "sekot Dieva gribai". Šo lēmumu Augstākā tiesa 2004. gada 14. jūnijā atcēla. [19]

Par šo jautājumu joprojām notiek juridiska cīņa. Ateisti un kreisie aktīvisti uzbrūk Amerikas valsts himnai, moto, uzticības zvērestam, ko dod ASV karogam, lūgšanām skolās un tamlīdzīgām lietām. Neatkarības deklarācijā ietvertās atsauces uz Dievu jeb Radītāju atspoguļo dievišķos principus, kas ir ASV Konstitūcijas pamatā, un tās nav pretrunā Amerikas reliģiskās brīvības principam. Desmit baušļu un citu reliģisku plāksnīšu publiska izvietošana apliecina Amerikas iedzīvotāju dziļo ticību. Tas, ka valstī, kuras pamatā ir spēcīgas garīgās tradīcijas, parādās politiskas kustības, kas cenšas aizliegt publiski paust ticību dievišķajam, liecina par to, cik lielā mērā komunisms ir iefiltrējies tiesību sistēmā.

Konstitūcijas būtības izmainīšana, mainot interpretāciju un izmantojot tiesu praksi

Izstrādājot ASV Konstitūciju, valsts dibinātāji noteica varas dalīšanu, un sākotnēji tiesu varai bija vismazāk pilnvaru. Kongress (likumdevēja vara) ir atbildīgs par likumu pieņemšanu; prezidents (izpildvara) ir atbildīgs par kongresa pieņemto likumu izpildi un ievērošanu; un Augstākajai tiesai (tiesu vara) nav tiesību nedz pieņemt likumus, nedz īstenot pārvaldi.

2002. gadā, kad Augstākā tiesa izskatīja lietu par Uzticības zvērestu ASV karogam, aptaujas liecināja, ka 90 % amerikāņu atbalsta frāzes "sekot Dieva gribai" saglabāšanu. Pārstāvju palātā 416 deputāti balsoja par tās saglabāšanu, un tikai trīs bija pret. [20] Senātā balsojuma rezultāts bija 99 pret nulli. [21] Balsojums kongresā atspoguļoja patieso Amerikas sabiedrības viedokli.

Kā ievēlēti tautas pārstāvji, kongresa locekļi un prezidents līdz atkārtotai ievēlēšanai strādā savos amatos no diviem līdz sešiem gadiem. Tik ilgi, kamēr iedzīvotāji un sabiedrības vairākums vadās pēc dievišķām morāles normām, prezidenta un kongresa locekļu iespējas nosliekties uz kreiso pusi ir ierobežotas. No otras puses, Augstākās tiesas tiesnešiem nav nepieciešams ņemt vērā sabiedrības viedokli, jo savu amatu tiesnesis saglabā uz visu mūžu. Turklāt tiesnešu ir tikai deviņi. Šo deviņu personu lēmumus ir salīdzinoši vieglāk ietekmēt nekā mainīt visas sabiedrības viedokli.

ASV Konstitūcijas grozīšanai ir nepieciešams atbalsts no divām trešdaļām kongresa un trim ceturtdaļām štatu. Šie striktie nosacījumi apgrūtina konstitūcijas grozīšanu. Tāpēc progresīvo spēku stratēģija ir nevis tieši grozīt konstitūciju, bet gan interpretēt to citādāk. Viņi uzskata, ka konstitūcija ir "dzīvs" un nepārtraukti "pilnveidojams" dokuments. Izmantojot Augstākās tiesas iedibināto precedentu, likumā tiek iekodēti kreisie viedokļi. Šādā veidā viņi slepeni uzspiež savu gribu attiecībā uz konstitūciju, kas ir līdzvērtīgi tās graušanai.

Dievišķais bauslis vairs nav augstākais princips. Konstitūcija ir tikusi smagi sista ar Augstākās tiesas liberālo tiesnešu āmuriem, jo viņu nolēmumi ir galīgi, un tie ir jāievēro pat prezidentam. Starp ASV tēvu-dibinātāju noteiktajiem trīs varas atzariem, tiesu vara pārņem arvien vairāk varas. Praksē Augstākās tiesas tiesneši ir ieguvuši daļēju likumdevēju un pat izpildvaras spēku.

Liberāli noskaņotie Augstākās tiesas tiesneši Amerikas sabiedrībai ir nesuši vairākas smagas un grūti labojamas sekas. Pašreizējā situācijā Augstākā tiesa, izskatot lietas, var izdot rīkojumu par desmit baušļu izņemšanu no valsts skolām un citām publiskām telpām, pārrakstīt kriminālprocesus, paaugstināt nodokļus, atzīt tiesības uz abortiem un viendzimuma laulībām, atļaut publicēt un demonstrēt pornogrāfiju, un tamlīdzīgi.

Tiesu varas arvien pieaugošais pārākums apvienojumā ar liberālo tiesnešu lēmumiem ir devis komunisma rēgam efektīvu instrumentu savu nodomu īstenošanai.

Neķītra satura izplatīšana brīvības vārdā

20. gadsimta 60. gadi bija dziļu pārmaiņu laiks visā Amerikas sabiedrībā. Kreisi noskaņotie studenti aizsāka pretkara kustību, popularizēja rokenrolu, hipiju kultūru, feministu kustību, seksuālo atbrīvošanos un citas pret tradicionālām vērtībām vērstas kustības, izraisot haosu visā valstī.

Šajā laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija liberālis Ērls Vorens. Vorenam atrodoties galvenā tiesneša amata krēslā, Augstākā tiesa ir pieņēmusi ļoti ietekmīgus un tālejošus lēmumus. Starp tādiem jāmin lūgšanu aizliegums valsts skolās un atļauja publicēt klaji seksuāla rakstura materiālus. [22][23]

Grāmatā "Supremātisti: Tiesnešu tirānija, un kā to apturēt" konstitucionālo tiesību eksperte Filisa Šlaflija iepazīstina ar statistiku, kas liecina, ka no 1966. līdz 1970. gadam Augstākā tiesa pieņēmusi 34 lēmumus, ar kuriem atcēla zemāka līmeņa tiesu lēmumus aizliegt nepiedienīgu saturu. [24] Augstākās tiesas lēmumi netika parakstīti, un vairākuma atzinums sastāvēja tikai no vienas vai divām rindiņām. Citiem vārdiem sakot, pat paši tiesneši necentās racionāli pamatot savus lēmumus.

1968. gadā Holivuda atteicās no Kinofilmu asociācijas kodeksa, atceļot ierobežojumus attiecībā uz nepiedienīgu saturu filmās. Drīz vien sākās visdažādāko pornogrāfiska satura darbu pārpilnība, un šodien tie ir piesātinājuši visus sabiedrības slāņus.

Konstitūcijas pirmais labojums garantē vārda brīvību. Taču tā mērķis bija garantēt tiesības paust politiskos uzskatus, nevis ražot un izplatīt pornogrāfiju.

Narkomānijas legalizācija

2017. gada 31. decembrī, kad pasaule gatavojās sagaidīt Jauno gadu, kabeļtelevīzijas ziņu kanāls CNN pārraidīja videomateriālu, kurā vairākos kadros redzama reportiere, kas smēķē marihuānu. Bija acīmredzams, ka viņa ir dezorientēta un nesaprot, kas notiek apkārt. Šī pārraide tika asi kritizēta. [25]

1996. gadā Kalifornija kļuva par pirmo ASV štatu, kas legalizēja medicīnisko marihuānu, un drīz vien šim piemēram sekoja daudzi citi štati. Līdz 2012. gadam Kolorādo un Vašingtonā marihuāna tika legalizēta "lietošanai ar mērķi izklaidēties". Šajos divos štatos marihuānas audzēšana, apstrāde un pārdošana pieaugušajiem ir pilnīgi legāla. Vēlāk tas tika legalizēts arī Kalifornijā. 2018. gada oktobrī arī Kanādas valdība legalizēja marihuānas lietošanu.

Narkotiskās vielas ne tikai nopietni bojā cilvēka organismu, bet izraisa arī psiholoģisku atkarību. Būdami atkarīgi, cilvēki, cenšoties tikt pie kārtējās narkotiku devas, var neņemt vērā morālas dabas šķēršļus. No otras puses, tie, kas atbalsta narkotiku legalizāciju, uzskata, ka tas ir efektīvs veids, kā samazināt narkotiku kontrabandu. Viņi apgalvo, ka legalizācija ļauj stingrāk kontrolēt narkotiku izplatību un attiecīgi samazināt ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu.

Valdības lēš, ka narkotiku legalizācija nodrošinās miljardiem dolāru lielus ieņēmumus. Taču nav grūti paredzēt, ka, pieaugot atkarīgo cilvēku skaitam, zaudējot vēlmi strādāt un pasliktinoties viņu veselībai, produktivitāte kritīsies un sabiedrības radītie kopējie ienākumi saruks. Ir pašsaprotami, ka ilgtermiņā narkotiku legalizēšana nepalielinās valsts ieņēmumus. Turklāt, spriežot par to, kas ir pareizi vai nepareizi, nevajadzētu vadīties pēc ekonomiskiem ieguvumiem, bet gan pēc dievišķiem standartiem. Saskaņā ar tradicionālo morāli cilvēka ķermenis ir svēts un radīts pēc Dieva līdzības. Rietumu reliģijās tiek uzskatīts, ka ķermenis ir Svētā Gara templis, savukārt Austrumos uzskata, ka ķermeni var pilnveidot, lai kļūtu par Budu vai Dao. Tādējādi narkotiku lietošana pārvēršas par apgānīšanas aktu.

Kā ziņo Los Angeles Times, viena no nozīmīgākajām personām, kas lobē marihuānas legalizāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, ir kāds bagāts progresīvists. [26] 2017. gada martā seši senatori uzrakstīja vēstuli ASV Valsts departamentam, kurā pieprasīja izmeklēt, vai šis cilvēks neizmanto savu fondu, lai veicinātu progresīvismu ārzemēs un gāztu konservatīvas valdības. [27]

Narkotiku legalizācija ir vēl viens solis pretī tam, lai mudinātu cilvēkus atteikties no jebkādiem ierobežojumiem un novērsties no dievišķā. Kad sabiedrībā notiek satricinājumi un ekonomikas lejupslīde, komunisti izmanto visas iespējas iegūt politisko varu.

Viendzimuma laulību legalizācija

Šlaflija ir uzskatījusi 12 metodes, ko tiesneši izmanto, lai grautu morāli: viņi pārraksta konstitūciju, pakļauj cenzūrai apliecinājumus Dieva pastāvēšanai, no jauna definē laulību, grauj ASV suverenitāti, apdraud īpašumtiesības, veicina pornogrāfiju, veicina feminismu, apgrūtina tiesībaizsardzību, veicina nelegālo imigrāciju, iejaucas vēlēšanās, pārņem vecāku tiesības un uzliek nodokļus. [28]

Pirmajā Mozus grāmatā ir aprakstīta Sodomas iznīcināšana. Viens no grēkiem, kuram nodevās pilsētas iedzīvotāji, bija homoseksualitāte. No tā ir cēlies nosaukums "sodomija", kas nozīmē seksuālas attiecības starp vīriešiem. Tie, kam ir elementāras zināšanas par Bībeli, zina, ka homoseksualitāte ir pretrunā ar Dieva gribu.

2015. gada jūnijā Augstākā tiesa ar balsu vairākumu 5 pret 4 nolēma, ka viendzimuma laulības ir konstitūcijā garantētas tiesības. [29] Kad spriedums tika pasludināts, toreizējais ASV prezidents nomainīja Baltā nama oficiālā Twitter konta baneri pret varavīksnes karogu, tādējādi paužot savu atbalstu LGBT. Augstākās tiesas spriedums aizliedza tiem 13 štatiem, kas joprojām nepieļāva viendzimuma laulības, īstenot savus likumus. 2015. gada augustā kāda Kentuki štata Rovanas apgabala ierēdne savas pārliecības dēļ atteicās izsniegt laulības apliecības viendzimuma pāriem. Vēlāk viņa tika aizturēta uz piecām diennaktīm par nepakļaušanos ASV federālās tiesas rīkojumam izsniegt dokumentus. [30] Proti, tiesa bija pārkāpusi viņas konstitucionālās tiesības uz ticības brīvību. Runājot par šo lietu, bijušais Arkanzasas štata gubernators un bijušais republikāņu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Maiks Hakabī šo Augstākās tiesas spriedumu attiecībā uz viendzimuma laulībām nosauca par "tiesas tirāniju". [31]

2019. gadā 28 valstis un reģioni jau bija oficiāli atzinuši vai akceptējuši viendzimuma laulības, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Spānija, Norvēģija, Dānija, Somija, Zviedrija, Portugāle, Beļģija, Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda. Likumam ir spēks stiprināt morāli vai ietekmēt tās virzību citā virzienā. Legalizēt uzvedību, kas neatbilst tradicionālajām morāles vērtībām, ir tas pats, kas likt valdībai un likumiem trenēt cilvēkus nodot morāli un neievērot Dieva baušļus.

Politkorektuma ietekmē kritika attiecībā uz haosu, kādā nonākusi mūsu sabiedrība – gan no tautas, gan no pilsonisko apvienību, gan reliģisko grupu puses – var viegli pāraugt politikas vai likumu līmenī un novest pie vārda brīvības ierobežojumiem vai citiem sodiem. Pēc tam, kad ir legalizēta amorāla uzvedība, tie, kas izsaka jebkādus komentārus vai kritiku par attiecīgiem jautājumiem, bieži tiek apsūdzēti likumu pārkāpšanā, piemēram, par diskrimināciju dzimuma dēļ. Likums ir pārvērsts par līdzekli, ar kura palīdzību tiek ierobežotas cilvēku iespējas spriest par morāli svarīgiem jautājumiem. Būtībā tā ir homoseksualitātes popularizēšana un cilvēku mudināšana nodoties nebeidzamām baudām līdz pilnīgai deģenerācijai.

d) Tiesībsargājošo orgānu pilnvaru ierobežošana

Liberāļu ietekmē daudzi tiesneši vai likumdevējas iestādes apzināti ierobežo tiesībaizsardzības iestāžu likumīgās pilnvaras, faktiski pieverot acis uz noziedzību. Komunisma rēga mērķis ir paralizēt valsts aparātu, lai izraisītu sabiedrībā nemierus, kas savukārt radītu ieganstu valdības paplašināšanai vai nepieciešamos apstākļus apvērsumam vai revolūcijai.

Daudzos ASV štatos ir pieņemti galēji kreisi likumi, un tipisks piemērs ir "patvēruma" politika. Cita starpā pilsētas, kas sniedz patvērumu nelegālajiem imigrantiem, bieži aizliedz federālajām imigrācijas amatpersonām, arī ar spēkā esošu aresta orderi, ieslodzīt nelegālos imigrantus vietējos cietumos. Vietējai policijai ir aizliegts sadarboties un sazināties ar federālajiem aģentiem, lai nodrošinātu imigrācijas likumu izpildi.

Tas rada nopietnus draudus sabiedrības drošībai. 2015. gada jūlijā nelegālais imigrants Hosē Iness Garsija Zarate nošāva jaunu sievieti, kura Sanfrancisko pastaigājās gar piestātni. Zaratem bija noziedzīga pagātne: viņš bija apsūdzēts septiņos noziegumos, kas saistīti ar narkotikām un laupīšanu, kā arī ieroču glabāšanu, un piecreiz bija deportēts no valsts. Saskaņā ar Sanfrancisko patvēruma likumiem amatpersonas trīs mēnešus pirms liktenīgā šāviena atbrīvoja Zarati no apcietinājuma, nevis nodeva viņu federālajām imigrācijas iestādēm, kas bija pieprasījušas viņu turēt apcietinājumā līdz deportēšanai no valsts.

Kad noziedznieks tiek tiesāts, apsūdzībai tiek izvirzīti ārkārtīgi stingri noteikumi. Acīmredzot tas tiek darīts tādēļ, lai aizsargātu aizdomās turētā likumīgās tiesības, taču bieži vien tas dod iespēju noziedzniekiem izmantot nepilnības likumā. Viltīgi aizdomās turētie vai arī tādi, kas iemantojuši zināmu statusu un bauda privilēģijas, tādi, kas labi orientējas likumos un noteikumos vai ir spējīgi nolīgt prasmīgus advokātus – var krietni pavilkt garumā tiesvedības procesu, radot tiesu sistēmai lielas izmaksas. Vainīgos aizdomās turētos var izrādīties ļoti grūti saukt pie atbildības.

"Seksuālās atbrīvošanās" ideju ietekmē, nolasot spriedumus lietās, kas saistītas ar dzimumnoziegumiem, bieži vien tiek citēti Alfrēda Kinsija vai viņa sekotāju pētījumu rezultāti, lai pierādītu, ka seksuālās vardarbības nodarītais kaitējums ir neliels vai tā vispār nav. Rezultātā daudzas lietas ir beigušās ar to, ka dzimumnoziedznieki nav saņēmuši pelnīto sodu. [32] Arī daudziem citiem parastajiem noziedzniekiem sākotnēji piespriestie sodi ir tikuši samazināti, it kā līdzekļu trūkuma vai ieslodzīto tiesību aizsardzības dēļ. Taču patiesā iecere ir izmantot politkorektumu, lai vājinātu likuma varu, traucētu sabiedrisko kārtību un bruģētu ceļu tālākai valdības paplašināšanai.

Lai likums būtu taisnīgs, tam ir jāpiemēro stingri sodi noziedzniekiem, kas pastrādājuši nepiedodamas ļaundarības. Kopš seniem laikiem zināms, ka slepkavība ir sodāma ar nāvi. Taču mūsdienās dažas valstis un reģioni ir atcēluši nāvessodu, atsaucoties uz tādiem iemesliem kā "humānisms", "iecietība" vai it kā cieņa pret dzīvību.

Izkropļotā liberālisma un progresīvisma ietekmē daži cilvēki piešķir pārāk lielu nozīmi ieslodzīto tiesībām – neatkarīgi no viņu izdarīto noziegumu smaguma – bet dīvainā kārtā klusē jautājumos saistībā ar upuriem. Ja slepkavu baro un izmitina par nodokļu maksātāju naudu, viņa brīvības zaudēšana diez vai ir taisnīga samaksa par upura nāvi un viņa tuvinieku ciešanām.

Daudzi pētnieki Amerikas Savienotajās Valstīs ir atklājuši, ka nāvessods ir visai efektīvs līdzeklis noziedzības novēršanai. Pagājušā gadsimta 90. gados trīs profesori, tostarp Pols Rubins no Emorija Universitātes, pārbaudīja noziedzības statistiku par 20 gadiem no 3000 pilsētām un pilsētiņām visā ASV un secināja, ka "katra nāvessoda izpilde samazina slepkavību skaitu vidēji par 18 slepkavībām – ar pielaidi plus vai mīnus 10." [33]

Pat zinātniekiem, kas ir pret nāvessodu, nākas atzīt, ka tas ir efektīvs preventīvs līdzeklis. Novedot brīvības un likumības jēdzienus līdz galējībām, kreisie ir izkropļojuši likumu un atņēmuši tam svētumu.

e) Ārvalstu likumu izmantošana ASV suverenitātes vājināšanai

Kad liberālie tiesneši nevar piemeklēt ASV Konstitūcijā formulējumu, kas pamatotu viņu personīgo viedokli, viņi šim nolūkam izmanto citu valstu pieņemtos likumus.

Piemēram, Augstākajā tiesā izskatītajā lietā "Lorenss pret Teksas štatu" (2003. gads) liberālie tiesneši vēlējās atcelt Teksasas štata likumu, kas aizliedza pilngadīgiem homoseksuāļiem iesaistīties dzimumattiecībās, taču nevarēja ASV Konstitūcijā atrast tam nekādu pamatojumu. Pēc tam viņi atsaucās uz "autoritatīvu" aģentūru ārpus ASV, kas apgalvoja, ka homoseksualitāte ir "neatņemama cilvēka brīvības sastāvdaļa daudzās citās valstīs", un veiksmīgi atcēla minēto likumu. Šīs lietas rezultātā līdzīgi likumi tika atcelti vēl 13 štatos. [34]

Komunistiskās idejas dažādās formās ir izplatījušās visā pasaulē. Sociālistiskās tendences ir skaidri redzamas visā Āzijā un Eiropā, un tām ir liela ietekme arī Āfrikā un Latīņamerikā. Tādas valstis kā Zimbabve un Venecuēla jau ir atklāti sociālistiskas. Amerikas kaimiņvalstis Kanāda un Meksika arī politiski sliecas uz kreiso pusi.

Tirdzniecība un globalizācijas procesi ļāvuši ASV izveidot ciešākas saites ar citām valstīm. Lai ieviestu sociālisma elementus savās mājās, liberālie tiesneši aizbildinās ar starptautisko konvenciju ievērošanu un pēc tam izmanto tiesu praksi, lai mainītu Konstitūcijas būtību. Ja pat Amerika, būdama brīvās pasaules līdere, nespēs saglabāt pamata tradicionālos standartus, visa pasaule nonāks komunisma varā.

4. Likuma būtības atgriešana

Mūsdienās likums ir pavērsts pret dievišķo mācību, kas to sākotnēji iedvesmoja. Likumīgums ir kļuvis par līdzekli, ko komunisma rēgs izmanto, lai grautu cilvēku sabiedrības morālo pamatu un novestu to uz iznīcības sliekšņa. Pret tradīcijām vērsta un amorāla likumdošana ir vājinājusi likuma spēju uzturēt sabiedrisko kārtību, kā vienīgo "risinājumu" šādā situācijā piedāvājot vien valsts varas paplašināšanu.

Komunistiskā rēga kontrolētajā tiesiskajā sistēmā amerikāņiem paliktu tikai divas iespējas: vai nu atteikties sekot varas institūcijām un to deģenerētajiem likumiem, vai arī nodot savu morāli, lai tiem pakļautos. Pirmais variants nozīmētu likuma iznīcināšanu praksē, jo, kā teica jurists Harolds Bērmans: "Likumam ir jātic, citādi tas pastāv tikai vārdos." [35]

1958. gadā izdotajā grāmatā "Kailais komunists" uzskaitīti 45 mērķi, ko komunisms cenšas sasniegt, lai iefiltrētos Amerikas Savienotajās Valstīs un sagrautu tās. Septiņi no tiem ir saistīti ar tiesu sistēmu. [36]

16. mērķis ir izmantot tiesu formālos lēmumus, lai vājinātu nozīmīgas ASV institūcijas, apgalvojot, ka to darbība pārkāpj pilsoņu tiesības.

24. mērķis ir atcelt visus likumus, kas ierobežo nepiedienīga satura izplatīšanu, attēlojot tos kā cenzūru, kas pārkāpj vārda un izteiksmes brīvību.

29. ir apstrīdēt ASV Konstitūciju kā kļūdainu, novecojušu vai nesavietojamu ar starptautisko tiesību praksi.

33. ir atcelt visus likumus, kas traucē komunistiskajam aparātam.

38. paredz, ka ar policiju nesaistītām iestādēm tiktu piešķirtas likumīgas tiesības veikt arestus. Visas uzvedības problēmas ir jādeleģē garīgās veselības aprūpes darbiniekiem.

39. mērķis ir panākt kontroli pār psihiatrijas nozari un ieviest likumus saistībā ar garīgo veselību, lai kontrolētu personas, kas pretojas komunistu iecerēm.

45. mērķis ir atcelt Konnalli rezervāciju, kas pazīstams arī kā Konnalli grozījums. Ar šo regulu Amerikas Savienotajām Valstīm tiek piešķirtas tiesības dot priekšroku iekšējai jurisdikcijai salīdzinājumā ar starptautisko tiesu nolēmumiem. Tas domāts tādēļ, lai neļautu Amerikas Savienotajām Valstīm aizsargāt savu iekšējo suverenitāti, bet tā vietā panākt, lai ar starptautisko institūciju, tādu kā Starptautiskā tiesa, lēmumiem varētu atcelt ASV tiesu lēmumus.

Aplūkojot augstāk minētos mērķus un salīdzinot tos ar jau īstenotajiem, ir skaidrs, ka komunisms ir ieņēmis izdevīgas pozīcijas, lai turpinātu graut ASV likumus un tiesiskumu.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts atbalstīta naida politika komunistisko režīmu kontrolētajās valstīs, vai arī tiesiskais regulējums rietumvalstīs, kur komunistiskā ideoloģija ir iznīcinājusi likumdevēju un tiesu iestādes, abos gadījumos tas ir vērsts pret likuma būtību, proti, cieņu pret dievišķo un tradicionālo morāli.

Ja mēs nespēsim saglabāt Dieva noteiktos morāles standartus, kas kalpo par kritērijiem tam, lai atšķirtu labo un ļaunā, sabiedrība turpinās pieņemt komunisma ideoloģijas diktētus likumus, kas atbalsta ļauno un apspiež labo. Tad sabiedrība zaudēs savus dievišķos taisnīguma un brīvības principus un pakļausies komunisma rēga tirānijai.

Turpinājums sekos.

Atsauces

1. Harold J. Berman, The Interaction of Law and Religion (Nashville: Abingdon Press, 1974), 51–55.

2. Dong Zhongshu 董仲舒, as quoted in Ban Gu 班固, "Dong Zhongshu zhuan" 董仲舒傳 ["Chronicle of Dong Zhongshu"] in Han Shu 漢書 [The Book of Han]. [ķīniski]

3. Berman, The Interaction.

4. Karl Marx, as quoted in W. Cleon Skousen, The Naked Communist (Salt Lake City: The Ensign Publishing Co., 1962), 13.

5. Sergey Nechayev, The Revolutionary Catechism (1869), Marxists Internet Archive, piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, https://www.marxists.org/subject/anarchism/nechayev/catechism.htm.

6. Vladimir Lenin, "The Proletarian Revolution and the Renegade Kautsky: How Kautsky Turned Marx Into A Common Liberal," in Lenin Collected Works, trans. Jim Riordan (Moscow: Progress Publishers, 1974), 28:227–325, Marxists Internet Archive, piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, https://www.marxists.org/archive/lenin/works/1918/prrk/common_liberal.htm.

7. Li Yuzhen 李玉貞, Yi bu dianfuxing zhuzhuo: Ershi shiji Eguoshi 一部顛覆性著作：二十世紀俄國史 [Work of Insurrection: 20th-Century Russian History], (Beijing: Yanhuang Chunqiu, 2010). [ķīniski]

8. Alexander Nikolaevich Yakovlev, "Zhi Zhongguo Duzhe" 致中國讀者 ["To Chinese Readers"], in Yibei kujiu—Eluosi de Buershiweikezhuyi he gaige yundong 一杯苦酒——俄羅斯的布爾什維克主義和改革運動 [A Bitter Cup: Bolshevism and the Reformation of Russia], trans. Xu Kui 徐葵 et al., (Beijing: Xinhua chubanshe, 1999), 10. [ķīniski] The cited text is a preface written for the Chinese-language edition of Yakovlev’s book.

9. An Linxian 安霖贤, Xianfa yuanze yu yi fa zhiguo 宪法原则与依法治国 [Constitutional Principles and Governing the Country by Law], People.com.cn, November 2, 2006, http://legal.people.com.cn/GB/43027/73487/73490/4990833.html. [ķīniski]

10. Francis Bacon, "Of Judicature," in The Essays or Counsels, Civil and Moral of Francis Bacon, ed. Samuel Harvey Reynolds (Oxford: Clarendon Press, 1890), Internet Archive, piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, https://archive.org/stream/essaysorcounsel00bacouoft/essaysorcounsel00bacouoft_djvu.txt.

11. Ouyang Fei 歐陽非, "Hongse huangtang huangyan lun" 紅色荒唐言論 ["Red Nonsense"], Minghui.org, January 8, 2015, http://www.minghui.org/mh/articles/2015/1/8/302850.... [ķīniski]

12. Planned Parenthood of Southeastern Pennsylvania v. Casey (Nos. 91–744, 91–902), Legal Information Institute, piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, https://www.law.cornell.edu/supct/html/91-744.ZO.html.

13. Neil Eggleston, "President Obama Has Now Granted More Commutations Than Any President in This Nation’s History," The White House, January 17, 2017, https://obamawhitehouse.archives.gov/blog/2017/01/17/president-obama-has-now-granted-more-commutations-any-president-nations-history.

14. Gregory Korte, "Obama Commutes Sentence of Chelsea Manning in Last-Minute Clemency Push," USA TODAY, January 17, 2017, https://www.usatoday.com/story/news/politics/2017/01/17/obama-commutes-sentence-chelsea-manning/96678814.

15. Paige St. John and Abbie Vansickle, "Here’s Why George Soros, Liberal Groups Are Spending Big to Help Decide Who’s Your Next DA," Los Angeles Times, May 23, 2018, http://www.latimes.com/local/california/la-me-prosecutor-campaign-20180523-story.html.

16. US Congress, House, Affidavit of Roger N. Baldwin, Investigation of Un-American Propaganda Activities in the United States: Hearings before a Special Committee on Un-American Activities, December 31, 1938, 3081–3082, Internet Archive, piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, https://archive.org/details/investigationofu193804unit/page/2448/mode/2up/search/Baldwin.

17. Myron H. Thompson, as quoted in Phyllis Schlafly, The Supremacists: The Tyranny of Judges and How to Stop It (Minneapolis, MN: Richard Vigilante Books, 2006), 26–27.

18. Phyllis Schlafly, "Pots of Gold Behind Crosses and Ten Commandments," Eagle Forum, June 23, 2004, http://eagleforum.org/column/2004/june04/04-06-23.html.

19. Elk Grove Unified School District v. Newdow, 542 US 1 (2004).

20. US Congress, House, Expressing the Sense of the House of Representatives that Newdow v. US Congress Was Erroneously Decided, and for Other Purposes, HR 459, 107th Cong., 1st sess., introduced and agreed in House June 27, 2002, https://www.congress.gov/bill/107th-congress/house-resolution/459.

21. US Congress, Senate, A Resolution Expressing Support for the Pledge of Allegiance, S. 292, 107th Cong., 1st sess., introduced and agreed in Senate June 26, 2002, https://www.congress.gov/bill/107th-congress/senate-resolution/292.

22. Schlafly, The Supremacists, 30.

23. turpat, 58.

24. turpat, 60-61.

25. "CNN Revels in Pot Smoke During New Year’s Eve Report From Denver," Fox News, January 1, 2018, http://www.foxnews.com/entertainment/2018/01/01/cnn-revels-in-pot-smoke-during-new-years-eve-report-from-denver.html.

26. Patrick McGreevy, "Billionaire Activists like Sean Parker and George Soros Are Fueling the Campaign to Legalize Pot," Los Angeles Times, November 2, 2016, http://www.latimes.com/politics/la-pol-ca-proposition64-cash-snap-20161102-story.html.

27. Sen. Mike Lee, "GOP Senators Call on Sec. Tillerson to Investigate State Department Meddling," March 14, 2017, https://www.lee.senate.gov/public/index.cfm/press-releases?ID=B5BD5596-25C8-495F-A8B1-A4D248649C04.

28. Schlafly, The Supremacists.

29. Obergefell v. Hodges, 576 US 644 (2015).

30. Todd Starnes, "Kentucky Clerk: ‘This is a fight worth fighting," Fox News, September 3, 2015, http://www.foxnews.com/opinion/2015/09/03/kentucky-clerk-am-prepared-to-go-to-jail.html.

31. Mike Huckabee, as quoted in "Attorney for Kim Davis Speaks Out, Huckabee Blasts ‘Judicial Overreach’ in Case," interview by Sean Hannity, Fox News, September 8, 2015, http://www.foxnews.com/transcript/2015/09/08/attorney-for-kim-davis-speaks-out-huckabee-blasts-judicial-overreach-in-case.html.

32. Stop the Kinsey Institute Coalition, "Kinsey Helped Undermine Laws Protecting Women & Children," piekļūts 2020. gada 20. aprīlī, http://stopthekinseyinstitute.org/more/undermining-laws.

33. Paul Rubin, et al., "Does Capital Punishment Have a Deterrent Effect? New Evidence From Post-Moratorium Panel Data," Clemson University and Emory University (October 2003), https://cjlf.org/deathpenalty/DezRubShepDeterFinal.pdf.

34. Lawrence v. Texas, 539 US 558 (2003).

35. Berman, The Interaction.

36. Skousen, The Naked Communist.

Avots: https://www.epochtimes.com/gb/18/6/7/n10464261.htm