Speciāla reportāža: mūsu Skolotājs

2025. gada 3. janvārī Minghui īpašā korespondente Ņujorkas štatā apmeklēja vairākas organizācijas, ko dibinājuši Faluņgun praktizētāji, tostarp Dragonspringsu un Shen Yun. Apmeklējuma laikā viņa tikās arī ar Faluņgun dibinātāju un Shen Yun Performing Arts māksliniecisko direktoru Li Hundži kungu. 73 gadus vecais Skolotājs Li izskatījās ievērojami slaidāks nekā iepriekšējos gados, apmēram 50 gadus vecs, un viņa skatienā bija jūtams siltums, spēks un miers.

I. Brīvprātīgais

Nesen kāds plašsaziņas līdzeklis vērsās pret Li kungu ar vairākām apsūdzībām un, acīmredzot, ņemot vērā ķīniešu jūtīgumu, īpaši uzsvēra, ka Shen Yun un Li kungs "izmantojuši" savu sekotāju "reliģisko dedzību" un lēto darbaspēku, lai "nopelnītu 266 miljonus dolāru". Jautāts par to, Skolotājs Li atbildēja, ka viņš nemaz nav zinājis par Shen Yun finansiālajām detaļām, pirms par to ziņoja plašsaziņas līdzekļi, un viņš patiesībā esot uztraucies par to, vai skatuves mākslas kompānija spēs segt savus izdevumus.

Faluņgun praktizētāji, kuriem nācās pamest savu dzimteni un pazīstamo vidi, bēgt no Ķīnas un apmesties ASV, Amerikā bija palikuši bez jebkāda atbalsta un palīdzības. Kamēr citas bezpeļņas organizācijas un reliģiskās grupas var saņemt valsts finansējumu vai korporatīvos ziedojumus, Faluņgun nav saņēmis nekādu pastāvīgu šāda veida atbalstu, jo īpaši tāpēc, ka pēdējās divas vai trīs desmitgades daudziem rietumniekiem ir biznesa intereses Ķīnā. Ķīnas komunistiskā partija ir izmantojusi dažādas metodes, lai no aizkulisēm neļautu Rietumvalstīm aktualizēt cilvēktiesību jautājumus saistībā ar Faluņgun. Līdz ar to, pat Amerikas Savienotajās Valstīs, kur citas grupas bieži saņem valsts finansējumu, Faluņgun praktizētāju projekti ir tikuši realizēti tikai pateicoties pašu praktizētāju spēkiem un resursiem.

Shen Yun Performing Arts panākumi ir tikuši atzīti visā pasaulē, tomēr par to, kāda cīņa un realitāte ir bijusi šo panākumu pamatā, nav zināms pat daudziem Faluņgun praktizētājiem Ziemeļamerikā. Tā kā praktizētāji viens otram uzticis, lielākā daļa no viņiem nav izjutusi vajadzību uzzināt visas ar šo jautājumu saistītās detaļas. Ilggadējie praktizētāji zina, ka Skolotājs Li ir ieradies, lai izplatītu savas mācības, un tai pat laikā ir uzņēmies arī Shen Yun mākslinieciskā vadītāja pienākumus. Izaicinājumi, kas saistīti jau tikai ar šīm divām lietām, ir milzīgi. Šī iemesla dēļ daži praktizētāji-veterāni ir uzņēmušies atbildību par uzņēmuma administratīvajiem un finanšu jautājumiem, patstāvīgi risinot problēmas un uzskatot šos pienākumus par neatņemamu savas garīgās pilnveidošanās sastāvdaļu.

3. janvārī notikušās tikšanās laikā Skolotājs Li smaidot piebilda, ka viņš neiesaistās administratīvajos jautājumos un praktizētāji, kas atbild par administrāciju un finansēm, viņam par šīm lietām nestāsta. Shen Yun Performing Arts grāmatvedis apstiprināja: "Mums ir finanšu noteikumi un procedūras, kuras mēs ievērojam," piebilstot, ka visi cītīgi strādā, lai izpildītu savus pienākumus. Viņi uzskata, ka Skolotājs ir šeit, lai mācītu un vadītu praktizētājus viņu garīgajā praksē, nevis darbotos kā viņu priekšnieks.

Kad runa ir par dažādos projektos iesaistīto praktizētāju pilnveidošanās jautājumiem, praktizētāji ir novērojuši, ka Skolotājs uz tiem norāda tikai tad, kad jūt, ka tas būs lietderīgi praktizētāju garīgajai izaugsmei, un, kad viņam tiek uzdoti jautājumi, viņš uz tiem atbild laipni un labestīgi. Skolotājs patiesi rūpējas par praktizētājiem visos projektos gan uz vietas, gan ārzemēs un gādā par viņu garīgo virzību.

Viņš ne tikai nepieņem naudu ne no viena uzņēmuma vai projekta, bet arī ir pilnīgi apmierināts ar to, ka nezina, kā tie darbojas. Viņš paskaidroja: "Tas ietver Minghui.org, The Epoch Times, NTD Television un Ganjing World. Es neiejaucos viņu darbībā, personāla un finanšu jautājumos, tāpēc īsti nezinu, kā tie darbojas. Man jāļauj viņiem iet savu ceļu; tā ir daļa no viņu garīgā ceļojuma. Ja es iejaucos, tas ir kā nojaukt tiltus un ceļus viņu ceļā. Tāpēc es nevadu nevienu no šīm lietām – es koncentrējos tikai uz praktizētāju pilnveidošanās jautājumiem."

Runājot par sava laika ziedošanu tādām iniciatīvām kā Shen Yun, Skolotājs paskaidroja, ka viņš ne tikai vada praktizētājus viņu garīgās pilnveidošanās ceļā, bet arī kā brīvprātīgais strādā pie tērpu dizaina un palīdz māksliniekiem uzlabot savas prasmes. "Bet man neviens nedod ne centa, man par to nemaksā," viņš saka.

Žurnāliste runāja arī ar vairākiem dažādu uzņēmumu pārstāvjiem. Gan mākslas video platformas Shen Yun Creations finanšu direktors, gan apģērbu ražošanas uzņēmuma Shen Yun Dancer ģenerāldirektors apstiprināja, ka viņi paši pārvalda savu uzņēmuma darbību un finanses. "Skolotājs Li neko no tā nepārrauga, un mēs viņam par šīm lietām neziņojam," viņi saka.

Nesen izgatavoto zili-dzelteno divpusējo jaku ar uzrakstu "Faluņ Dafa" dizaina izstrādē Skolotājs piedalījās brīvprātīgi. Tās ir radītas, domājot gan par meditācijas nodarbībām, gan pasākumiem uz ielas, jakas ir siltas, ūdensnecaurlaidīgas un ar rāvējslēdzējiem, kurus var atvērt no augšas uz leju un no apakšas uz augšu. Šo apģērbu kvalitāte ir pārsteidzoša, ņemot vērā to cenu. Jautāts, kāpēc pārdošanas cenas ir tik zemas, Shen Yun Dancer ģenerāldirektors paskaidroja: "Šīs jakas tiek pārdotas tikai praktizētājiem, un Skolotājs Li cer, ka mēs saglabāsim iespējami zemākas cenas." Atbildot uz to, Skolotājs pasmaidīja un piebilda: "Es tā teicu. Ja būtu iespējams, es vislabprātāk atdotu šīs lietas praktizētājiem bez maksas."

"Praktizētājiem bez maksas," – izklausās ļoti pazīstami. Attiecībā uz Dafa grāmatu cenu noteikšanu un to izplatīšanu Skolotājs ir vairākkārt paudis to pašu viedokli. Fei Tian skolu audzēkņiem mācību maksa, mājoklis, ēdināšana, grāmatas, daļa apģērba un ceļa izdevumi patiešām tiek nodrošināti bez maksas. Katram skolēnam piešķirtā stipendija ir aptuveni 50 000 ASV dolāru gadā, un vecākiem ir jāmaksā tikai par papildus nodarbībām ārpus skolas.

II. Vienkāršs dzīvesveids un nelokāma griba

Dragonspringsā mēs tikāmies ar praktizētāju, kurš ir strādājis kopā ar Skolotāju jau 20 gadus. Uz jautājumu: "Kāds, jūsuprāt, ir Skolotājs Li?" praktizētājs, uz brīdi aizdomājies, nesteidzīgi atbildēja: "Viņam piemīt neparasti spēcīga griba, viņš dzīvo vienkāršu dzīvi un viņam ir skaidri mērķi."

Šis praktizētājs pastāstīja, ka gan atrodoties Dragonspringsā, gan ceļojot, no rītiem Skolotājs pats mazgā savas drēbes, bieži izlaiž brokastis, izdzerot tikai nedaudz ūdens un kafijas. Pusdienās viņš ēd vieglu maltīti Dragonspringsas kafejnīcā, un vakariņās viņam parasti ir bļoda klimpu zupas vai auksti rīsi ar karstu ūdeni un marinētiem dārzeņiem.

Kāda cita praktizētāja pastāstīja, ka reiz brokastīm viņa bija izvārījusi olas un atnesusi tās Skolotājam, cerot, ka viņš izvēlēsies lielākās un labākās. Tā vietā Skolotājs izvēlējās to, kuras čaumala bija visvairāk saplaisājis, sakot: "Es ņemšu tikai šo."

Cits praktizētājs atcerējās reizi, kad Skolotājs viņus aizveda uz bufeti. Praktizētājs vēlējās ātri paņemt ēdienu un apsēsties, tāpat kā citi, bet, kad viņš paskatījās uz Skolotāju, ieraudzīja, ka viņš klusu stāv malā un gaida, kamēr visi pārējie apsēdīsies, un tikai tad tuvojās letei. "Es apstājos, jūtot, ka man, kā viņa skolniekam, nevajadzētu ņemt ēdienu pirms sava Skolotāja. Bet Skolotājs viegli pamāja, liekot saprast, ka man jāvirzās rindā uz priekšu."

Runājot par to, ka Skolotājam ir "skaidri mērķi un neparasts gribasspēks", praktizētājs, kurš ir strādājis kopā ar viņu 20 gadus, pastāstīja: "Kad Skolotājs ir izvirzījis mērķi, viņš vienkārši turpina virzīties uz priekšu. Lai kādi būtu šķēršļi, viņš neatkāpjas. Viņš nedomā par naudu; viņš vienkārši dara to, kas jādara." Viņš turpināja: "Redzot viņu šādi strādājam katru dienu, mēs varam nodomāt, ka tas nav nekas neparasts. Taču, atskatoties atpakaļ, mēs saprotam, cik tas ir neparasti. Neatkarīgi no tā, kādi izaicinājumi ir bijuši, Skolotājs vienmēr ir izdarījis to, kas bija jādara. Atšķirībā no mums, kuri nereti padodas, kad rodas sarežģījumi."

Praktizētājs turpināja: "Ir bijis k daudz lietu, par kurām mēs domājām, ka tās nav iespējams izdarīt, taču Skolotājs neļāva tam sevi apturēt. Viņš turpināja virzīties uz priekšu, un beigu beigās viss izdevās. Tāpēc, no mana viedokļa, tas viss ir saistīts ar viņa gribasspēku un koncentrēšanās spēju."

"Manuprāt, viņam "grūtības" nepastāv. Mēs varam uzskatīt, ka kaut kas ir sarežģīts vai ļoti grūts, un domāt, ka tas ir slikti. Bet Skolotājam šķērsli netraucē.

Tie, kas strādājuši Dragonsprinsas būvlaukumā, zina, ka Skolotājs pastāvīgi strādā. Neatkarīgi no tā, vai tie ir vissarežģītākie uzdevumi vai smagākais darbs, Skolotājs ir tur. Nesot baļķus, viņš vienmēr ķeras pie to smagākā gala. Viņš regulāri novāc būvgružus, pirms vēl citi ir paspējuši ķerties pie šī darba. Kad neviens nevēlējās sakopt dubļaina ūdens bedri, Skolotājs ne vārda nesakot, sāka to darīt. Ja uz ceļa mētājas mazi akmentiņi, viņš tos paceļ un pamet malā, lai riteņi nebojātu ceļa segumu. Skolotājs vienmēr salasa naglas, kas mētājas būvlaukumā vai uz ceļa, sašķiro tās un nogādā noliktavā. Viņš virza Shen Yun māksliniecisko jaunradi, izstrādā kostīmus un rekvizītus, māca vokālo tehniku, pārrauga jaunu skaņdarbu radīšanu un nodrošina visaugstākos mākslinieciskos standartus. Savā saspringtajā darba grafikā un ceļojumu laikā, kad atrodas kāds brīvs brīdis, viņš izvelk vienkāršu papīra mapi, kurā raksta dziesmu tekstus un komponē mūziku.

Viņš ir skaidri pateicis, ka viņam, kurš vada citus viņu garīgajā praksē, pašam ir jārāda piemērs. Vēsturē ir bijis pārāk daudz mācību par naudaskāri, tāpēc viņš nekad neņem naudu. Tā vietā viņš rāda piemēru un māca visus būt taupīgiem. Piemēram, iegādājoties mēģinājumiem un izrādēm nepieciešamo aprīkojumu, apgaismojumu vai materiālus skatuvei, Skolotājs vienmēr atgādina praktizētājiem: "Meklējiet izpārdošanas un atlaides."

Intervijā Skolotājs paskaidroja: "Tā kā tur ir tik daudz darāmā, es bieži uzturos Dragonspringsas kopmītnēs. Es vēlos nodrošināt vislabāko skolu un vidi pasaulē šeit dzīvojošajiem bērniem," ar to domājot Shen Yun jaunos māksliniekus un Fei Tian skolu audzēkņus. "Esmu teicis viņu vecākiem – es gribu atdot jums pēc iespējas labākus bērnus. Es koncentrējos uz to."

III. Rūpes par visiem

Kad 2000. gadā Dragonspringsa tika dibināta, šeit bija tikai dabisks mežs, ezers, kas nebija ne pievilcīgs, ne dzidrs, un laika zoba skarta koka māja. Māja bija vienkārša trīsistabu ēka, un šeit nebija autostāvvietas. Lietainās vai sniegotās dienās ceļi kļuva dubļaini un grūti izbraucami. Praktizētāji, kas brīvprātīgi darbojās Dragonspringsā ziedoja gan savu laiku, gan resursus, balstoties uz dziļu izpratni par Īstenības, Labestības un Pacietības nozīmīgumu. Viņi bija apņēmības pilni atbalstīt Skolotāju, kuru, neraugoties uz to, ka viņš piedāvāja visai cilvēcei noderīgu mācību, vajāja Ķīnas komunistiskā partija.

ĶKP izplatīja baumas, apgalvojot, ka Skolotājam pieder vairāki luksusa klases īpašumi, greznas automašīnas un jahtas. Tomēr vēlāk izrādās, ka viņam nekā tāda nav. Skolotājs nesaņem atalgojumu ne no viena praktizētāju vadītā uzņēmuma un visus no praktizētājiem saņemtos ziedojumus atdod Dragonspringsai. Viņš saka: "Es negribu naudu. Kam man tā vajadzīga? Es domāju, ka, lai kur es arī dotos, kāds mani pabaros. Kam man nauda? Es zinu, ka nekad necietīšu badu."

Intervijas laikā Skolotājs pastāvīgi smaidīja – maigi, mierīgi un nepiespiesti, kas man, intervētājai, lika atcerēties viņa mācību: "Nekurnot un bez naida viņš uzskata grūtības par laimi."

Pēdējo 19 gadu laikā Fei Tian skolas un Shen Yun ir attīstījies par dinamiskām mācību iestādēm ar mācību klasēm, deju studijām, kafejnīcu, teātriem, birojiem, bibliotēku, koncertzāli un dažādām atpūtas telpām – visu to ķieģeli pa ķieģelim ir uzbūvējuši praktizētāji Skolotāja vadībā. Daudziem Faluņgun praktizētājiem šis ceļojums ir bijis kas vairāk nekā tikai grūtību pārvarēšanas un karmas likvidēšanas process; tas ir bijis veids, kā izpildīt solījumu, ko viņi ir devuši pirms ierašanās šajā pasaulē.

"Kā tika izveidota pirmā Shen Yun Performing Arts trupa?"

"Sākumā mēs sapulcinājām praktizētāju grupu un piesaistījām dažus jauniešus, kuri bija dažāda auguma un neko daudz par dejošanu nezināja. Pamazām, soli pa solim viss sāka veidoties. Bet tajā laikā mums praktiski nebija naudas. Viss, kas bija vajadzīgs, dalībniekiem bija jāapmaksā pašiem. Katrs skolotājs par savu naudu nopirka visu nepieciešamo. Arī man bija tāpat – par visu, ko vien var iedomāties, es maksāju no savas kabatas. Ikviens palīdzēja, kā varēja," atceras Skolotājs. "Tikai ar izrādēm mēs sākām gūt zināmus ienākumus. Tā mēs pamazām tikām uz priekšu," viņš turpināja.

Es, intervētāja, atceros laiku, kad bija tikai viena deju studija, un Skolotājs bija tur, lai palīdzētu dejas klases audzēkņiem, kad viņi trenējās veikt salto. Praktizētāji, kas jau ilgu laiku ir bijuši Dragonspringsā, atceras, kā šie jaunieši pirmo reizi apguva mandžūru deju. Tā kā viņi nekad iepriekš nebija redzējuši mandžūru "puķu podu" kurpes, Skolotājs personīgi uzvilka un sakārtoja apavus katram no viņiem.

Redzot audzēkņu rokām darinātās un laika gaitā Skolotājam dāvinātās dāvanas, kas ir apskatāmas Dragonsprinsā, es nespēju nedomāt par tiem, kas pēc aiziešanas no šejienes ir sadarbojušies ar Ķīnas komunistisko partiju, palīdzot tai nomelnot Faluņgun un Shen Yun. Runājot par šo jautājumu, Skolotājs man paskaidroja, ka šie jaunieši uz Shen Yun nebija devušies pēc pašu gribas – viņus bija atveduši vecāki, un šādos gadījumos viņiem parasti neveicas pārāk labi. Turpretī jaunieši, kuri ir teikuši: "Es gribu praktizēt Dafa" un "Es vēlos palīdzēt Skolotājam Likuma izlabošanā," ir guvuši panākumus.

Lasītāji, kas pārzina Ķīnas vēstures pēdējo gadsimtu, droši vien zina, ka Ķīnā ir ierasts, ka vecāki saviem bērniem uzspiež savu gribu un liek īstenot pašu nerealizētos sapņus. Šī nelāgā tendence izriet no tā, ka vairākas vecāku paaudzes ir bijušas spiestas pieņemt partijas kultūru, neņemot vērā tuvinieku vai savas pašu vēlmes. Dziesma "Tēvs un māte nav tik tuvi, kā priekšsēdētājs Mao" tika sarakstīta 1966. gadā un kļuva plaši pazīstama visā Ķīnā. Lai gan vēlāk tā tika aizliegta, jo komponistam piedēvēja saistību ar pret partiju vērsto Liņa Biao frakciju, frāzes "Tēvs un māte ir dārgi, bet vēl dārgāks ir priekšsēdētājs Mao" un "Tēvu un māti nevar salīdzināt ar komunistisko partiju" ieaudzināja cilvēkos ideju par ģimeniskuma aizstāšanu ar uzticību partijai, un vairākas ķīniešu paaudzes pierada sev un saviem bērniem uzspiest partijas ideālus.

Komunistiskajai ideoloģijai izplatoties visā pasaulē, arvien vairāk cilvēku ir pieņēmuši šo ārējās gribas uzspiešanas pieeju un nav spējuši izveidot normālas vecāku un bērnu attiecības. Arī daži praktizētāji nav bijuši pasargāti no šīs tendences, ko nosaka viņos dziļi iesakņojusies ĶKP kultūra un viņu pilnveidošanās stāvoklis.

Jau vairāk nekā desmit gadus Skolotājs visādos veidos rūpējas par Dragonspringsas audzēkņiem, sākot ar to, ka viņiem tiek nodrošināts apģērbs un pārtika (kas ir daudz vairāk nekā tas, ko viņš spēja dot savai meitai šo studentu vecumā), līdz pat paciņu ar uzkodām sagatavošanai un izdalīšanai vakarā. Kad par to runājam, Skolotājs pasmaida un paskaidro: "Tā kā bērni ir mazi, man pret viņiem jāizturas tāpat, kā to darītu viņu vecāki."

Dragonspringsā dzīvojošie praktizētāji saka, ka ir tik daudz stāstu par to, ko Skolotājs ir paveicis ikdienā – tāds stāsts ir katram, un tie ir stāsti, kurus nekad nevar izstāstīt līdz galam.

Atšķirībā no mazas ģimenes lielā kopienā ir izdevumi un pienākumi, kas attiecīgi ir daudzkārt lielāki. Dragonspringsas izmaksas ir ievērojamas – ikmēneša apkures un elektrības rēķini, gaisa kondicionēšana un ikdienas izdevumi par pārtiku tik daudziem cilvēkiem. Turklāt skolas nodrošina studentiem pilnas stipendijas. Tas ir milzīgs finansiāls slogs.

Ir acīmredzams, ka Skolotājs rūpējas ne tikai par studentiem, bet arī par absolventiem. Galu galā mākslas skolu absolventiem atrast darbu ir daudz grūtāk nekā, piemēram, tiem, kas ieguvuši izglītību tehniskajās specialitātēs. Pelnīt iztiku un veidot karjeru nav viegli. Studentiem, kuri paliek Fei Tian, lai pievienotos mācībspēkiem vai turpinātu profesionālu Shen Yun izpildītāju karjeru, tiek maksāta alga. Tas viss prasa ievērojamus finanšu resursus.

Ir skaidrs, ka Skolotājs, kā Shen Yun mākslinieciskais vadītājs, novērtē talantu un, kas ir vēl svarīgāk, kā Faluņ Dafa Skolotājs vēlas, lai viņa skolēniem labi veicas viņu garīgās pilnveidošanās ceļā un viņi sasniedz savu mērķi.

IV. Likuma mācīšana

Šodien visi Faluņgun praktizētāji saprot, ka mācības, ko Skolotājs mums ir nodevis, ir Visuma fundamentālie principi – Īstenība, Labestība un Pacietība. Taču kādā veidā Faluņ Dafa izdevās izplatīties Ķīnā – valstī kurā valda komunisti, sabiedrībā, kas aktīvi iestājas pret garīgumu un reliģiju un kur stingri tiek kontrolēta katra indivīda doma, rīcība un ekonomiskie aspekti – neatkarīgi no viņa vecuma vai dzimuma. Jo īpaši ņemot vērā valdības totalitāro raksturu?

No 20. gadsimta 80. gadiem līdz 90. gadu beigām Ķīnā sākās cjigun uzplaukums, kad to sāka apgūt desmitiem miljonu cilvēku. Cjigun ietekme ārstēšanā no slimībām un veselības uzlabošanā bija redzama ar neapbruņotu aci. Tādējādi arvien vairāk uzmanības tika pievērsts cilvēka ķermeņa izpētei un atsākās materiālās un garīgās pasaules savstarpējo saikņu izzināšana. Laika gaitā parādījās iespēja veikt pētījumus un eksperimentus šajā jomā. Tomēr, neraugoties uz strauji augošo interesi, daudzi cilvēki, kas centās izprast cilvēka ķermeņa, dzīves un Visuma dziļākos noslēpumus, bija vīlušies, nespēdami rast pilnvērtīgas atbildes, kuras apmierinātu viņus gan intelektuālajā, gan garīgajā ziņā.

1992. gadā, pateicoties nejaušībai, Skolotājs varēja pakāpeniski sākt iepazīstināt sabiedrību ar Faluņ Dafa. Viņš atceras: "Sākumā Čančuņā cilvēki runāja par cjigun, un es klausītos. Tad es pateicu viņiem dažus vārdus. Kad es tos pateicu, viņi bija pārsteigti un teica: "Oho! Tas, ko jūs sakāt, ir interesanti – lūdzu, pastāstiet vairāk! Tā kā es par šīm lietām kaut ko zināju, man nebija grūti pastāstīt vairāk. Pēc tam viņi teica – oho! Vai jūs varētu mums novadīt nodarbību?"

Viņš turpināja: "Tie visi bija pieredzējuši cjigun praktizētāji. Viņi bez vilcināšanās piedāvāja noorganizēt pasākumam norises vietu! Viņi parūpējās par visiem sīkumiem un mudināja: "Skolotāj Li, lūdzu, nolasiet mums lekciju pēc iespējas ātrāk!" Daži no viņiem bija ļoti dedzīgi un uzstāja, lai es viņus mācu. Tā nu es nolasīju lekciju 5. vidusskolā Čančuņā."

Atšķirībā no tradicionālajām budisma praksēm, cjigun entuziasti bija pieraduši pie lekcijām, kurās cjigun meistars uzskatāmi demonstrē cjigun ārstniecisko iedarbību. Viņi uzskatīja, ka Skolotājs Li darīs tāpat, lai gan patiesībā viņš bija ieradies, lai nodotu Dafa mācības. Skolotājs atminas: "Bija paredzēts, ka tā būs lekcija, bet viņi atveda pacientus, jo tā notika arī citās cjigun lekcijās. Visi pacienti vaidēja no sāpēm. Ko man bija darīt? Kā es varēju lasīt lekciju, kamēr viņi vaid? Dažiem no viņiem bija pievienota intravenozā sistēma. Tāpēc es piegāju un palīdzēju viņiem. Tikai dažu sekunžu laikā viņi visi piecēlās. Tad es viņiem no skatuves, tā bija vairāklīmeņu auditorija, teicu: "Klausieties! Tagad ejiet! Un viņi visi sāka staigāt. Daži no viņiem pirms tam bija piesaistīti pie gultas vai paralizēti un nevarēja pat piecelties. Tad es teicu: "Un tagad, skrieniet!" Un viņi sāka skriet. Pēc tam es teicu: "Labi, tagad sāksim lekciju." No tā brīža viņi visu saprata, un daži teica – pat lielie cjigun meistari nevarētu būt tik spēcīgi! Un tad es sāku lasīt lekciju. Pēc tam viņi man uzdeva jautājumus, un es uz tiem atbildēju. Kopš tā laika vairs nebija iespējams apstāties."

Vai tas nav nenovērtējami, ja kāds paralizēts vai smagi slims tiek izārstēts? Tiem, kas zina Milarepas stāstu, varēs to saprast. Sskolotājs Li vienā mirklī atgrieza cietušajiem veselību un spēju kustēties tomēr viņš par to runāja kā par ikdienišķu lietu.

Garīgajās un reliģiskajās tradīcijās ir plaši izplatīts uzskats, ka cilvēkam piemīt dievišķa būtība. Tāpēc, kad Skolotājs atklāj augstākās patiesības, tiek atmodināts kaut kas dziļi apglabāts daudzu cilvēku sirdīs. Izklāstījis savu mācību, viņš klausītājiem sacīja: "Es pastāstīju to, kas jums jāzina, tagad sāciet praktizēt." Un tā, daudzi cjigun entuziasti sāka praktizēt Faluņgun. Kopš šī brīža cilvēki Skolotāju Li Hundži sāka saukt par "cigun meistaru" un "Skolotāju Li".

Lai gan šis diženā Īstenības, Labestības un Pacietības Likuma Skolotājs tika saukts par cjigun meistaru, viņa vienīgā rūpe bija sniegt labumu dzīvajām būtnēm; viņam neinteresēja ne statuss, ne tituli. Savulaik viņš teica: "Jūs varat saukt mani par skolotāju, meistaru, Li kungu – kā vien vēlaties."

Daudzi no notikumiem, kas sekoja pēc tam, iespējams, vairumam jau ir zināmi, jo Minghui tīmekļa vietnē ir pieejami daudzi raksti, kas veltīti šai tēmai, un kuri iekļauti sadaļā "Atceroties Skolotāja žēlsirdību". Interesenti var izlasīt šos materiālus, lai uzzinātu vairāk.

Taupīgums Skolotājam ir kļuvis par ieradumu, taču, kad runa ir par lietām, kas ir jāizdara, viņš neļauj naudai kļūt par noteicošo faktoru.

No 1992. gada līdz 1994. gada beigām, kad Skolotājs Ķīnā rīkoja klātienes nodarbības, katrs seminārs ilga vidēji deviņas dienas un izmaksāja tā dalībniekam 50 juaņu jeb aptuveni 8 ASV dolāru (ar 50% atlaidi tiem, kas praktizē ilgāku laiku). Šī maksa bija paredzēta tam, lai segtu viņa un viņa komandas ceļa izdevumus, ēdināšanu un materiālu drukāšanu. Salīdzinot ar tā laika standarta maksu par cjigun nodarbībām, šī cena bija ārkārtīgi zema un pat izraisīja citu cjigun meistaru neapmierinātību, kuri uzskatīja, ka Skolotājs Li nosit cenu. Tomēr Skolotājs, domājot par saviem sekotājiem, centās maksimāli samazināt izmaksas, lai ietaupītu viņu naudu.

Tāpēc, lai samazinātu izdevumus, Skolotājs, izņemot retus gadījumus, garajos braucienos vilcienā pirka sēdvietas biļeti, nevis maksāja par guļamvagona biļeti. Tomēr interesanti bija tas, ka, pat ja vilciens bija pilns, katru reizi, kad Skolotājs nopirka sēdvietu, blakus vieta bija tukša, un viņš varēja atgulties un atpūsties. Viņa maltītes galvenokārt sastāvēja no ātri pagatavojamām nūdelēm, un reizēm viņš nobaudīja no ielas pārdevēja nopirktu zupas bļodu. Naktsmītnes vienmēr bija visvienkāršākās, vislētākās viesnīcas. Bieži vien viņi veda sev līdzi ātri pagatavojamās nūdeles, kā arī vienkāršos maisiņos iesaiņotus informatīvos materiālus par praksi. Divu gadu laikā Skolotājs novadīja 54 lekciju ciklus. Viņš teica, ka darbiniekiem tik ļoti bija apnicis ēst ātri pagatavojamās nūdeles, ka viņi vairs nespēja tās norīt. Tomēr tie, kas apmeklēja šīs lekcijas, bija neizsakāmi pateicīgi par to, kas viņiem tika dots.

Lai gan izdevumi šo divu gadu laikā bija ievērojami, Skolotājs bija koncentrējies uz lielāku mērķi – paveikt savu uzdevumu.

Bet pēc tam, kad pienāca laiks sākt izdot Dafa grāmatas, atkal radās jautājums, kā šo procesu finansēt. Kāds praktizētājs, kuram Pekinā bija bizness, aizdeva Skolotājam vairākus tūkstošus juaņu. Kad grāmatnīcas sāka izplatīt "Ķīniešu Faluņgun", šis praktizētājs šaubījās, vai Skolotājs spēs atmaksāt aizdevumu, taču Skolotājs ātri vien noorganizēja, ka ienākumi no grāmatu pārdošanas tiek novirzīti parāda atmaksai. Vēlāk, kad tika pārvarēti daudzi šķēršļi, tika publicēta arī grāmata "Džuaņ Faluņ".

Mūsu intervijas laikā Skolotājs pastāstīja, ka viens no praktizētājiem, kas viņam palīdzēja organizēt klātienes seminārus, bija uzņēmējs un valdības ierēdnis. Dažreiz, kad Skolotājam nebija līdzekļu ceļa izdevumiem, šis praktizētājs sedza visas izmaksas. Reiz viņš teica Skolotājam: "Skolotāj, paskatieties uz sevi. Citi cjigun meistari iekasē desmitiem vai pat simtiem tūkstošu juaņu, bet jums pat nepietiek naudas viesnīcas numuriņam."

Tajā laikā desmit tūkstoši juaņu bija ievērojama summa. Tikai pateicoties šī praktizētāja atbalstam, Skolotājs toreiz varēja turpināt savu darbu. To atceroties, Skolotājs sirsnīgi iesmējās un sacīja: "Kas jādara, tas jādara, lai arī cik grūti tas būtu, visu iespējams paveikt."

Atgriežoties pie stāsta par prakses izplatīšanu Ķīnā: neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem, Faluņgun ietekme turpināja augt, un daži sāka kaldināt sazvērestības pret Skolotāju. Tomēr, veicot slepenu izmeklēšanu, viņi atklāja, ka Skolotājam nav nekādu bagātību un viņš nav bijis saistīts ar sievietēm – kāda iemesla dēļ lai viņam uzbrūk? Tajā laikā Skolotājs jau bija iemantojis ievērojamu autoritāti visā Ķīnā, un Kultūras revolūcijas radītais haoss bija mazinājies. Pat komunistiskajai partijai, kas ir bēdīgi slavena ar savām kampaņām pret atsevišķiem cilvēkiem, bija vajadzīgs iegansts, lai sāktu rīkoties.

Skolotājs atminējās: "1996. gadā, nezinu, kurš deva rīkojumu, bet kāda direktore no Tirdzniecības ministrijas uzaicināja mani vakariņās. Tajā laikā mani bieži aicināja vakariņās cilvēki, kuri cerēja uz dziedināšanu. Pēc tam, kad mēs apsēdāmies, šī ierēdne man atklāti teica: "Skolotāj Li, jūsu ietekme Ķīnā ir kļuvusi pārāk liela. Jums ir jāaizbrauc no valsts." Viņa to pateica skaidri un gaiši. To dzirdot, es sapratu – skaidrs, ka Dzjans ir dusmīgs, jo īpaši tāpēc, ka pat Čanaņas prospekta abās pusēs cilvēki praktizēja Faluņgun. Tāpēc es atbildēju: "Labi, es braukšu uz ārzemēm."

Ķīnā jebkura reliģiska grupa saskaras ar tādu pašu izaicinājumu: ja tā nenodibina partijas nodaļu vai neatzīst, ka "partijas intereses ir svarīgākas par visu", partija to cieši uzraudzīs, gaidot izdevību to apspiest – dažkārt līdz tādai pakāpei, ka tās pastāvēšana kļūst neiespējama. Lai gan Faluņgun ar tā Īstenības, Labestības un Pacietības principiem palīdzēja atjaunot veselību un uzlabot morāles līmeni miljoniem ķīniešu, ietaupot valstij ievērojamas summas medicīniskajiem izdevumiem, Skolotājs Li tik un tā tika piespiests pamest Ķīnu.

1997. gadā Skolotājs saņēma ASV vīzu, kā persona ar īpašām spējām, un pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1998. gadā, pēc tam, kad viņš kādu laiku bija aizbraucis uz Ķīnu, lai nokārtotu dažus jautājumus, viņš atgriezās ASV, bet viņam un viņa ģimenei vairs nebija ne naudas, ne dzīvesvietas. Sākotnēji viņi vēlējās doties uz Sanfrancisko, bet kāds Faluņgun praktizētājs teica, ka tur viņiem nevar atrast mitekli, tāpēc viņus uzaicināja uz Atlantu, kur viņi apmetās šaurā dzīvoklī kopā ar citu praktizētāju. Kad dzīve tur kļuva neizturama, Skolotājs pārcēlās uz Ņujorku. Galu galā viņi apmetās nelielā studijas tipa dzīvoklī, ko kāds praktizētājs bija izīrējis Augšas Manhetenā. Pēc tam, kad 1999. gadā sākās vajāšanas, Ķīnas komunistiskā partija šo ēku nepatiesi nodēvēja par "Li Hundži māju".

Gan Austrumu, gan Rietumu garīgajās un reliģiskajās tradīcijās ir ierasts, ka cilvēks ziedo savai baznīcai, templim vai kopienai. Tomēr Skolotājs nekad nav prasījis no mums neko materiālu – tikai to, lai mums būtu sirds praktizēt. Tajā pašā laikā, cik daudzi no mums, pateicoties Dafa, ir ieguvuši labāku veselību, kas ir nenovērtējama dāvana.

Skolotājs būtu varējis dzīvot daudz ērtāku dzīvi, un viņam būtu bijis pavisam viegli baudīt daudz augstāku dzīves kvalitāti. Taču viņa centieni vienmēr ir bijuši daudz augstāki. Kāpēc viņš māca Dafa? Kāpēc viņš nepagurstoši vada praktizētājus viņu garīgajā praksē? Kāpēc viņš kļuva par Shen Yun māksliniecisko vadītāju? Kāpēc viņš brīvprātīgi ziedo savu laiku un spēkus praktizētāju vadītiem projektiem? Īsteni praktizētāji zina atbildes uz šiem jautājumiem.

Mūsdienās pat tie cilvēki, kuri nepraktizē kādu garīgu vai reliģisku praksi, atzīst, ka Faluņ Dafa principiāli atšķiras no citām cjigun praksēm. Faluņ Dafa nepraktizē, lai izdziedinātos vai iegūtu bagātību, ne arī tādēļ, lai parādītu sevi kā augsti attīstītu garīgu būtni. Tā vietā Faluņ Dafa ir patiess sevis pilnveidošanas ceļš, kas māca Īstenības, Labestības un Pacietības principus un vada praktizētājus atpakaļ uz viņu patiesajām mājām.

Faluņgun jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu tiek pakļauts vajāšanām, tomēr Īstenības, Labestības un Pacietības principi joprojām ir palikuši nemainīgi, sildot praktizētāju sirdis un stiprinot viņu taisnās domas. Faluņgun praktizētāju izturība sakņojas viņu nelokāmajā ticībā šīm mācībām, dziļā garīgajā pamatā, kā arī Skolotāja Li Hundži vadībā un piemērā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/1/9/223534.html