Izpratne par Džouji jeb "Pārmaiņu grāmatu"

Džouji heksagrammu shēma, kas piederēja vācu matemātiķim un filozofam Gotfrīdam Vilhelmam Leibnicam. Centrā esošajā režģī attēlotas heksagrammas Fusji sistēmā jeb binārā secībā, lasot šķērsām un uz leju. Tāda pati kārtība tiek ievērota arī ārpusē, lasot no apakšas uz augšu pa apli uz labo pusi, pēc tam atkal no kreisās puses uz augšu. (Attēls: Wikimedia Commons Public domain)

Lai gan svaigas un interesantas tēmas var iedvesmot mūs uz jaunradi un un sniegt jaunu skatījumu uz alternatīvo veselības aprūpi un holistisko dzīvesveidu, Džouji jeb "Pārmaiņu grāmata" joprojām paliek mūžīgs zināšanu un gudrības avots. Būdama viena no pasaulē vecākajām grāmatām, kas uzrakstīta vismaz pirms 5000 gadu, tā ir filozofisks sacerējums par dzīvības izcelsmi un tās dabu uz Zemes. Džouji izprašana var sniegt dziļu gudrību.

Gadsimtiem ilgi ķīniešu gudrie un valdnieki izmantoja zīlēšanu, lai interpretētu dažādus notikumus.

Džouji aprakstītas 322 560 iespējamās 6 rindu jiņ-jan kombinācijas, ko sauc par heksagrammām. Katra heksagramma attēlo kādu cilvēka īpašību vai situāciju. Tādējādi Rietumu izpratnei par Austrumu idejām ir jāietver sevī arī Džouji.

Džouji vēsture

Saskaņā ar seno ķīniešu filozofiju, piecas stihijas un jiņ-jan likums regulē it visu Visumā, kurš nepārtraukti un sistemātiski attīstās.

Tiek uzskatīts, ka trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras leģendārais Ķīnas valdnieks Fu Sji atklāja astoņu trigrammu, ko sauc par Bagua (八卦) sistēmu. Katra trigramma sastāv no trim "pārtrauktām" vai "nepārtrauktām" līnijām, kas attiecīgi apzīmē jiņ vai jan. Interesanti, ka nepārtrauktā līnija ir jan un binārajā kodā apzīmē "1". Savukārt pārtrauktā līnija ir jiņ un binārajā kodā apzīmē "0". Tiek uzskatīts, ka šis binārais kods "1" un "0" ilustrē sākotnējo enerģiju, no kuras var tikt radīts it viss Visumā.

Valdnieks Veņs ir otra būtiskākā figūra Džouji tapšanā. Viņš bija liels zinātnieks (viņa vārdam ir papildu nozīme "civilizācijas valdnieks" vai "svēto rakstu valdnieks"), un tiek uzskatīts, ka viņš sarakstīja ievadu 64 heksagrammām un ar tām saistītos tekstus (Spriedumus). Valdnieks Veņs ir pazīstams kā Džou dinastijas (1150. – 249. g. p.m.ē.) dibinātājs.

Inkustrēts mākslas darbs uz betona grīdas kādā metro stacijā ķīniešu kvartālā, kurā attēlots Džouji senais teksts. Sinerģija, briesmas un kritiskā masa ir redzami viens otram blakus. (Attēls: Payton Chung via Flickr CC BY 2.0)

Komentāru krājums "Desmit spārni" (十翼 ši ji) satur nozīmīgu informāciju par Džouji heksagrammām un dažām atsevišķām līnijām. To sarakstījis Konfūcijs (551. – 479. g. p.m.ē.) un viņa skolnieki, un tas ir ļoti nozīmīgs materiāls pētniekam, kurš vēlas labāk izprast Džouji.

Tiek uzskatīts, ka Džouji ir radies kā daļa no mutvārdu tradīcijas, kas pastāvēja pirmatnējos laikos, kad vēl nebija rakstības. Pašreizējās civilizācijas ciklā, laikā no 475. līdz 221. gadam pirms mūsu ēras teksti tika apkopoti izpētei un tālakai nodošanai. Tie tika paglābti no lielās grāmatu dedzināšanas Cjiņu dinastijas laikā, jo tika uzskatīti par vienu no pieciem "Dižās klasikas" darbiem.

Dao

Dao (Dabiskais ceļš) virzās caur pārmaiņu likumiem un saskaņā ar tiem. Dao ir ceļš vai vārti, caur kuriem plūst visa dzīve. Daoisti uzskata, ka nekas nav stabils vai pastāvīgs, un ka viss vienmēr mainās un attīstās. Laiks ir daļa no tā, ko mēs dēvējam par pārmaiņām. Tas ir universāls esamības likums, kas ir noturīgs un neiznīcināms.

Ķīniešu rakstzīme Vudzji (無極) nozīmē visaptverošu klātbūtni (jeb visa sākumu sākumus) un attiecas uz bezgalīgo tukšumu, kas eksistēja pirms jēgas un formas, un kas ir visa radīšanas avots.

Cilvēks ir vienots ar Dao, kad ir vienots ar Vudzji. To var salīdzināt ar meditatīvu, pilnīga miera un koncentrācijas stāvokli. Termins Vudzji pirmo reizi kā jēdziens parādās klasiskajā ķīniešu tekstā Dao De Dzjin, kura autors ir Laodzi, un kurā stāstīts par atgriešanos pie savas patiesās būtības.

Vudzji attēlo kā tukšu apli, bet pilns aplis simbolizē Taidzjitu Šuo 太極圖說 (jiņ/jan fraktālis). "Augstākās galējības diagrammas skaidrojumā" divi pamatprincipi, kas nosaka fizikālās pārmaiņas, ir polaritātes maiņas likums. Visās lietās ir to pretstatu iedīgļi un cikliskuma likums – tas ir, pārmaiņas, kuras izpaužas ciklos un ritmos, kā cilvēka rakstura attīstības periodi un fāzes.

Taidzjitu jeb "Augstākās galējības diagramma" attiecas uz tradicionālo ķīniešu koncepciju par jiņ un jan, kur pretēji elementi pastāv pilnīgā harmonijā.

Dabiskos dabas un Visuma likumus ir viegli pārkāpt, izraisot iekšējā un ārējā disharmoniju. Šīs anomālijas var izraisīt fiziskas un emocionālas problēmas. Visums reaģē harmoniski tikai tad, ja mūsu enerģija un dzīvesveids ir saskaņā ar dabas likumiem. Daoismā tiek uzskatīts, ka pārmaiņas ir disonējošas tikai tad, ja tās ir pretrunā ar Dao: ja Dao tiek ievērots, pārmaiņas ir dabiskas un vienkāršas, un to rezultātā rodas skaistums un dzīvība.

Jiņ un jan un pieci elementi

Tas ir jiņ/jan – Visuma pamatdualitāte – kuras dinamiskā spriedze piešķir formu visām norisēm un liek tām mainīties. Jiņ/jan polaritātes piemēri ir – sievišķais/vīrišķais, zeme/debesis, tumsa/gaisma, iekšējais/ārējais, pāra/nepāra u.c.

Piecu elementu teorija darbojas kopā ar Taidzji jeb diviem pretējiem cji (氣elpa jeb dzīvības enerģija) spēkiem. Pieci elementi veidojas, saplūstot jiņ cji un jan cji. Zeme, metāls, ūdens, koks un uguns mijiedarbojas viens ar otru īpašos veidos, radot noteiktas tendences un ietekmes cilvēku un planētas dzīvē.

"Viss, kas izpaužas fiziskajā pasaulē, vienmēr ir saistīts ar enerģijas plūsmu neredzamajā līmenī." Lielais meistars Lu.

Ķīniešu medicīnā uzskata, ka enerģijas plūsmas traucējumi vai nelīdzsvarotība organismā izraisa slimības. Slimība rodas, ja orgānu un nervu sistēmas darbība organismā nav līdzsvarota. Cji parasti brīvi pārvietojas pa kanāliem un sabalansē orgānu darbību. Slimības rodas, ja enerģija nav līdzsvarā vai tās plūsma ir traucēta, un ir nepieciešams atjaunot līdzsvaru.

Astoņas trigrammas

Fu Sji radīja trigrammas, ieraugot tās uz bruņurupuča bruņām, kurš bija izniris no Dzeltenās upes ūdeņiem. Izpētos zīmes uz tā bruņām, viņš izveidoja "Dzeltenās upes karti", un izmantoja šo informāciju, lai pabeigtu trigrammu matemātisko izkārtojumu. Jiņ un jaņ duālisma dēļ trigrammas tika izveidotas, lai aprakstītu lietu virzību laikā astoņos virzienos.

Astoņas trigrammas ir miniatūrs Visuma atspoguļojums, un tām ir iekšējā struktūra, veidols, nozīme un būtība. Atšķirīgas astoņu trigrammu kombinācijas veido 64 heksagrammas. Abu trigrammu saplūšana heksagrammās simbolizē debesu (augstākā) un zemes (apakšējā) saplūšanu. Abu trigrammu mijiedarbība apzīmē kosmisko spēku mijiedarbību, kas ietekmē cilvēku dzīvi.

Kad cilvēks izprot Džouji principus, tos var pielietot, lai atklātu lielus noslēpumus Visumā un cilvēku dzīvē. (Attēls: fabola via Flickr CC BY-SA 2.0)

Džouji kā orākuls

64 jiņ-jan kombinācijas veido heksagrammu (attēlu), kas parāda būtiskos radīšanas nosacījumus, kuri ir svarīgi, lai izprastu Džouji. Tiek uzskatīts, ka šie simboli un zīmes atklāj svarīgus noslēpumus par dzīvi un Visumu, tāpēc jau tūkstošiem gadu tiek izmantoti zīlēšanā.

Nometot trīs monētas, 50 pelašķu kātiņus vai noteiktas koksnes skaidas sešas reizes uz līdzenas virsmas, Orākuls parāda "iesaldētu" pasauli vai laiku, līdzīgi kā momentuzņēmumā iemūžina attēlu, lai to izpētītu. Nokritušo monētu nejaušais izkārtojums kļūs par mikrokosmosu, kas kontrastē ar makrokosmosu un ietekmē to. Cilvēks un viņa dzīve uz Zemes ir īslaicīgu un vienlaicīgi eksistējošu fizikālu spēku rezultāts kosmosā, kas ļauj monētām krist tā, kā tās krīt, sniedzot priekšstatu par šiem paralēlajiem modeļiem kosmosā.

Tādā veidā cilvēks sasaista sevi un savus apstākļus ar kustību kosmosā. Izpētot šo tekstu, spriedumus un heksagrammu attēlus, ir iespējams labāk izprast savu pašreizējo situāciju, vienlaikus pētot šo milzīgo un daudzveidīgo kosmosu.