Tradicionālo krāsu nozīmes (4. daļa)

(Turpinājums no 3. daļas)

Zelta un dzeltenā krāsa

Ja ir kāda krāsa, ko tradicionāli atzīst dažādās valstīs un kultūrās, tad tā ir zelta krāsa. Taču mūsdienās cilvēki zelta krāsu bieži saista ar dārgmetālu – zeltu (naudu). Daži pat apzināti noraida "zelta" krāsu, lai izrādītu savu nicinājumu naudai, apgalvojot, – tie, kas to izmanto, cenšas izrādīt savu bagātību vai labklājību. Patiesībā cilvēkam, kurš nav pieķēries bagātībai, nav šādu aizspriedumu, un, redzot zelta krāsu, viņš nedomā par naudu. Protams, dārgmetāls – zelts mūsu sabiedrībā patiešām ir saistīts ar bagātību. Un ir jābūt kādiem iemesliem, kuru dēļ šis dārgmetāls ir saglabājis tik augstu statusu visā cilvēces vēsturē.

Pat pirmatnējā sabiedrībā vai cilvēces civilizācijas agrīnajos posmos dažādās pasaules daļās zeltu uzskatīja par vērtīgu materiālu. Senatnē cilvēki zeltu augstu vērtēja aiz godbijības pret dievišķo, nevis aiz apsēstības ar bagātību, kā tas ir mūsdienās.

Jautājumā par to, kādēļ senie cilvēki godāja zeltu, zinātnieki ir vienisprātis, ka atbilde meklējama vienā no četrām senajām civilizācijām – Ēģiptē, kurā saglabājušās daudzas relikvijas un vēsturiski pieraksti par zeltu. Pateicoties savai dievu iedvesmotajai kultūrai, senie ēģiptieši zināja, ka zelts ir dievišķo būtņu ķermeņu paliekas un tāpēc pastāvēs mūžīgi, nesairstot.

Pilnveidošanās vidē izpratne par zeltu atšķiras no mūsdienu ekonomistu vai fiziķu izpratnes par šo metālu. Piemēram, Budu un dievu attēlojums bieži ir saistīts ar zeltu. Tas attiecas arī uz Budas statujām ar zelta pārklājumu, jo tiek uzskatīts, ka Budas ķermenis sastāv no zelta. Senos laikos daoisti runāja arī par "zelta eliksīru" jeb pilnveidošanos "apgaismotas zelta būtnes" virzienā. Šie pieņēmumi saskanēja ar seno ēģiptiešu priekšstatiem. Patiesībā priekšstats par zeltu, kas saistīts ar Budu vai dieviem, atrodas ārpus Trīs sfērām un atšķiras no "metāla" piecos elementos (metāls, koks, ūdens, uguns un zeme).

Lai gan zelts cilvēku pasaulē nav tik tīrs kā augstāku līmeņu dimensijās, tā dievišķā izcelsme ļoti atšķiras no zemes pasaules. Tāpēc jau kopš seniem laikiem tika uzskatīts, ka zeltam piemīt spēja izdzīt ļaunumu. Klasiskajā farmakoloģijas grāmatā Beņcao Ganmu (Ārstniecības augu apkopojums), ko Minu dinastijas laikā sarakstīja ievērojamais ķīniešu ārsts Li Šidžens, teikts, ka zelts spēj nostiprināt cilvēka garu, stiprināt kaulu smadzenes un izvadīt patogēno cji (enerģiju) no iekšējiem orgāniem. Kā augstāka līmeņa dimensiju simbols, zelts, tam piemītošo svēto un cēlo īpašību dēļ, ir pārāks par piecām krāsām, kas minētas šīs rakstu sērijas iepriekšējās daļās. Tajā pašā laikā zeltam ir ārkārtīga stabilitāte un maiga tekstūra, kas tam piešķir arī simbolisku krāsas noturības, stabilitātes un neitralitātes nozīmi.

No krāsu zinātnes viedokļa zelta krāsa patiesībā ir dažādu nokrāsu kombinācija, kas apvienota kopā, lai radītu vienotas krāsas iespaidu, kuras pamatā ir zelta tekstūra, nevis parasta vienkrāsaina krāsa. Tā kā tā ir līdzīga dzeltenajai krāsai, cilvēki tās bieži apvieno un sauc par "zeltaino" krāsu.

Etimoloģijas vārdnīcas Simin autors Liu Sji, kurš dzīvoja Haņu dinastijas laikā, rakstīja, ka dzeltenā krāsa ir saules krāsa. Senatnē cilvēki ticēja dievišķajam un cienīja dzelteno krāsu. Tanu dinastijas laika enciklopēdijā Tundiaņ rakstīts: "Dzeltenā krāsa ir neitrāla un skaista. Tā atspoguļo dievišķo tikumu un ir pati maigākā krāsa." Tādēļ valdnieku pilīm, senajiem tempļiem un citām imperatoru ēkām bieži bija dzelteni jumti.

Arī zemes krāsa ir dzeltenīga. Senajā ķīniešu vārdnīcā Šuoveņ Dzjedzi rakstīts: "Dzeltenā ir zemes krāsa." Saskaņā ar piecu elementu teoriju, zeme atbilst dzeltenajai krāsai. Turklāt katrs no pieciem elementiem atbilsts katrs savam virzienam. Tas ir, koks – austrumiem (zaļā krāsa), uguns – dienvidiem (sarkanā krāsa), metāls – rietumiem (baltā krāsa), ūdens – ziemeļiem (melnā krāsa) un zeme – centram (dzeltenā krāsa).

Kā centrālā pozitīvā krāsa, dzeltenā krāsa savieno augšējo debesu tikumu un apakšējo zemes tikumu. Tādējādi tā tiek uzskatīta par neitralitātes krāsu, kas ir pārāka par citām krāsām. Grāmatā Džouji (Pārmaiņu grāmata) arī teikts, ka dzeltena apģērba nēsāšana labvēlīgi ietekmē cilvēku. Tādēļ imperatori, sākot ar Suju dinastiju, nēsāja šīs krāsas apģērbu, un tas kļuva par tradīciju.

(Turpinājums sekos)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/10/21/196255.html