Gan zinātnieki gan parastie cilvēki atzīst – dievišķais eksistē

Visā 5000 gadus ilgajā Ķīnas vēsturē ir pastāvējusi tradīcija pilnveidot prātu un ķermeni. Pazīstama arī kā pilnveidošanās prakse, tā vedina nepārtraukti pilnveidot sevi Budas jeb Dao virzienā.

Tiek uzskatīts, ka ķīnieši ir Uguns imperatora (Jaņdi) un Dzeltenā imperatora (Huandi) pēcteči, kuri dzīvoja Dzeltenās upes baseinā, pirms aptuveni 4700 gadiem. Kopš Dzeltenā imperatora laikiem ir saglabājušās daudzas leģendas par dievu vārdiem un darbiem. Katrā dinastijā, tos kas praktizēja pilnveidošanos, neatkarīgi no tā, vai tie bija Budas skolas vai Dao skolas sekotāji, cienīja visi, sākot ar imperatoru un beidzot ar vienkāršiem pilsoņiem. Satiekot viedus cilvēkus ar augstiem morāles principiem, pat imperatori saspieda plaukstas pret krūtīm, paužot viņiem savu cieņu.

Vienā no visatzītākajām Ķīnas vēstures grāmatām Ši Dzji (Vēstures pieraksti), nodaļās Fenčan Šu un Sjaovu Beņdzji aprakstīts, kā Dzeltenais imperators sasniedza apgaismību un pacēlās debesīs drakona mugurā.

Šī leģenda tika nodota nākamajām dinastijām. Stāsts par astoņiem nemirstīgajiem, kas šķērso jūru, tiek nodots no paaudzes paaudzē. Citi slaveni daoisti bija Džans Daolins (Haņu dinastijas laikā), Vans Čunjans (Sunu dinastijas laikā) un Džans Saņfens (laikā starp Sunu un Minu dinastijām). Budismā ir arī daudzas leģendas, piemēram, par Dzjuhua kalna mūkiem, kuru ķermeņi daudzus gadus pēc nāves palika neskarti un netrūdēja. Turklāt daudzi cienījami mūki, pēc aiziešanas nirvānā, atstāja sariru (svēto pelni kristālisku veidojumu formā, kas paliek pēc kremācijas).

Tūkstošiem gadu ilgās sevis pilnveidošanas tradīcijas atspoguļojas arī senajā ķīniešu medicīnā, kas bija ārkārtīgi attīstīta. Piemēram, meridiānu sistēma tika dokumentēta Huandi Neidzjin (Dzeltenā imperatora iekšējais kanons) jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem, lai gan zinātnieki tās pastāvēšanu ar zinātniskās aparatūras palīdzību apstiprināja tikai pirms vairākiem gadu desmitiem. Minu dinastijas laika slavenais ārsts Li Šidžeņs reiz to skaidroja savā grāmatā Cjidzjin Bamai Kao (Astoņu neparastu kanālu izpēte): "Aplūkot savus iekšējos orgānus un meridiānu sistēmas var tikai tie, kuriem ir pārdabiskas spējas." Citiem vārdiem sakot, praktizētāji var redzēt meridiānu sistēmas ar savu trešo aci, meditācijas laikā ieejot miera stāvoklī.

Izcili zinātnieki – teisti

Mūsdienās saikne ar dievišķo vēl nav pilnībā zaudēta. Apvienoto Nāciju Organizācija savulaik veica pētījumu par 300 izcilākajiem zinātniekiem pēdējo 300 gadu laikā. Rezultāti bija pārsteidzoši – 90 procenti no tiem bija teisti (teisms ir filozofijas mācība, saskaņā ar kuru pastāv Dievs).

Šajā sarakstā ir iekļauti daudzi izcili zinātnieki, piemēram, Īzaks Ņūtons, Alberts Einšteins, Marija Kirī, Alfrēds Nobels, brāļi Raiti, Verners fon Brauns (pazīstams kā "raķešu zinātnes tēvs"), Makss Planks (kvantu teorijas autors), Žans Anrī Kazimirs Fabrs (entomologs), Ivans Pavlovs un daudzi citi.

Tas ir interesants fenomens: kas lika šiem cienījamiem zinātniekiem pievērsties reliģijai? Iespējams, ka tieši viņu apņemšanās meklēt patiesību ļāva viņiem apjaust to, cik zinātne ir ierobežota.

Piemēram, Īzaks Ņūtons. Viņš bija izcils zinātnieks, kurš lika pamatus klasiskajai mehānikai, izteica ideju par gravitāciju, taču nevarēja izskaidrot, kā tā darbojas lielos attālumos kosmosā. "Es nepretendēju uz to, ka zinu gravitācijas cēloņus," viņš rakstīja.

"Turklāt salīdzinājumā ar citām planētām, Zeme atrodas tik ideālā attālumā no Saules, ka saņem nepieciešamo gaismu un siltumu, kas nevar būt tikai nejaušība." "Visuma rotējošā mehānisma precīzā pilnība pierāda Dieva rokas esamību," rakstīja Ņūtons. "Pastāvot vienmēr un visur, Viņš veido laiku un telpu."

Edmunds Hallijs bija astronoms un Ņūtona draugs. Reiz Ņūtons izveidoja Saules sistēmas modeli. Nospiežot rokturi, visas planētas sāka griezties savās orbītās. Ieradies apciemot Ņūtonu, Hallijs ieraudzīja šo modeli un ilgi to pētīja. Pēc tam viņš jautāja, kurš to izgatavojis.

Ņūtons atbildēja, ka modelis nav kāda izgudrojums, vienkārši kādam ir izdevies salikt visas šīs sastāvdaļas kopā. Hallijs viņam neticēja, sakot, ka tam, kurš radījis šo modeli, ir jābūt ģēnijam. Ņūtons teica – lai gan modelis ir sarežģīts, tas nav nekas salīdzinājumā ar īsto Saules sistēmu. Un ja šī modeļa izveidošanai bija vajadzīgs meistara plāns un viņa rokas, vai tad īsto Saules sistēmu, kas ir daudz sarežģītāka, nebūtu radījis visvarenais Dievs? Hallijs piekrita Ņūtonam un sāka ticēt Dieva esamībai.

Kādā intervijā Einšteins norādīja, ka pašreizējā zinātne var tikai pierādīt, ka kaut kas eksistē, bet ne to, ka tas nepastāv. Piemēram, zinātne nevar pierādīt dievišķā esamību zinātnes ierobežojumu dēļ, taču tas nebūt nenozīmē, ka dievišķais neeksistē. Tas nozīmē, ka cilvēka piecām maņām ir ierobežojumi, un tās nevar pierādīt dievišķā esamību vai noliegt tā esamību.

Tiem, kuri neticēja dievišķajam, jo viņu piecas maņas par to neliecināja, Einšteins skaidroja, ka piecām maņām (redzei, dzirdei, garšai, taustei un ožai) ir ierobežojumi. Patiesībā, lai skaņas viļņi būtu cilvēka ausij dzirdami, to frekvencei jābūt no 20 līdz 20 000 Hz. Līdzīga situācija ir ar redzi, jo objektus var saskatīt tikai redzamajā gaismā, kas aptver ļoti šauru elektromagnētisko viļņu spektra diapazonu.

Einšteins arī piebilda – ja nākotnē būs kaut kas, kas pārstāvēs visprogresīvāko zinātni, tas varētu būt Budas likums, kas ir pilnīgs.

Ko cilvēki piedzīvoja klīniskās nāves stāvoklī Tanšaņas zemestrīces laikā

Neraugoties uz daudzajām politiskajām kampaņām, tostarp Kultūras revolūciju, interese par pārdabiskajām spējām un cjigun pagājušā gadsimta 70. gados Ķīnā strauji pieauga. Žurnāls Dadžun Jisjue (Populārā medicīna) 1993. gada piektajā numurā publicēja rakstu par Tanšaņas zemestrīci (7,5 magnitūdas) 1976. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tajā izdzīvojušo klīniskās nāves pieredzei, pamatojoties uz 1987. gadā medicīnas darbinieku veikto aptauju. Aptaujā piedalījās aptuveni 100 cilvēku, un tas bija viens no lielākajiem šāda veida pētījumiem pasaulē.

Vairāk nekā puse no izdzīvojušajiem, kas zemestrīces laikā bija nonākuši tuvu nāvei, nejuta bailes. Gluži pretēji, viņi juta mieru un atvieglojumu. Panikas nebija, viņu prāti bija skaidri. Turklāt viņu galvās ātri slīdēja ainas ar viņu dzīves notikumiem – viena pēc otras, gluži kā filmā. Lielākā daļa šo ainu bija laimīgi mirkļi, piemēram, atmiņas par bērnību, kāzu ainas, sasniegumi darbā vai prieks, ko viņi juta, saņemot apbalvojumus.

Interesanti, ka gandrīz puse cilvēku juta, ka viņu dvēsele ir atstājusi ķermeni. Daži apgalvoja, ka jutušies tā, it kā lidotu gaisā vai atrastos pie griestiem un vērotu savu ķermeni lejā. "Bija tā, it kā mans ķermenis būtu sadalījies divās daļās, viens gulēja gultā kā čaula, bet otrs – lidinājās augstu gaisā, vēl vieglāks par gaisu. Bija ļoti viegli un patīkami," atceras viens no viņiem. Daži pat redzēja savus mirušos ģimenes locekļus.

Apmēram 60 % aptaujāto, kuri bija uz nāves sliekšņa, sacīja, ka pēc zemestrīces ir mainījušies – viņu raksturs ir kļuvis maigāks un labāks. Lielākā daļa šo pieredzi ļoti labi atcerējās arī pēc 10 vai 20 gadiem. Šis pētījums parādīja, ka cilvēka dvēsele patiešām pastāv. Tas nozīmē, ka fiziskais ķermenis darbojas kā dvēseles nesējs, un tiek atstāts pēc nāves.

Arvien vairāk zinātnisko atklājumu met izaicinājumu ateismam un evolūcijas teorijai. 2006. gadā vairāk nekā 500 zinātnieku parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā publiski apšaubīja evolūcijas teoriju. Daudzi atklājumi apstiprina reinkarnācijas esamību, kas saskan ar ķīniešu ticējumu, ka "labais tiek atalgots ar labo, bet ļaunais ar ļauno."

2011. gadā Discovery kanāls translēja raidījumu ar nosaukumu "Dzīve pēc nāves", kurā galvenā uzmanība tika pievērsta reinkarnācijai. Tāpat 2012. gada oktobrī žurnāls Newsweek publicēja rakstu ar nosaukumu "Pierādījumi par Debesīm: ārsta pieredze saistībā ar dzīvi pēc nāves" (Proof of Heaven: A Doctor’s Experience With the Afterlife). Daudzi pierādījumi liecina, ka klīniskās nāves pārdzīvojuma pieredze ir reāla.

Sākotnēji Ķīnas varas iestādes atļāva pētīt cjigun

Dažas Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) amatpersonas ar plašu redzelsoku sākotnēji arī atbalstīja pētījumus cjigun jomā un neapšaubīja pārdabisko spēju esamību. Slavenā zinātnieka Cjaņa Sjueseņa (kurš bija pazīstams kā "Ķīnas kosmosa programmas tēvs") vadībā Aerokosmiskās medicīnas un inženierzinātņu institūta (bieži saukts arī par 507. institūtu) tika veikti nozīmīgi pētījumi cilvēkzinātnes jomā. Arī pats Cjaņs institūtā uzstājās vairāk nekā 100 semināros un iesniedza ziņojumus. Viņi veica daudzus eksperimentus, lai pierādītu, ka dažiem bērniem piemīt ekstrasensoras spējas, piemēram, viņi spēj atpazīt ķīniešu rakstzīmes ar ausīm. Pat vadošie zinātnieki un Ķīnas valdības amatpersonas ir pētījušas cjigun un ekstrasensorās spējas. Ja tas nebūtu reāli, komunistiskajā Ķīnā tas nebūtu atļauts.

Cjaņs reiz rakstīja ĶKP Centrālajai komitejai, ka pārdabiskas spējas patiešām pastāv, un viņš bija autoritāte pat ĶKP augstākajiem vadītājiem. 1980. gada februārī Šanhajā notikušajā pirmajā forumā, kas bija veltīts cilvēka pārdabiskajām spējām, toreizējais ĶKP ģenerālsekretārs Hu Jaobans uzrakstīja uz papīra lapiņas dažus vārdus, kas pēc tam tika aizzīmogota konteinerā. Tad viņš palūdza sekretārei aizzīmogoto konteineru atnest uz forumu. Neatverot konteineru, vairāki cilvēki ar pārdabiskām spējām varēja precīzi pateikt to, ko Hu bija uzrakstījis. Neilgi pēc tam Hu Centrālajai propagandas pārvaldei izdeva nostādnes attiecībā uz cigun, kurās bija teikts: "Nepopularizēt, neapspriest un nekritizēt," kā arī atļāva dažiem cilvēkiem tās studēt un pētīt.

Atgriešanās pie saknēm

Ķīnai ir sena vēsture, tā ir sena civilizācija, kuru iedvesmojuši dievi. Piemēram, cilvēki uzskatīja, ka jārīkojas saskaņā ar sirdsapziņu un ka "labais tiek atalgots ar labu, bet ļaunajam sekos atmaksa". Cilvēki ticēja, ka viņus vēro dievi. Tāpat arī laba vai slikta rīcība ietekmēs nākamo dzīves ciklu reinkarnācijā.

Tomēr pēc ĶKP nākšanas pie varas 1949. gadā, tā sāka kultivēt tautā naidu, nežēlību un melus. Tādēļ daudzi cilvēki ir pārstājuši klausīties savas sirdsapziņas balsī un novērsušies no dievišķā. Viņi izmanto jebkādus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus uz citu rēķina. Tirgu ir pārpludinājuši viltoti produkti, piemēram, cigaretes, vīns, vakcīnas, diplomi, pārtika, mākslīgie piena maisījumi bērniem un daudz kas cits. Tas viss ir sekas tam, ka daudzi cilvēki ir zaudējuši morāli un pārkāpj likumus, domājot, ka neviens par viņu sliktajiem darbiem neuzzinās, un viņi par to nesaņems nekādu sodu. Likums nespēj valdīt pār šādu cilvēku sirdīm.

Astrofiziķi ir atklājuši, ka mūsu milzīgajā Visumā un daudzās citās galaktikās notiek milzīgas izmaiņas. Daudzas galaktikas ir piedzīvojušas sprādzienu un atdzimšanu. Daudzas galaktikas, kas bijušas lielākas par mūsu Piena ceļu, acumirklī ir pazudušas. Mūsu Piena ceļš ir tikai mazs puteklītis milzīgajā Visumā, nemaz jau nerunājot par mums, cilvēkiem uz Zemes. Iespējams, šī iemesla dēļ mūsu senči vienmēr ir godājuši noslēpumainos Visuma spēkus.

Ja šajā izšķirošajā brīdī mēs spēsim paraudzīties uz pārmaiņām Visumā caur tradicionālās ķīniešu kultūras prizmu, mēs, iespējams, spēsim saprast daudzus jautājumus, uz kuriem grūti rast atbildes, un saskatīt cerību nākotnei.

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā tic Debesu, Zemes un cilvēces harmonijai. Kad cilvēki seko ĶKP norādījumiem un rīkojas neapdomīgi, viņi kaitē citiem un riskē ar savu nākotni. Kad pasauli piemeklē katastrofas un atklājas jauni astronomiski notikumi, tie parasti kalpo kā mājiens, lai mēs atgrieztos pie savām saknēm un sirdsapziņas. Atsakoties no ĶKP un pieņemot labestību, mēs un mūsu nākamās paaudzes tiksim svētīti.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/11/4/196451.html