Čingishans – dižais Mongoļu impērijas dibinātājs

Čingishans (1162. g. - 1227. g.) bija Mongoļu impērijas dibinātājs, bet viņa mazdēls nodibināja Juaņu dinastiju Ķīnā.

Mongoļu valodā vārds „Čingis” nozīmē „varenais”, bet vārds “Hans” nozīmē līderis jeb valdnieks. Par Čingishanu viņš kļuva pēc tam, kad apvienoja visas Mongolijas plato teritorijā dzīvojošās ciltis. Viņa īstais vārds ir Temudžins, kas, kā uzskata daži vēsturnieki, nozīmē „īsts tērauds”.

Ilustrācija: Jeuaņ Fan, Epoch Times

Temudžins piedzima cilts virsaiša ģimenē. Kad Temudžins bija vēl bērns, viņa tēvu noindēja tatāri. Ģimene tika padzīta no cilts un cieta trūkumu. Viņi pārcieta ārkārtīgi lielas grūtības, klaiņojot pa stepi bez cilts aizsardzības. Bērnībā par Temudžinu ņirgājās ļaudis no citām ciltīm, bet viņš vienmēr izrādīja tiem pretsparu, reizēm pat riskējot ar savu dzīvību. Viņš uzauga par izlēmīgu un drosmīgu jaunekli, viņa izturība bija apbrīnas vērta, bet šarms palīdzēja atrast draugus un atbalstītājus citās ciltīs.

Kad viņa jauno sievu ar varu aizveda konkurējošās merkitu cilts karotāji, Temudžins pievienojās valdnieka Togrula (Van-hana) lielajai ciltij. Ar Togrula palīdzību Temudžins sakāva merkitus un izglāba savu sievu. Pateicoties nākamajām kaujām, Temudžins iekaroja lielu cieņu un slavu. Iekarotās ciltis iekļāvās viņa cilts sastāvā. Temudžins veicināja cilvēku uzticību tādējādi, ka katru apbalvoja atbilstoši viņa militārajiem nopelniem, neatkarīgi no viņa izcelsmes. Straujā Temudžina cilts palielināšanās kļuva par iemeslu citu cilšu naidīgumam, un drīz vien sekoja jaunas kaujas. 1206. gadā Temudžins apvienoja visas Mongolijas plato dzīvojošās ciltis un tika pasludināts par Čingishanu.

Tajos laikos nomadu ciltīs mongoļi izkopa trīs galvenās prasmes – jāšanu, cīņas mākslu un šaušanu ar loku. Jāšanas prasme bija nepieciešama, lai varētu ganīt lopus un pārvietoties no vietas uz vietu, cīņas māksla – fiziskai sagatavotībai, bet šaušana ar loku – medībām un aizsardzībai. Šīs prasmes nodrošināja viņu izdzīvošanu skarbajā vidē.

Lai gūtu maksimālu labumu no šī prasmēm, Čingishans izstrādāja savu taktisko paņēmienu sēriju. Viena no raksturīgākajām mongoļu armijas īpatnībām bija tāda, ka tās cīnītāji bija lieliski jātnieki, katram no tiem piederēja vismaz divi vai trīs zirgi, kas tika periodiski mainīti. Turklāt mongoļu jātnieku armija, pateicoties klejotāju dzīvesveidam, bija ļoti mobila un varēja vienā naktī veikt ļoti tālus pārgājienus. Reiz Čingishans ieplānoja negaidītu uzbrukumu, un viņa jātnieki diennakts laikā pieveica vairāk nekā 200 kilometru. Nav jābrīnās, ka par mongoļu armiju teica: „Tā parādās tik pēkšņi, it kā nokristu no debesīm, un pazūd tik ātri kā zibens.”

Čingishans bija izcils stratēģis. Viņš demonstrēja apbrīnojamu elastību, slēdzot militārās savienības vai izolējot pretiniekus. Viņš izrādīja lielu toleranci iekaroto tautu tradīcijām un paražām, kamēr vien tās saglabāja viņam uzticību. Līdz ar jaunu teritoriju sagrābšanu Mongolijā sāka izplatīties daudzas reliģijas, tādas kā budisms, daoisms un islāms.

Čingishans pārņēma savu pretinieku sasniegumus un nevilcinoties tos pielietoja. No džurčeņiem un ķīniešiem viņš pārņēma pilsētu aplenkšanas taktiku. Viņš augstu vērtēja svešzemju amatnieku meistarību un kara laikā aizliedza tos nogalināt. Pēc karagājieniem uz Rietumiem viņš vienmēr atveda uz Mongoliju dažādus amatniekus. Mongoļu armijai bija 500 organizētu artilērijas vienību un vismodernākais bruņojums, kas ievērojami uzlaboja tās uzbrukšanas spēju.

Viņa masīvais karagājiens uz Rietumiem ievērojami mainīja vecās Eiropas un Āzijas robežas. Karš kļuva par iemeslu masveida postījumiem daudzās valstīs, bet veicināja arī Austrumu un Rietumu kultūru apvienošanu. Rezultātā Rietumos parādījās ķīniešu šaujampulveris un papīra nauda, bet Ķīnā izplatījās Rietumu medicīna un austie izstrādājumi.

Mongoļu tauta uzskata Čingishanu par diženu nacionālo varoni un Mongoļu impērijas dibinātāju. Viņa pēcteči paplašināja Mongolijas impēriju par vislielāko kontinentālo impēriju vēsturē. Ķīniešu hronikās Čingishans raksturots kā izlēmīgs un ambiciozs imperators. Persijā un Austrumeiropā viņu pazīst kā briesmīgāko iekarotāju.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a115724-Tarihsel-Figurler-Cengiz-Han-Mogol-Imparatorlugunun-Buyuk-Kurucusu.html