Suju dinastijas laikos dzīvoja talantīgs mūziķis Vaņ Baočans. Viņam piemita ne tikai dziļa izpratne par mūziku un unikāla dzirde, – viņš saprata mūzikas valodu. Reiz Vaņs precīzi pareģoja dinastijas sabrukumu, dzirdot, kāda mūzika skanēja Suju imperatora pilī.
Jau kopš bērnības Vaņs kalpoja imperatora galmā kā mūziķis. Mūzika vienmēr dziļi caurstrāvoja visu viņa būtību.
Pie vakariņu galda, runājot ar draugu par mūziku, Vaņs demonstrēja savas muzikālās idejas, izmantojot traukus un visu, kas nejauši gadījās pa rokai.
Lai gan parasti viņš spēlēja tikai divu oktāvu diapazonā, tomēr radīja brīnišķīgus polifoniskus skaņdarbus daudziem stīgu un pūšamajiem instrumentiem.
Tajos laikos mūziķu vidū bija labi pazīstama muzikālā kompozīcija Džou Li, kura tika uzskatīta par gandrīz neizpildāmu, bet, kad ļaudis lūdza Vaņam to atskaņot, viņš uzreiz spēja to nospēlēt. Viņa meistarība pārsteidza visus.
Pirms Suju dinastijas ķīniešu mūzikā nepastāvēja kopējas skaņu sistēmas. Kad tika nodibināta Suju dinastija, imperators lika, lai kanclers Džen Ji un ierēdņu grupa izveido skaņu sistēmu un dažādus instrumentus.
Kad imperators vaicāja Vaņam, ko viņš domā par mūzikas attīstības procesu, Vaņs teica viņam taisnību: „Tik nepatīkamas skaņas nav piemērotas Jūsu augstībai.” Imperators nepavisam nebija priecīgs, redzot, ka viņa pūliņi tiek tik asi kritizēti.
Vaņs viņam paskaidroja, ka mūzika skan sērīgi, nepieklājīgi un izlaidīgi, nevis izsmalcināti vai pacilājoši. Viņš lūdza imperatoram atļauju uzskaņot mūzikas instrumentus, izmantojot instrumentu, kuru šim nolūkam viņš pats bija izgudrojis un izgatavojis.
Vaņs nekavējoties ķērās pie darba. Viņš uzskaņoja visus instrumentus zemāk, nekā to bija izdarījis Džen Ji. Tas padarīja instrumentu skanējumu daudz izsmalcinātāku. Viņš uzrakstīja arī 64 manuskriptus, kurus apkopoja sējumā ar nosaukumu „Notis”, kur detalizēti aprakstīja to, kā pārnest mūziku citā oktāvā.
Viņa radītajā mūzikas sistēmā bija 84 toņkārtas, 144 ritmi un 1 800 skaņu.
Reiz, noklausījies imperatora galma mūziķu spēli, Vaņs sāka raudāt. Kad citi vaicāja, kāds tam ir iemesls, viņš atbildēja: „Šī mūzika skan hedoniski, patētiski un skumji. Drīz būs karš, un dinastijas sabrukums ir neizbēgams.”
Tas bija miera periods un Suju dinastijas uzplaukuma laiks, tāpēc cilvēki viņa vārdus neuztvēra nopietni. Taču drīzumā valstī sākās nemieri un galu galā Suju dinastija beidza pastāvēt, kā to bija pareģojis Vaņs.
Mūzika vienmēr ir bijusi sabiedrības morāles standartu atspoguļojums. Tiek uzskatīts, ka izsmalcināta un pacilājoša mūzika norāda uz augstu morāli, liecina par sabiedrības stabilitāti un ilgu dinastijas dzīvotspēju. No otras puses, piedauzīga mūzika liecina par sabiedrības degradāciju un prognozē sabiedrības vai dinastijas bojāeju tuvākajā nākotnē.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/10/6/153109p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.