Saimnieka tikumības iespaidoti zagļi vairs nevēlas zagt

Faņ Juaņjaņs uzauga nabadzīgā ģimenē Ziemeļu un Dienvidu dinastiju periodā (420. g. - 589. g.). Viņš pelnīja iztiku, audzējot dārzeņus.

Reiz Faņ Juaņjaņs izgāja pa durvīm un pamanīja, ka kāds viņa laukā zog dārzeņus. Faņs atgriezās mājās un pastāstīja par to mātei. Viņa jautāja, kurš bija tas zaglis. Faņs atbildēja: „Es negribēju pieiet tuvāk, lai nemulsinātu viņu. Ja es pateikšu tev viņa vārdu, lūdzu, nesaki to nevienam.” Tādējādi Juaņjaņs un viņa māte šo noslēpumu paturēja pie sevis.

Kāds cilvēks pārlīda pār grāvi, lai nozagtu bambusa dzinumus Faņ Juaņjaņa laukā. Faņs nocirta koku un uzmeistaroja vienkāršu tiltu, lai zaglim būtu vieglāk pārkļūt pāri grāvim. Zagļus pārsteidza saimnieka iejūtība un labestība. Viņus pārņēma kauns par savu rīcību, un viņi pilnībā izbeidza savas zagļu gaitas. Pēc tam visā ciemā vairs nebija zagšanas gadījumu.

Aiz cieņas pret Faņu zinātnieks Liu Huaņs no Peju valsts (Aņhui province mūsdienās) aprakstīja viņa tikumīgo rīcību. Minu dinastijas imperators Cji un Lianu dinastijas imperators Vu aicināja Faņu kalpot imperatora galmā. Būdams apmierināts ar savu vienkāršo dzīvi un neinteresēdamies par slavu un bagātību, viņš noraidīja abus priekšlikumus.

Senatnē morāles standarti atradās diezgan augstā līmenī. Zagļus pārņēma kauns, kad viņi saskārās ar labestību un cēlsirdību, tāpēc nebija vajadzīgas tiesībsargājošās organizācijas.

Neskatoties uz drošības pasākumu pastiprināšanu, pēdējās desmitgadēs Ķīnā zādzības un laupīšanas ir ikdienišķa parādība. Korupcijas izplatīšanās Ķīnas kompartijas (ĶKP) iekšienē ir paātrinājusi morāles standartu kritumu visā sabiedrībā. Vienīgais risinājums ir ĶKP likvidēšana.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/8/22/152186p.html