Sjiņ Cjidzji – slavens patriotisks dzejnieks Dienvidu Sunu dinastijas laikā

Sjiņ Cjidzji (1140. g. - 1207. g.) bija patriotisks dzejnieks un armijas virsnieks Dienvidu Sunu dinastijas laikā.

Ilustrācija: Zona Jeh, Epoch Times

Tajā laikā Dzjiņu (džurčeņu) dinastija nostiprināja savas pozīcijas Ķīnas ziemeļos un turpināja apdraudēt Dienvidu Sunu dinastiju valsts dienvidos. Sjiņs centās atriebt apkaunojošo Sunu dinastijas sakāvi un atgūt zaudētās teritorijas, taču nesekmīgi. Sjiņs atstāja nākamajām paaudzēm vairāk nekā 600 dzejoļu „ci” stilā (melodiska dzeja); tie tika uzskatīti par labākajiem Dienvidu Sunu dinastijas dzejoļiem. Savos darbos viņš pauda dziļu līdzjūtību tautas ciešanām un centienus rīkoties atbilstoši savai sirdsapziņai.

Sjiņs piedzima Ķīnas ziemeļos, – pilsētā, kuru bija okupējusi Dzjiņu armija. Bērnībā vectēvs viņam bieži stāstīja par Ziemeļu Sunu dinastijas traģisko krišanu un veda uz kalna virsotni, lai neļautu aizmirst zaudēto dzimteni. Redzot to cilvēku, kuri bija spiesti pamest dzimtās vietas, ciešanas, Sjiņs apņēmās: kad pienāks laiks, viņš atgūs zaudētās Sunu dinastijas teritorijas.

Kad Dzjiņu armija sāka virzīties uz dienvidiem, lai uzbruktu Dienvidu Sunu valstij, 21 gadu vecais Sjiņs nostājās divu tūkstošu brīvprātīgo karapulka priekšgalā, lai pretotos Dzjiņu varai valsts ziemeļos. Vēlāk viņa pulks pievienojās vēl lielākai pretošanās spēku armijai. Reiz, kad Sjiņs bija izbraucis, nodevēji nogalināja pretošanās armijas karavadoni, bet armiju sagrāva Dzjiņu karaspēks. To uzzinot, Sjiņs bija tik satriekts, ka, paņēmis līdzi tikai 50 uzticamus cīnītājus, iebruka Dzjiņu nometnē, kurā bija vismaz 50 tūkstoši karavīru. Viņš notvēra nodevējus un spēja pārliecināt desmitiem tūkstošus karavīru, kuri agrāk dienēja Sunu armijā, pamest Dzjiņu armiju un atkal kalpot Sunu dinastijai. Pēc tam viņš kopā ar tiem devās uz galvaspilsētu, lai nodevējus nodotu tiesai. Pēc šī gadījuma Dienvidu Sunu dinastijā ātri izplatījās ziņas par viņa drosmi un izlēmību.

Neskatoties uz to, ka Sjiņs neieņēma augstu amatu valdībā, viņš vairākkārt piedāvāja imperatoram stratēģiju Dienvidu Sunu dinastijas atdzimšanai. Viņa priekšlikumi skāra galvenokārt militāro jomu un pārvaldes jautājumus, ieskaitot disciplinārās normas valsts dienestā un talantīgu cilvēku no attāliem valsts reģioniem piesaistīšanu. Ar šiem priekšlikumiem viņš iekaroja popularitāti vienkāršās tautas vidū, taču galmā tie netika pieņemti.

1181. gadā pretējā frakcija apsūdzēja Sjiņu, un viņš tika izraidīts. Turpmākos 20 gadus viņam neļāva ieņemt nevienu svarīgu amatu. Lielāko daļu laika viņš pavadīja, sacerot „ci” dzeju, kurā galvenokārt atspoguļojās viņa sapnis par valsts ziemeļu teritoriju atgūšanu un to galminieku kritika, kuri nevēlējās iesaistīties karā. Savos garadarbos viņš radīja īpašu kontrastu starp ideāliem un realitāti, parādot tajos savas vēlmes un aizrautību; tādējādi viņš radīja unikālu dzejas stilu. Viņa dzeja tika uzskatīta par labāko Dienvidu Sunu dinastijas laika dzeju.

Līdzīgi kā dzeja Tanu dinastijas laikā, „ci” stila dzeja bija populārākā dzejas forma Sunu dinastijas laikā. Sjiņs bija viens no visvairāk citētajiem dzejniekiem Sunu poēzijas vēsturē. Vairāk kā nevienam citam viņam izdevās precīzi aprakstīt patriotiskās jūtas, kādas piemīt tiem cilvēkiem, kuri savas valsts intereses vienmēr stādīja augstāk par personīgajām interesēm. Viņa dzejā atklājās daudzveidīgas tēmas un stili, taču galvenā tēma bija un palika dziļā mīlestība pret dzimteni. Daudzos dzejoļos bija aprakstīta viņa idilliskā dzīve pēc izraidīšanas no galma; lasītāji tajos var sajust bezpalīdzību, bet tajā pašā laikā arī patriotisma garu. Dažos darbos vienkāršos un saprotamos vārdos attēlota lauku dzīve, tie ir dabiski un patīkami.

1203. gadā Dienvidu Sunu dinastijas ministrs izsauca 64 gadus veco Sjiņu uz dienestu – cerībā, ka viņš spēs atgūt zaudētās Sunu dinastijas teritorijas. Sjiņs nekavējoties ierosināja gatavoties karadarbībai, kā arī izsūtīja spiegus savākt informāciju par Dzjiņu armijas stāvokli. Turklāt viņš pasūtīja desmitiem tūkstošus armijas formas tērpu un iesauca jaunus brīvprātīgos, taču drīz vien viņu atkal atstūma.

Kad četrus gadus vēlāk, 1207. gadā, tas pats ministrs atkal sauca viņu palīgā, Sjiņs bez vilcināšanās atsaucās. Tomēr drīz vien, 1207. gada oktobrī, viņš nomira – ar nožēlu, ka viņa vēlēšanās nepiepildīsies.

Stāsta, ka Sjiņa pēdējie vārdi bija: „Nogaliniet iebrucējus!” Viņš nemainīja savu apņemšanos līdz pat pēdējam dzīves mirklim.


Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a115605-Tarihsel-Figurler-Xin-Qiji-%E2%80%9CGuney-Song-Hanedanliginin-Unlu-Vatansever-Sairi%E2%80%9D.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.