Čehijas galvaspilsēta Prāga ir pārsteidzoša ar savu arhitektūru, dārziem un kultūru. 2024. gada 8. un 9. jūnijā, nedēļas nogalē, daudzi Prāgas apmeklētāji redzēja Faluņ Dafa praktizētāju parādes un priekšnesumus pilsētā. Cilvēki apstājās, vēroja un fotografēja. Daudzi teica, ka plāno uzzināt vairāk par Faluņ Dafa.

Faluņ Dafa praktizētāji piedalījās Leopolda ielas vasaras festivālā, kas Minhenē norisinājās 2024. gada 1. un 2. jūnijā. Daudzi cilvēki uzzināja par Faluņ Dafa un noskatījās mierīgo vingrojumu demonstrāciju.

Cietumā bija Stingrā režīma nodaļa, kas bija paredzēta nelokāmo Faluņgun praktizētāju "pārveidošanai" [tas nozīmē, panākt, lai viņas atsakās no savas garīgās pārliecības]. Jebkurai praktizētājai, kas tiek nogādāta nodaļā, ir jāatzīst, ka viņa ir noziedzniece, pretējā gadījumā uzraugi un ieslodzītās viņu nežēlīgi piekauj.

2024. gada 2. un 9. jūnijā, divus svētdienas rītus pēc kārtas, praktizētāji Bastīlijas laukumā Parīzē demonstrēja Faluņ Dafa vingrojumus un iepazīstināja cilvēkus ar praksi. Viņi arī informēja par Ķīnā notiekošo vajāšanu un vāca parakstus zem petīcijas ar aicinājumu izbeigt šo nežēlību.

Vairāk nekā 20 Faluņgun praktizētājas joprojām tiek turētas Iekšējās Mongolijas Pirmajā sieviešu cietumā. Praktizētājas galvenokārt ir no autonomā reģiona pilsētām Čifenas, Huhhotas, Ulaņhotas, Tunliao un Huluņbuiras.

Drakoni ir nozīmīga tradicionālās ķīniešu kultūras sastāvdaļa. Drakonu attēli ir atrodami visur – no skulptūrām līdz zīmējumiem, no traukiem līdz rotājumiem un karogiem. Ķīnā notiek Drakonu laivu festivāls un Drakonu laternu festivāls, bet drakonu dejas ir populāras ķīniešu kvartālos visā pasaulē, tāpēc drakoni turpina parādīties mūsu dzīvēs arī šodien.

2024. gada 6. jūnijā Faluņ Dafa praktizētāji rīkoja mītiņu pie Ķīnas vēstniecības Romā, lai protestētu pret praktizētāju arestiem un turēšanu apcietinājumā Ķīnā. Praktizētāja Džao Lili aicināja nekavējoties atbrīvot viņas māsu Džao Lihunu, brāli Džao Lidžuaņu un viņa sievu Bai Meju, un pieprasīja Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP) izbeigt 25 gadus ilgo nežēlīgo vajāšanu attiecībā uz Faluņ Dafa (jeb Faluņgun).

Drakoni ir nozīmīga tradicionālās ķīniešu kultūras sastāvdaļa. Drakonu attēli ir atrodami visur – no skulptūrām līdz zīmējumiem, no traukiem līdz rotājumiem un karogiem. Ķīnā notiek Drakonu laivu festivāls un Drakonu laternu festivāls, bet drakonu dejas ir populāras ķīniešu kvartālos visā pasaulē, tāpēc drakoni turpina parādīties mūsu dzīvēs arī šodien.

2024. gada 28. maijā Faluņ Dafa praktizētāji un vietējā līmeņa amatpersonas devās uz Ķīnas vēstniecību Tokijā, lai pieprasītu nekavējoties atbrīvot Faluņ Dafa praktizētāju Vanu Guaijaņu, kuru Ķīnas komunistiskā partija tur apcietinājumā kopš šī gada aprīļa.

2024. gada maijā Faluņ Dafa praktizētāji katru piektdienas un sestdienas pēcpusdienu pie Nobela prēmijas muzeja Stokholmā uzstādīja savus plakātus, kas piesaistīja daudzus vietējos iedzīvotājus un tūristus, kuriem bija iespēja uzzināt par šo praksi. Cilvēki pauda apbrīnu un atbalstu praktizētāju drosmei, miermīlīgi un neatlaidīgi iestājoties pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto vajāšanu.

Vairāk nekā 30 Faluņgun praktizētāji pašlaik tiek turēti un spīdzināti Tailai cietumā (Cicikaras pilsētā, Heilundzjanas provincē). Pēdējo 25 gadu laikā, kopš tiek vajāts Faluņgun, šī cietuma uzraugi ir visdažādākajos veidos spīdzinājuši tur ieslodzītos praktizētājus par to, ka viņi atsakās noliegt savu ticību.

Vairāki Faluņ Dafa praktizētāji dodas uz nomaļu kalnu ciematu, lai skaidrotu patiesību ciemata iedzīvotājiem. Viņi stāsta cilvēkiem, ka sirsnīgi un cieņpilni atkārtojot frāzes "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" un "Īstenība, Labestība, Pacietība!" var gūt svētību.

Gleznā atainota kādas Faluņ Dafa praktizētājas reālā pieredze, kura devās uz Tiaņaņmeņas laukumu, lai atritinātu tur plakātu ar uzrakstu "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs".

Pavasaru un rudeņu periodā cilvēki par galveno savas dzīves jēgu uzskatīja tiekšanos pēc Dao. Gan vienkāršie cilvēki, gan mācītie vīri un ierēdņi, par dzīves augstāko mērķi uzskatīja Patiesības izpratni. Dao sekotāji tika ļoti cienīti, un tie, kas no tā novirzījās, tika uzskatīti par pazudušām dvēselēm.

Senajā Ķīnā skolnieki ļoti cienīja savus skolotājus. Tika uzskatīts – ja cilvēks vēlas pilnveidoties, tad mācībām jāpieiet ar patiesu sirdi. Kā vēsta sens ķīniešu sakāmvārds: "Skolotājs uz vienu dienu ir tēvs uz mūžu", un tas liecina par skolēnu cieņas līmeni pret saviem skolotājiem.