Daži ķīniešu sakāmvārdi var kalpot kā spogulis mūsu pilnveidošanās procesā

Faluņ Dafa praktizētāji seko "Īstenības - Labestības - Pacietības" principam, lai kļūtu par labiem un pat vēl labākiem cilvēkiem. Ko nozīmē būt "labam" cilvēkam?

Mēs, praktizētāji, zinām, ka vecajā Visumā pastāv veidošanās, pastāvēšanas, sabrukuma un iznīcības cikls, un novirzīšanās no normas laika gaitā pastiprinās. Arī Ķīnas senās dinastijas ir gājušas cauri veidošanās, pastāvēšanas, sabrukuma un iznīcības ciklam. Tas, ko cilvēku sabiedrība uzskata par pareizu, ne vienmēr tāds ir. Standarti var mainīties, mainoties sabiedrības morālei.

Faluņ Dafa praktizēšana un sevis pilnveidošana nozīmē, ka mēs tiecamies pastāvīgi sevi uzlabot, sākot ar to, lai būtu labi cilvēki laicīgajā sabiedrībā. Mēs pakāpeniski novēršam deģenerētos elementus, līdz mūsu patiesā iedzimtā būtība kļūst noteicošā. Praktizētāji zina, ka ir svarīgi ievērot "Īstenības - Labestības - Pacietības" principu un pareizos standartus, lai būtu labs cilvēks.

Tradicionālā ķīniešu kultūra sniedz mums daudz piemēru. Es gribētu jums pastāstīt par trim ķīniešu sakāmvārdiem, kas varētu sniegt ieskatu dažās "aklajās zonās", no kurām mums vajadzētu izvairīties.

1. Priecāties par grandioziem darbiem (好大喜功, Hao da sji gun)

Šis sakāmvārds attiecas uz cilvēku, kurš vēlas darīt lielas lietas, aizmirstot par elementārām pamatlietām. Šādi cilvēki bieži tiecas pēc slavas, pārspīlējot vai darot kaut ko ātrāk vai paviršāk, bieži vien uz kvalitātes rēķina.

Šeit ir daži piemēri, kā šis izteiciens tiek izmantots.

1. piemērs: viņš ir cilvēks, kurš priecājas par grandioziem darbiem – viņš var prasīt desmit balles par trīs ballu sasniegumu.

2. piemērs: iedomība var izpausties dažādās formās, piemēram, kā cīņa par slavu, lepošanās ar "grandioziem" darbiem vai lielība.

Savukārt pretēja izturēšanās izpaužas kā pieticība, patiesas pūles un viegla attieksme pret slavu.

Ja praktizētāji priecājas par grandioziem darbiem, viņi neapzināti tiecas pēc slavas vai virspusējiem panākumiem, un tas neliecina par patiesu pilnveidošanos. Ja tas tā turpināsies, mēs, visticamāk, izniekosim savas pilnveidošanās iespējas.

2. Izvairīties no svarīgā un koncentrēties uz nenozīmīgo (避重就轻, Bi džun dzju cjin)

Šī sakāmvārds attiecas uz cilvēku, kurš izvairās no lielas atbildības un uzņemas tikai vieglus uzdevumus. Tas attiecas arī situāciju, kad nopietnas krīzes laikā kāds vienkārši strādā pie vienkāršām problēmām un izvairās no galvenās problēmas risināšanas.

Piemērs, kā šis termins tiek lietots: kad mēs apspriežam noteiktas tēmas, cilvēks izvairās no svarīgā un koncentrējas uz nenozīmīgo.

Pretēja rīcība nozīmē drosmi uzņemties vadību, stāties pretī problēmām un darīt visu, kas nepieciešams, lai tās atrisinātu.

Aizvēsturiskos laikos praktizētāji deva solījumu palīdzēt Skolotājam glābt dzīvās būtnes. Pēc tik daudzu gadu ilgas pilnveidošanās daži praktizētāji, iespējams, ir apmaldījušies cilvēciskajos priekšstatos. Taču pilnveidošanās ir līdzīga kāpšanai kalnā – bez nopietniem pūliņiem un nemitīgas sevis pilnveidošanas nav iespējams sasniegt panākumus.

Atcerēsimies Skolotāja dzejoli:

"Kāpju pa stāvām kāpnēm – tas ir garš ceļš,

līkumots un stāvs, pat nostāties uz tā ir grūti;

Atskatoties atpakaļ – tas ir kā pilnveidoties īstenā Likumā,

apstājoties pusceļā grūti būs sasniegt glābiņu.

Ar stingru apņēmību celt svina pielijušās kājas,

izturēt sāpes, būt uzcītīgam un atmest pieķeršanās;

Desmitiem miljonu Dafa sekotāju –

virsotnē jūs gaida Pilnība."

("Kāpjot Taišaņa kalnā" no Hun Jiņ dzeju krājuma)

3. Atkāpties, saskaroties ar grūtībām (知难而 退, Dži naņ er tui)

Šī sakāmvārda nozīme sākotnēji bija saistīta ar to, ka, saskaroties ar grūtībām vai izaicinājumiem, cilvēks izvēlas padoties vai atkāpties, jo viņam šķiet, ka tā spējas ir ierobežotas. Vēlāk šo sakāmvārdu izmantoja, lai aprakstītu stratēģisku atkāpšanos, kuras mērķis ir mazināt īstermiņa zaudējumus. Mūsdienās šis sakāmvārds attiecas uz cilvēku, kurš, saskaroties ar problēmām, atkāpjas, nevis cenšas tās risināt.

Piemēram: saskaroties ar šķēršļiem vai spiedienu, viņš izvēlas atkāpties, lai saglabātu savu ierasto dzīvesveidu.

Pretēja rīcība nozīmē pieņemt izaicinājumus, saglabāt apņēmību un palikt izturīgam kā dimants. Būt izturīgam kā dimants, nozīmē, ka saskaroties ar pārmaiņām vai traucējumiem, cilvēks spēj palikt nesatricināms.

Cilvēks atkāpjas grūtību priekšā tādēļ lai taupītu resursus vai samazinātu zaudējumus, vai arī tādēļ, ka nevēlas ciest. Bet Skolotājs dzejolī "Saglabā mieru grūtos brīžos" saka: "Patiesais Likums izplatās. Grūtības vairo grūtības." (no Hun Jiņ dzeju krājuma) Ja praktizētājs padodas, un saskaroties ar grūtībām un konfliktiem, kļūst pesimistisks, vai arī jūtas apmierināts ar sevi, jo pagātnē ir guvis panākumus, iespējams, viņš rīkojas pretēji dotajam solījumam. Tas ir daudz nopietnāk par visu, ko mēs varētu piedzīvot šajā laicīgajā pasaulē.

Es gribēju pastāstīt par šiem trim sakāmvārdiem un norādīt, ka būt labam cilvēkam nenozīmē tikai iegūt noteiktas zināšanas, bet gan rīkoties saskaņā ar morālām vērtībām. Šī dievišķā gudrība var palīdzēt mums atgriezties pie mūsu patiesās būtības. Laiks ir ierobežots. Skolotājs ir teicis:

"Tādēļ Dao sistēmā, audzinot raksturu, pilnveido patiesumu, runā īstenus vārdus, rīkojas godprātīgi, kļūst par patiesu cilvēku, atgriežas pie savas sākotnējās, īstenās būtības un galu galā pilnveidojas par īstenu cilvēku." (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija)

Šajā aspektā mums ir jārīkojas pareizi.

Es ceru, ka mēs visi spēsim atgūt nokavēto un uzcītīgi pilnveidoties.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/21/229459.html