Pēc trim Sjiaņā pavadītajām dienām mēs ar vilcienu devāmies atpakaļ uz Pekinu. Lai pateiktos par palīdzību, nolēmām palikt viesnīcā, kuras īpašnieks ieteica mums doties uz Sjiaņu. Tā kā ceļojums tuvojās beigām, mēs gatavojāmies iesniegt vēstuli Kultūras apmaiņas ministrijai. Tomēr mēs nebijām pilnībā pārliecināti, vai to vajadzētu darīt.

Nesen Kanādas Parlamenta loceklis un alternatīvais aizsardzības ministrs Džeimss Bezāns intervijā laikrakstam The Epoch Times sacīja, ka Kanādas valdībai, izmantojot Sergeja Magņitska likumu, būtu jāsoda komunistiskās Ķīnas valdības amatpersonas, kas piedalījās informācijas slēpšanā par COVID-19 epidēmiju Vuhaņā.

Atgriežoties viesnīcā, mūsu skatienus piesaistīja plakāts, uz kura bija redzams skaists un augsts kalns. Viesnīcas darbinieks teica, ka tas ir viens no augstākajiem un bīstamākajiem kalniem Ķīnā – Huašaņs. Mēs zinājām, ka tas ir mūsu nākamais galamērķis.

Tas norisinājās pirms 21 gada, 25. aprīlī, kad vairāk nekā 10 000 Faluņgun (zināms arī kā Faluņ Dafa) praktizētāju devās uz Valsts apelāciju biroju Pekinā, lai aicinātu atbrīvot 45 praktizētājus, kuri bija nelikumīgi arestēti Tiaņdzjiņā. Viņi arī aicināja komunistisko režīmu ļaut cilvēkiem Ķīnā brīvi praktizēt Faluņgun.

Par Faluņgun praktizēšanu 80 gadus vecam vīrietim Sičuaņas provinces Vaņjuaņas pilsētā gandrīz divus gadus ir bijis liegts kontakts ar ārpasauli. Viņa radinieki mēģināja viņu apmeklēt vairākas reizes, bet katru reizi viņiem tika atteikts.

Faluņgun praktizētāji 25. aprīlī demonstrēja vingrojumus pie Ķīnas vēstniecības Londonā, lai atzīmētu 25. aprīļa apelācijas 21. gadadienu.

2020. gada 24. aprīļa pēcpusdienā Faluņ Dafa (zināms arī kā Faluņgun) praktizētāji rīkoja pasākumu iepretim Ķīnas vēstniecībai, lai atzīmētu 25. aprīļa apelācijas gadadienu Ķīnā un aicinātu izbeigt Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) izvērsto garīgās disciplīnas vajāšanu.

"Pat 30 gadus pēc Berlīnes mūra sabrukuma amerikāņi nav sapratuši komunisma briesmas," rakstīja "Komunisma upuru piemiņas fonda" izpilddirektore Mariona Smita laikrakstā USA Today 2019. gada 8. novembrī. "Ir iemesls, kāpēc pēc lielas traģēdijas [ebreju genocīda] mūs aicināja nekad to neaizmirst. Cilvēcei ir tendence atkal un atkal atkārtot vienas un tās pašas kļūdas."

Vidusskolas skolotāja tiek aizturēta jau vairāk nekā mēnesi, jo ieteica cilvēkiem atkārtot vārdus: “Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!” Milicija izdarīja spiedienu uz vietējo prokuratūru, lai tā apstiprinātu viņas apcietināšanu.

Esmu Faluņ Dafa praktizētāja no Eiropas un Austrālijas. Kad 1997. gadā pirmo reizi saņēmu grāmatu "Džuaņ Faluņ", es to uzreiz izlasīju no sākuma līdz beigām. Tas aizņēma divas dienas un vienu nakti, un man šķita, ka pa šo laiku es biju aizturējusi elpu. Es sapratu, ka grāmata satur noslēpumu noslēpumus, un es to esmu meklējusi visu savu dzīvi.

Šī gada 25. aprīlī aprit 21 gads kopš dienas, kad 10 000 Faluņgun praktizētāju Ķīnā miermīlīgi vērsās Valsts Apelāciju birojā ar lūgumu ievērot viņu pamattiesības praktizēt savu ticību.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos Harkovā, otrajā lielākajā Ukrainas pilsētā, valdība ir aizliegusi vienkopus pulcēties vairāk nekā 10 cilvēkiem. Nepārkāpjot šos noteikumus, vietējie Faluņgun praktizētāji marta beigās un aprīļa sākumā devās ārā, lai izpildītu vingrojumus un aicinātu pievērst uzmanību vajāšanām Ķīnā.

"Pat 30 gadus pēc Berlīnes mūra sabrukuma amerikāņi nav sapratuši komunisma briesmas," rakstīja "Komunisma upuru piemiņas fonda" izpilddirektore Mariona Smita laikrakstā USA Today 2019. gada 8. novembrī. "Ir iemesls, kāpēc pēc lielas traģēdijas [ebreju genocīda] mūs aicināja nekad to neaizmirst. Cilvēcei ir tendence atkal un atkal atkārtot vienas un tās pašas kļūdas."

Kamēr prezidents Tramps gatavojas atvērt ASV robežas pēc mēnešiem ilgās izolācijas COVID-19 pandēmijas dēļ, daudzi likumdevēji ASV piedāvā likumprojektus un aicina veikt izmeklēšanu, lai sauktu Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP) pie atbildības par "ļaunāko informācijas slēpšanu cilvēces vēsturē".

Laikraksts Globe and Mail 14. aprīlī publicēja rakstu "Bijušais tieslietu ministrs mudina noteikt sankcijas pret Ķīnas amatpersonām, kuras sākotnēji slēpa informāciju par COVID-19 uzliesmojumu". Bijušais Kanādas tieslietu ministrs Ērvins Kotlers mudina Kanādas valdību "piemērot Magņitska likumam līdzīgas sankcijas Ķīnas amatpersonām, kuras pandēmijas pirmajās dienās apspieda vai apklusināja trauksmes cēlājus, tostarp medicīnas darbiniekus un iedzīvotājus."