2025. gada 10. un 11. oktobrī Lortonā, Virdžīnijas štatā, notika Starptautiskās Cilvēktiesību un reliģiskās brīvības komisijas (International Commission for Human Rights and Religion Freedom, ICHRRF) ikgadējais kongress, kurā apsprieda pret sievietēm vērsto nežēlību visā pasaulē. Dr. Seņs Nie, Cilvēktiesību centra pētnieks un Amerikas Katoļu universitātes emeritētais inženierzinātņu profesors, runāja par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto Faluņgun praktizētāju (sieviešu) vajāšanu Ķīnā.
ICHRRF ir bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras misija ir aizstāvēt cilvēktiesības un reliģijas brīvību, īstenojot nepārtrauktu uzraudzību, iesaistoties politikā un sadarbībā. Šogad sanāksmē piedalījās pārstāvji no visām Amerikas Savienotajām Valstīm.
Dr. Nie sacīja: "26 gadus ĶKP ir vajājusi miljoniem Faluņgun praktizētāju. ĶKP ir izmantojusi vairāk nekā 100 spīdzināšanas metodes, tostarp ieslodzīšanu psihiatriskajās slimnīcās, nezināmu preparātu injicēšanu, elektrošoku, ilgstošu ieslodzījumu, fizisku spīdzināšanu un pat orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem. Faluņgun praktizētājas cieš no vēl nežēlīgākas vajāšanas, bieži vien viņas tiek pakļautas seksuālai vardarbībai, nelikumīgai ieslodzīšanai cietumos vai darba nometnēs. ĶKP īstenotā Faluņgun vajāšana ir lielākais, nežēlīgākais un ļaunākais cilvēktiesību pārkāpums Ķīnas 5000 gadu ilgajā vēsturē."
Dr. Nie īsumā pastāstīja par Faluņgun un aprakstīja ĶKP valsts sankcionēto orgānu piespiedu izņemšanu praktizētājiem, kā arī starptautiskā līmenī izvērsto Faluņgun apspiešanu, tostarp juridisko karu, sabiedriskās domas ietekmēšanas un dezinformācijas kampaņas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Dr. Nie minēja trīs Faluņgun praktizētāju gadījumus. Gao Žunžunas kundze, Lusjuņas Mākslas akadēmijas (Šeņjana, Liaoninas province) finanšu nodaļas darbiniece, tika nelikumīgi ieslodzīta Lunšaņas piespiedu darba nometnē un ilgstoši pakļauta elektrošoka steku triecieniem, kā rezultātā tika sakropļota. Pēc tam, kad šis incidents tika publiskots starptautiskā līmenī, ĶKP, cenšoties apklusināt Gao kundzi, ieslodzīja viņu Masaņdzja piespiedu darba nometnē. 2005. gadā, būdama 37 gadus veca, viņa nomira bada nāvē Šenjanas Universitātes slimnīcā.
Masaņdzja piespiedu darba nometnē Faluņgun praktizētājas vairākkārt ievietoja vīriešu kamerās un pakļāva grupveida izvarošanai, lai piespiestu viņas atteikties no savas ticības. Viena no cietušajām, Jiņa Lipinas kundze, kura tagad dzīvo Vašingtonas apgabalā, trīs reizes tika ieslodzīta Masaņdzja nometnē un pakļauta pazemojumiem. Masaņdzja viņai nācās ne tikai strādāt vergu darbu, bet arī pārciest smadzeņu skalošanu, miesas sodus, adatu duršanu plaukstu locītavās, ieslodzījumu vieninieku kamerā, kurā skanēja neciešams troksnis, vardarbīgu piespiedu barošanu, elektrošoku un ģimenes apmeklējumu liegšanu. Viņai tika injicētas arī nezināmas vielas, kuru dēļ viņa uz laiku zaudēja atmiņu un kļuva akla. Desmit Faluņgun praktizētājas, kuras viņa pazina, tika nomocītas līdz nāvei.
Citas Vašingtonas apgabala iedzīvotājas, Či Lihua kundzes, vīrs, praktizētājs Sjujs Davejs, tika turēts četros cietumos, jo nebija ar mieru atteikties no Faluņgun. Viņu ieslodzīja cietumā uz astoņiem gadiem. No ieslodzījuma vīrietis iznāca nomocīts un sakropļots, un 13 dienas pēc atbrīvošanas nomira. Nomira arī Či Lihua kundzes tēvs, brālis un māte. 2013. gadā, kad vairs nebija kur slēpties, Či kundze un viņas meita Sjuja Sjiņjana bija spiestas aizbraukt no Ķīnas.
ĶKP īstenotā vajāšana satriec pasākuma dalībniekus
Či kundze ieradās kongresā, lai parādītu tā dalībniekiem fotogrāfijas, kurās redzams viņas vīrs Sjujs Davejs, kurš pēc pārciestajām spīdzināšanām bija novājējis, sakropļots un gandrīz miris.
"Šokējoši. Nespēju noticēt. Tas ir ļoti sāpīgi. Es jūtu līdzi savai māsai, kura ir šeit kopā ar mums, par viņas zaudējumu," sacīja viena no pasākuma dalībniecēm, Mega Flanagana, un asarām ritot, apskāva Či kundzi.
Flanaganas kundze sacīja, ka šī bija pirmā reize, kad viņa dzirdēja par Faluņgun un ĶKP īstenoto nežēlīgo vajāšanu, kas, viņasprāt, ir neaptverama.
"Es domāju, ka katram no mums, katram individuāli, ir jāpauž sava nostāja un... tas var izklausīties pārāk vienkāršoti, bet ir jāizdara izvēle. Un saprast, ka nedarīt neko, tā arī ir izvēle. Un jāsaprot arī tas, ka cilvēce ir kolektīvs, un, ja cilvēki tiek pazemoti, aizskarti, ievainoti, nogalināti... tas degradē mūs visus. Un tas izraisīs visas cilvēces pagrimumu."
Valdībām un pasaulei jāaizsargā Faluņ Dafa
Ripudamam Pačauri no Misūri bija skumji dzirdēt, kā Či kundze ir cietusi vajāšanu dēļ. Viņš teica: "Cilvēki cieš ilgu, ilgu, ilgu laiku. Un pasaule klusē, nepievērš viņiem uzmanību. Taču cilvēces labā mums ir jādara viss, ko varam darīt.
Šajā gadījumā [ĶKP] valdības īstenotā nežēlība ir neizprotama. To nedrīkst paciest. Un ikvienam, kam ir iespējas kaut ko darīt, tas ir jādara – vai tas būtu aktīvisms, vai tā būtu finansiāla vai arī emocionāla palīdzība.
Faluņ Dafa ir sena reliģija. Tā ir jāaizsargā ne tikai sabiedrībai, bet arī valdībām visā pasaulē, visai cilvēcei.
Kā cilvēciskām būtnēm, kā cilvēcei un cilvēces nākotnes labad mums vajadzētu izglītot savus draugus, savas kopienas. Nav svarīgi, kādu reliģiju viņi praktizē... ko viņi praktizē, kam viņi tic... mums vajadzētu pievērst viņu uzmanību šim jautājumam. Un viņiem vajadzētu sadarboties ar Faluņgun sekotājiem un nelielām grupām šeit, ASV. Un, iespējams, būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, lai palīdzētu cilvēkiem," viņš teica.
Ankušs Bhandari strādā IT uzņēmumā Ņūdžersijā. Viņš teica, ka pirmo reizi dzird par ĶKP izvērsto Faluņgun vajāšanu: "Īstenība, Labestība, Pacietība – tas ir ļoti labi. Tas uzlabo prātu. Kad jūsu prāts ir uzlabojies, ķermenis uzlabojas pats. Es pirmo reizi dzirdēju, ka visi šie cilvēki tiek nogalināti tikai tāpēc, ka viņu vērtības neatbilst [ĶKP] ideoloģijai.
Tā tam nevajadzētu būt. Lai kuram Dievam jūs ticētu, lai kāds tas būtu, jums ir jābūt cieņai, cilvēka cieņai. Ja jums ir tiesības izteikties, tad arī otram cilvēkam ir tādas pašas tiesības. Arī viņam ir tāda pati brīvība kā jums, vai ne? Ja kāds jums nepiekrīt vai iebilst, jūs vienkārši atņemsiet viņam vai viņai dzīvību, kas ir pret Dieva likumiem, pret cilvēces likumiem, pret dabas likumiem."
Nosoda ĶKP īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu
Dr. A. Aditjaņdži ir ārsts, psihiatrs un ICHRRF dibinātājs. Viņš runāja par nesen nejauši noklausīto sarunu starp Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un Krievijas prezidentu Putinu pirms militārās parādes Pekinā. Viņi apsprieda dzīves pagarināšanu, pateicoties orgānu transplantācijai. Par šo incidentu ziņoja daudzi ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
"Viņi runāja par geriatriskās elites dzīves paildzināšanu, iegūstot orgānus no jaunākiem cilvēkiem. Manuprāt, tas ir apkaunojoši, tas ir ļoti, ļoti apkaunojoši. Šie orgāni netiek iegūti no orgānu donoriem. Šāda orgānu izņemšana ir orgānu zādzība. Un nevainīgi cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir Faluņgun praktizētāji, ir upuri valsts sankcionētai orgānu zādzībai, ko veic amorāls un necilvēcīgs režīms."
Dr. Aditjaņdži teica, ka risinājums varētu būt sankciju piemērošana ĶKP. Viņš arī aicināja ASV valdību aizsargāt savus pilsoņus un likumīgos iedzīvotājus un vērsties pret ĶKP īstenotajām starptautiskajām represijām. "Tas nav pieņemami. Un mēs pieprasām, lai ne tikai ASV valdība, bet arī plašsaziņas līdzekļu organizācijas un starptautiskās organizācijas ņemtu to vērā un nosodītu šo orgānu izņemšanas praksi."
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/10/14/230912.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...