Izpratne un uzskati

  • Novērst negatīvās domas

    Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 1995. gada augustā, taču nespēju sēdēt pilnā lotosa pozā, un tas bija saistīts ar manām negatīvajām domām.
  • Galaktiku fotogrāfijas padziļināja manu izpratni par Dižo Likumu

    Lai gan pirms daudziem gadiem biju lasījis grāmatu "Džuaņ Faluņ" un dažus citas Skolotāja darbus, es uzreiz nesāku praktizēt Faluņ Dafa. Tikai pēc tam, kad pagājušajā gadā sāku patiesi pilnveidoties, es sāku saprast Skolotāja mācību.
  • Bīstamā dzīšanās pēc komforta un baudas

    Esmu ķīniešu valodas skolotājs. Kādu dienu es izskaidroju saviem audzēkņiem Sunu dinastijas valstsvīra Sju Oujana teikto: "Ir gluži dabiski, ka grūtības un smags darbs norūda tautu, kamēr dīkdienība un izklaides var kļūt par iemeslu tam, ka cilvēka dzīve aiziet tukšā."
  • Ko nozīmē frāze „Faluņ Dafa Hao!”

    Ik reizi, dzirdot frāzi „Faluņ Dafa Hao!”, es pie sevis nodomāju: „Jā, Faluņ Dafa ir brīnišķīgs. Tas ir skaidrs. Kurš gan varētu domāt citādi?”
  • Būt noteiktam, sekojot Dafa

    Esmu praktizētājs no Norvēģijas. Es saņēmu Dafa 2004. gadā, kad man bija 16 gadu. Tolaik es noliedzu Dievišķā esamību. Es biju augstprātīgs, kritisks, nelaipns, nomākts un nejauks jauneklis, un mans prāts bija tumša vieta.
  • Apslēptā pieķeršanās – nevēlēšanās tikt pakļautam kritikai

    Reiz es uzrakstīju rakstu un palūdzu kādai praktizētājai palīdzēt man to izrediģēt. Praktizētāja teica, ka mana raksta formulējums atspoguļo partijas kultūru.
  • Izlauzties caur savu ego

    Reiz man vaicāja: „Vai tu patiešām esi laimīga? Paskaties uz sevi: tev nav ne ģimenes, ne bērnu. Kas tev palīdzēs vecumdienās? Vai tad tu nejūties vientuļa?” To dzirdot, es pasmaidīju.
  • Drakonu bars bez vadoņa

    „Drakonu bars bez vadoņa” ir labi zināma ķīniešu idioma. Tajā aprakstīta sekojoša situācija: spējīgi cilvēki (šinī gadījumā drakoni) ir apvienojušies grupā; katrs no viņiem ir ļoti augstās domās par sevi, un neviens nav pārliecināts par pārējo spējām; tādējādi viņi nespēj izvēlēties līderi, viņiem ir grūti savstarpēji koordinēties un saskaņoti darboties.
  • Par vainas sajūtu un sevis nosodīšanu

    Es praktizēju Faluņ Dafa pilnveidošanos jau sešus gadus. Šo gadu laikā man ir bijusi iespēja iepazīties ar daudzām pieredzēm, kurās dalījušies praktizētāji. Es vēlos dalīties savā izpratnē par vainas sajūtu, bailēm un sevis nosodīšanu, kas ietekmējušas daudzus praktizētājus šajā Likuma izlabošanas posmā.
  • Mūs nedrīkst samulsināt veco spēku plāni

    Katru dienu plašsaziņas līdzekļi ir pārpilni ar stāstiem par vardarbību, politisko cīņu un cilvēciskajām traģēdijām, kas saprotamu iemelsu dēļ var izraisīt mūsos spēcīgas emocijas.
  • Pilnveidošanās atšķiras no parasto cilvēku zināšanām

    Esmu beidzis augstskolu un praktizēju Faluņ Dafa kopš bērnības. Nesen man nācās iziet nopietnu slimības karmas pārbaudījumu.
  • Būtisks iemesls, kāpēc nepieciešams sasniegt altruismu un nesavtību

    Pirms dažiem gadiem, kad biju sasniedzis noteiktu pilnveidošanās stāvokli, es nodomāju: „Būtu brīnišķīgi, ja vajāšanas nebūtu notikušas; tad visas dzīvās būtnes varētu nonākt jaunajā Visumā un Skolotājam nenāktos tik daudz ciest. Ja vecie spēki nebūtu uzsākuši vajāšanas, tad tik daudz Dafa skolnieku nebūtu zaudējuši savas dzīvības.”
  • Spēja izskaidrot faktus tiek iegūta pilnveidojoties

    Daudzi man pazīstami praktizētāji uzskata, ka nespēj labi izskaidrot cilvēkiem patiesību par Faluņ Dafa, jo viņiem trūkst zināšanu, prasmes precīzi izteikt domu, viņi vāji izprot klausītājus, kā arī citu iemeslu dēļ. Viņiem šķiet, ka tikai tie praktizētāji, kuri ir zinoši un prot labi izteikt savu domu, spēj viegli runāt ar cilvēkiem par Dafa.
  • Neaizmirst koncentrēties uz savas misijas izpildīšanu

    Mēs zinām, ka katrs cilvēks ir atnācis uz šo pasauli kāda iemesla dēļ. Diemžēl vairums cilvēku ir iestiguši pasaulīgajos kārdinājumos un, dzenoties pēc slavas un bagātības, ir aizmirsuši par savas atnākšanas galveno mērķi. Tikai nedaudzi atceras par savu misiju un cenšas glābt cilvēkus.
  • Izpratne, kas radās pēc tam, kad desmit reižu izlasīju grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”

    Skolotājs teica: „Es iesaku ikvienam nomierināt savu sirdi un desmit reižu izlasīt manis uzrakstīto grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”, kuru jūs saucat par kanoniskajiem tekstiem. Ja, mācoties Likumu, jūsu sirds nav mierīga, tad no tā nebūs nekādas jēgas.” („Ātrs un ass sitiens ar delnu” no “Uzcītīgas pilnveidošanās būtības”)