Mana izpratne par obligāto vakcināciju

Ņemot vērā nesenos koronavīrusa infekcijas uzliesmojumus dažādos Ķīnas reģionos, daudzi darba devēji ir uzlikuši par pienākumu saviem darbiniekiem vakcinēties. Tie, kuri nav vakcinējušies vai vēl nav pilnībā vakcinējušies, riskē zaudēt darbu.

Piemēram, Saņfu lielveikals, kura galvenais birojs atrodas Fudzjaņas provincē, pieprasa, lai visi darbinieki pirms ierašanās darbā būtu vakcinēti. Ja kāds uzstāj, ka nevēlas saņemt injekcijas, viņš var palikt mājās, un tas tiek uzskatīts par atvaļinājuma izmantošanu. Ir bijuši daudzi līdzīgi gadījumi, un sagaidāms, ka arvien vairāk darba devēju un vietu Ķīnā sāks pieprasīt vakcināciju.

Patiesībā darba devēji un valdības ir pieprasījuši obligāto vakcināciju arī citās valstīs. Tā kā pandēmija joprojām plosās visā pasaulē, daudzi cilvēki saskaras ar jautājumiem, vai viņiem vajadzētu vakcinēties, kādas vakcīnas lietot, vai vakcīnas ir patiešām efektīvas un vai tām ir kādas blakusparādības. Daudzi jūtas noraizējušies, satraukti un bezpalīdzīgi, jo ir daudz neatbildētu jautājumu.

No tradicionālās kultūras viedokļa raugoties, man nešķiet jēgpilni uzspiest vakcīnas visai tautai vai visai cilvēcei. Ir nepieciešams pareizi rūpēties gan par personīgo, gan sabiedrības veselību, taču katram cilvēkam ir sava unikāla situācija un nepieciešama individuāla pieeja vai risinājums. Šeit vienkārši nav universāla risinājuma, kas derētu visiem.

No praktizētāja viedokļa raugoties, mēs zinām, ka slimības, no kurām cieš cilvēki, atspoguļo katra cilvēka karmu, un katram cilvēkam ir atšķirīga karma.

Raugoties no rietumu medicīnas viedokļa, cilvēkiem ir dažādas ģenētiskās iezīmes. Turklāt šīs vakcīnas ir izveidotas pavisam nesen, un vēl ir jāizpēta, vai masveida vakcinācija patiešām efektīvi ierobežo pandēmijas izplatību.

Tā kā esmu uzaudzis komunistiskā valstī, un pārāk labi zinu, cik nopietni komunistiskie režīmi ir centušies kontrolēt visu cilvēci, man šķiet, ka darba devēju, kopienu, vietējo pašvaldību vai centrālo valdību stingri noteiktās prasības vakcinēties dažādās valstīs ir kontroles veids, ko sociālisti un komunisti ir sapņojuši īstenot pār cilvēkiem.

Ja cilvēks no brīvas gribas, cerībā sevi pasargāt, izvēlas vakcinēties, tā ir viņa personīga izvēle, un tā ir saprotama. Lai vai kā, katrs pats izjutīs savas izvēles sekas; bet vai tie, kas piespiež citus kaut ko darīt, uzņemsies izciest sekas par visiem?

Runājot par vakcīnām, Ķīnā ražoto vakcīnu drošība noteikti raisa nopietnas bažas, ņemot vērā to pētniecības, izstrādes un ražošanas procesu nepārredzamību. Pat attiecībā uz vakcīnām, ko izstrādājuši un apstiprinājuši Rietumu prestižie farmācijas uzņēmumi lietošanai ārkārtas situācijā, ņemot vērā tik īso izstrādes laiku un pietiekamu klīnisko pētījumu trūkumu, neviens nevar garantēt to efektivitāti vai drošību ilgtermiņā.

Lai novērtētu koronavīrusa vakcīnu drošumu un efektivitāti, mums, iespējams, joprojām būtu jāievēro tradicionālais jebkuru jaunu zāļu izstrādes un apstiprināšanas process. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde parasti ilgstoši apstiprina jaunas zāles, un tām ir jāveic gadiem ilga testēšana un novērtēšana. Un šo procesu nedrīkst ietekmēt nekādas politiskas vai komerciālas intereses.

Pat ar šādu stingru regulatīvo uzraudzību ASV ir bijuši medikamenti, kurus lietojot 10, 20 vai 30 gadus, tika konstatētas smagas un neatgriezeniskas blakusparādības.

Runājot par to – vakcinēties vai nē, lielākajā daļā rietumvalstu mums vismaz joprojām ir izvēles iespējas, jo cilvēki var pieprasīt atbrīvojumu no vakcinācijas reliģisku apsvērumu dēļ, lai nebūtu spiesti darīt lietas, kas ir pretrunā viņu morālajai vai reliģiskajai pārliecībai.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs daži ortodoksālie ebreji ir izvēlējušies nesaņemt vakcīnas. Tas pats attiecas arī uz dažām citām ticīgo grupām, tostarp amišiem, kuri tic un joprojām uzstāj, ka jābrauc ar zirgu pajūgiem un jāpiekopj tradicionāls dzīvesveids.

Ķīnā, kur Ķīnas komunistiskā partija ir skalojusi smadzenes vairākām paaudzēm līdz tādai pakāpei, ka cilvēki vairs nezina, kas ir Dieva dotās cilvēktiesības, ir grūti pateikt, kā viņi reaģēs uz prasību vakcinēties un kādas būs sekas.

Kas attiecas uz obligātajām vakcīnām gan Ķīnā, gan citās valstīs, praktizētājus, kuri patiesi pilnveido savu Sjiņsjin un pilda savus pienākumus, vakcīnu blakusparādības neietekmēs – ja arī viņi būs spiesti vakcinēties. Taču, ja cilvēks pilnveidojas tikai reizi pa reizei, tas varētu būt pavisam cits stāsts, jo pilnveidošanās ir visnopietnākā lieta.

Tie ir tikai mani pašreizējie novērojumi un pārdomas, ar kurām vēlējos dalīties ar citiem praktizētājiem. Mums visiem vajadzētu vadīties pēc Likuma.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/8/2/194395.html