Senās Ķīnas stāsti: Tikumīgais ārsts

Šis stāsts parādās vēsturiskajos pierakstos par Ķīnas medicīnu. Senajā Ķīnā bija kāds ārsts, kuram piemita izcilas mediķa spējas un augsta tikumība. Viņš izglāba daudzus slimniekus, kas sirga ar smagām kaitēm, un bija cienījams, slavens un vietējo ļaužu iemīļots.

Kādu dienu pie viņa ieradās cilvēks no ārpilsētas un lūdza palīdzēt viņa smagi slimajam ģimenes loceklim, kura dzīvība bija briesmās. Neko neteikdams, ārsts ātri sagatavojās ceļam. Tajā brīdī viņš saņēma sliktas ziņas – viņa dēlu bija nolaupījuši bandīti, kas pieprasīja izpirkšanas maksu par viņa atbrīvošanu.

Ārsta priekšā bija dilemma. Viņam bija jāizvēlas starp svešinieka glābšanu un izpirkuma maksāšanu, lai glābtu sava dēlu dzīvību. Brīdi apdomājies, viņš nolēma, ka viņa pienākums ir glābt slimnieku. Tādēļ viņš devās ārstēt pacientu, kurš rezultātā tika glābts. Kad viņš atgriezās mājās, nomocījies gan fiziski, gan garīgi, viņš bija pārsteigts, ieraugot savu dēlu spēlējamies, it kā nekas nebūtu noticis. Ārsts vaicāja, kas bija noticis. Noskaidrojās, ka, nesaņēmuši izpirkuma naudu, bandīti bija atnākuši izpētīt, kas par lietu, un uzzinājuši, ka ārsts ir devies ārstēt smagi slimu cilvēku, atbrīvojuši viņa dēlu.

Ārsts izturējās ar cieņu. Mūsu senči uzsvēra ne vien medicīniskās prasmes, bet arī vērtēja morāli un augstas uzvedības normas. Protams, bandīti vienmēr ir jānosoda un jānoraida. Šeit mēs tikai izmantojam tikumīgu rīcību par piemēru, lai izskaidrotu principu, ka ārstam vienmēr stingri jāievēro ārsta ētika, un viņš nedrīkst pakļauties laicīgās pasaules slavas un bagātības vilinājumam, jo īpaši savtīgos nolūkos.