Senās Ķīnas stāsti: Dievu un Budu skatījumā vissvarīgākais ir cilvēka sirds

Šeņlun periodā (705.-707.g.), Tan dinastijas imperatora Džundzuna valdīšanas laikā senajā Ķīnā, Hubejas provinces Sjanjanas pilsētā tika nolemts uzstādīt Budas statuju. Daudzi cilvēki, kas ticēja Budai vai Dieviem ziedoja naudu šim mērķim. Koordinators pierakstīja viņu vārdus, kurus bija paredzēts iegravēt kā uzrakstu piemiņas akmenī.

Kāda pavecāka sieviete, kas bija ļoti trūcīga, arī gribēja ziedot, taču viņai bija tikai viena monēta, ko viņa bija saņēmusi pirms kāzām no savas mātes. Šo monētu sieviete bija glabājusi vairāk nekā 60 gadus, un tā bija viņas vienīgā nauda.

Izdzirdējusi, ka tiks veidota Budas statuja, vecā sieviete ar lielu cieņu paņēma šo monētu un devās garajā ceļā, lai ziedotu to statujas izveidei. Tomēr koordinators viņu noraidīja, sakot, ka viena monēta ir pārāk mazs ieguldījums, lai viņas vārdu iegravētu akmenī. Vecajai sievietei nebija citas izvēles, tādēļ viņa piegāja pie krāsns, kur tika kausēts metāls priekš Budas statujas un, kad neviens viņu neredzēja, iemeta monētu krāsnī. Viņa ar cieņu paklanījās pret krāsni, sirdī saucot Budas vārdu, un tad devās prom.

Pēc vairākām dienām Budas statuja bija pabeigta. Kad cilvēki uz to vērīgāk palūkojās, viņi atklāja, ka vecās sievietes monēta atradās tieši uz Budas statujas krūtīm. Kāds bagātnieks, ieraudzījis monētu, sajutās neērti un ieteica to noņemt, un kāds nogrieza monētu no statujas.

Tomēr nākamajā dienā, kad ļaudis skatījās uz Budas statuju, viņi ieraudzīja, ka monēta joprojām atrodas tajā pašā vietā. Daži mūki teica: „Tas patiešām ir brīnums. Dievu un Budu skatījumā vissvarīgākais ir cilvēka sirds. Tādēļ, ka vecās sievietes sirds bija tik patiesa, monēta nokļuva tik nozīmīgā vietā.” Kopš tā laika neviens neuzdrīkstējās mēģināt monētu noņemt, un tā palika uz Budas statujas krūtīm.

(No Taipin Guandzji)