Mendzi nepadevās viegli

Ķīniešu filozofs Mendzi mācīja, ka tikumīgam cilvēkam jābūt labvēlīgam visās savās lietās. Viņš uzskatīja, ka cilvēkam piemīt iedzimta labestība un morālais raksturs. Viņš uzsvēra, ka, ja cilvēks saglabā labestību un cītīgi paaugstina savu morālo raksturu, tad viņš atspoguļos „Jao un Šuņa” [Jao un Šuņs bija leģendārie ķīniešu valdnieki, kuri aizstāvēja morāli un tika uzskatīti par viedajiem laika periodā no 2358.g. – 2258. g. p.m.ē.] morāli. Mendzi ticēja patiesīgumam. Viņš filozofēja un runāja par tikumīgas rīcības vērtību. Viņš nekad nešaubījās un nelokāmi deva citiem padomu darīt labu. Viņš nepadevās viegli, ja reiz bija uzsācis ceļu, un daudzi viņu uzskatīja par iedvesmojošu un iedrošinošu personu.

Mendzi divas reizes ieradās vizītē pie Cji valsts valdnieka, lai dotu viņam padomu pārvaldīt valsti ar labestību, taču abas reizes viņa padoms netika pieņemts. Kad otrajā reizē Mendzi devās prom no Cji valsts, Jiņ Ši no Cji valsts sacīja Mendzi skolniekam Gao Dzi: „Tas bija muļķīgi no Mendzi puses, ka viņš nesaprata, ka Cji valdnieks nekad nesasniegs Šan Tana, Džou valdnieka Vu un citu valdīšanas īpašības. Lai gan viņš saprata, ka valdnieks nekad nekļūs par spējīgu vadoni, Mendzi nepadevās. Vai tas norāda uz to, ka viņš vēlējās gūt sev labumu? Mendzi atceļoja no tālienes, lai satiktos ar valdnieku, un kad viņa meklējumi izrādījās neveiksmīgi, Mendzi uzkavējās Džou Ji un divās projām tika pēc trim naktīm. Kādēļ viņš palika? Mani diez ko neapmierina lietas, ko darīja Mendzi.” Pēc kāda laika Gao Dzi pateica Mendzi šos Jiņ Ši vārdus.

Mendzi atbildēja: „Kā Jiņ Ši varēja zināt, ko es domāju? Es atceļoju no tālienes, lai dotu padomu Cji valdniekam, kā valdīt valsti, un es darīju to labprātīgi. Kad mani priekšlikumi netika pieņemti, man bija jāpamet valdnieka klātbūtne. Es uzkavējos Džou Ji trīs naktis, lai arī trīs naktis bija par maz. Es gaidīju, lai redzētu, vai valdnieks uzaicinās mani, un tad es varētu viņu pārliecināt. Taču, kad valdnieks neuzaicināja mani ierasties, es nolēmu doties projām. Lai arī es aizbraucu, es vēl joprojām cerēju, ka Cji valdnieks pieņems manu padomu. Valdniekam vēl nav par vēlu pārvaldīt valsti ar labvēlību. Ja viņš būtu spējīgs to paveikt, viņš nestu mieru Cji iedzīvotājiem un visai pārējai pasaulei. Es vēl joprojām turu cerību, ka valdnieks izmainīs savas domas. Es neesmu aprobežots. Es neturu naidu un neesmu neapmierināts tikai tādēļ, ka valdnieks nepieņēma manu padomu. Es nedevos projām ar steigu, bet devu valdniekam iespēju apdomāt manus priekšlikumus.”

Kad Jiņ Ši tika pateikti Mendzi vārdi, viņš sacīja: „Es esmu tik zemisks cilvēks!”

Kad Mendzi izdzirdēja, ka Cji valdnieks vēlas iekarot pasauli ar militāru spēku, viņš steigšu devās uz Cji trešo reizi un deva padomu valdniekam, kā pārvaldīt valsti. Viņa meklējumi beidzot vainagojās ar panākumiem, un valdnieks labprātīgi izvēlējās labvēlīgu valdīšanu, nevis militāru spēku. Tādējādi tika novērsts karš. Miers un kārtība tika atjaunoti Cji valstī.

Mendzi ceļoja arī uz citām valstīm, lai veicinātu morāles vērtības un labvēlīgu valdīšanu. Viņš sacīja saviem skolniekiem: „Ja tu rūpējies par citiem, bet viņi joprojām paliek atturīgi, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām labs. Ja tu dod padomus citiem, bet ciet neveiksmi, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām gudrs. Ja tu esi laipns pret citiem, bet viņi neatbild tev ar to pašu, tad tev jāpajautā sev, vai tu esi patiešām patiess. Ja tu kaut ko dari, bet nesaņem atbildi, nežēlojies par citiem. Tev vispirms jāpaskatās sevī un jāatrod, kur tev jāizmaina pašam sevi.”

Skolnieki jautāja Mendzi, kādēļ viņš nepaliek augstprātīgs vai iztapīgs un kādēļ viņam nav bail no spēcīgās un augstākās kārtas, uz ko viņš atbildēja: „Lai arī viņš ir bagāts, es esmu labestīgs. Lai arī viņš pieder pie augstākās kārtas, man pieder taisnīgums. Tādēļ, kā gan es varu turēt aizvainojumu?”

Mendzi mācīja, ka atšķirība starp cilvēkiem nav jautājums par to, ka kāds ir bagāts vai pieder augstākajai kārtai, bet kāds ir nabags un pieder zemākajai. Jautājums ir par to, vai cilvēks spēj saglabāt cildenu raksturu un rīkoties tā, lai nebūtu „jāizjūt kauns Debesu un līdzcilvēku priekšā”. Viņš uzskatīja, ka cilvēcei ir jāatgriežas pie savas labestīgās būtības, un tai nevajadzētu būt ārējo materiālo objektu un vēlmju apmulsinātai un maldinātai. Viņš saprata, ka tas prasa būt apņēmīgam un neatlaidīgam

Šodien Visuma principi „Īstenība, Labestība, Pacietība” tiek sniegti pasaulei. Tiem, kam ir izpratne, praktizē un izplata tos, kā arī skaidro patiesību, lai atmodinātu cilvēku sirdsapziņu un dotu viņiem taisnīgu iespēju aizstāvēt un saglabāt patiesību. Tas nozīmē patiešām būt atbildīgam un rūpēties par citiem!