Dzjadzjin laikmetā, Min dinastijas imperatora Šidzuna valdīšanas laikā, Dzjansi provincē dzīvoja skolotājs vārdā Judu (Liančeņ tituls). 18 gadu vecumā Judu nokārtoja imperatora eksāmenus (ikgadēji eksāmeni, kuri provinces līmenī jānokārto administratoram) un ieguva „Sjucai” (diplomētā speciālista) titulu.
Senajā Ķīnā pēc imperatora eksāmenu rezultātiem tika noteikts, kurš pilsonis tiks iekļauts valdības pārvaldes sistēmā. Tā iemesla dēļ, ka Judu nebija pietiekomi izglītots, viņš kopā ar dažiem draugiem noorganizēja mācību centru. Šajā laika periodā viņš septiņas reizes kārtoja imperatora eksāmenu, taču nespēja iegūt „Dzjužeņ” titulu („Cilvēks, kurš labi sevi stādījis priekšā”, provinces līmeņa administrators, kurš tiek nomainīts katru trešo gadu).
Judu bija pieci dēli un četras meitas. Četri no viņa pieciem dēliem saslima un nomira.
Trešais dēls bija veselīgs un gudrs zēns. Par nelaimi, astoņu gadu vecumā, spēlējoties uz ielas, viņš pazuda. No četrām meitām izdzīvoja tikai viena. No lielas raudāšanas Ju kundze zaudēja redzi. Mācību centrs tika slēgts, jo tā ieņēmumi bija nepietiekoši. Kļūstot arvien nabadzīgāks, Judu domāja: „Sava dzīvē neesmu izdarījis pārāk lielas kļūdas, kādēļ gan Debesis mani tā soda?”
Katru dienu Judu rakstīja vēstules un skaitīja lūgšanas virtuves dieviņam, lai tas nodod viņa vēsti Debesīm.
Pagāja vairāki gadi, taču atbildes nebija. Ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā 47 gadus vecais Judu aizņēmās nedaudz graudu, un kopā ar savu aklo sievu un meitu apsēdās tukšās mājas vidū. Kad viņi tā sēdēja un bēdājās, atskanēja klauvējiens pie durvīm. Judu atvēra durvis un ieraudzīja vecu vīru melnās drēbēs ar turbānu galvā. Vecais vīrs teica: „Mani sauc Džan, esmu ieradies no tālienes. Dzirdēju, ka jūsu ģimenei klājas ļoti grūti, un atbraucu jūs mierināt.” Judu ar cieņu atbildēja; „Esmu mācījies visu savu dzīvi, taču neesmu guvis nekādus panākumus. Manai ģimenei pastāvīgi neveicas, un es ar pūlēm varu viņus uzturēt.”
Džan kungs atbildēja: „Tava situācija man ir sen zināma. Tev rūp tikai tas, kā kļūt ievērojamam, un tev ir sliktas domas. Tavas vēstules ir aizvainojuma pilnas. Baidos, ka tavs sods vēl nav beidzies.” Pārsteigtais Judu teica: „Ļoti sen es zvērēju, ka darīšu labu, kādēļ mani centieni bija veltīgi?” Džan kungs teica: „Minēšu piemēru, vēstulē tu minēji, ka vēlies taupīt papīru, taču kad tavi studenti un draugi izmantoja lapas no vecām grāmatām, lai iesaiņotu preces vai notīrītu galdu, tu nekad neko neteici. Tu vienkārši pacēli uz ielas dažas papīra lapas un, citiem redzot, tās sadedzināji. Kas tur bija labs? Tu sacīji, ka vēlies pilnveidot savu runu. Tā vietā tev patīk strīdēties, izmantojot nelaipnus vārdus, un pat izsmiet citus. Dievi ir pierakstījuši visu tevis teikto un visas tavas kļūdas, un tu uzdrošinies apgalvot, ka dzīvo vienkāršu un godīgu dzīvi? Vai tā tu nemāni pats sevi un citus? Kaut arī tu neesi izdarījis neko netikumīgu, taču katru reizi, ieraugot skaistu sievieti, tu apskati viņu no galvas līdz kājām, tu nespēj palikt vienaldzīgs un atbrīvoties no savām sliktajām domām. Tomēr tu apgalvo, ka tev nekad nerodas doma par iekāri. Kā gan tu stāsies Debesu un Zemes priekšā? Un tas ir tikai tas, kas saistīts ar tevis dotajiem zvērestiem. Nespēju pat iedomāties, cik slikti tu esi rīkojies citās jomās. Es nodevu tavus ikdienišķos lūgumus Dieviem Debesīs, un Dievi atsūtīja sūtni, lai tevi novērotu. Viņi atklāja, ka pēdējo gadu laikā tu neesi izdarījis nevienu labu darbu, un, esot vienatnē, tava sirds bija pilna skaudības un aizvainojuma, tu alki pēc panākumiem, peļņas un apbalvojumiem, tavā sirdī bija alkatība, vienaldzība pret citiem cilvēkiem, un tev trūka savaldības. Visas tavas sliktās domas tika pierakstītas un Debesu sods būs vēl smagāks. Tu pat nespēj izvairīties no šīm grūtībām, kā gan tu vari lūgt veiksmi un atalgojumu?”
To visu izdzirdējis, Judu bija ļoti nobijies. Viņš ieraudājās un vaicāja: „Tā kā jums zināms viss, ko esmu darījis, tad laikam jūs esat virtuves dieviņš, pie kura es vērsos ar lūgšanām. Lūdzu, palīdziet man!” Džan atbildēja: „Tu esi studējis daudzas grāmatas, un tev ir zināmi daži Debesu principi, tev būtu jāsaprot, ka par labajiem darbiem tiks atmaksāts ar labu. Taču tādēļ, ka tev trūkst stingrības, viss, ko darīji, bija virspusējs, un tu peldēji pa straumi kopā ar sabiedrību. Tad kādēļ gan tev nepaveikt kaut ko patiesu? No šī brīža tev ir jāatbrīvojas no visām sliktajām domām un jāpilnveido savā sirdī labestība. Netiecies pēc atlīdzības un nedzenies pēc slavas un pašlabuma.
Neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs ir uzdevums vai cik grūti neklātos, tev vienmēr jārīkojas labi. Rezultātā tu saņemsi negaidītus augļus. Es tev to stāstu tikai tādēļ, ka tava ģimene patiesi tic Dieviem. Tikai darot labu, jūs spējat mainīt Debesu gribu.” Pēc tam Džan piegāja pie krāsns un nozuda. Judu saprata, ka Džan patiesi bija virtuves dieviņš.
Kopš tā laika Judu izmainījās un centās atbrīvoties no ļauniem nodomiem. Lai ko viņš darīja vai runāja, viņš vienmēr rīkojās tā, it kā justu, ka Dievi viņu pastāvīgi vēro, viņš nemaldināja sevi un nezaudēja paškontroli. Beigu beigās viņš bija spējīgs darīt visu ar labestību un valdīt pār savu rīcību. Viņš visiem spēkiem centās darīt labu un palīdzēt citiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kas viņam tika lūgts, cik ļoti viņš bija aizņemts un vai citiem tas bija zināms, vai ne.
Katrreiz, runājot ar cilvēkiem, viņš nepaguris mudināja viņus darīt labu, patiesi ticēt Dievam un principam „ka labie darbi tiks atmaksāti ar labu, bet par ļaunajiem būs jāsaņem sods”.
Pēc trim gadiem daži cilvēki ieteica Judu pasniedzēja amatam galvaspilsētā. Tai laikā viņa darbu augstu novērtēja premjerministrs Džan Dzjanlins, un viņš tika rekomendēts „Taisjue” („Augstākās studijas”, visaugstākais līmenis senās Ķīnas izglītības iestādē). Nākošajā gadā Judu nokārtoja eksāmenu un ieguva titulu „Dzjiņši” („īsts zinātnieks”, diplomēts speciālists, kurš strādā galvaspilsētas administrācijā, un kuru nomaina katrus trīs gadus). Kādu dienu viņš satika savu pazudušo dēlu. Vēlak Ju kundze atguva redzi. Ļaudis apbrīnoja Judu cēlo raksturu un sūtīja savus bērnus pie viņa mācīties. Visi domāja, ka Judu saņem atalgojumu par labajiem darbiem.
Kaut arī likteni nosaka Debesis, rezultāti atkarīgi no cilvēka paša centieniem. Taču nepieciešams izprast daudzas lietas un patiesi ticēt dievišķajam.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200805/5910.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...