Senās Ķīnas stāsti: Ir jāturas tālāk no tiem, kas pieglaimojas

Saskaņā ar imperatora galma dzīves anekdošu kolekciju „Šišuosjiņju” no Dižās Tan dinastijas, kādu dienu pēc tiesas sēdes Tan Taidzuns (Tan dinastijas imperators) gāja garām kokam un priecājās par tā plaukstošajiem zariem un lapām. Viņam blakus stāvošais Juveņšidzji centās pieglaimoties Tan Taidzunam un turpināja slavēt koku. Tan Taidzuns viņu nopietni sabāra: „Vei Džens deva man padomu turēties tālāk no cilvēkiem ar zemu raksturu. Lai arī man bija aizdomas, ka tu varētu būt tāds cilvēks, taču es nebiju par to pārliecināts. Bet tagad es zinu.” Juveņšidzji bija pārbijies un lūdza piedošanu.

Konfūcijs ir teicis: „Es neieredzu tos, kuri kaitē valstij ar savām dzēlīgajām mutēm.” Viņš arī sacīja: „Ir jāturas tālāk no tiem, kam patīk pieglaimoties.” Tiem, kuri raduši pieglaimoties, labi izdodas uzminēt, ko domā viņu priekšnieki un kā darīt viņus laimīgus. Kad viņu priekšnieki ir laimīgi, viņi var nākt klajā ar izdomājumiem un izkropļot patiesību, un panākt, ka tiek nodarīts kaitējums tiem, kuri ir taisnīgi un godīgi. Tādēļ gudrie vienmēr ir bijuši modri attiecībā pret tiem, kuri pieglaimojas. Tan Taidzuna izteiktais bāriens Juveņšidzji tieši sejā ir labs piemērs.

Atšķirt cilvēku ar zemu raksturu no pārējiem varbūt nav diez ko grūti. Ja cilvēks runā tieši un uzdrīkstas teikt to, kas viņam prātā, viņš ir daudz taisnīgāks. Tie, kuriem patīk iemantot kāda uzticību un pieglaimoties, ir viltnieki.