Ķīniešu jostas bungas – temperamentīga, garīga tradīcija

Ar vairāk nekā 2000 gadu senu vēsturi jostas bungas apliecina ķīniešu tradicionālās kultūras bagātību. Jostas bungu priekšnesumi ir enerģiski un līksmi, un bieži vien tajos tiek izpildītas dinamiskas kustības, kas atgādina karavīru kustības cīņas laikā. (Attēls: Karolīna Avendano/Vision Times)

Ķīniešu jostas bungas jaogu (腰鼓), kuras tiek uzskatītas par pasaulē pirmajām bungām, atsauc atmiņā senās ķīniešu civilizācijas slavu. Šis vienkāršais instruments, kura pirmsākumi meklējami vairāk nekā 2000 gadu senā pagātnē, vēstures gaitā daudzkārt ticis izmantots, lai radītu možu un enerģisku atmosfēru, paužot prieku un optimismu.

Ķīniešu jostas bungām ir interesanta vēsture, un tām raksturīgie izpildījuma elementi laika gaitā ir mainījušies, līdz mūsdienās tie atkal piedzīvo īstu atdzimšanu.

No kaujas lauka artefakta līdz mūzikas instrumentam

Ķīniešu vārda jaogu burtiskā nozīme ir "jostas bungas", bet tās dēvē arī par hugu (胡鼓 ), kas nozīmē "barbaru bungas" vai sjijuigu (西域鼓 ), kas nozīmē "rietumu reģionu bungas", atsaucoties uz to izcelsmi.

Tiek uzskatīts, ka jostas bungas radās pirms vairāk nekā 2240 gadiem pirmās Ķīnas impērijas – Cjiņu dinastijas – laikā. Gadsimtiem ilgi bungām kaujas laukā bija tikpat svarīga nozīme kā ieročiem, jo tās ietekmēja gan savu karotāju, gan pretnieku noskaņojumu.

Dzjiņu dinastijas porcelāna gurnu bungas. Senajos rakstos gurnu bungas tika raksturotas kā instruments ar šauru vidusdaļu. Laika gaitā tās pārtapa par garu, šauru instrumentu ar nedaudz paplašinātu vidusdaļu, kādu mēs to pazīstam šodien. (Attēls: Gerijs Tods, informācijas avots: Wikimedia Creative Commons)

Iespaidīgās bungas tika rībinātas saviem karotājiem, lai uzturētu cīņas garu, brīdinātu par negaidītiem uzbrukumiem un atbaidītu ienaidniekus. To rībināšana pēc uzvaras kaujā radīja karavīros lepnuma sajūtu. Bungu izmantošana militāriem mērķiem saglabāja savu nozīmi arī Haņu dinastijas laikā.

Laika gaitā jostas bungu spēle kļuva par tautas tradīciju, ko izmantoja visdažādākiem mērķiem, sākot no izklaides un ļauno garu atbaidīšanas, līdz lūgšanām par labu laiku un bagātīgu ražu, to spēles laikā saglabājot varonīgo stilu un karotāja stāju.

Glezna no Jaņdžu kunga (384–441 g. p. m. ē.) kapenēm, kurā attēloti muzikanti, kas spēlē jostas bungas, flautu, lautu un gucjiņu. (Attēls: nezināms gleznotājs, informācijas avots: Wikimedia Commons)

Sunu dinastijas laikā (960–1279) jostas bungu spēle kļuva tik populāra, ka tās priekšnesumi kļuva par neatņemamu tradicionālo svētku, piemēram Laternu festivāla un ķīniešu Jaunā gada svinību, sastāvdaļu.

Jostas bungu priekšnesumi: tradicionālās kultūras baudīšana

Jostas bungu priekšnesumi ir enerģiski un jautri, tajos iekļauti dejas un lēcieni, kas atgādina karotāju kustības kaujas laukā. Bungas tiek piestiprinātas pie ķermeņa ar zīda jostu un novietotas pie muzikanta vidukļa, nodrošinot tam labu pārvietošanās brīvību.

Bungas var sist ar rokām vai koka nūjiņām, kas dekorētas ar zīda lentēm, lai akcentētu izsmalcināto un precīzo roku kustību trajektoriju.

Ir divu veidu gurnu bungu priekšnesumi – pasākumu jaogu, kur izpildītāji dejo un spēlē bungas noteiktā vietā, piemēram uz skatuvēm vai laukumos, un ir arī maršējošās bundzinieku grupas, kuras sauc par maršējošo jaogu.

Jostas bungu spēles dinamiskums ir saistīts ar ziemeļrietumu plato dzīvojošo ķīniešu zemnieku vienkāršo un bezrūpīgo raksturu, tas atspoguļo Šaņsji iedzīvotāju saliedēto garu un optimistisko skatījumu uz dzīvi.

Vutai kalns ir augstākā vieta Šaņsji provincē, kurā lielā mērā dominē Haņu etniskā grupa, kas veido 99% no tās iedzīvotājiem. (Attēls: Zcm11, informācijas avots: Wikimedia Creative Commons)

Stils mainās, lai piemērotos komunistiskajai programmai

Laucinieciskais un etnogrāfiskais bungu spēles stils piesaistīja komunistiskās partijas uzmanību, kas meklēja līdzekļus, ar kuru palīdzību popularizēt savu šķiru cīņas ideoloģiju, īpaši Kultūras revolūcijas laikā. Radot jaunu kultūru, kas balstīta uz komunistiskajiem ideāliem, jaogu būtība un stils tika būtiski pārveidoti, atraujot šo mākslu no tās tradicionālajām saknēm.

Tāpat kā citas tradicionālās mākslas izpausmes formas, arī jostas bungu spēle tika pārveidota, pamatojoties uz tā laika revolucionāro garu. Senais karotāju stils tika atmests, un klasiskais apģērbs tika aizstāts ar sarkanbaltsarkanu kostīmu, kas parasti redzams mūsdienās. Sarkanā krāsa, kas Āzijas kultūrā jau izsenis tiek saistīta ar labklājību un veiksmi, tagad ir kļuvusi par revolūcijas un komunisma simbolu un ir ienākusi gandrīz visās ķīniešu dzīves jomās.

Tradicionālā kultūra atdzimst

Faluņ Dafa, zināms arī kā Faluņgun, ir sevis pilnveidošanas prakse, kuras pamatā ir universālie “Īstenības, Labestības, Pacietības” principi. Garīgā prakse, kuras saknes sniedzas 5000 gadu senajā ķīniešu tradicionālajā kultūrā, kopš 1992. gada ir kļuvusi populāra jau vairāk nekā 130 valstīs visā pasaulē.

Šo vienkāršo, bet efektīvo vingrojumu praktizēšana Ķīnā ir aizliegta kopš 1999. gada, kad Ķīnas komunistiskā partija sāka Faluņgun vajāšanu, kuras mērķis bija izskaust šo populāro apziņas un ķermeņa pilnveidošanas praksi tās garīgā rakstura un tradicionālo vērtību dēļ.

Paliekot nelokāmi, praktizētāji Ķīnā un visā pasaulē nepārtraukti strādā, lai veicinātu izpratni par vajāšanu. Ar miermīlīgiem aicinājumiem, mītiņiem un parādēm viņi cenšas atmaskot ĶKP noziegumus un atjaunot tradicionālo, dievu iedvesmoto Ķīnas kultūru.

Vairāk nekā simts valstīs visā pasaulē ķīniešu jostas bungu grupas regulāri uzstājas sabiedriskos pasākumos un tradicionālajās parādēs. Vēloties parādīt īstās ķīniešu kultūras skaistumu, Faluņ Dafa praktizētāji organizē spilgtus publiskus priekšnesumus.

Tērpušies koši dzeltenos tērpos senās Tanu dinastijas stilā, viņi ir gan uzmanību piesaistoši, gan iedvesmojoši. Dzeltenā jeb zelta krāsa kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par debesu krāsu un savulaik bija atļauta tikai imperatoram un valdnieka ģimenei.

Ķīniete Dženifera Su sāka praktizēt Faluņ Dafa pēc tam, kad emigrēja uz Kalgari 2005. gadā. Jostas bungas viņa spēlē jau astoņus gadus. (Attēls: Pīters Li)

“Kā viens no senākajiem mūzikas instrumentiem, jostas bungas simbolizē ķīniešu tradīcijas un kultūru,” stāsta Dženifera Su, ķīniešu jostas bungu spēlētāja no Kalgari. “Es tās spēlēju, lai ar mūzikas palīdzību parādītu ķīniešu tradicionālās kultūras skaistumu. ”

Runājot par jostas bungu garīgo nozīmi, Su sacīja, ka to saikne ar tradicionālo kultūru pēc būtības nozīmē saikni ar dievišķo: “Šīs bungas ir neatņemama tradicionālo svinību sastāvdaļa. Tradicionālā kultūra māca cilvēkiem sekot pareizajam ceļam un ticēt dievišķajam.”

“Katrs sitiens pa bungām pauž “Īstenības, Labestības, Pacietības” principus. Es vēlos, lai skatītāji ierauga Dafa skaistumu un gūst tā nesto svētību,” sacīja Su. “Mēs nekad neizmantosim vardarbību, lai risinātu jebkādas problēmas, piemēram, atmaskotu vajāšanas. Mēs vienmēr domājam vispirms par citiem un izturamies pret visiem ar labestību. Tikai ar labestību mēs spēsim aizkustināt cilvēku sirdis.”

Avots: https://www.visiontimes.com/2023/06/24/chinese-waist-drum-tradition.html