Kas notiek ar Ķīnas kultūru?

Pēdējā laikā Ķīnā ir vērojama pastiprināta interese par tradicionālo mūziku, taču lielāko daļu tās ir komponējuši un izpildījuši japāņu mākslinieki.

Viens no tādiem piemēriem ir pūšamā instrumenta – okarīnas – spēles meistara, japāņa Sodžiro darbs "Dzimtās pilsētas ainavas". Mūzika ļauj klausītājam izrauties no mūsdienu kņadas un uzburt iztelē gleznainas ainavas. Klausoties šo mūziku, es atceros savu dzimto pilsētu, tostarp rāmos kalnus, ūdens čalošanu un maigo vējiņu, kas šūpo vītolus...

"Atmiņas par pili" S.E.N.S. (Akihiko Fukaura un Jukari Katsuki duets) izpildījumā bija pirmais skaņu celiņš NHK 1996. gada lielformāta dokumentālajai filmai "Aizliegtā pilsēta". Daudzi uzskata, ka šī mūzika ir izcila. Tradicionālo ķīniešu sitamo instrumentu, tādu kā bungu un bļodu, kā arī zvaniņu ritmi ir dziļi aizkustinoši. Mūzikai atraisoties, šķiet, ka tieši jūsu priekšā parādās Aizliegtās pilsētas iespaidīgie pils vārti, zeltaini glazētās flīzes un koši sarkanās pils sienas.

"Varoņa dzimšana" ir ievada dziesma, kuru pazīstamais japāņu mūziķis Jokojama Seidži sarakstīja filmai "Trejvalstu vēstures atstāstījums". Šajā mūzikā tiek izmantoti tādi ķīniešu klasiskie instrumenti kā erhu, gudžens un pipa, taču vadmotīvu pauž erhu. Šī kompozīcija atspoguļo haosu, kas valdīja Austrumu Haņu dinastijas beigās, kad cilvēki lika cerības uz varoņiem. Mūzika ne tikai atklāj varoņu drosmīgo garu, bet arī šo "dzelzs vīru" jūtīgumu, kā arī rada cilvēkos traģisma sajūtu.

"Lielais mūris" ir Mičihiko Ohta komponēta interlūdija [starpspēle/epizode] japāņu animācijas seriālam Chuka Ichiban [ Kulinārijas meistars]. Mūzika ir lieliska, tās stils – elegants un melodisks. Tai piemīt gan izteikta vēstures klātbūtne, gan klasisks šarms. Paceļoties uz mūzikas spārniem, jūsu acīm paveras skats uz Ķīnas majestātisko Lielo mūri.

Ir arī citas ievērības cienīgas japāņu melodijas, tādas kā Tošihiko Sahaši "Septiņu zobenu uzvara" un "Atmošanās", Kijoši Jošidas "Ilgais ceļojums", Jukiko Isomuras "Iela, kurā dzīvo vējš", Himegami "Tūkstoš gadu lūgšanas", Kitaro "Zīda ceļš" un Džo Hisaiši "Mākoņu jūra mēness gaismā", kā arī "Klusā mīlestība (uz visiem laikiem)". Šī mūzika aptver plašu tēmu un stilu klāstu. Tā bieži tiek izmantota kā fona mūzika kino un televīzijas darbos, un daudzi ķīnieši par tām izsakās ļoti atzinīgi.

Ķīnas mūzikas industrijas problēmas

Kāpēc ķīniešu mūziķi nevar radīt tikpat lieliskas melodijas? Tam ir vairāki iemesli.

Tradicionālās kultūras izzušana

Visaptverošajai un dziļajai ķīniešu tradicionālajai kultūrai savulaik bija tālejoša ietekme uz Japānu, Dienvidkoreju, Honkongu, Taivānu un citiem reģioniem. Daudzi japāņu kultūras aspekti ir līdzīgi ķīniešu kultūrai, jo īpaši Ķīnas Tanu dinastijas laika kultūrai: ķīniešu medicīna, go spēle, zobenu māksla, tējas ceremonija un tā tālāk.

Taču pēc Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) daudzajām politiskajām kampaņām, jo īpaši pēc Kultūras revolūcijas, kultūras pieminekļi un vēsturiskās vietas tika gandrīz pilnībā iznīcinātas, vēsturisku personību kapi – izrakti, bet tradicionālā kultūra – pilnībā iznīcināta. Tās vietā ĶKP uzspieda savu partijas kultūru. Ja ķīnieši runāja par reliģiju, dieviem vai budām, viņus apsūdzēja māņticībā; ja viņi pieminēja tikumību vai tradicionālo kultūru, viņus apsūdzēja feodālismā. Turpretī grupas S.E.N.S. trešais saundtreks Kyara no NHK dokumentālās filmas "Jūras zīda ceļš", rada cilvēkos sajūtu, ka viņi atrodas budistu templī.

Neatkarīgas domāšanas trūkums

Lai radītu kvalitatīvu skaņdarbu, ir nepieciešama labvēlīga vide, tostarp atvērtība un radošā brīvība.

ĶKP valdīšanas apstākļos, kad "galvenais ir politika", tam, kas vēlas radīt literāru vai mākslas darbu, pastāv daudzi tabu. Populāras ir ĶKP cildinošas politiskas dziesmas, piemēram, "Partija, mana dārgā māte". Arī citās neskaitāmās dziesmās, kas tapušas dažādos periodos, tiek slavināta ĶKP. Dziesma "Austrumi ir sarkani" sākotnēji bija Šaaņsji ziemeļu reģiona iedzīvotāju tautasdziesma, bet ĶKP to pārveidoja, lai slavētu Mao Dzedunu. Vēlāk tā pārtapa par vērienīgu mūziklu, bet tā vēstījums no sākuma līdz beigām bija: "Nogalināt!"

Japānā neviens neierobežo cilvēku domas un radošo brīvību. Tādējādi šī brīvā vide ir izaudzinājusi daudzus pasaulslavenus mūziķus, kuri rada izcilus darbus.

Zems tikumības līmenis

Mūzika ir cilvēka dvēseles atspulgs, un laba mūzika ir pacilājoša. Cilvēkiem ar zemu morāles līmeni ir maz iespēju radīt iedvesmojošus mākslas darbus.

ĶKP ir sistemātiski iznīcinājusi tradicionālo ķīniešu kultūru, apzināti pazeminot ķīniešu tautas morāles standartus.

Kāds ārzemnieks, kurš bija apmeklējis Ķīnu Kultūras revolūcijas laikā, savos memuāros rakstīja: "Laukumā skaļruņi atskaņoja dziesmu, kurā bija šādi vārdi – kad kartupeļi gatavi, pievieno liellopu gaļu un nevajadzēs laist gāzes...". Viņš bija neizpratnē, kā šādu vulgāru dziesmu var nepārtraukti atskaņot publiskā vietā?

Jaunākais piemērs – Ķīnas Rakstnieku asociācijas priekšsēdētāja vietnieka Jaņa Dzjinmina recenzija par filmu Nedža 2, kurā viņš atzīmēja, ka filma ir ļoti vulgāra – ieskaitot Juisjui pils tualetes podus, kas tiek izmantoti kā trauki, un tā tālāk. Viņš norādīja, ka tas posta tradicionālās kultūras skaistumu un apgāna mitoloģiju.

Recenzija izpelnījās kritikas plūdus un aizvainojošus komentārus internetā. Aizdomāsimies par to, ko ĶKP ir izdarījusi ar ķīniešu domāšanas veidu. Klasisks mitoloģiskais tēls – Nedža, tagad tiek attēlots kā bērns-dēmons. Ķīna, kas savulaik bija etiķetes un pašdisciplīnas piemērs, ir kļuvusi par atkritumu bedri.

Kad morāle ir sagrauta, viss tiek sabojāts, arī mūzika. Lielākā daļa dziesmu Ķīnā tagad ir vulgāras. Kā tās var radīt cilvēkā skaistu iespaidu?

Pilnība prasa pacietību

Vēl viena izteikta iezīme, kas piemīt cilvēkiem, kuri ir auguši ĶKP kultūras vidē, ir nepacietība.

Sodžiro pirmo reizi izdzirdēja okarīnas spēli 1975. gadā un nolēma iemācīties to spēlēt. Vispirms viņš instrumentu pamatīgi izpētīja un pēc tam izveidoja tā modeli. Lai pilnveidotu skaņu, viņš meklēja piemērotu mālu, izgatavoja instrumentu un veica neskaitāmus eksperimentus, bieži vien okarīnas izgatavošanai veltot 16 stundas dienā. Pēc tam, kad flauta bija apdedzināta, to nokūpināja melnu, pulēja un, visbeidzot, noskaņoja – katrs no šiem posmiem prasīja nedēļu vai divas. Mūziķis ar visu sirdi nodevās instrumenta izgatavošanai.

No 1975. līdz 1985. gadam, pēc pirmā kompaktdiska izdošanas, Sodžiro izgatavoja vairāk nekā 10 000 okarīnu, taču pats viņš izmantoja tikai divpadsmit no tām.

Shen Yun nes cerību

Taču japāņi nav ķīnieši, un viņu priekšstati par Ķīnu ir visai pastarpināti. Ja Ķīnas tradicionālajai kultūrai patiešām jātiek atjaunotai, tas ir jādara pašiem ķīniešiem.

2006. gadā ārzemēs dzīvojošu ķīniešu mākslinieku grupa izvirzīja sev mērķi atdzīvināt tradicionālo ķīniešu kultūru un nodibināja Ņujorkā izpildītājmākslas kompāniju Shen Yun Performing Arts. Šie mākslinieki, sekojot "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem, pilnveido savas mākslinieciskās prasmes un vienlaikus paaugstina arī savu morāli un garīgumu. Katru gadu viņi piedāvā jaunu programmu un dodas koncertturnejās pa visu pasauli. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par mūziku, deju, kostīmiem, dinamisko fonu vai priekšnesumu vēstījumu, – programma satur tīru tradicionālo ķīniešu kultūru, bez jebkāda ĶKP kultūras piejaukuma.

Shen Yun mūziķi prasmīgi apvieno tradicionālos ķīniešu instrumentus, tādus kā gongus un bungas, erhu, pipu, koka zivi un gudženu, ar Rietumu instrumentiem, izmantojot Rietumu harmonijas radīšanas paņēmienus, lai izceltu tradicionālās ķīniešu melodijas. Shen Yun ir atjaunojis arī tradicionālo bel canto dziedāšanas tehniku.

Katrs skaņdarbs pieskaras sirdij, un cilvēki to atceras. Viņi slavē šo kolektīvu sakot: "Tas nāk no debesīm", "Tam ir spēcīga enerģija" un "Tas ir apbrīnojams."

Kad pirms Shen Yun izrādes atveras priekškars, atskan gongs un teātri piepilda majestātiska mūzika. Skatītāji tiek iepazīstināti ar 5000 gadus senās Ķīnas civilizācijas ainām. Daudzi skatītāji saka, ka tas aizkustina līdz asarām vai ka šo brīnišķīgo sajūtu ir grūti aprakstīt cilvēku valodā.

Shen Yun ir apceļojis visu pasauli. Diemžēl šis kolektīvs vēl nav uzstājies Ķīnā, taču daudzi ķīnieši, kas ir redzējuši izrādes, saka, ka ar nepacietību gaida dienu, kad Shen Yun un klasiskā ķīniešu kultūra atgriezīsies Ķīnā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/3/20/225913.html