Tas bija vēss 1840. gada pavasaris, kad militārista ģimenē putekļainajā rūpniecības pilsētā Votkinskā, 1300 km no Krievijas galvaspilsētas Maskavas, piedzima zēns. Tajā laikā Krievijā nebija nekādas valsts izglītības sistēmas mūzikā, un iespējas veidot muzikālo karjeru bija niecīgas. Šis zēns ieguva izglītību, lai kļūtu par ierēdni, un par ierēdni viņš arī kļuva. Viņa tēvs Iļja bija unteroficieris un inženieris Kalnrūpniecības departamentā, viņa vectēvs bija Glazovas pilsētas mērs Vjatkas guberņā, bet vecvectēvs Fjodors Čaika 1709. gadā Pētera Lielā vadībā piedalījās Poltavas kaujā.
Neskatoties uz savu ar mūziku nesaistīto izcelsmi vai varbūt tieši tāpēc, šis zēns, Pēteris Iļjičs Čaikovskis, izrādīja lielu interesi par mūziku un izaugot kļuva par vienu no pasaules izcilākajiem romantisma perioda komponistiem. Viņa darbi izceļas ar iespaidīgām saspēlēm un kolorītām melodijām. To skaitā ir vijoļkoncerts, stīgu sekstets, 3 baleti, 3 klavierkoncerti, 3 stīgu kvarteti, 4 kantātes, 5 svītas, 7 simfonijas, 11 operas, 11 uvertīras, 20 kora skaņdarbi un vairāk nekā 100 dziesmas un kompozīcijas klavierēm.
Daudzi viņa skaņdarbi ir pieskaitāmi izcilai klasikai, piemēram, balets "Gulbju ezers", op. 20, balets "Apburtā princese", op. 66, 1. klavierkoncerts, op. 23, balets "Riekstkodis", op. 71 un fantāzija - uvertīra "Romeo un Džuljeta".
Klausieties valsi no Čaikovska baleta "Apburtā princese" I cēliena, op. 66 – ShenYun simfoniskā orķestra izpildījumā:
Izaicinājumi un neveiksmes
Tomēr Čaikovska, kā mūziķa, dzīve neveidojās līdzena un gluda. Visas savas profesionālās karjeras laikā viņš tika nežēlīgi tiesāts, un daudzi no viņa izcilākajiem darbiem tika asi kritizēti.
Viņa vienīgais koncerts vijolei – Vijoļkoncerts Re mažorā, op. 35, tika sarakstīts 1878. gadā. Čaikovskis bija iecerējis tā pirmatskaņojumu Leopolda Auera izpildījumā. Taču Auers atteicās, paužot šaubas par darba "iekšējo vērtību" un uzskatot, ka tas ir "nepraktisks". Šo skaņdarbu 1881. gadā, veselus trīs gadus vēlāk, Vīnē atskaņoja Ādolfs Brodskis. Un arī tad kritiķi to sauca par "ilgu un pretenciozu", "smirdīgi krievisku", un kāds kritiķis pat teica, ka "vijole netika spēlēta, bet gan sista zili melna".
Ja noklusīsieties šo pretrunīgi vērtēto vijoļkoncertu ShenYun Symphony Orchestra izpildījumā, varēsiet spriest paši. Vai šajā skaņdarbā ir dzirdama krievu melodiju ietekme?
Ironiskā kārtā viens no lielākajiem Čaikovska sasniegumiem bija spēja integrēt krievu tautas melodijas Rietumu mūzikas tradīcijās. Krievu izcelsmes komponista Igora Stravinska vārdiem sakot: "Čaikovskis neapzināti smēlās no mūsu rases īstajiem, tautas avotiem." Daudzi apgalvo, ka Čaikovska mūzika aizkustina viņu sirdis.
Nereti tiek piemirsta Čaikovska drosme pieņemt kritiku un izaicinājumus, kā arī viņa apņēmība pārvarēt savas personīgās vājības. Neskatoties uz bargo kritiku par viņa komponēšanas stilu, Čaikovskis turpināja rakstīt mūziku un eksperimentēt ar jaunām tehnikām un idejām.
Mūziķim esot bijušas arī iracionālas bailes no skatuves; diriģēšanas laikā viņš esot turējis galvu, baidoties, ka tā varētu atdalīties no ķermeņa. Šīs bailes viņš pārvarēja 1887. gadā savas operas "Čerevički" pirmizrādes laikā. 1891. gadā viņš tika uzaicināts uz ASV, lai piedalītos Kārnegija zāles atklāšanā Ņujorkā. Vizītes laikā viņš veiksmīgi diriģēja Ņujorkas, Baltimoras un Filadelfijas publikas priekšā.
Čaikovska apbrīnojamais gara spēks un ģenialitāte ir būtiskas vērtības, kuras nevar nopirkt par naudu. Iespējams, ka izprotot grūtības, ko viņš pārvarēja, lai radītu mūziku, mēs spēsim vēl vairāk novērtēt viņa darbu.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...