Klasiskās mūzikas skaistums un komplicētība ir pārlaicīga. Arī mūsdienās šie skaņdarbi turpina kalpot par iedvesmas avotu jaunradei, raisa emocijas un pavēsta noteiktus stāstus. No prieka pilnām izjūtām līdz bēdām – šīs pirms daudziem gadiem tapušās kompozīcijas joprojām atstāj neizdzēšamu iespaidu un mūzikas formā parāda visu dzīves sarežģītību.
Katram klasikas šedevram ir interesanta vēsture.
Triju muzikālo kompozīciju izcilie stāsti
1. Sonāte "Velna trilleri" (1713. g.) jeb Sonāte vijolei sol minorā
Šim itāļu komponista un vijolnieka Džuzepes Tartīni skaņdarbam, protams, ir interesants nosaukums ar vēl aizraujošāku vēsturi. Lai gan smelties iedvesmu no sapņiem mākslinieku vidē nav nekas jauns, Tartīni stāsts par velnu, kurš meistarīgi spēlē vijoli, ir vairāk nekā unikāls.
Sapnī komponists noslēdz līgumu ar velnu apmaiņā pret savu dvēseli. Viņš pasniedza velnam vijoli un pajautāja, vai tas var kaut ko nospēlēt, un bija satriekts, klausoties, cik skaistu sonāti velns spēlē.
Skaņdarbs bija tik nevainojami apburošs, ka Tartīni, izbrīnā pamodies no sapņa, metās pie savas vijoles, lai paturētu prātā un atskaņotu tikko dzirdēto pārsteidzošo mūziku. Tā radās sonāte "Velna trilleri".
Paliekot uzticīga idejai, ka to ir radījis pats velns, šī sonāte nav viegli atskaņojams skaņdarbs. Tā ir pilna ar tehniskiem izaicinājumiem, mežonīgiem treļļiem, ātru divu nošu vienlaicīgu atskaņošanu un straujām reģistru maiņām.
2. "Kvartets laika galam" jeb Quatuor pour la fin du temps
Franču komponists Olivjē Mesiāns sarakstīja šo meistardarbu klarnetei, klavierēm, čellam un vijolei, atrodoties ienaidnieka gūstā. Otrā pasaules kara laikā Mesiāns tika sagūstīts 1940. gada maijā un nosūtīts uz Polijas karagūstekņu nometni Stalag VIII-A.
Neskatoties uz grūtībām un pieredzēto nometnē, viņš atkal atrada mūziku, saticis tādus pašus profesionālus mūziķus kā viņš: klarnetistu Anrī Akoku, čellistu Etjēnu Paskjē un vijolnieku Žanu le Bulēru.
Pats Mesiāns bija apbrīnojams pianists, un, strādājot pie sava sākotnējā skaņdarba trim instrumentiem, viņš pilnveidoja to līdz kvartetam, kāds tas ir pazīstams šodien. Skaņdarba pirmatskaņojums notika Stalagā 1941. gada janvārī, un, lai gan mūziķi spēlēja uz bojātiem instrumentiem, viņu aptuveni 400 cilvēku lielā auditorija klausījās uzmanīgi un ar pateicību.
Radot šo šedevru, Mesiāns smēlās iedvesmu "Atklāsmes grāmatā" un tas ir veltījums Apokalipses eņģelim. Skaņdarbs "Kvartets laika galam" sastāv no astoņām daļām, un katra no tām simbolizē daļu no svētā teksta.
3. "Svētpavasaris" (1913. g.)
Šis dramatiskais Igora Stravinska šedevrs ir baleta un orķestra skaņdarbs, kas demonstrē abstraktas krievu folkloras melodijas un vētrainas mūzikas enerģiju. Lai gan Stravinskim neapšaubāmi piemita komponista talants, "Svētpavasaris" kļuva slavens sevišķā, bet ne gluži pozitīvā veidā, izraisot lielu un skandalozu traci.
Salīdzinājumā ar viņa iepriekšējiem darbiem, piemēram, "Ugunsputns" un "Petruška", "Svētpavasaris" vairāk sliecas uz sarežģīto pusi un orķestra partitūra ir skarbāka, brutālāka un kopumā saturiski blīvāka un ritmiski sarežģītāka.
1913. gada 29. maijs bija diena, kad Elizejas lauku teātrī notika šī baleta pirmuzvedums, un, iespējams, tas bija skaļākais skandāls skatuves mākslas vēsturē. Runā (pamatojoties uz aculiecinieku liecībām un atsevišķiem ierakstiem), ka teātrī valdījis haoss un izcēlušās nekārtības. Publika sadalījās divās grupās, un visapkārt bija redzami sašutuši parīzieši.
Neraugoties uz nekārtībām, kas padarīja šo izrādi par visvairāk apspriesto 20. gadsimta iestudējumu, tā brīnumainā kārtā tika nospēlēta līdz galam.
Līdz pat šai dienai turpinās diskusijas par to, kāpēc vispār sākušās šīs nekārtības. Vai pie vainas bija mūzika? Vai deja? Mēs zinām, ka tas kļuva par neaizmirstamu klasisko skaņdarbu, lai arī ne tādu iemeslu dēļ, kādus varētu gaidīt.
Avots: https://nspirement.com/2023/10/10/3-classical-music-compositions.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...