Brīnumaini dziedinošais spēks, kas piemīt labai mūzikai

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

null

Ir zināms, ka senajai tradicionālajai mūzikai piemita spēja vadīt cilvēkus un veicināt viņos labestību un izdziedināšanos. (Attēls: Čārlzs Pārkers, avots: Pexels)

Otrā pasaules kara laikā ASV armijas lauka hospitāļi bija ievainotu karavīru pārpildīti. Karstajā laikā, moskītu baru un lielā medikamentu trūkuma dēļ, ķirurģisko infekciju un mirstības līmenis bija ļoti augsts, bet morālais gars ievainoto vidū – zems. Šādos apstākļos ārsts atskaņoja visu iemīļoto mūziku. Pēc tam, kad slimie un ievainotie bija klausījušies šo mūziku, infekciju un mirstības rādītāji krasi samazinājās, un pēcoperāciju dzīšanas periods ievērojami saīsinājās.

Senie ķīnieši jau sen ir likuši lietā mūzikas spēju dziedināt. Rakstzīme jao (藥) nozīmē "zāles" un tā ir atvasināta no jue (樂), kas nozīmē "mūzika". Ievērojams Juaņu dinastijas laika ārsts Džu Džeņhens reiz teica, ka "mūzika arī ir zāles".

Ķīniešu vēsturiskie teksti, kas attiecas uz daudz agrāku laika periodu, satur ierakstus par slimību ārstēšanu ar mūzikas palīdzību. Piemēram, "Ļui kunga hronikas" sadaļā "Seno laiku mūzika", kas sarakstīta 239. g. p.m.ē., aprakstīta dejas un mūzikas izmantošana, lai regulētu traucējumus, ko izraisa muskuļu un kaulu sasprindzinājums, kas saistīts ar depresīvu enerģiju.

"Runu dārzs", kurš bijis sarakstīts jau 700 g. p.m.ē., satur ierakstus par miao šamani no iezemiešu cilts pirms 5000 gadiem, kurš spēlējis bambusa flautu, lai dziedinātu savus pacientus.

Pazīstamais Tanu dinastijas dzejnieks Bajs Dzjuiji (772. – 846. g.) sarakstīja dzejoli par slimību dziedināšanu ar mūziku: "Skaņa nonāk līdz ausīm, un viss ir nost no sirds."

Mūzikas dziedinošais efekts

Senie ķīnieši uzskatīja: lai izārstētu slimību, ir jāmeklē tās sakne. Vārds "sakne" attiecas uz jiņ un jan. Daoismā uzkata, ka jiņ un jan ir Visuma likumi, visu lietu pirmavots un galvenais virzītājspēks visa izaugsmei un bojāejai dabā.

"Ļui kunga hroniku" sadaļā "Diženā mūzika" rakstīts: " Mūzikas izcelsme ir sena. Tā dzimst no pārmaiņām un sakņojas Dao. Dao dzemdina debesis un zemi, un debesis un zeme rada jiņ un jan. … mūzika ir debesu un zemes harmonijas un jiņ un jan saskaņošanās auglis."

Senie ķīnieši uzskatīja, ka mūzikas izcelsme meklējama Ceļā jeb Dao un rodas jiņ un jan savstarpējās mijiedarbības rezultātā. Tā atbilst pieciem debesu elementiem, pieciem zemes gadalaikiem (ar vasaras sezonu, kas sadalīta vasarā un vasaras beigās) un pieciem cilvēka orgāniem. Mūzika ir ārēji modelētas skaņas izmantošana, lai saskaņotu jiņ un jan cilvēka ķermenī, panāktu līdzsvaru un dabisko dievišķas vienotības stāvokli.

"Dzeltenā imperatora iekšējā kanona" nodaļā "Su Veņ" (Vienkāršie jautājumi) ir teikts: "Debesīs ir pieci toņi un cilvēkā ir pieci orgāni." Senie cilvēki izveidoja pentatonisko gammu, sasaistot piecus toņus: gun, šan, dzjue, dži un ju (宫商角徵羽) – kas atbilst Rietumu mūzikas notīm: do, re, mi, sol un la – ar pieciem galvenajiem orgāniem, kas definēti tradicionālajā ķīniešu medicīnā: aknas atbilst tonim dzjue (角), jo mūzika, kuras pamatā ir šis tonis, tiek raksturota kā augsta reģistra un ilga. Sirds ir saistīta ar dži (徵) toni, kas izpaužas kā degsme. Tonis gun (宫) atbilst liesai, jo tā ir gluda un mīksta, bet plaušas ir saistītas ar šan (商), jo tas ir ass un precīzs. Visbeidzot, nieres atbilst ju (羽), kas ir pārliecinošs un skaidrs.

Šie toņi mijiedarbojas viens ar otru, regulējot piecu galveno cilvēka ķermeņa orgānu vitalitāti. Tie atbilst arī pieciem elementiem: koks (aknas), uguns (sirds), zeme (liesa), metāls (plaušas) un ūdens (nieres), kuriem atbilst arī katrs no sekundārajiem orgāniem.

Klausīšanās procesā cilvēka emocijas, mūzikas ritms un skaņu frekvence, kā arī pareizās vibrācijas starp pieciem orgāniem var panākt garīgas regulācijas un meridiānu attīrīšanas efektu.

Cēla un izsmalcināta mūzika pilnveido apziņu

Sākotnēji tika uzskatīts, ka senais instrumentālais skaņdarbs ar nosaukumu "Baltais sniegs agrā pavasarī", kuru sacerējis pazīstams Pavasaru un rudeņu perioda (771. – 476. g. p.m.ē.) mūziķis Ši Kuans, tika radīta kā melodija piecu stīgu cītarai, kuru Debesu imperators lika spēlēt fejām. To noklausījies, Ši Kuans to pierakstīja pēc atmiņas. "Maģiskajā noslēpumainajā partitūrā" norādīts, ka "Agrais pavasaris" ir rakstīts gun tonalitātē, bet "Baltais sniegs" – šan tonalitātē.

Mūzika, kas radīta gun tonī, parasti ir izsmalcināta un grandioza. Turpretī šan tonis ir maigs un vienlaikus enerģisks, izceļot gan lirisku un maigu, gan pašapzinīgu un apņēmīgu temperamentu. "Agrais pavasaris" simbolizē pavasari un vēju, kas apliecina debesu nesavtīgo žēlastību pret visām lietām, bet "Baltais sniegs" – ziemu ar sniega un bambusa smaržu, kas simbolizē zemes tikumīgo būtību. Tikai cilvēki, kuriem piemīt tikums, kas atbilst Debesīm un Zemei, var to izpildīt.

Tagad jau zaudētajā konfuciānisma traktātā "Mūzikas kanons" bija sniegta pamācība, kā ar mūzikas palīdzību regulēt cilvēka morāli, izkopt emocijas un harmonizē cji un asinis.

Piemēram, senlaiku gudrie radīja rituālus un mūziku, nevis lai apmierinātu fiziskas vēlmes, bet lai attīrītu cilvēku sirdis no ļaunuma un prātus no netīrām domām. Pareiza mūzika stimulē iedzimto labestību un aizsardzību pret cilvēka patieso dabu aizēnojošajām pasaulīgajām vēlmēm, tā vedot cilvēkus atpakaļ uz pareizā ceļa. Materiālie labumi vienmēr raisa jaunas vēlmes, tomēr ārējās lietas nevar dot piepildījumu sirdij. Dekadentiska mūzika mudina ļauties materiālām baudām.

"Mūzikas annālēs", kas iekļautas "Vēstures pierakstos", rakstīts, ka valdnieks Lins, viesojoties pie valdnieka Pina, nakts vidū izdzirdēja cītaras skaņas. Viņš lūdza savam mūziķim iemācīties dziesmu un nospēlēt to valdniekam Pinam. Dzirdot šo dziesmu, mūziķis Ši Kuans, kurš atradās galmā, saspieda cītaras stīgas, lai apturētu mūzikas skanējumu, un teica: "Tā ir pagrimuma perioda skaņa, nespēlējiet to tālāk." Viņš paskaidroja, ka dziesmu ir sacerējis Ši Jaņs, kurš Šanu dinastijas valdniekam Džou atskaņojis dekadentiskas melodijas.

Vēlāk valdnieks Džou zaudēja troni, un komponists tika izsūtīts trimdā, kur viņš izdarīja pašnāvību noslīcinoties. Ši Kuans brīdināja, ka šī dziesma vājinās to valsti, kurā tiks atskaņota.

Valdnieks Pins uzstāja uz tās noklausīšanos, un lika Ši Kuanam nospēlēt kaut ko vēl skumjāku. Ši Kuans mēģināja pārliecināt viņu neklausīties tik melanholiskus skaņdarbus. Taču valdnieks Pins tik un tā vēlējās tos klausīties.

Kad Ši Kuans to nospēlēja pirmo reizi, laukumā pie pils parādījās drūma zīme – 16 melni gulbji; otro reizi, to spēlējot, visi melnie gulbji izstiepa kaklus, sāka klaigāt un vicināt spārnus. Valdniekam tas likās ļoti interesanti, un viņš vēlējās noklausīties vēl drūmāku melodiju. Ši Kuans atkal centās viņu pārliecināt neklausīties šādu mūziku, taču valdnieks uzskatīja, ka kļūstot arvien vecākam, viņš drīkst klausīties visu, kas vien patīk. Ši Kuanam neatlika nekas cits, kā vien spēlēt. Kamēr viņš spēlēja, ziemeļrietumos pie debesīm parādījās balti mākoņi, sākās vētra, kas norāva jumtiem dakstiņus, un sāka līt. Visi viesi glābās, bēgot. Valdnieks bija tik pārbijies, ka paslēpās iekštelpās. Pēc tam Dzjiņu valstī sākās tik liels sausums, ka trīs gadus neauga pat zāle.

Pareiza un cēla mūzika var stiprināt cilvēka morāli, veicināt tiekšanos uz cēliem mērķiem, pilnveidot apziņu un paildzināt viņa dzīvi. Plašākā mērogā tā palīdz vadīt tautu, izglītot cilvēkus, kā arī nest mieru un labklājību valstij.

No otras puses, haotiska mūzika, kurai raksturīga jutekliska un vulgāra skaņa, var veicināt cilvēku samaitātību un likt viņiem ļauties miesas kārībām. Tā kaitē cilvēka ķermenim un samaitā visu tautu. Mūsdienu rokenrols ir pazīstams ar skaļiem trokšņiem un satricinošu skanējumu, kas veicina cilvēkos izlaidību un liek izdabāt savām vēlmēm. Nav noslēpums, ka rokmūziķi bieži lieto narkotikas, dzīvo izlaidīgi un mirst priekšlaicīgi.

Par autori: Lūsija Krauforde ir dzimusi un uzaugusi Ķīnā, un nu jau 20 gadus dzīvo Kanādā. Viņa ar lielu līdzjūtību izturas pret ķīniešiem un cilvēku ciešanām kopumā. Ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā un strādājusi dažādās profesijās, tagad viņa tulko un raksta stāstus par seno un mūsdienu Ķīnu. Viņa dzīvo Kalgari kopā ar vīru un četriem bērniem.



Avots: https://www.visiontimes.com/2021/05/05/good-music-has-miraculous-healing-effects.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.