Kā ĶKP atmaksā labu ar ļaunu (1. daļa)

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), kas jau vairāk nekā 25 gadus vajā Faluņgun, nesen aizsāka jaunu uzbrukumu vilni gan pret Shen Yun, gan Faluņgun ārzemēs.

Būtībā ĶKP nevar paciest Faluņgun un Shen Yun, jo tradicionālās vērtības, ko tie popularizē, ir pilnīgā pretrunā ar pašai ĶKP raksturīgo naidu, brutalitāti un meliem. Tomēr nesenie uzbrukumi dažos aspektos atšķiras no tiem, kas notika vajāšanu sākumā. Bijušais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs sāka vajāšanu 1999. gadā, jo viņš nevarēja ciest Faluņgun popularitāti. Šoreiz ĶKP mērķis ir ne tikai vājināt ASV kā visspēcīgāko valsti, bet arī novirzīt atbildību par noziegumiem, ko tā pastrādājusi Faluņgun vajāšanā, uz ASV.

ĶKP divas sejas

Gadu desmitiem ĶKP ir vērsusies pret ASV kā brīvās pasaules līderi. Visā Ķīnā tika izplatītas maldinošas tēzes, piemēram, "Amerikas vidusšķira nedzīvo tik labi kā viesstrādnieki Ķīnā", "Ar 2000 juaņām Ķīnā var dzīvot labāk nekā ar 3000 dolāriem ASV" un "Amerika ir sapuvusi līdz saknei".

Tajā pašā laikā antiamerikāniskas idejas ĶKP pasniedza kā patriotismu un propagandēja uzskatu, ka "karš starp Ķīnu un ASV ir neizbēgams". Tā ir izskalojusi Ķīnas iedzīvotājiem smadzenes, liekot noticēt, ka ASV "vienmēr būs pret Ķīnu" un ka ASV imperiālisms "nekad neatteiksies no nodoma mūs iznīcināt". Šo melu uzkurinātais naids ir veicinājis vardarbīgus incidentus, piemēram, četru ASV koledžas pasniedzēju saduršanu Dzjiliņas pilsētā. Šī lieta izraisīja starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet ĶKP amatpersonas izvairīgi paziņoja, ka tas bijis "negadījums".

Tomēr ĶKP antiamerikānismam ir divas sejas: līdzās dziļi iesakņojušam naidam, tā slēptu motīvu vadīta, dažreiz demonstrē arī "mīlestību".

Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu ĶKP pēkšņi sāka izrādīt "dedzīgu mīlestību" pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ne tikai arestēja un notiesāja 12 "mazos sārtos" (jaunos ķīniešu nacionālistus, kas tiešsaistē publicē ĶKP atbalstošu saturu), kuri izplatīja baumas, ka amerikāņu zooloģiskajos dārzos vardarbīgi izturas pret milzu pandām, bet arī izdzēsa pret ASV vērstos komentārus ASV vēstniecības Ķīnā Weibo kontā. ĶKP mediji pat uzsāka kampaņu, lai "stāstītu labus stāstus par ASV un Ķīnas draudzību".

ĶKP šo stratēģiju sauc par "revolūcijas divām rokām". Viena roka ir stingra, bet otra ir maiga. Publiski režīms dara vienu, bet aizkulisēs – pavisam ko citu. Kad "vilka-karavīra diplomātija" atdūrās pret sienu Trampa administrācijas laikā, ĶKP sāka izlikties par draudzīgu valsti, uzsākot stratēģisku krāpšanu.

Runājot par "draudzīgajām attiecībām starp ASV un Ķīnu", vēsture liecina, ka ASV, labu gribot, ir daudzkārt palīdzējušas Ķīnai, bet ir pavisam maz piemēru, kad ĶKP būtu bijusi draudzīga pret ASV. Tā vietā, lai izrādītu pateicību, tā pastāvīgi atmaksā ASV ar naidīgumu.

Lai labāk izprastu šo situāciju, vispirms aplūkosim, kā ASV gadu gaitā ir palīdzējušas Ķīnai.

Palīdzība, ko Amerika vēstures gaitā sniegusi Ķīnai

ĶKP mācību grāmatās mūsdienu Ķīnas vēsture tiek atspoguļota kā pret Ķīnu vērstas imperiālistu agresijas pilna vēsture, un ASV tajās attēlotas kā visagresīvākais imperiālists. Patiesībā no visām lielvarām ASV Ķīnai ir nodarījušas vismazāko kaitējumu. Vēl vairāk, no attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm Ķīna ir guvusi lielu labumu.

1. Otra lielākā valsts, kas tirgojās ar Cjiņu dinastiju (Cjaņluna laikmets)

Pirmais amerikāņu tirdzniecības kuģis Empress of China ieradās Ķīnā 1784. gadā. Tas atvēra durvis tirdzniecībai starp abām valstīm, un abas puses guva vienlīdz lielu labumu. Amerikāņi ievēroja Ķīnas likumus daudz vairāk nekā citas valstis, un ASV drīz vien kļuva par otru lielāko Ķīnas tirdzniecības partneri aiz Lielbritānijas. Ķīnieši no šīs tirdzniecības ieguva ievērojamu daudzumu zelta un sudraba.

2. Vienlīdzīgais līgums ar Cjinu dinastiju (Tundži laikmets)

1868. gadā ASV un Ķīna parakstīja Burlingeima līgumu. Burlingeims bija prezidenta Linkolna sūtnis Ķīnā. Viņš bija dzīvespriecīgs cilvēks un draudzīgi noskaņots pret Ķīnu. Tajā laikā ASV strādāja daudzi ķīnieši. ASV mudināja Ķīnu sūtīt uz ASV savus konsulus. Cjiņu dinastija vienkārši iecēla Burlingeimu par imperatora komisāru, kas pārstāvēja Ķīnu dažādās valstīs. Pirmā Burlingeima pietura bija ASV, kur viņš uzstājās ar runu, popularizējot Ķīnas kultūru un slavējot Ķīnas miermīlību. Ķīnas valdības vārdā viņš risināja sarunas ar ASV, lai aizsargātu Ķīnas intereses, un parakstīja Burlingeima līgumu. Šis bija pirmais vienlīdzīgais līgums, kas pēc Opija kara tika parakstīts starp Ķīnu un ārvalsti.

3. Atvērto durvju princips Sjiņču gadā

1901. gadā ASV ierosināja atvērto durvju principu, kas galvenokārt bija orientēts uz Ķīnu (Cjinu dinastijas Guansjuja laikmetā). Tajā laikā Krievijai, Francijai, Lielbritānijai un citām lielvalstīm bija savas ietekmes sfēras Ķīnā. ASV piedāvātais atvērto durvju princips aizsargāja Ķīnas suverenitāti. Konkrētāk, tas neļāva Krievijai iespiesties Ķīnas ziemeļaustrumos un ierobežoja lielvaru centienus sadalīt Ķīnas teritoriju.

4."Bokseru kontribūcijas" stipendiju programma (saistīta ar kompensācijas maksājumiem, ko Ķīna bija spiesta maksāt vairākām rietumvalstīm pēc Bokseru sacelšanās)

No kompensācijām, ko 1901. gadā Cjinu dinastija piekrita samaksāt Rietumu lielvalstīm, ASV saņēma 7,32% jeb aptuveni 30 miljonus taelus sudraba. ASV atdeva vairāk nekā 10 miljonus taelus sudraba, lai finansētu izglītību, tostarp sūtot ķīniešu studentus studēt uz ASV un uzceļot Cinhua koledžu, kas vēlāk kļuva par Cinhua Universitāti.

1924. gadā Ķīnas Republikai, kuras prezidenti bija Cao Kuņs, Huans Fu un Duaņs Cjižujs, ASV atdeva vēl 12 miljonus dolāru, kurus Ķīna izmantoja, lai izveidotu Cinhua Universitātes nodaļu un Pekinas Nacionālās bibliotēkas Jauno bibliotēku (tolaik vienu no modernākajām Tālajos Austrumos), kas bija Ķīnas Nacionālās bibliotēkas Seno grāmatu filiāles priekštece.

1929. gadā Ķīna izmantoja "Bokseru kontribūcijas" stipendiju programmu, lai nosūtītu 47 studentus studēt uz ASV. Beiguši studijas, absolventi atgriezās Ķīnā. Viņu vidū bija speciālisti, kurus ĶKP vēlāk apbalvoja par ieguldījumu atomieroču izstrādes jomā. Turklāt atgrieztie līdzekļi tika izmantoti Jenčinas Universitātes un Pekinas Savienības Medicīnas koledžas slimnīcas izveidei.

5. "Lidojošie tīģeri" un "Kupra pārlidošana"

1941. gada jūlijā ASV ģenerālis Klērs Lī Šennolts aicināja pilotus-veterānus izveidot 1. amerikāņu brīvprātīgo grupu ("Lidojošie tīģeri"), lai atbalstītu Ķīnas cīņu pret Japānu. Čans Kaiši tajā laikā bija Ķīnas Republikas prezidents. Lai pārvarētu stratēģisko materiālu blokādi, ko Japāna īstenoja attiecībā uz Ķīnu, ASV armijas Gaisa spēku Gaisa transporta pavēlniecība un Ķīnas Nacionālā aviācijas korporācija sāka lidojumus "Kupra" maršrutā pāri Himalajiem.

Tā kā lidošana pāri kalniem tolaik bija ļoti sarežģīta un riskanta, to sauca arī par "nāves ceļu". Saskaņā ar oficiālajiem datiem "Kupra" maršrutā kopumā gāja bojā vai pazuda bez vēsts 1579 ASV piloti un apkalpes locekļi, un ASV zaudēja 468 lidmašīnas. "Lidojošie tīģeri" deva neatsveramu ieguldījumu Ķīnas uzvarā karā pret Japānu.

6. Nevienlīdzīgu līgumu atcelšana

1943. gadā, lai palīdzētu Ķīnai pretoties Japānas iebrukumam, ASV uzņēmās iniciatīvu atcelt visus nevienlīdzīgos līgumus, kas ar Ķīnu tika parakstīti kopš Opija kara. Lielbritānija, Vācija, Itālija un Japāna sekoja šim piemēram un atcēla nevienlīdzīgos līgumus. Kopš tā laika Ķīnā pazuda ārvalstu koncesijas un konsulārā jurisdikcija, un Ķīna (tolaik Ķīnas Republika) kļuva par pilntiesīgu starptautiskās sabiedrības locekli.

7. Māršala vidutājdarbība un Trūmena doktrīna

Jaltas konferencē 1945. gada februārī ASV piekāpās komunistiskajai partijai, tādējādi kaitējot Ķīnas Republikas suverenitātei. Padomju Savienība ieguva daudzas prioritāras tiesības Ziemeļaustrumos, kas noveda pie Ķīnas komunistiskās partijas sacelšanās. No 1945. gada beigām līdz 1946. gadam prezidents Trūmens lika ģenerālim Džordžam Māršalam darboties kā starpniekam karā starp Guomiņdanu un ĶKP.

ASV nevilcinoties pārtrauca ieroču piegādi Guomiņdana armijai un piespieda Čanu Kaiši veidot demokrātisku koalīcijas valdību ar ĶKP. ĶKP izlikās, ka piekrīt miera sarunām, bet slepeni turpināja bloķēt transportu, uzbrukt Guomiņdana armijai un kavēt sarunas. Māršala vidutāja darbība galu galā cieta neveiksmi, taču tā lika Guomiņdana armijai zaudēt labvēlīgos apstākļus un izdevības bruņotai ĶKP apspiešanai. Tajā pašā laikā Ķīnas Republikas ekonomika piedzīvoja lejupslīdi, un ĶKP turpināja pastāvēt.

1947. gadā ASV formulēja Trūmena doktrīnu, lai cīnītos pret globālo sarkano katastrofu, taču šī stratēģija apzināti ļāva ĶKP turpināt savu darbību. Kopš Klusā okeāna kara sākuma atsevišķas ASV valdības amatpersonas, piemēram, Stilvels, Māršals, Trūmens un citi, loloja ilūzijas attiecībā uz ĶKP un atbalstīja virkni politisku pasākumu, kas ierobežoja Ķīnas Republiku, atbalstīja ĶKP un pieļāva tās īstenoto varas sagrābšanu Ķīnas Republikā.

8. Pastāvīga dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē

1945. gadā (Ķīnas Republikas laikā), pateicoties Amerikas Savienoto Valstu centieniem un uzstājībai, ĶKP pārstāvis Duns Bivu Ķīnas delegācijas sastāvā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas konferencē Sanfrancisko un kopā ar citiem pārstāvjiem parakstīja ANO Statūtus. ASV ievērojami veicināja to, ka Ķīna (Ķīnas Republika) kļuva par vienu no ANO Drošības padomes dibinātājvalstīm un piecām pastāvīgajām loceklēm.

No 1971. gada 9. līdz 11. jūlijam (komunistiskās Ķīnas laikā) ASV prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos Henrijs Kisindžers devās slepenā vizītē uz Ķīnu un veda sarunas ar premjerministru Džou Enlaju. Pēc tam ASV piekrita tam, ka Ķīnas Tautas Republika (t.i. komunistiskā Ķīna) iegūst tiesības pārstāvēt Apvienoto Nāciju Organizāciju. Tā paša gada 25. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Rezolūciju Nr. 2758, kurā atzina, ka Ķīnas komunistiskās partijas valdības pārstāvji ir vienīgie likumīgie Ķīnas pārstāvji Apvienoto Nāciju Organizācijā un ka Ķīnas Tautas Republika ir viena no piecām Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm.

9. Niksons tiekas ar Mao un Džou, Kārters nodibina diplomātiskās attiecības ar ĶKP

No 1972. gada 21. līdz 28. februārim ASV prezidents Niksons apmeklēja Ķīnu, tikās ar Mao Dzedunu Džunnaņhai (ĶKP centrālās vadības ēku kompleksā) un apspriedās ar Džou Enlaju un citām augsta ranga amatpersonām. Šo vizīti vēlāk dēvēja par "nedēļu, kas mainīja pasauli", un tā otro reizi ASV vēsturē pavēra ceļu piekāpšanās politikai attiecībā uz ĶKP. Pirms vizītes beigām abas valstis parakstīja Šanhajas komunikē, un ASV sāka izvest karaspēku no Taivānas.

1977. gadā Baltajā namā ienāca Kārters. 1979. gada 1. janvārī ASV pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku un nodibināja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Kopš Kisindžera slepenās vizītes Ķīnā bija pagājuši aptuveni septiņi gadi.

Attiecībās starp abām valstīm sākās "medusmēneša" periods. Galvenie ASV sabiedrotie, tostarp Japāna, Austrālija un Vācijas Federatīvā Republika, cita pēc citas pārtrauca oficiālās attiecības ar Taivānu un nodibināja diplomātiskās attiecības ar ĶKP. Pakāpeniski starptautiskā sabiedrība sāka pieņemt ĶKP, nevis Ķīnas Republiku.

10. Buša vecākā piekāpšanās ĶKP

Pēc slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gada 4. jūnijā Buša administrācija atvēra ĶKP "sētas durvis", piemēram, apstiprinot īpašu rīkojumu, kas ļāva Boeing kompānijai pārdot Ķīnai četras komerciālās lidmašīnas, mīkstinot militārās sankcijas, ļaujot Ķīnas amatpersonām atgriezties ASV un turpinot "Miera pērles" plāna īstenošanu Ķīnas iznīcinātāju modernizācijai.

Pusgada laikā administrācija nosūtīja Denam Sjaopinam divas vēstules un nosūtīja uz Pekinu īpašos sūtņus, uzsverot, ka ASV ir gatavas sadarboties ar ĶKP, lai pārvarētu grūtības. Patiesībā ASV patiešām palīdzēja ĶKP pārvarēt grūtos laikus.

11. Klintons palīdz ĶKP iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā

1999. gada jūlijā ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs uzsāka vajāšanu pret desmitiem miljonu Faluņgun praktizētāju. Praktizētāji no visas valsts, kuriem nebija iespējas vērsties pie varas pārstāvjiem, devās uz Pekinu, lai aizstāvētu Faluņgun. Tā rezultātā tika arestēts un aizturēts liels skaits praktizētāju. ĶKP plānoja oktobrī notiesāt arī vairākus kādreizējās Pekinas Faluņgun izpētes asociācijas biedrus. Tā paša gada oktobrī prezidents Klintons divas reizes zvanīja Dzjanam Dzemiņam, cerot panākt vienošanos par ĶKP iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

2000. gada martā Klintons uzstājās ar runu, kurā nodalīja tirdzniecību no cilvēktiesībām, un teica, ka Ķīnas iestāšanās PTO sniegs tās iedzīvotājiem ekonomisko brīvību un lielāku vārda brīvību. Baltajā namā Klintons izveidoja "Ķīnas istabu", lai ietekmētu pret Ķīnu noskaņotus Kongresa locekļus. Maijā Klintons uzaicināja uz Balto namu bijušos prezidentus Kārteru un Fordu, kā arī desmitiem bijušo politiķu, lai mudinātu Kongresu apstiprināt pastāvīgas tirdzniecības privilēģijas Ķīnai un paātrinātu Ķīnas iestāšanos PTO.

Ar ASV palīdzību 2001. gada 11. decembrī komunistiskā Ķīna oficiāli kļuva par PTO dalībnieci. Pēdējais komunisma cietoksnis kļuva par oficiālu brīvās pasaules tirdzniecības kopienas locekli, nodrošinot ĶKP ekonomisko izaugsmi, kas tai bija nepieciešama, lai īstenotu savas ambīcijas valdīt pār pasauli.

(Turpinājums sekos)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/1/15/223662.html