Kā Ķīna kļuva par sabiedrību, kurā visi ir viens otram ienaidnieki

Tradicionālā ķīniešu kultūra lielu vērību piegriež harmonijai starp debesīm, zemi un cilvēkiem. Seno laiku gudrais Laodzi reiz rakstīja: "Cilvēce seko Zemei, Zeme seko Debesīm, Debesis seko Dao un Dao seko dabiskumam."

Taču šo harmoniju izjauca Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), kad pirms vairākiem gadu desmitiem sagrāba varu savās rokās. Kultūras revolūcijas laikā piedzīvotā nepieredzētā posta dēļ, un pateicoties visaptverošai smadzeņu skalošanai ar komunistiskajām doktrīnām, ķīnieši tika atrauti no savām tradīcijām. ĶKP pamatvērtības – šķiru cīņa, naids un meli – pakāpeniski pārvērta Ķīnas sabiedrību par tādu, kāda tā ir šodien.

Ikviens ir ienaidnieks

Ilgu laiku ĶKP konstitūcijā bija noteikts, ka vadošā ideoloģija valstī ir šķiru cīņa. Saskaņā ar to partija uzsāka vienu politisko kampaņu pēc otras, tostarp kustības "Trīs pret" un "Pieci pret", "Antilabējo kampaņu", "Lielo izrāvienu" un "Kultūras revolūciju".

ĶKP kontrolētie plašsaziņas līdzekļi publiski slavināja šīs cīņas – pat starp ģimenes locekļiem. Piemēram, 1952. gadā laikraksts Žeņmin Žibao publicēja daudzus rakstus par "Piecām anti-kampaņām". Dažiem rakstiem bija šādi virsraksti: "Pekinas 5. vidusskolas Jaunatnes līgas loceklis Vans Šihuaņs ziņo par sava tēva korupciju", "Sju Duncai nostājas tautas pusē un ziņo par savu tēvu kapitālistu" un "Meņtougou mašīnbūves un elektrotehnikas rūpnīcas darbinieka ģimenes locekle drosmīgi ziņoja un pārliecināja vīru atzīties".

Ar "nelielu politisku kampaņu ik pēc trim gadiem un lielu kampaņu ik pēc pieciem gadiem" palīdzību ĶKP vēlējās mobilizēt sabiedrību. Izmantojot publiskus politiskus plakātus, tā kūdīja cilvēkus uzbrukt viens otram: skolēnus – skolotājiem, zemākas amatpersonas – augstākām amatpersonām, draugus – draugiem un ģimenes locekļus vienam pret otru.

Viens no tādiem piemēriem bija Biaņa Džunjuņa, Pekinas Universitātes Meiteņu vidusskolas skolotāja un amatpersona. 1966. gada 5. augustā skolnieces viņu pazemoja, liekot viņai uzvilkt galvā papīra tūtu, turēt rokās tāfeli ar viņas "noziegumu" sarakstu un mesties ceļos. Sarkangvardi viņu sita ar nūjām, kurās bija iedzītas naglas, un aplēja ar verdošu ūdeni, līdz viņa nomira.

1970. gada 13. februārī Fana Džunmou no Gudžeņas apgabala Aņhuejas provincē sarunā ar savu ģimeni kritizēja Mao Dzedunu un viņa atbalstītāju Liu Šaocji. Viņas vecākais dēls, 16 gadus vecais Džans Hunbins, uzrakstīja vēstuli, kurā ziņoja par viņu, un iesniedza to kopā ar savu sarkangvarda nozīmīti armijas pārstāvim. Pēc diviem mēnešiem Fana tika arestēta un sodīta ar nāvi kā "kontrrevolucionāre".

Kad 1976. gadā Kultūras revolūcija beidzās, tā atstāja neatgriezeniskus sociālu, psiholoģisku un morālu kaitējumu. Lai gan pagājušā gadsimta 80. un 90. gados ekonomika uzlabojās, visticamāk, cilvēki nekad vairs neuzticēsies viens otram tā, kā agrāk.

Pils intrigu kinodrāmas izkropļo vēsturi

Līdztekus deģenerētu vērtību popularizēšanai ĶKP veicināja arī materiālistisku domāšanu un cīņu par naudu jebkādā veidā. Šo divu tendenču dēļ gandrīz neviens vairs neatceras tradicionālās vērtības.

Pēdējos gados ĶKP ir pārstājusi propagandēt šķiru cīņu kā vadošo ideoloģiju, taču cīņas veicināšanas tēma nekad nav mainījusies. Daudzas drāmas tika sarakstītas, lai attēlotu – bieži vien ar izdomātiem stāstiem – konfliktus, kas senatnē risinājušies valdnieku pilīs. Viens no piemēriem ir "Leģenda par Džeņu Huaņu", kas Ķīnā bija populāra 2012. gadā. Tās vadmotīvs bija "lai izdzīvotu, labam cilvēkam jābūt sliktākam nekā sliktam cilvēkam", un tajā bija redzami vēsturiski tēli tradicionālos tērpos. Cjinu dinastijas pēdējā imperatora Puji brālēns sacīja, ka šī drāma ir briesmīgs vēsturisko faktu izkropļojums.

Pavirši raugoties, šķiet, ka Ķīnas iedzīvotāji var izvēlēties, ko skatīties televīzijā. Taču to, ko tur var redzēt, pilnībā kontrolē ĶKP Propagandas pārvalde, un ēterā drīkst pārraidīt tikai tādus sižetus, kas atbilst cīņas teorijai un marksisma principiem. Šī iemesla dēļ daudzi Ķīnas jaunās paaudzes pārstāvji uzskata, ka šajās drāmās attēlotais ir patiesība, un daži pat ir uzzinājuši, kā konfliktu laikā izturēties daudz agresīvāk.

Kā teikts "Deviņos komentāros par komunistisko partiju": "Vēl zemiskāka par tradicionālās kultūras iznīcināšanu ir ĶKP ar nodomu īstenotā ļaunprātīgā kultūras izmantošana un negodīgā pārveidošana. ĶKP labprātāk slavina zemiskumu nekā tikumu, tā propagandē cīņu par varu, sazvērestību un diktatūru – visu to, kas norisinājās Ķīnas vēstures gaitā, kad ļaudis bija novērsušies no tradicionālajām vērtībām. ĶKP ir izmantojusi šos vēsturiskos piemērus, lai palīdzētu izveidot savu morāles kodeksu, domāšanas veidu un runas veidu, radot nepareizu uzskatu, ka šī "partijas kultūra" ir tradicionālās Ķīnas kultūras turpinājums. "

Jauna naida viļņa izraisīšana

Pēdējā laikā ĶKP ir aktīvi popularizējusi tā dēvēto Fencjao pieredzi, kas saistāma ar maoisma laikiem. Kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma Fencjao pilsētiņā Džedzjanas provincē ĶKP mudināja vietējos iedzīvotājus ziņot varasiestādēm vienam par otru. Lieki piebilst, ka tā ir vēl viena taktika, lai novērstu sabiedrības dusmas no varas iestādēm, kurinot naidu iedzīvotāju vidū.

Tas notiek plašā mērogā. Saskaņā ar 2021. gada novembra ziņojumu aptuveni 140 000 cilvēku (jeb 5% iedzīvotāju) Čaojanas rajonā Pekinā tika pieņemti darbā, lai uzraudzītu sabiedrību. Starp pieņemtajiem darbā bija apsargi, pensionāri, brīvprātīgie, kurjeri un dažādi ierēdņi. Viņi dežurē uz ielām un automaģistrālēm, sabiedriskās vietās un pie metro stacijām, lai vērstos pret disidentiem un minoritāšu grupām.

Tas viss ļoti dārgi izmaksā. 2017. gadā Fadži Vaņbao, laikraksts kas specializējas juridiskos jautājumos, ziņoja, ka Čaojanas rajons par šo uzraudzību katram darbiniekam maksā 300 līdz 500 juaņas mēnesī. 140 000 cilvēku pieņemšana darbā nozīmē, ka Čaojanas rajonam vien bija vajadzīgi 670 miljoni juaņu (jeb 92 miljonus ASV dolāru) gadā. Izdevumi visai Pekinas pilsētai vai kontinentālajai Ķīnai būtu patiešām astronomiski.

Šādai uzraudzībai ir dramatiskas sekas. "Pekinas Ziņas" 2023. gada oktobrī ziņoja, ka, tā kā skolēni tika mudināti neapdomīgi ziņot par saviem skolotājiem, skolotāji kļuva ļoti piesardzīgi un neuzdrošinājās mācīt neko tādu, kas varētu radīt problēmas. Galu galā no tā cietīs arī skolēnu vecāki, jo viņu bērni nesaņems kvalitatīvu izglītību tik sarežģītā vidē.

Traģēdijas paaudzi pēc paaudzes

Visās savās daudzajās politiskajās kampaņās ĶKP par vajāšanu upuri izvēlas 5 % iedzīvotāju un mobilizē pārējos 95 %, lai tie uzbruktu viņiem. Lielākā daļa cilvēku pievienojas pūlim, jo pagaidām netiek vajāti un nevēlas tikt kritizēti par atpalicību. Taču cilvēki neparedzēja, ka tik daudzās politiskajās kampaņās gandrīz ikviens galu galā kļūs par upuri.

Situācija vēl vairāk pasliktinājās pēc tam, kad 1989. gadā pie varas nāca toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs. Viņš ignorēja morālās vērtības un principus un apžilbināja sabiedrību ar naudu, seksu un nepārtrauktām savstarpējām cīņām. 1992. gadā Ķīnas sabiedrība tika iepazīstināta ar tradicionālo ķīniešu meditācijas praksi Faluņgun un tās pamatprincipu "Īstenība Labestība Pacietība". Taču 1999. gadā Dzjans Dzemiņs un ĶKP sāka to apspiest, un tās praktizētāju vajāšana turpinās jau 25 gadus. Faluņgun praktizētāji, kuri tic, ka ir labi cilvēki, tiek aizturēti, spīdzināti, pakļauti piespiedu darbam, psihiatriskai vardarbībai un pat orgānu piespiedu izņemšanai.

Būtībā ĶKP ir padarījusi Ķīnu par valsti, kurā cilvēki cits pret citu izturas kā pret ienaidnieku un kurā neviens nedomā par citiem. Tikai atsakoties no ĶKP, mēs varēsim nosargāt savus principus un atjaunot tradicionālās vērtības.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/8/4/219367.html