Vēstures bākugunis: no imperatora Taidzuna līdz imperatoram Kansji (2. daļa)

1.daļa.

Tanu dinastijas imperators Taidzuns un Cjinu dinastijas imperators Kansji bija divas izcilas personības Ķīnas vēsturē. Par laimi, informācija par viņu gudrību, tālredzību un atstāto mantojumu tika pierakstīta divās grāmatās.

Kansji Dženjao

Otrā grāmata ir Kansji Dženjao ("Kansji valdīšanas pamati"), ko sastādīja vēsturnieks Džans Cjiņs Cjinu dinastijas laikā. Imperators Kansji bija Cjinu dinastijas otrais imperators, un vārds Kansji nozīmē "miers un labklājība". Viņa lielo sasniegumu dēļ viņu uzskatīja par "imperatoru, kāds parādās tikai reizi tūkstoš gados". Tāpat kā Džeņguaņ dženjao, arī Kansji dženjao ir pierakstīti imperatora Kansji vārdi, kā arī dialogi starp viņu un viņa amatpersonām. Grāmatā tiek runāts par imperatora principiem, talantīgu ierēdņu iecelšanu, augstsirdību, taupību, godprātību un citiem jautājumiem.

Džans Cjiņs (1861.–1949. g.), dzimis Ninhajas apgabalā (tagadējā Džedzjanas provinces Saņmeņas apgabalā), bija zinātnieks, pedagogs un kaligrāfs. Savulaik viņš studēja literatūru un vēsturi pie slavenā zinātnieka Juja Cjuijuaņa. 1904. gadā nokārtojis imperatora eksāmenu, viņš tika iecelts darbā Imperatora akadēmijā.

Aizrautīgi pētot iepriekšējās dinastijas, Džans ļoti apbrīnoja imperatoru Kansji un uzskatīja viņu par labāko no visiem imperatoriem. "Es pazemīgi ticu, ka neviens cits imperators nav bijis pārāks par imperatoru Kansji. Viņš bija laipns kā imperators Jao, taupīgs kā Jujs Lielais, spējīgs kā imperators Šuņs un spēcīgs militārajā ziņā kā Šanu dinastijas Tans," viņš rakstīja.

Līdzīgi kā Džeņguaņ dženjao, arī Kansji dženjao grāmata sastāv no 42 nodaļām. Džans pabeidza grāmatu 1910. gadā. Zemāk ir daži fragmenti no teksta.

2. nodaļa: Valdība

1686. gadā imperators Kansji saviem galvenajiem sekretāriem un citām amatpersonām sacīja: "Es uzskatu, ka pagātnē imperatori prata mudināt savus pavalstniekus būt civilizētiem nevis ar sodiem un iebiedēšanu, bet gan ar tādu morālo vērtību veicināšanu, kā labestības izkopšana un ļauna nedarīšana. Šanšu ("Dokumentu grāmatā") teikts: "Radiet visās valstīs harmoniju, un cilvēki kļūs laipni... Imperatoram ir vajadzīgi godīgi ierēdņi un godprātīga attieksme pret vienkāršajiem ļaudīm. Savas valdīšanas laikā imperatori Jao un Šuns rīkojās saskaņā ar cilvēku vajadzībām, un tauta uz to ļoti atsaucīgi reaģēja. Apstiprinātie fakti runā paši par sevi. Es apbrīnoju seno laiku labklājību, kad imperatori centās virzīt cilvēkus un uzrunāt viņu sirdsapziņu, lai kopīgi ietu vienotu ceļu."

14. nodaļa: Dāsnums un laipnība

Imperators Kansji saviem ierēdņiem sacīja: "Pret sabiedrību jāizturas laipni un tikumīgi, nevis vienkārši jāvalda ar militāru spēku. Man nācās personīgi cīnīties ar hanu Galdanu, viņa paša vainas dēļ. Galdans ir nikns un nežēlīgs, bet es izturējos pret viņu cēlsirdīgi un laipni. Galdans ir viltīgs, bet es biju godīgs pret viņu. Senajā literatūrā es lasīju, ka tikai tiem, kas ir līdzjūtīgi, nav ienaidnieku. Galdanam tagad vairs nav nekā, un viņš sūtīja Geleju Gujenu par sūtni, lūdzot mieru. Mans lēmums joprojām ir samierināšanās."

Amatpersonas atbildēja: "Jūsu augstība ir patiešām laipns un rūpējas par cilvēkiem. Tas ir bezprecedenta gadījums."

Imperators Kansji turpināja: "Daudzi ģenerāļi senos laikos, pat ja viņi bija labi vadoņi, nogalināja savus ienaidniekus, kuri bija padevušies. Daži no šiem ģenerāļiem ņēma sliktu galu, un daži viņu pēcnācēji nomira nabadzībā. Tas ir skaidrs brīdinājums novērst bezjēdzīgu slepkavošanu. Dažiem imperatoriem senos laikos patika cīnīties un karot, un viņi izšķērdēja savus resursus, cenšoties iemantot slavu. Mana attieksme ir citāda. Es vienkārši vēlos, lai pasaulē valdītu miers un pārticība, lai cilvēkiem būtu laba dzīve. Galdana sūtnis Gelejs Gujens var atgriezties."

28. nodaļa: Būtība un princips

Imperators Kansji grāmatas Sjinli dacjuņ ("Cilvēka dabas un principu pilnīgs apkopojums") priekšvārdā rakstīja: "Es domāju, ka iemesls, kāpēc senie gudrie varēja kļūt par imperatoriem, kuri vadīja un mācīja cilvēkus, nebija visaptveroši likumi, bet gan viņu labā izpratne par prāta būtību un Dao. Imperators Jao un imperators Šuņs sāka runāt par to, cik svarīgi ir ievērot lietu dabisko gaitu. Runājot par sirdi, viņi teica: "Cilvēka sirds ir savtīga un bīstama, bet Dao ir precīzs un niansēts. Runājot par cilvēka dabu, viņi teica: " Ņemot vērā cilvēku dabu, valdnieks spēj atrast veidus, kā viņus nomierināt. Cilvēki ir līdzīgi, un katram ir sirdsapziņa, kas rosina uz labestību. Pamatojoties uz to, es plānoju izveidot impērijas sistēmu, kas būtu saskaņā ar debesu tīro tikumu un valdnieka varu. Tas ļaus vadīt cilvēkus un virzīt visus vienā virzienā. Kad cilvēki pilnveidosies, viņi sāks ievērot augstākus principus. Vai ir kāds cits ceļš, izņemot šo? Mantojot imperatora Taidzu un imperatora Taidzuna sasniegumus un vēloties nostiprināt imperatora Šidzu lielos sasniegumus, es dienu un nakti cītīgi strādāju, lai nodrošinātu mieru un labklājību, un visi gūtu labumu. Es atkal un atkal pārliecinājos, ka divi imperatori (Jao un Šuņs) un trīs valdnieki (Jujs no Sja dinastijas, Tans no Šanu dinastijas un Veņs no Džou dinastijas) pārvaldīja valsti, balstoties uz Dao, un ka viņu Dao pamatā bija sirds. Neviens nebūtu varējis labāk analizēt šādu sirdi un sīkāk to izskaidrot, interpretējot Konfūciju un Sešus klasiskos darbus ("Dzejas kanons", "Dokumentu kanons", "Rituālu pieraksti", "Pārmaiņu grāmata", "Pavasaru un rudeņu annāles" un "Mūzikas kanons") kā to izdarīja konfūcieši Sunu dinastijas laikā.

Kopsavilkums

Divi vēsturnieki, Vu Dzjins un Džans Cjiņs, atstāja mums nenovērtējamas liecības par imperatoru Taidzunu un imperatoru Kansji. Visā garajā Ķīnas vēsturē tie ir iedvesmojuši cilvēkus no paaudzes paaudzē ar vienu un to pašu motīvu: lolojot sirdī labestību un tikumību un atsakoties no vardarbības, cilvēks rīkosies saskaņā ar debesu likumiem un tiks svētīts.

(beigas)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/1/4/214167.html