Noskaņoties uz sava ķermeņa optimālo frekvenci (I daļa): skaņu terapijas senie un svētie pirmsākumi

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

null

Grieķu dievu un mūzu panteona ieskauts, saules un mūzikas dievs Apolons apbur dievus ar savu liras spēli. Mūzika ir Debesu dāvana, kas var mūs pacelt uz augstākām sfērām. (Foto: Henrijs Hovards, avots: Wikimedia Commons Public domain)

Skaņu terapija ir pasaulē popularitāti gūstoša enerģētiska prakse, kuras pirmsākumi meklējami aizvēsturiskos laikos.Vēsturiski daudzās tradicionālajās kultūrās to izmantoja, lai veicinātu garīgo atmodu, mazinātu sāpes, paātrinātu atveseļošanos un atjaunotu garīgo līdzsvaru. Skaņu terapijai ir dažādas formas, un visas ir saistītas ar vibrāciju frekvencēm.

Neatkarīgi no tā, vai mēs to varam sajust vai nē, viss Visums ir vibrāciju piepildīts. Daudzas no tām mūsu ausis uztver kā skaņu, bet citas jutīgi cilvēki var sajust kā smalkas enerģētiskas nianses. Kā labu piemēru var minēt "vibrācijas", kuras saņemam, komunicējot ar pozitīvi vai negatīvi noskaņotiem cilvēkiem.

Šajā rakstu sērijā aplūkosim, kā skaņas un vibrācijas ietekmē mūs fiziski un garīgi, dažādas teorijas par konkrētu frekvenču nozīmi un vairākus veidus, kā jūs personīgi varat izjust skaņu terapijas labvēlīgo ietekmi. Taču vispirms mums vajadzētu iepazīties ar iespaidīgo skaņu un dziedniecības apvienojumu, kas bija vērojams senajās civilizācijās un kultūrās.

Skaņu terapijas senā vēsture

Šķiet, ka dažām no senākajām mūsdienās zināmajām civilizācijām ir bijušas dziļas zināšanas par skaņu dziedinošo iedarbību uz cilvēka organismu. Visā pasaulē skaņa tika pielietota līdzīgā veidā, lai palīdzētu cilvēkiem atjaunot saikni ar savu dievišķo pusi, kas ir dabiski brīva no slimībām.

Harmonijas tempļi Ēģiptē

null

Lielās Gīzas piramīdas. (Foto: Ahmed Emad H, avots: Wikimedia Commons CC BY-SA 4.0)

Piemēram, senie ēģiptieši ar balsi radīja dziedinošas vibrācijas, modulējot patskaņu skanējumu un pielietojot metodi, ko sauc par uzskaņošanu, kuru izmantoja, lai atjaunotu harmoniju cilvēka fiziskajā ķermenī.

Senās Ēģiptes tempļos un pat piramīdās valdīja spēcīga akustika, lai pastiprinātu šos un citus dziedinošos toņus. Dažas piramīdas tika celtas virs tekošiem pazemes ūdeņiem, kuru rezonējošās dabiskās skaņas veicināja izdziedināšanos un radīja labsajūtu.

Vietējo tautu gudrības glabātājs un arheologs, nelaiķis Abdels Hakims Avaijans, dokumentālajā filmā "Piramīdas kods" skaidro, kā rezonanse dažādās piramīdu telpās atdarina cilvēka ķermeņa dobumu harmonisko stāvokli, tādējādi atjaunojot dvēseles līdzsvaru un labu veselību.

Maltas pazemes kapeņu komplekss

null

Hal Saflieni hipogenijs – vidējais līmenis – centrālais nodalījums. (Foto: xiquinhosilva, avots: Wikimedia Commons CC BY 2.0)

Pirms daudziem gadsimtiem tika uzcelti aizvēsturiskās Maltas slavenie megalītiskie tempļi, tai skaitā Halsaflieni hipogenijs. Šis pazemes templis tika izkalts akmenī aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras, un šķiet, ka galvenokārt tika izmantots kā apbedīšanas vieta.

Līdztekus vairāku tūkstošu cilvēku mirstīgajām atliekām, kas atklātas pazemes telpā, kuras platība pārsniedz divu tenisa kortu apmērus, tā ietver arī nelielu Orākula telpu, kur cilvēks varēja nonākt garīgā transa stāvoklī ar sava dziedājuma rezonanses palīdzību, kas, visticamāk, atbalsojās visā templī.

Šie akmens tempļi ir vieni no vecākajām celtnēm pasaulē, tomēr tie atspoguļo savu iemītnieku augsto garīgo attīstību. Starp šīs civilizācijas artefaktiem netika atrasti nekādi ieroči vai aizsardzības līdzekļi, un pierādījumi liecina, ka šeit mitusi veselīga un harmoniska sabiedrība, kas dzīvoja saskaņā ar dabu un Dievišķo.

Tradicionālā ķīniešu medicīna un mūzika

null

Vienā no Juiliņas alām redzams sienas gleznojums, kurā attēlota debesu skaistule Aspara, spēlējam senu mūzikas instrumentu gudženu; Rietumu Sja dinastija. (Foto autors nezināms, avots: Wikimedia Commons Public domain)

Dzeltenā imperatora Iekšējais kanons (黃帝內經 Huandi Neidzjin), kas sarakstīts pirms 2300 gadiem, ir ir vissenākais zināmais ķīniešu medicīnas teksts un tradicionālās ķīniešu medicīnas pamats. Grāmata sastāv no divām daļām, un katrā no tām ir 81 nodaļa, tajā izskaidrotas jiņ un jan, kā arī piecu elementu teorijas.

Tiek uzskatīts, ka viss Visumā sastāv no pieciem elementiem: metāla, koka, ūdens, uguns un zemes; un ka šie elementi savstarpēji ietekmē viens otru tā, ka tiek saglabāts līdzsvars un harmonija. Ņemot vērā, ka tie ir visaptveroši, pieciem elementiem, protams, ir daudzi aspekti. Var teikt, ka dažādas krāsas, gadalaiki, emocijas, iekšējie orgāni un pat mūzikas notis var tikt attiecināti uz kādu no pieciem elementiem.

Tādējādi klasiskās ķīniešu mūzikas kompozīcijās tika izmantota pentatoniskā skala, kas sastāv no pieciem toņiem (五音). Piecas galvenās notis pentatoniskajā skalā sauc par gun (宮), šan (商), dzjue (角), dži (徵) un jui (羽); un tās atbilst heptatoniskās skalas toņiem C, D, E, G un A.

Saskaņā ar piecu elementu teoriju katra no šīm notīm spēj ietekmēt kādu no galvenajiem iekšējiem orgāniem un tika izmantota ķīniešu skaņu terapijas procedūrās, lai palīdzētu atjaunot veselību attiecīgajā ķermeņa daļā.

  • Gun (宮) tiek raksturots kā zemes elements, un pastāv uzskats, ka tas stiprina liesu.
  • Šan (商) tiek uzskatīts par metāla elementu, kas baro plaušu jiņ.
  • Dzjao (角) pieder pie koka elementa un uzlabo aknu darbību.
  • Dži (徵) pieder pie uguns elementa; tiek uzskatīts, ka tas spēcina sirdi un stimulē asinsriti.
  • Jui (羽) ir raksturots kā ūdens elements, un tiek uzskatīts, ka tas baro nieru jiņ, vienlaikus mazinot plaušu uguni.

Iezemiešu dziednieku skaņas

null

Austrālijas aborigēns spēlē seno didžeridū jeb jidaki ne tikai tamdēļ, lai sadziedētu ievainojumus vai ārstētu slimības, bet arī līdzsvara un harmonijas uzturēšanai uz Zemes. (Foto: Aaron Jacobs, avots: Flickr CC BY-SA 2.0)

Visā pasaulē šamaņi un citi tautas dziednieki ar mūzikas palīdzību sazinājās ar garīgo pasauli. Tādu Amerikas indiāņu cilšu kā čeroki (Tsalagi) un navaho (Diné) dziednieki izmantoja balss dziedinošo spēku, lai atjaunotu harmoniju un vitalitāti cilvēka ķermenī. Viņi daudzus gadus trenējās, lai varētu dziedāt dziedināšanas rituālos, kas varēja ilgt vairākas stundas vai pat dienas.

Daudzas Āfrikas pamatiedzīvotāju ciltis rīko līdzīgus dziedināšanas rituālus. Dienvidāfrikas Kunu cilts turpina izmantot poliritmiskus dziedāšanas rituālus ar dziedāšanu bungu pavadījumā, kas var ilgt visu nakti, kamēr šonu cilts dziednieki veic rituālus, lai izsauktu garu palīdzību, spēlējot mbira (kalimba) – klavierēm līdzīgu desmit taustiņu instrumentu, kuru spēlē ar īkšķiem.

Arī Eiropas pamatiedzīvotāju ciltīm bija savi muzikālās dziedināšanas rituāli. Ungārijas baski ir šamaņu klans. Kā stāsta mūžībā aizgājušais šamanis Joska Šoks, viņa šamanisma skolotājs, strādājot ar garīgo enerģiju un dziedinot, dziedāja bez vārdiem. Lapzemes sāmu tautai ir īpašas dziedināšanas dziesmas, kuras bieži vien dzied plakanu bungu spēles pavadījumā.

Skaņas un mantras klosteros

null

Gaismas mantra, korejiešu budistu dziedājums. (Foto: Ccebudistes.org, avots: Duckduckgo)

Klosteros skaņa tiek izmantota kā spēcīgs transformācijas un realizācijas līdzeklis. "Mantra" sanskritā nozīmē "tas, kas paaugstina, pateicoties nepārtrauktai atkārtošanai." Svēto vārdu atkārtošana var palīdzēt paaugstināt apziņas līmeni un piepildīt visu ķermeni ar pozitīvu enerģiju.

Gregoriāņu mūku dziedājumi ir slaveni ar savu skaisto un aizkustinošo skanējumu. Apņēmušies ievērot šķīstību, pazemību un paklausību, mūki rada skaņas un vibrācijas, kas ir tīras, vienkāršas un svētas.

1967. gadā tika veikts interesants pētījums, kas atklāja klosterdziedājumu spēku. Franču ārsts Alfrēds Tomatī novēroja benediktiešu mūku grupu, kas daudzās paaudzēs ievēroja stingru dienas režīmu – ar garām dziedāšanas stundām, ļoti maz laika atvēlot miegam.

Mainoties abatam, tika ieviests jauns grafiks, saskaņā ar kuru dziedāšana tika atcelta. Šķita, ka mūki zaudē vitalitāti; viņi kļuva miegaini un gulēja daudz vairāk nekā parasti. Sekojot Tomatī ieteikumam, viņi atsāka tradicionālos dziedājumus, un viņu enerģija ātri vien atjaunojās.

null

Skanošā bļoda (Foto: Īla Bončeka/Vision Times)

Piesitot tai ar vālīti vai velkot ar to pa skanošās bļodas malām, rodas hipnotizējošas skaņas. Pēdējos gados tās ir kļuvušas par populāriem relaksācijas, meditācijas un labsajūtas uzlabošanas līdzekļiem, un tagad tās ir plaši pieejamas dažādos izmēros un no dažādiem materiāliem.

Agrīnie skanošie trauki tika izgatavoti no kvalitatīva zvanu liešanas metāla, piemēram, bronzas. Tiek uzskatīts, ka to pirmsākumi meklējami Mezopotāmijā pirms aptuveni 5000 gadiem, tomēr to popularitātes pamatā ir fakts, ka vēsturiski tās izmantojuši Tibetas mūki. Par mūku ezotēriskajām praksēm ir zināms ļoti maz, taču tiek uzskatīts, ka trauka rezonējošā skaņa iedarbojās tieši uz sirdi un kalpoja Budas būtības atmodināšanai un stiprināšanai.

Līdzīgi arī Buda, kuram tika paredzēts sasniegt apgaismību uz Zemes un ar žēlsirdīgu sirdi glābt cilvēci, tiek saukts par "Maitreiju", ko var tulkot kā "harmoniska rezonanse".

Par autori: Īla ar ģimeni dzīvo Ņūdžersijā, un viņas saimniecībā ir četras vistas. Jau 20 gadus Īla audzē augļus, dārzeņus un ziemcietes, un iesaka dārzkopību kā veidu nodrošināties ar pārtiku un izklaidēties, nevis kā iespēju nopelnīt.



Avots: https://www.visiontimes.com/2023/10/16/sound-therapy-in-ancient-history.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.