Turpinājums no 1.daļas.
Kā redzējām šīs rakstu sērijas pirmajā daļā, skaņas izmantošana dziedināšanā ir gandrīz tikpat sena kā pati civilizācija. Pēdējā laikā šī tradicionālā terapija ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās ar veselību un labsajūtu saistītās jomās, un arvien vairāk tiek atzīta mūsdienu medicīnā; taču izpratne par to, kāpēc skaņu terapija darbojas, joprojām ir nelielā mistiskas plīvurā tīta. Šodien mēs izpētīsim aiz tās stāvošās teorijas un zinātniskās atziņas.
Nav noslēpums, ka skaņu veido vibrācijas, un skaņas vibrācijas ātrumu sauc par tās rezonanses frekvenci, ko parasti mēra hercos (Hz). Zinātnieki ir atklājuši, ka viss Visumā patiesībā vibrē. Visiem objektiem, organismiem, planētām un pat mūsu iekšējiem orgāniem un domām ir sava rezonanses frekvence. Atkarībā no situācijas, kādā atrodamies, un no tā, kā mēs ar to tiekam galā, ir iespējams izkrist no sinhronizācijas ar mūsu optimālo frekvenci, kas bieži izpaužas kā diskomforts vai slimības simptomi.
Vibrācijas ir ne tikai dzirdamas ar ausīm, bet jūtamas visā ķermenī (pat mikroskopiskā līmenī), un viena objekta vai organisma vibrācijas var ietekmēt citus tuvumā esošos objektus vai organismus. Tādējādi tiek uzskatīts, ka labvēlīgās frekvences var izmantot, lai noregulētu, harmonizētu un stimulētu pašatveseļošanos. Kuras no frekvencēm ir labākas – tā ir aizraujoša diskusiju tēma.
Solmizācijas frekvences
Solmizācijas frekvences ir muzikāla gamma ar senu un dziļu garīgu izcelsmi. 700. gados sarakstītajā himnā, kas veltīta Svētajam Jānim Kristītājam, pirmajā pantā izmantota virkne augšupejošu nošu:
"Ut queant laxis, Resonare fibris, Mira gestorum, Famuli tuorum, Solve polluti, Labii reatum [Sancte Ioannes]" ("Lai Tavi kalpi varētu dziedāt tik skaļi, cik vien iespējams, slavas dziesmas Taviem brīnišķīgajiem darbiem, notīri grēku no mūsu aptraipītajām lūpām, [svētais Jāni].")
Šīs notis galu galā tika nosauktas pēc katras frāzes pirmās zilbes un tās veido sākotnējo sešu nošu solmizācijas gammu, kas ir pamatā gregoriāņu mūku aizkustinošajiem garīgajiem dziedājumiem un ir nozīmīgs, tradicionāls mūzikas mācību līdzeklis. Garīgajās aprindās tās tika uzskatītas par dievišķu dziedināšanas instrumentu.
Mūsdienās Rietumu mūzikā plaši izmantotā gamma "do re mi fa sol la si" izveidojās, pievienojot solmizācijas gammai septīto noti. Līdz ar 12 toņu hromatiskās gammas ieviešanu 16. gadsimtā – pievienojot pustoņus, lai izlīdzinātu temperāciju – solmizācijas gamma lielā mērā tika aizmirsta.
Interese par šo seno gammu atjaunojās 20. gadsimta 70. gados, kad naturopāts Dr. Džozefs Puleo atklāja neparastu matemātisku saikni starp šīm notīm un konkrētiem hronoloģiski sakārtotiem pantiem no Bībeles "Ceturtās Mozus grāmatas".
Izmantojot Pitagora skaitļu reducēšanas sistēmu, Puleo atklāja modeli, kas secīgi uzrādīja rezonanses frekvences katrai no sešām notīm solmizācijas gammā. Sadarbojoties ar pieredzējušo skaņu terapeitu Deividu Hulsu, toņi tika saistīti ar konkrētām garīgās dziedināšanas jomām.
Ut – 396 Hz – atbrīvošanās no vainas sajūtas un bailēm, pārvēršot skumjas priekā
Re – 417 Hz – situāciju izlabošana un pārmaiņu veicināšana
Mi – 528 Hz – pārveidošana, brīnumi un DNS atjaunošana
Fa – 639 Hz – garīgās saites, attiecības
Sol – 741 Hz – attīrīšanās, risinājumi, izpausme
La – 852 Hz – atgriešanās pie garīgās kārtības
1999. gadā Puleo un Hulsa publicēja grāmatu "Dziedināšanas kodi bioloģiskajai apokalipsei" (Healing Codes for the Biological Apocalypse), kurā aprakstīja savus aizraujošos atklājumus. Pēc tam tika veikti daudzi pētījumi, un kopš tā laika skaņas terapija ir izpelnījusies ievērojamu atzinību, un tiek uzskatīta par uzticības vērtu. Papildus sešām solmizācijas pamatfrekvencēm autori saskaņā ar to pašu modeli, lai pabeigtu "Ideālo skaņas apli" (deviņi ir svēts skaitlis), izskaitļoja trīs papildus frekvences.
174 Hz – mazina sāpes, atbrīvo no stresa
285 Hz – bezkontakta enerģija, jaunības atgūšana
963 Hz – rada vēlmi tiekties uz augstāku līmeni, garīgumu
No šīm deviņām frekvencēm 528 frekvence izceļas ar savu pārsteidzošo saistību ar apkārtējo pasauli. Šī frekvence ir sastopama hlorofila vibrācijās, augiem uztverot saules gaismu, ziedu apputeksnētāju bišu dūkoņā, spirāļu ģeometrijā (tostarp mūsu DNS dubultajā spirālē) un ir būtiska matemātiskajām konstantēm pi un phi.
Ņemot vērā šīs spēcīgās kopsakarības, tiek uzskatīts, ka 528 Hz var palīdzēt mums daudzos līmeņos harmonizēties ar dabu un pat radīt brīnumainu dziedinošu efektu.
Bieži pieminētā frekvence (432 Hz) nav iekļauta solmizācijas frekvencēs, bet tās piekritēji uzskata, ka tā ir vienlīdz spēcīga, jo ir tieši saistīta ar Šūmaņa rezonansi.
Šūmaņa rezonanse un 432 Hz
Šūmaņa rezonansi nereti dēvē par Zemes sirdspukstiem. Šo elektromagnētisko rezonansi starp Zemes virsmu un jonosfēras iekšējo malu pirmo reizi 1952. gadā izmērīja vācu fiziķis Vinfrīds Otto Šūmanis. Viņš atklāja vienmērīgu vibrāciju ar rezonanses frekvenci vidēji 7,83 Hz. Pēdējos gados NASA konstatēja, ka pašreizējā zemes frekvence ir aptuveni 8 Hz. Abas ietilpst Teta smadzeņu viļņu diapazonā – tie ir viļņi, kas liek mums justies atslābinātiem, taču apzinātiem un intuitīviem.
Vēl ilgi pirms Šūmaņa rezonanses atklāšanas franču fiziķis Džozefs Sovjērs izstrādāja skaņošanas sistēmu, izmantojot pāra skaitļus, kur katra do oktāva atbilst veselam skaitlim. Izmantojot šo metodi, pirmās oktāvas do (Middle C (C4)) rezonē ar 256 Hz un pirmās oktāvas la (Middle A (A4)) – ar 432 Hz. Daudzi skaņu terapijas aizstāvji uzskata, ka instrumenti, kas noskaņoti uz 432 Hz, rada mūziku, kas ir piezemējoša, līdzsvarota un harmoniska – jo 432 Hz atbilst "zemes sirdspukstiem", un tādējādi šīs frekvences savstarpēji rezonē.
Līdz 1713. gadam, kad tika ieviesta Sovēra skaņošanas metode, nepastāvēja noteikta standarta skaņošanā, un šī jaunā prakse pavēra iespēju izveidot simfoniskos orķestrus, kuros varēja harmoniski atskaņot daudzus instrumentus kopā. Tā kā orķestri kļuva arvien populārāki, tie sāka sacensties savā starpā.
Par cik augstie toņi tika uzskatīti par aizraujošākiem, bieži tika novērota skaņas augstuma palielināšana, un 432 Hz standarts bieži netika ievērots. Reaģējot uz šo tendenci un atzīstot standarta praktiskumu, 1936. gadā Amerikas Standartu asociācija noteica 440 Hz kā pirmās oktāvas la (middle A) standartu. Desmitiem gadu tas tika pieņemts kā starptautisks standarts, neskatoties uz to, ka daži no slavenākajiem komponistiem un mūziķiem iestājās par 432 Hz standartu.
Šīs nesaskaņas, kā arī atsevišķu ekspertu uzskati, ka 440 Hz ir negatīva psiholoģiska ietekme, radīja dažas interesantas (lai gan vēl neapstiprinātas) sazvērestības teorijas.
Sazvērestības teorijas saistībā ar 440 Hz
Teorētiski 440, kā skaitļa 8 reizinājumam, arī vajadzētu rezonēt ar Šūmaņa rezonansi; bet šī rezonanse nepieder svēto vibrāciju grupai. Atgriežoties pie numeroloģijas, cipari 4 + 3 + 2 summā veido 9, kas bieži tiek uzskatīts par vissvētāko un spēcīgāko skaitli. Visas solmizācijas frekvences tika numeroloģiski izsecinātas no svētā avota, bet 440 Hz tika noteikti patvaļīgi, pretēji dažu tā laika talantīgāko mūziķu vēlmei.
Tā vietā, lai izmantotu veselus skaitļus, šī gamma sastāv no nesistemātiskiem decimāldaļskaitļiem un novirzās no Šūmaņa rezonanses par vairākām notīm. Daudzi uzskata, ka šī skaņošanas metode patiesībā ir disharmoniska – un tās universālais pielietojums ir kaitīgs cilvēcei. Tad kāpēc tas tika pieņemts kā norma?
Viena no teorijām ir šāda: Rotšildu ģimene finansēja mūziķi un varbūtējo ASV flotes izlūkdienesta darbinieku Džonu Kalhūnu Deganu lai pārliecinātu Amerikas Mūziķu federāciju atbalstīt šādu rīcību, kas dotu iespēju manipulēt ar sabiedrību un kontrolēt to.
Cita versija ir tāda, ka Trešā reiha propagandas ministrs Jozefs Gebelss ierosināja izmantot 440 Hz savā misijā, lai izraisīt masās bailes un naidīgumu.
Abi uzskatīja, ka šī frekvence spēj ietekmēt cilvēka apziņu. Lai gan nav daudz pierādījumu tam, ka uz 440 Hz noskaņota mūzika izraisa negatīvu ietekmi, pētījumi, kuros salīdzinātas abas frekvences, liecina, ka 432 Hz var būtiski palēnināt sirdsdarbību, asinsspiedienu un trauksmes sajūtu, kas noved pie mierpilnāka un nosvērtāka apziņas stāvokļa. Tomēr mūzika nav vienīgais veids, kā radīt šādu labvēlīgu ietekmi.
Mantras un domu frekvence
Senajā Indijā svēti vārdi vai frāzes, kas gudrajiem atklājās, ieslīgstot dziļā meditācijā, tika sauktas par mantrām, un šis nosaukums radies no sanskrita vārda manas vai "apziņa", un tra – "instruments vai rīks." Mantras tiek skandētas ar mērķi attīrīt apziņu un atvērt sirdi, lai savienotos ar dievišķo. Atšķirībā no afirmācijām (apzinātas, pozitīvi formulētas domas), kas ir plaši izmantots līdzeklis sevis pilnveidošanā, mantras pēc to būtības ir izteikti garīgas. Visizplatītākā un universālākā mantra ir "Om".
Tiek uzskatīts, ka "Om" ir Radītāja apziņa un Visuma pirmsākums. "Om" (izrunā "Aum") variācijas ir sastopamas dažādās ticībās visā pasaulē – Āmen, Šalom un Omkar – tie ir tikai daži piemēri. Īstās mantras tiek skandētas sanskrita valodā, kurā tās ir radītas, pievēršot uzmanību pareizai izrunai, bet reliģiskie sekotāji var skandēt lūgšanas vai atsevišķus Svēto rakstu fragmentus savā dzimtajā valodā, lai panāktu līdzīgu efektu.
Tāpat kā visas skaņas, arī vokālās mantras rada vibrācijas, un to skandēšana var palīdzēt panākt rezonansi ar Visumu. Tomēr skaņa šajā gadījumā, iespējams, ir otršķirīga attiecībā pret domu. Skandēšana ir vingrinājums uzmanības stiprināšanai, un jūsu domām ir jāsaskan ar jūsu nodomiem.
Lai gan vēl nav iespējams precīzi izmērīt domu frekvenci, vibrāciju enerģijas eksperti uzskata, ka pozitīvām domām – tādām kā labvēlīga attieksme, līdzjūtība, pateicība un prieks – ir augsta vibrāciju frekvence; savukārt negatīviem domu modeļiem – tādiem kā dusmas, bailes, skaudība, aizvainojums un kauns – piemīt zema vibrāciju frekvence. Neatkarīgi no to biežuma pētījumi ir pierādījuši skaidru saikni starp šādām domām un mūsu labsajūtu.
Tāpēc, skandējot "Om" vai jebkuru citu mantru, ir svarīgi saglabāt pareizu domāšanas veidu, un, lai gan mantru dziedāšana noteikti var palīdzēt uzlabot jūsu garīgo atvērtību un koncentrēšanās spējas, ja sirds ir tīra un prāts koncentrēts, klusa skandēšana var būt daudzkārt efektīvāka nekā skaļa dziedāšana.
Par autori: Īla ar ģimeni dzīvo Ņūdžersijā, un viņas saimniecībā ir četras vistas. Jau 20 gadus Īla audzē augļus, dārzeņus un ziemcietes un iesaka dārzkopību kā veidu nodrošināties ar pārtiku un izklaidēties, nevis kā iespēju nopelnīt.
Avots: https://www.visiontimes.com/2023/11/16/sound-therapy-frequencies.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...