Shen Yun orķestra unikālā mūzika

Intervija ar diriģenti Jinu Čeņu
 


"Shen Yun orķestra atskaņotajā mūzikā klausītāji itin viegli saklausīs labestību, mieru un diženumu, " Jina Čeņa, Shen Yun orķestra diriģente.

Kad sākoties Shen Yun izrādei paceļas priekškars, debesu ainas, gleznaini dabasskati un vēsturiski notikumi aizved skatītāju elpu aizraujošā ceļojumā pa 5000 gadu seno Ķīnas civilizāciju.

Krāšņo izrādi, kas norisinās uz skatuves, pavada neaizmirstamās Shen Yun orķestra skaņas. Tā oriģinālie skaņdarbi apvieno austrumu un rietumu mūzikas tradīcijas neparastā spēka, elegances un harmonijas sakausējumā.

Skatītājus bieži vien pārsteidz tas, cik atjautīgi ir veidoti Shen Yun muzikālie aranžējumi, tāpēc lūdzām vienu no orķestra atzītākajiem diriģentiem – Jinu Čeņu dalīties savā skatījumā uz to, kas padara Shen Yun orķestra izpildījumu tik unikālu un atmiņā paliekošu.

Austrumi tiekas ar Rietumiem

Shen Yun ir plaši pazīstams ar to, ka ļāvis atdzimt klasiskajai ķīniešu dejai, kas parasti tiek izpildīta ķīniešu mūzikas pavadījumā. Tomēr tas rada zināmas problēmas. "Ja tiktu izmantoti tikai ķīniešu instrumenti, mēs zaudētu svarīgus harmoniska skanējuma, akordu un kontrapunkta elementus," apgalvo Čeņa.

"Kopumā ņemot, lielākā daļa senās Ķīnas skaņdarbu ir monofoni – tajos ir tikai viena muzikālā līnija bez harmonijām vai citām melodijām kontrapunktā."

Shen Yun mūziķiem ir izdevies pārvarēt šos šķēršļus, apvienojot Rietumu orķestra precizitāti un vareno skanējumu ar speciāli izvēlētu ķīniešu instrumentu burvīgajām skaņām. Te īpaši jāatzīmē izsmalcinātā pipa (ķīniešu lauta) un erhu (divstīgu instruments, uz kura spēlē ar lociņu), kuram ir 4000 gadus sena pagātne. Tādējādi klausītājam rodas iespēja izbaudīt bagātīgāku un izjustāku skanējumu.

Čeņa paskaidro, ka ķīniešu instrumenti pēc savas uzbūves bieži vien ir salīdzinoši vienkārši. "Tie būtībā ir sava laikmeta instrumenti," viņa piebilst. Savukārt Rietumu klasiskajai mūzikai raksturīga harmonija ar plaša diapazona akordiem, un skanējumā bieži vien ir ietverts kontrapunkts. Tādējādi vairumam tās instrumentu ir sarežģītāka un precīzāka uzbūve.

Apvienot ansamblī ķīniešu un rietumu instrumentu skanējumu – tas ir būtisks izaicinājums, kas nozīmē to, ka mūziķiem jāprot perfekti saskaņot divu atšķirīgu mūzikas tradīciju instrumentu tembrus un skanējumu.
Mūziķiem jābūt apveltītiem ar lielisku dzirdi, kā arī ar spēju izvilināt dažnedažādas toņu nianses, lai radītu harmonisku skaņdarbu. Lai pārvarētu šos šķēršļus, nepieciešams saskaņots darbs komandā.

"Radīt šo skaisto tradīciju apvienojumu – tas neapšaubāmi nav pa spēkam atsevišķiem izpildītājiem. Tas sākas ar unikālu redzējumu un atsevišķu skaņdarbu kompozīciju, turklāt ietver sevī arī mēģinājumu procesu. Noteikti palīdz arī bagāta iztēle un radoša pieeja," savu domu noslēdz Čeņa.

 
Čeņa vada Shen Yun simfoniskā orķestra darbu, vadoties pēc principa "neviltota labestība un patiess skaistums". Foto: Kenji Kobajaši.

Mūzikas vēstījums

Shen Yun orķestra auditoriju pārsteidz ne tikai lieliskais izpildījums, bet arī tā saviļņojošais garīgais saturs. Kāds klausītājs nesen intervijā atzinās: "Shen Yun ir īsta dāvana mūsu dzīvē. Tas skar dvēseles slēptākās dzīles. Nav svarīgi, kā tu šodien jūties, tu būsi kā no jauna piedzimis. Tas ir neizsakāmi brīnišķīgi."

Šādas atsauksmes orķestris saņem regulāri.

"Manuprāt, tas lielā mērā ir saistīts ar to vēstījumu un vērtībām, kuras mēs cenšamies nodot klausītājiem," stāsta Čeņa. "Domāju, ka mēs liekam izpausties vislabākajam, kas mīt cilvēka dvēselē, un tanī pašā laikā vedam cilvēkus turp, kur debesis savienojas ar zemi."

"Shen Yun mēs tiecamies pēc tā, ko saucam čuņ šaņ, čuņ mei, kas nozīmē "neviltota labestība, patiess skaistums". Tas ir tas, ko mūsu izpildītāji cenšas sasniegt gan sevī, gan mūsu muzikālajā izpildījumā. Es domāju, ka tieši tas ir iemesls, kādēļ klausītāji pēc Shen Yun izrādes jūtas tik pacilāti un saviļņoti."

"Ja mūzikā nav ielikta dvēsele, emocijas un vērtīgs saturs, notis pašas par sevi skan tukši un bezjēdzīgi. Dvēsele un saturs piešķir mūzikai dzīvību un dvēseli," saka Čeņa.

Mūzika dziedē

Senajā Ķīnā vārdi "mūzika" un "medicīna" bija homofoni. Cilvēki ticēja, ka labai mūzikai piemīt patiesi dziedējošs spēks. Arī mūsdienu medicīnā ir atklāts, ka, klausoties klasisko mūziku, uzlabojas atmiņa, mazinās sāpes un tiek veicināts ķermeņa atveseļošanās process.

Tas nozīmē, ka mūzika nav tikai izklaide vien. Pat bez vārdiem tā spēj paust emocijas un vēstījumu, kas pārsniedz parastās cilvēka domāšanas robežas. Bet kas tad dod mūzikai šo spēku?

Senie ķīniešu filozofi uzskatīja, ka piecas pentatoniskās gammas notis atbilst pieciem dabas elementiem: metālam, kokam, ūdenim, ugunij un zemei. Tādējādi brīnišķīgas mūzikas skaņas rada harmoniju cilvēka ķermenī. Šāda mūzika pacilā cilvēku garīgi, tanī pat laikā mazinot stresu. Senajā Ķīnā mēdza teikt, ka šīs skaņas harmonizē klausītāju ar debesīm un zemi.

Ņemot vērā, ka mūzikas teorija ir visai sarežģīta un satur daudz dažādu detaļu, var šķist neiespējami aptvert Shen Yun izsmalcinātās mūzikas nianses. Tomēr pēc Čeņas domām labākais veids, kā izbaudīt muzikālu priekšnesumu, ir "vienkārši atvērt savu sirdi un apziņu, sajust mūzikas vēstījumu un ļaut, tai bagātināt tavu dzīvi!"


Avots: https://magnifissance.com/arts/performing-arts/orchestra-conductor/


Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.