Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.
Daudzu aizvēsturisko civilizāciju zinātne un tehnoloģijas ir krietni pārspējušas mūsdienu civilizācijas sasniegumus. Sniegšu jums īsu pārskatu par periodu, kad cilvēku zinātne un tehnoloģijas bija visaugstāk attīstītas. Neskatoties uz augstajiem sasniegumiem, arī šis civilizācijas periods piedzīvoja norietu un iznīcināšanu.
Aptuveni pirms 130 miljoniem gadu Zemes kontinentālās plātnes atšķīrās no pašreizējām. Tolaik uz Zemes bija viens liels kontinents un daudzi mazāki kontinenti pa visu planētu. Un šo vislielāko kontinentu apdzīvoja tauta, kas pazīstama kā Lantus impērija. Tulkojot šo nosaukumu mūsdienu valodā, tā nozīme varētu būt "starpzvaigžņu impērija". Šīs tautas zinātne un tehnoloģijas bija ārkārtīgi progresīvas. Pēc izskata šie ļaudis atgādināja mūsdienu arābus, taču tiem nebija nekādas saistības ar mūsdienu arābiem. Viņu apģērbs ne ar ko īpaši neatšķīrās no drānām, kuras nēsā arābi mūsdienās, un ļoti līdzinājās arābu stila halātiem. Iedzīvotāju skaits bija apmēram 30 miljoni. Viņi bija izstrādājuši intelektuālu mehanizētu tehnoloģiju, un vadīja savas mašīnas ar domu palīdzību. Šī civilizācijas perioda iedzīvotājiem bija iespēja ceļot uz citām planētām, un pierādījumi tam atrodami viscaur Piena ceļa galaktikā.
Lantus impērija bija ārkārtīgi varonīga. Zinātnieki bija izstrādājuši atomieročus, kas spēja iznīcināt ikvienu valsti, kas uzdrošinātos doties pret to karā. Tā viņi valdīja pār pasauli. Valstis, kas bija zaudējušas cīņā pret impēriju, kļuva par tās vasaļiem. Ieilgušā kodolkara dēļ Zemes virsma tika šausmīgi izpostīta, un apstākļi uz Zemes kļuva skarbi. Radiācija izplatījās pa visu planētu. Neskatoties uz augsti attīstītām tehnoloģijām, viņiem neatlika nekas cits, kā pārcelties uz dzīvi zem zemes. Zemes virsma un visas dzīvnieku un augu sugas izkropļojās. Ja kāds vēlējās doties uz Zemes virspusi, viņam nācās ietērpties radiācijas aizsargtērpā. Viņu progresīvās tehnoloģijas ļāva mainīt dažādu sugu gēnus un radīt jaunas sugas. Šī ģenētiskās modifikācijas (ĢM) tehnoloģija tika izmantota visā sabiedrībā. Tomēr ĢM tehnoloģijas nodarīja milzu kaitējumu šai Dievu radītai planētai, tās izjauca līdzsvaru cilvēku pasaulē. Minēšu dažus piemērus. Ja kāds karā bija zaudējis roku vai kāju, ar ĢM tehnoloģiju palīdzību tas varēja ataudzēt sev jaunu locekli. Valdniekiem un aristokrātiem bija vara un spēja izmantot šo ĢM tehnoloģiju, lai mainītu savus gēnus un kļūtu jauni un pievilcīgi. Viņi pārveidoja strādnieku gēnus, padarot viņu rokas un kājas stiprākas. Tiem, kas nodarbojās ar intelektuālo darbu, paplašinājās prāta spējas, un viņi kļuva ārkārtīgi gudri. Bērnam piedzimstot, viņa smadzenēs implantēja zināšanas. Lai smadzenēs nostiprinātos šīs zināšanas, būtu vajadzīgi aptuveni 15-30 gadi, un galu galā tās varēja attīstīties līdz vismodernākajam, nepārspētākajam zināšanu līmenim šajā jomā.
Tā laika kultūra bija ārkārtīgi dekadentiska. Tā līdzinājās mūsdienu japāņu izvirtušajai kultūrai, vai pat seno grieķu kultūras vēlīnajam posmam, kad seksuālā brīvība bija pavisam samaitājusi sabiedrību. Aristokrāti izmantoja ĢM tehnoloģijas, lai radītu burvīgas dziedātājas un dejotājas savām izpriecām. Šim nolūkam atlasītajām jaunavām no mazotnes bija jālieto ĢM zāles un īpašu ziedu ekstrakti. Kad meitenes sasniedza pieauguša cilvēka vecumu, viņu ķermeņi smaržoja pēc rozēm, tulpēm un citiem ziediem.
Kas attiecas uz karadarbību šajā civilizācijas periodā, tad zinātne un tehnoloģijas šajā jomā praktiski bija sasniegušas visaugstāko punktu visā aizvēsturisko civilizāciju pastāvēšanas laikā. Viņi uzbruka citām valstīm un izlaupīja tās, lai sagādātu līdzekļus dzīvei. Viņu kosmisko kuģu dzinēji izmantoja elementārdaļiņu enerģiju, bet izgatavotie metāla sakausējumi bija ārkārtīgi izturīgi un nepakļāvās korozijai. Viņiem bija iespēja ceļot pa visu Piena ceļa galaktiku. Visā Piena ceļā viņu zinātne un tehnoloģijas tika uzskatītas par izcilām. Viņi loloja tālejošus plānus valdīt pār visu Piena ceļa galaktiku. Beigu beigās, neskaitāmu paaudžu pūliņu rezultātā tika iekarota trešā daļa no Piena ceļa. Kosmisko iekarojumu laikā tika izveidotas neskaitāmas savienības ar citām planētām, kurās zinātne un tehnoloģijas bija tikpat augsti attīstītas. Impērija apvienojās ar šīm citām planētām, lai turpinātu zvaigžņu karus. Iekarojumos tika sagūstīti daudzi kosmisko civilizāciju pārstāvji, kurus impērija izmantoja kā vergus. Dažu planētu pārstāvjus pat turēja krātiņos vispārējai apskatei, kā zoodārzā. Līdztekus jau esošajiem, nāvi nesošajiem, ieročiem tika veikti pētījumi arī ģenētisko ieroču jomā. Viņi injicēja ģenētiskos preparātus vīriešiem un sievietēm, kas vēl spēja radīt pēcnācējus, pārveidojot viņu gēnus. Pēc veiktajām gēnu izmaiņām šiem cilvēkiem dzima kropli bērni. Ne ilgāk kā pēc trim paaudzēm šī rase pilnībā iznīka.
Valstī, kas dzīvoja pazemē, bija liela spēkstacija. Tā nodrošināja enerģijas sadali pa spēkstacijas septiņiem atzariem. Ar to pietika, lai apgādātu visu tautu. Izmantojot ģenētiskās tehnoloģijas, viņi varēja pat izaudzēt dzīvniekus, kas varēja sazināties ar cilvēkiem un pat pamatlīmenī runāt cilvēku valodā. Šī perioda civilizācija pastāvēja dažus tūkstošus gadus līdz galu galā tika iznīcināta. Viņus iznīcināja citplanētieši no Mežāža zvaigznāja. Iekarotāji bija apguvuši pat vēl augstākas tehnoloģijas. Kad Zeme tika iekarota, šie citplanētieši izturējās kā mežoņi. Pēc ārējā izskata šāds citplanētietis līdzinājās zvēram, kaut kas līdzīgs asuras citplanētu dzīvības formai. Viņi uzspridzināja pazemes spēkstaciju un visu pilnībā iznīcināja. Lielākā daļa cilvēku nevarēja izglābties. Šis lielākais kontinents kļuva par neauglīgu tuksnesi. Izdzīvoja vien dažas izkurtējušas augu un dzīvnieku sugas.
Un tomēr dažiem Zemes iedzīvotajiem izdevās izglābties. Daži paglābās vēl pirms lielā iebrukuma un patvērās uz citām planētām. Vēl citi jau bija apmetušies uz dzīvi citās planētās laikā, kad šī cilvēku rase centās pakļaut sev Piena ceļa galaktiku. Tad daži cilvēki atgriezās uz Zemes mazākajiem kontinentiem, lai radītu jaunu civilizāciju. Un tomēr viņi nekad vairs nesasniedza to spožumu, kāds viņu civilizācijai piemita agrāk un pakāpeniski iznīka. Starp izdzīvojušajiem daži nodibināja kolonijas uz Marsa, kur viņi mitinājās pazemē. Viņu senči bija no tā civilizācijas perioda, kas tika iznīcināts.
Noslēgumā atzīmēšu, ka visu lietu attīstības modelis šajā Visumā ir sekojošs: viss, kas sasniedzis savu virsotni, sāk virzīties pretējā virzienā līdz nonāk līdz viszemākajam punktam. Tad, uzsākot virzību no viszemākā punkta, tas atkal attīstās līdz virsotnei. Šāds cikls nepārtraukti atkārtojas. Tā tas notiek atkal un atkal. Nekas cilvēku pasaulē neturpinās pārāk ilgi, un galu galā viss beidzas ar sagrāvi.
(Turpinājums sekos)
Avots: https://www.pureinsight.org/node/7528
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...