Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.
Nāras
Rietumu pasaulē jau izsenis ir pastāvējušas leģendas par nārām un nāriem, kurus kopumā dēvē par nārām jeb sirēnām. Un tomēr, jautājumā par to, vai nāras patiešām eksistē, viedokļi dalās, jo pierādījumu tam nav. Pēdējo gadu laikā, attīstoties filmēšanas tehnikai, dažiem cilvēkiem ir gadījies nejauši nofilmēt nāru, lai gan, protams, nav viegli atšķirt autentisku video no viltojuma.
Un tā, vai nāras patiešām eksistē? Atbilde ir – jā. Manā pilnveidošanās līmenī man ir atklājies sekojošais: pirms 23 000 gadu Atlantijas okeānā dzīvoja īpaša suga, kas bija okeāna valdnieki – nāru rase. Tolaik Zemes civilizācija atradās savos ziedu laikos. Uz Zemes mierīgi līdzāspastāvēja milži, vidēja auguma cilvēki un punduri. Galveno kontinentu apdzīvoja vidēja auguma cilvēki, kas tad arī valdīja pār visu pasauli. Kontinentu izvietojums tolaik neko daudz neatšķīrās no tā, kāds tas ir šodien. Eiropas valstis bija tehnoloģiski attīstītas, savukārt Ziemeļamerikas kontinentā maiju civilizācija atradās savas varenības virsotnē. Okeānu ieskautās valstis apdzīvoja balto cilvēku ciltis, kamēr ūdens dzīlēs mitinājās visdažādākās nāru tautas un to ciltis.
Nāras bija visai īpašas būtnes. Viņu ķermeņu augšdaļa bijā tāda pati kā cilvēkiem, bet apakšējā daļa – kā zivīm. Bija arī vēl cits paveids: tie augšdaļā bija kā zivis, bet apakšā tiem bija kājas. Nāras parasti bija aptuveni divarpus metrus garas, ar gaiši brūniem matiem, pelēcīgi baltu ādas krāsu, kas līdzinās mēness gaismai. To acis bija tumši zilas. Ausis ar pavisam nelielām atverēm un ūdensnecaurlaidīgām membrānām iekšpusē bija cieši piekļautas galvai. Ķermeni klāja zivs zvīņas, kas uz sejas un vaigiem bija pavisam smalkas. Pateicoties žaunām un plaušām, tās uz sauszemes varēja izdzīvot 2-3 stundas. Bija arī tāda nāru pasuga, kurām bija tikai žaunas, tādēļ tās nekad neiznāca uz sauszemes. Nāras varēja iznēsāt un dzemdēt tikai vienu bērnu savā mūžā. Nāriem piemīta milzu spēks, tie spēja pacelt vairāk nekā 450 kg lielu smagumu, savukārt sieviešu dzimuma nāras īpašu vērību veltīja pārdabisko spēju attīstībai, viņām piemita ļoti spēcīgas brīnumspējas. Nāras vidēji dzīvoja diezgan ilgu mūžu, ap 200 gadiem. Tās nāras, kas bija veltījušas savu dzīvi pilnveidošanās praksei, varēja nodzīvot pat ilgāk nekā 300 gadus.
Nāras pārtika no aļģēm un citiem okeāna augiem. Reizēm tās tīklos ķēra zivis, kā arī medīja nelielus vaļus un haizivis. Nāru karalis regulāri saaicināja kopā visu nāru cilšu pārstāvjus uz konferenci, kas tika rīkota īpašos datumos atkarībā no paisuma un bēguma. Konferencē tika apspriesti jautājumi par situāciju okeānā, okeāna ekoloģiskās sistēmas līdzsvara saglabāšanu un turpmāko nāru rases virzību.
Nāras pielūdza okeāna Dievu. Okeāna Dieva pielūgšana notika iepriekšējās civilizācijas laikā nogrimušā pilī. Šajā svētnīcā varēja atrast neskaitāmas akmens plāksnes ar tajās iegrebtiem hieroglifiem, kas saturēja maģiskas formulas un slepenus pilnveidošanās prakses veidus. Tos bija atstājušas daudzas nāru-praktizētāju paaudzes. Šī bija nārām aizliegtā vieta. Ieiet tajā bija atļauts vien karalim, karalienei un augsta līmeņa nārām-praktizētājām. Tikai ikgadējo lielo reliģisko rituālu laikā, kad nāru ļaudis ziedoja dieviem, šī aizliegtā vieta bija atvērta visiem nāru ļaudīm. Svētnīcu izgaismoja ļoti īpašs gaismas avots, kas saturēja neapstrādātu magnija rūdu, un to varēja iedegt tikai ar Fa spēku. Rūda radīja mūžīgu zilgani baltu liesmu, kas varēja degt zem ūdens, un tā spoži izgaismoja pils iekšpusi. Visus šos gadus liesma ne mirkli nebija pārstājusi degt. Ik dienu nāras pilnveidojās, veltot pateicības lūgšanas okeāna Dievam. Īpaša vērība tika veltīta harmonijas saglabāšanai starp Debesīm, okeānu un cilvēci. Paaugstinoties viņu Sjiņsjin, paaugstinājās arī viņu pilnveidošanās līmenis. Tomēr, ņemot vērā nāru ķermeņa īpašo uzbūvi, viņu daņtiaņ funkcionēja citādi, nekā cilvēkiem. Tādēļ ūdens iemītniekiem parasti bija nepieciešamas vairākas reinkarnācijas, pārsvarā septiņas dzīves, lai galu galā sasniegtu īstenu apgaismību. Daudzas nāras pilnveidojoties pārsniedza Trīs sfēru robežas un sasniedza īstenu apgaismību. Nāru karalis pilnveidojās līdz apgaismības līmenim, kas pārsniedza Bothisatvas līmeni. Nāru karalienes dievišķās spējas sniedzās tālu pāri cilvēka iztēles robežām. Viņa pat spēja sasaukt vienkopus visu mirušo okeāna iemītnieku garus, lai tie nepieciešamības gadījumā palīdzētu cīņā. Ar savu pārdabisko spēju palīdzību viņa varēja izsaukt milzu cunami.
Laikā, kad valdīja nāru karalis, kari okeānā notika visai reti. Visdažādākās ciltis, kuru pārvaldībā atradās dažādas okeāna daļas, apzinīgi pildīja savus pienākumus. Viņu valdīšanas veidu atzina dievi. Kad ritēja nāru karaļa 180. valdīšanas gads, viņš saņēma ziņu no kādas cilts. Tolaik daudzus okeāna pasaules iemītniekus bija aprijis kāds nezināms okeāna briesmonis. Daudzi no bojā gājušajiem bija nāras, kas nebija spējušas paglābties. Šis sāpīgais jautājums izraisīja nopietnu satricinājumu visās nāru ciltīs. Nāru karalis bija labi informēts par šo nopietno problēmu, tādēļ, iegājis meditācijas stāvoklī, viņš rūpīgi izpētīja situāciju. Viņš ieraudzīja nezināmā briesmoņa patieso identitāti — tas bija jūras čūskas gars, kas sēja haosu, reiz iemitinājies Arktiskā okeāna dzīlēs. Šis jūras čūskas gars bija pilnveidojies 788 gadus. Tā ķermenis sasniedza 18 metru garumu un bija 2 metrus plats. Viss ķermenis bija melnā krāsā. Sarkanās acis ar zelta krāsas acu zīlītēm raidīja divus draudīgus spožas gaismas starus. Jūras čūskas ķermenis izdalīja ļoti toksisku vielu, kas, izplatoties vairāku kilometru rādiusā, padarīja jūru par neapdzīvojamu jebkādām dzīvām radībām. Tad nāru karalis un karaliene izstrādāja plānu, kā iznīcināt šo briesmoni.
Nāru karaliene ar nelielu sudrabbaltu kristāla Fa zizli rokās veda cīņā 180 nāru kareivjus ar saindētām harpūnām rokās. Viņi ielenca jūras čūskas gara alu okeāna dzīļu pašā dibenā. Zemē viņi novietoja ēsmu, kas sajaukta ar ārkārtīgi indīgu vielu, kuru pašrocīgi bija izgatavojusi nāru karaliene. Lai izvilinātu jūras čūskas garu no alas, turp tika sūtīta maza nāriņa. Protams, jūras čūskas gars iekrita izliktajās lamatās. Apēdis saindēto ēsmu, briesmonis kļuva garīgi paralizēts (mazā nāriņa palika neskarta). Kareivji ielenca briesmoni. Šajā mirklī nāru karalis, cieši satvēris savu safīriem rotāto Fa zizli, raidīja spēcīgas enerģijas staru, kas atdalīja jūras čūskas galvu no ķermeņa. Jūras čūskas garam vairs nebija iespējas pielietot savas spējas, un tas izmisīgi cīnījās. Tad visi 180 nāru kareivji izšāva savas saindētās, no kaula izgatavotās harpūnas. Vairāki simti kaula harpūnu caurdūra jūras čūskas garu, un tas acumirklī nobeidzās. Visbeidzot, nāru karalis noskaitīja buramvārdus, kas uz visiem laikiem ieslodzīja jūras čūskas dvēseli tās skeletā. Šis skelets savukārt tika nogremdēts dziļi Ziemeļu ledus okeāna ieplakā, kur tas guļ vēl šodien.
Nāru karalis pilnveidojās gandrīz 7 000 gadu, līdz to aicināja pie sevis dievi, un viņš sasniedza apgaismību. Pirms doties prom, viņš brīdināja visus par to, ka nākotnē paredzama ārkārtīgi nozīmīga vēsturiska misija, tāpēc viņš reinkarnējās cilvēku pasaulē un sāka jaunu dzīvi uz Zemes kā cilvēks...
Mūsdienās pasaules okeānos dzīvo vairāk nekā 8000 nāru. Pārsvarā tās mitinās Atlantijas okeāna dzīlēs un ūdeņos, kas ieskauj Austrālijas krastus. Nāras ir īpaša etniska grupa, kas pastāv jau miljardiem gadu. Arī nākotnes pasaulē nāras turpinās pastāvēt vēl daudzas paaudzes uz priekšu.
(Turpinājums sekos)
Avots: https://www.pureinsight.org/node/7534
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...