Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.
Reiz sensenos laikos Atlantīdas kontinentā uzplauka varena civilizācija. Šis kontinents pastāvēja desmit miljonu gadu, kuru laikā vēstures gaitā uz tā radās neskaitāmas civilizācijas. Šeit es runāšu par visslavenāko periodu Anlantīdas pastāvēšanas vēsturē, par laiku pirms 10 000 gadu – dižā dieva Apolona laikmetu. Kādēļ šo periodu sauc par Apolona laikmetu? Tādēļ, ka šī diženā dinastija tika dibināta laikā, kad dievs Apolons reinkarnējās uz Zemes, lai izplatītu Likumu (tāpat kā pašreizējās civilizācijas periodā Šakjamuni izplatīja savu Likumu). Apolons guva lielus politiskus un militārus panākumus, bija drosmīgs un prasmīgs kaujās, pakļāvās debesu gribai un sakāva visas ķeceru ciltis. Viņš apvienoja nāciju un kļuva par pirmo pontifiku (augstākās priesteru kolēģijas loceklis). Tā kā viņš bija tas, kurš nācis izplatīt Dao, visa tauta tolaik ticēja dievam Apolonam.
Nodibinājis dinastiju, Apolons apvienoja reliģisko un politisko varu un aizstāja politisko varu ar reliģisko. Tam sekoja slavas apvīta ēra, kas turpinājās 20 valdnieku paaudzēs. Katras nākamās paaudzes pontifiks tika dēvēts par Apolona dēlu un dievišķo asinsradinieku. Tā laika zinātne bija pilnīgi atšķirīga no mūsdienu zinātnes. Tolaik zinātne koncentrējās uz cilvēka ķermeņa izpēti, īpašu uzmanību pievēršot debesu un cilvēces vienotībai un veicinot ortodoksālās dievišķās kultūras izplatīšanu. Tagad papētīsim nedaudz dziļāk situāciju Apolona laikmetā.
Viņu etniskā grupa bija anaje (tas nozīmē – Dievu asinsradinieku etniskā grupa). Tolaik lietotā valoda bija senais sanskrits. Pēc izskata šie cilvēki līdzinājās baltajiem rietumniekiem. Viņu mati bija linu brūnā vai gaiši zeltainā krāsā. Vīrieši bija spēcīgas miesasbūves, izskatīgi. Sievietes bija skaistas un cēlas (līdzīgas mūsdienu baltajām krievietēm). Viņu apģērbā parasti dominēja baltie un dzeltenie toņi. Par nacionālo ziedu tika uzskatīts valriekstu koka zieds. Viņu arhitektūra bija ļoti līdzīga senajam Rietumu arhitektūras stilam. No pelnu pelēkiem akmeņiem viņi cēla brīnumaini krāšņas pilis. Uz pils mūriem bija iegravētas leģendas, stāsti un varoņu attēli no senseniem laikiem. Šīs gravīras bija pārsteidzoši smalki veidotas un sarežģītas. Katras pilsētas galvenā ēka bija kvadrātveida tornis, kura augstums sasniedza 100 metrus. Galvaspilsētā galvenā ēka bija līdz 200 metrus augsta. Torņa augšējā daļā praktizēja tie, kas izvēlējušies iet garīgo pilnveidošanās ceļu. Šos torņus izmantoja arī tam, lai vērotu zvaigznes un noturētu svinīgas reliģiskas ceremonijas. Apolona laikmets kļuva par balto cilvēku dievu iedibinātās civilizācijas ziedu laikiem. No visiem kontinentiem uz Atlantīdu tika sūtīti sūtņi, lai apgūtu tur progresīvas tehnoloģijas. Tirgotāji no Atlantīdas uz savām zemēm atveda smalkus rokdarbus, audumus, medicīnisko tehniku, zāles, augus, dzīvniekus utt. Interesants ir fakts, ka no Atlantīdas atvestās augu un dzīvnieku sugas varēja izdzīvot tikai vienu paaudzi. Tas bija tāpēc, ka citās valstīs nebija dievišķā atbalsta (svētības), īpašās augsnes un klimata, kāds bija Atlantīdā.
Īpaši spēcīga Apolona laikmetā bija armija. Tā galvenokārt tika izmantota, lai sakautu nemiernieku armijas un ķecerus. Kad kaujas vienības gatavojās cīņai ar pretinieku, vispirms tika pieaicināts vecākais mūks ar pārdabiskām, Likuma dotām, spējām, lai tas iznīcinātu ļaunos garus citās dimensijās, kas vainojami pie konflikta rašanās, un paralizētu ienaidnieka garu. Pēc tam tika izsaukti visdažādākie dievišķie dzīvnieki, tai skaitā uguni spļaujošie pūķi, lai tie iznīcinātu ienaidnieku ķermeņus citās dimensijās, kas noveda pie tā, ka ienaidnieks zaudēja spēju cīnīties šajā dimensijā. Visbeidzot svētie bruņinieki veda cīņā svētos kareivjus, lai sakautu ienaidnieka karaspēku. Tā norisinājās cīņas, arī jūras kaujas. Apolona armija bija neuzveicama. Viņu karakuģi kuģoja gar visiem kontinentiem, un visur pret tiem izturējās ar cieņu.
Ikvienas dinastijas ekonomika Apolona laikmetā ietekmēja visus pārējos kontinentus. Tā kā Atlantīdas civilizācija bija Dievu dāvāta, sabiedrības nozares, cilvēku gudrība un tehnoloģijas, kā arī visas augu un dzīvnieku sugas, bija dievišķā spēka stiprinātas, tāpēc viss bija lielisks un skaists. Graudaugi un dateles izauga ļoti lieli. Viens kartupelis svēra aptuveni četrus līdz piecus kilogramus. Tolaik zirgi bija divreiz lielāki nekā mūsdienās. Govis svēra ap 1800 kg. No zīda austie apģērbi bija mīksti un izsmalcināti, burvīgās krāsās un visdažādākajiem ornamentiem izrakstīti. Atlantīdas sieviešu darinātie rokdarbi bija visaugstākās kvalitātes un ārkārtīgi gaumīgi. Ikviens apģērba gabals bija ģimenes relikvija.
Runājot par zālēm, praktizētāji izstrādāja daņ, kas tika labi pārdots visos kontinentos. Šis daņ īpaši labi palīdzēja pie grūti ārstējamām un smagām slimībām. Atlantīdā viscaur valdīja ārkārtīgi augsti morāles standarti. Pateicoties reliģijas ietekmei, cilvēku savstarpējās attiecības bija ļoti harmoniskas. Tā kā reliģiju praktizēja visi iedzīvotāji, cilvēki izturējās viens pret otru kā pret ģimenes locekļiem. Ļaudis dalījās viens ar otru labākajā, un neko daudz nerūpējās par savu pašlabumu. Tā rīkojās ikviens. Tolaik cilvēki bija ļoti nesavtīgi.
Tirdzniecības jomā papildus parastajiem darījumiem bija izdevīga arī viena veida preču apmaiņa pret cita veida precēm. Apolona laikmeta dinastijas rīcībā bija milzīgs tirdzniecības kuģis ar savu svēto jūras eskortu. Tas kuģoja pa visu pasauli, slēdzot tirdzniecības darījumus. Tika ietirgotas milzu bagātības un atvestas uz Atlantīdu, lai izdalītu tās iedzīvotājiem un uzlabotu visas sabiedrības labklājību.
Kas attiecas uz laulībām, Atlantīdas iedzīvotāji uzskatīja par svarīgu saglabāt tīras asinis un aizliedza laulības ar citu tautību cilvēkiem. Zemākam sociālajam slānim piederošie drīkstēja precēties tikai ar aristokrāta atļauju. Atlantīdas sievietes koncentrējās uz vieduma stiprināšanu. Viņas bija izskatīgas un izsmalcinātas, un pieturējās augstām morāles vērtībām. Šīs sievietes bija tik ideālas, ka jebkuras valsts valdnieki tās uzskatīja par piemērotām precību kandidātēm. Rūpēs par nākamo paaudzi, kad ģimenē piedzima bērns, tika pieaicināts garīgā ceļa praktizētājs, lai noteiktu jaundzimušā iepriekšnolemto dzīves ceļu (kuru tam noteicis Dievs), un lai palīdzētu viņam sagatavoties turpmākajai dzīvei. Tas tika darīts, lai nodrošinātu to, ka bērns tiek audzināts un izglītots atbilstoši tā iedzimtajām spējām, kas savukārt ļautu viņam izaugt par noderīgu sabiedrības locekli.
Augstu vērtējot izglītību, Atlantīdā darbojās reliģiskās skolas, kas bija iedalītas trīs līmeņos. Neatkarīgi no dzimuma ikvienam bija jāpabeidz pirmie septiņi gadi pamatskolā, un nākamie pieci gadi tika veltīti vidējās izglītības iegūšanai. Tie, kuriem bija izcilas iedzimtās spējas, tika pārbaudīti, pirms uzsākt augstākā līmeņa studijas, tostarp augsta līmeņa reliģijas studijas. Augstākā līmeņa reliģiskajās skolās tika apgūti dažādi klasiskie mācību priekšmeti, piemēram, literatūra un valoda. Jo augstāks bija mācību kurss, jo sarežģītākus priekšmetus nācās apgūt, un jo vairāk valoda līdzinājās tai, ko lietoja balto cilvēku Debesu pasaulē. Audzēknim bija jāpilnveidojas augstā līmenī, lai atraisītu savu enerģiju, spējas un Likuma spēku. Reliģiskajās augstskolās studēja senās grāmatas, kas saturēja visdažādākos augsta līmeņa noslēpumus, kas saistīti ar Likuma spēku un pilnveidošanās ceļiem. Ja kāds no parastiem cilvēkiem, kuram tas nav lemts, piekļūtu šiem tekstiem, viņa dzīvības spēks mirklī izsīktu, viņa dzīvība būtu apdraudēta, un viņš nenodzīvotu ilgāk par septiņām dienām. Lai gūtu sekmes mācībās, cilvēkam bija jābūt patiesības aizstāvim un dievu sūtnim laicīgajā pasaulē.
Vēsture ir kā luga. Gan es, gan tu – visi esam aktieri šajā lugā. Izrādes laikā skan patīkama mūzika, bet tad izskan pēdējais akords, kas visam pieliek punktu. Tā arī slavas apvītā Apolona laikmeta dinastija nespēja izvairīties no krišanas, kad tika izspēlēta šī lugas daļa. Dinastijas pastāvēšanas beigu posmā reliģiskie politiķi, slavas un naudas kāres dzīti, izmainīja un nopietni izkropļoja garīgo mācību jēgu.
Reliģijas sabrukums noveda pie vispārēja morāles pagrimuma arī Atlantīdas sabiedrībā, un galu galā dievi visu iznīcināja. Atlantīdas kontinenta bojāejas iemesls bija milzīgi plūdi un zemestrīce. Viņu kādreiz krāšņā civilizācija nogrima okeāna dibenā. Mēs esam piedzīvojuši neskaitāmas reinkarnācijas. Atskatoties uz pagātnes notikumiem un redzot tos tik skaidri, it kā tie būtu mūsu acu priekšā, visi šie lieliskie laiki... viss ir zudis, izgaisis līdzīgi dūmiem vai mākoņiem.
(Turpinājums sekos)
Avots: https://www.pureinsight.org/node/7529
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...