Jauns atklājums: sauszemes augi kļuva komplicētāki divos etapos ar 250 miljonu gadu intervālu

2021. gada 17. septembrī žurnālā Science publicētajā rakstā teikts, ka sauszemes augi nav pakāpeniski attīstījušies par sarežģītākām sugām, bet gan piedzīvojuši divus pēkšņus komplicētības uzplaukumus ar 250 miljonu gadu intervālu.

Pētījuma vadošais autors, Stenforda universitātes Zemes zinātņu skolas ģeoloģijas zinātņu docents Endrjū Leslijs (Andrew Leslie) apgalvo: "Visvairāk pārsteidz šī stagnācija, šis sarežģītības plato pēc sākotnējās sēklu evolūcijas, un pēc tam pilnīgas pārmaiņas, kuras notika, kad ziedošie augi sāka dažādoties."

Pētnieki raksta, ka agrīnā devona periodā, apmēram pirms 420 līdz 360 miljoniem gadu, kad vēl nebija mugurkaulnieku, augi uz sauszemes piedzīvoja pirmo uzplaukuma vilni. Pēc devona pēkšņi palielinājās dzīvnieku sugu skaits, un sāka parādīties lielāki dzīvnieki. Tomēr augu attīstība šajā periodā bija apstājusies.

Leslijs norādīja: "Kukaiņu veiktā apputeksnēšana un dzīvnieku veiktā sēklu izplatīšana, iespējams, sākās jau pirms 300 miljoniem gadu, bet tikai pēdējos 100 miljonos gadu šī patiešām sarežģītā mijiedarbība ar apputeksnētājiem ir izraisījusi šo ziedošo augu ārkārtīgi augsto sarežģītību. Bija tāds ilgs laika posms, kad augi varēja mijiedarboties ar kukaiņiem tā, kā ziedošie augi mijiedarbojas tagad, taču tas nenotika tik sarežģītā veidā."

Leslija jaunākos pētījumus par augu pēkšņo sarežģītības pieaugumu, līdzīgi kā kembrija perioda sugu eksplozijā, nevar izskaidrot ar evolūcijas teoriju, kas pieņēma, ka sugas uz Zemes no vienkāršiem organismiem pakāpeniski attīstījās par sarežģītākām formām.

Jo īpaši ziedošie augi ir vissarežģītākā augu grupa. Zinātniekiem visu laiku ir bijis grūti izpētīt ziedošu augu evolūciju salīdzinājumā ar vienkāršākiem augiem, piemēram, papardēm un skujkokiem. Ilgu laiku botāniķi ir strādājuši lielākoties pie neziedošu augu evolūcijas izpētes. Zinātniekiem joprojām paliek noslēpums, kā radās ziedošo augu dažādība.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem zinātniekiem, pētot evolūciju, bija fosilo pierādījumu trūkums. Tā vietā, lai atrastu daudz pārejas sugu, kā to paredzēja evolūcijas teorija, lielākā daļa fosilo atradumu liecināja par citu ceļu, kurā sugas piedzīvoja ilgu stagnācijas periodu ciklus, kam sekoja pēkšņa un vienlaicīga dažādu sugu parādīšanās un pēc tam pēkšņa to izmiršana.

Saskaņā ar 2021. gada 7. maijā zinātniskajā žurnālā Science publicēto pārskatu, pat evolūcijas eksperti uzskata, ka uz evolūcijas teoriju balstītie skaidrojumi par cilvēka izcelsmi neatbilst fosilo atradumu liecībām.

"Aplūkojot stāstījumu par hominīnu [cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas cilts] izcelsmi, redzams, ka tas ir viens liels juceklis – nav nekādas vienprātības. Cilvēki strādā saskaņā ar pilnīgi atšķirīgām paradigmām, un tas ir kas tāds, ko es neredzu citās zinātnes jomās," teica Serdžio Almēcija (Sergio Almécija), Amerikas Dabas vēstures muzeja Antropoloģijas nodaļas vecākais zinātniskais pētnieks un žurnālā Science publicēto rakstu vadošais autors.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/10/17/196205.html