Interesantā saprātīgo būtņu pasaule

Amerikāņu poligrāfa eksperts Klīvs Baksters bija CIP nopratināšanas eksperts un Bekstera melu detektēšanas skolas dibinātājs, kura darbojas vēl šodien. Taču visplašāko atpazīstamību viņš ieguva, veicot eksperimentus ar augiem, izmantojot poligrāfu 20. gadsimta 60. gados.

Pirms laistīt savus augus 1966. gada februārī, Baksters pieslēdza poligrāfa elektrodus pie dracēnas auga. Kad ūdens ceļoja augšup no auga saknēm, viņš sev par pārsteigumu pamanīja, ka elektriskā strāva nemainās un neizdrukā līkni, kas norādītu uz samazinātu pretestību, kā viņš bija gaidījis. Tā drīzāk reģistrēja zig-zag līkni, gluži tādu, kā tad, kad cilvēks ir sajūsmā.

Iedvesmojoties no šī atklājuma, Baksters veica turpmākus eksperimentus. Vienā no tiem viņš plānoja sadedzināt auga lapu. Kamēr viņš domāja, kā to izdarīt, augs intensīvi reaģēja, gluži kā cilvēks, kurš atrodas briesmās. Šis atklājums bija vēl pārsteidzošāks, jo šķita, ka augs spēj lasīt Bakstera domas.

Cits eksperiments liecināja, ka augi pat spēj kaut ko atcerēties. Baksters lika studentam iznīcināt vienu augu cita auga priekšā. Vēlāk vairāki studenti, tostarp "iznīcinātājs", viens pēc otra, vienādi ģērbušies, bet maskās, nogāja garām izdzīvojušajam augam. Augs reaģēja, demonstrējot spēcīgas bailes, tikai tad, kad garām gāja "iznīcinātājs".

Baksters nebija vienīgais, arī citi veica līdzīgus atklājumus. Zemāk minēti daži piemēri.

Atzīts bioloģijas skolotājs: "Visam piemīt savs gars"

Džu Dzjavejs, bioloģijas skolotājs no Jaunās Taibejas, ir ieguvis bakalaura grādu bioloģijā Taivānas Nacionālajā pedagoģijas universitātē un maģistra grādu ekoloģijā Taivānas Nacionālajā universitātē. 2021. gada aprīlī pilsēta viņam piešķīra "Izcila skolotāja" apbalvojumu.

Iepriekš viņa izpratne par augiem un dzīvniekiem bija balstīta mūsdienu zinātnes atziņās. Pēc tam, kad viņš sāka praktizēt Faluņ Dafa – meditācijas sistēmu, kas balstīta "Īstenības, Labestības un Pacietības" principos, – viņš guva jaunu izpratni. Turklāt, pateicoties grāmatai "Džuaņ Faluņ", viņš uzzināja, ka augiem var būt tādas sensorās funkcijas, kā aprakstīja Baksters.

Universitātes pilsētiņā bija vairāki liellapu mahagonija koki, bet tiem jau apmēram 10 gadus nebija augļu. Gadu no gada Džu un viņa studenti tos bija gaidījuši veltīgi. Šoreiz viens no kokiem deva augļus. Kādu svētdienu Džu bija nojauta, ka nobriedušie augļi varētu pārsprāgt un sēklas nokrist. Viņš devās uz skolu un zem koka atrada augļa mizas un sēklas – bija tā, it kā koks būtu sagatavojis visu nepieciešamo, lai viņš varētu to pasniegt savai klasei, un viņam tikai vajadzēja to paņemt.

Citā reizē Džu veidoja video, lai parādītu, kā kūniņa pārvēršas par tauriņu. Dienu pirms vasaras sesijas sākuma viņš ieraudzīja kūniņu – vienīgo, ko varēja atrast, – un paņēma to uz mājām. Viņš zināja, ka līdz rītam kūniņa pārvērtīsies par tauriņu, taču bija grūti paredzēt, kurā brīdī tieši tas notiks. Zinādams, cik svarīgs šis video bija viņa studentiem, viņš nolēma palikt nomodā visu diennakti, lai to nofilmētu.

Interesanti, ka tad, kad Džu ienāca telpā ap pulksten 21.00, viņš ieraudzīja, ka kūniņa sāk mainīties. Tā kā videokamera jau bija uzstādīta, viņš varēja filmēt visu procesu bez aizķeršanās. "Visam piemīt savs gars," viņš paskaidroja. "Bija tā, it kā tauriņš negribētu, lai es negulētu visu nakti, un palīdzēja man."

Džu nopietni interesējas par bioloģiju un ekoloģiju, taču uzskata, ka šajās jomās ir daudz nezināmo. Lai gan dažas bioloģijas nodaļas tagad tiek dēvētas par dzīvības izpētes centriem, izpratne par to joprojām ir ļoti ierobežota. Tas bija Faluņ Dafa, kas atvēra viņa prātu, lai viņš varētu izzināt vairāk.

"Ūdens tecējums avotā maina virzienu"

Kad 2020. gadā mēs ar vīru strādājām kā darbuzņēmēji kādā uzņēmumā, vīram tika uzdots izrakt bedri elektronstaru kūļa kausēšanas krāsnij, ko izmanto metalurģijā. Bedres izmēri būtu 14 x 15 metri ar cietu ķieģeļu apmali.

Neviens darbuzņēmējs negribēja uzņemties šo darbu, jo bedres vidū bija septiņus centimetrus liels avota atvērums. Ūdens turpināja piepildīt bedri dienu un nakti. Pat trīs ūdens sūkņi nepalīdzēja. Bija gandrīz neiespējami izbūvēt tādu bedri, kāda bija nepieciešama. Patiesībā, pat ja tā tiktu uzbūvēta, agrāk vai vēlāk tā sabruktu.

Vīrs un viņa darbinieki izmēģināja visu, bet nekas nesanāca. Visbeidzot viņš nolēma iedzīt avotā resnu metāla stieni.

"Arī avots ir dzīvība," es teicu. "Ja jūs nobloķēsiet tā plūsmu pie iztekas, kā tas izdzīvos?"

"Labi. Es ceru, ka tu atradīsi risinājumu," atbildēja vīrs.

Apzinoties, ka avots ir dzīva būtne, es mēģināju ar to sazināties. Savā sirdī es teicu, lai tas aizplūst pazemē, nevis iznāk virspusē.

Tajā rītā vīrs ap pulksten 5 no rīta devās pie bedres, padzēra ūdeni no avota un sakopa apkārtni. Kad viņa darbinieki ieradās plkst. 8.00 (pēc tam, kad es biju parunājusi ar avotu), tas bija pārstājis tecēt.

Mainoties avota tecējumam, mēs pārliecinājāmies, ka avots ir dzīva būtne.

Sala postījumi

2007. gadā mana ģimene audzēja maurlokus vienkāršā siltumnīcā. Grasījās snigt, un es domāju, ka sniegs varētu sabojāt plastmasas pārsegu, tāpēc to noņēmu. Taču izrādījās, ka tā nebija laba ideja, jo naktī, temperatūrai strauji krītoties, maurloki sačokurojās.

Mēs bijām plānojuši pārdot maurlokus, bet tagad tos neviens negribēs pirkt. Vīrs bija dusmīgs un veltīja man skarbus vārdus. Es zināju, ka tā bija mana vaina, un neko neteicu. Arī vīra uzvedība mani neapbēdināja.

Pēc brīža vīrs noguris devās gulēt. Es stāvēju tur, joprojām ļoti mierīga, pārdomājot kļūdu, ko biju pieļāvusi. Domās es atvainojos maurlokiem par to, ka nodarīju viņiem pāri.

Nākamajā rītā mans vīrs devās pārbaudīt maurlokus un redzēja, ka tie visi atkal ir normālā stāvoklī. Tā kā es viņam jau iepriekš biju stāstījusi par dažiem Faluņ Dafa brīnumiem, mans vīrs bija ļoti pateicīgs meistaram Li, šīs prakses dibinātājam.

"Paldies, Skolotāj Li, par mūsu glābšanu," viņš teica.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/9/1/203063.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.