Valdniece Džaoveja, Cji valsts princese, apprecējās ar Džao valsts valdnieku Huiveņu. Pēc valdnieka nāves viņa rūpējās par svarīgākajām valsts lietām tiesā, jo jaunais monarhs, Džao valdnieks Sjaočens, bija ļoti jauns. Lai gan Ķīnas vēsturē valdniece Džaoveja tiek reti pieminēta, tomēr viņa bija izcila sieviete un personība.
Reiz Cji valsts valdnieks nosūtīja sūtni ar vēstuli pie valdnieces Džaovejas. Ieraudzījusi sūtni, valdniece viņam jautāja: "Kāda šogad ir raža? Vai cilvēki ir apmierināti? Vai Cji valdniekam klājas labi?"
Dzirdot šos jautājumus, sūtnis izskatījās diezgan neapmierināts un sacīja: "Es tiku nosūtīts šurp, lai jūs apmeklētu, un jums vispirms vajadzētu pajautāt par valdnieku. Raža un vienkāršie ļaudis ir parastas lietas, bet valdnieks ir dižens."
Valdniece Džaoveja pasmaidīja un sacīja: "Ko cilvēki ēdīs, ja nebūs ražas? Kā gan bez cilvēkiem var pastāvēt Cji valsts valdnieks?"
Tad viņa jautāja par diviem godprātīgiem kungiem, Džunli Dzi un Šejanu Dzi, kā arī par uzticīgu meitu vārdā Jinera Dzi. Viņa jautāja, kāpēc abi godprātīgie kungi nav norīkoti strādāt valsts labā un kāpēc Jinera Dzi nav uzaicināta uz galmu – tajā laikā sievietēm bija atļauts ienākt galmā, ja viņām bija piešķirts goda tituls.
Valdniece Džaoveja uzskatīja, ka tautas labklājībai vienmēr jābūt valdnieka galvenajai prioritātei. Tajā pašā laikā valdniekam ir jāvada tauta, lai tā uzturētu un stiprinātu morāli. Ja valsts nenodarbina tikumīgus cilvēkus, tad taisnība netiek novērtēta, cilvēku morāle neuzlabojas un dēla godbijība netiek nodota tālāk. Bez morāles valsts nevarētu uzplaukt un tās iedzīvotāji nevarētu dzīvot mierā. Viņa zināja, cik svarīgi jebkurai valstij ir uzturēt labvēlīgu ciklu.
Guaņs Džuns (Cji valsts hercoga Huaņa kanclers) Pavasaru un rudeņu periodā (770.-5. gs. p.m.ē.) kā četrus valsts pamatprincipus minēja "etiķeti, taisnīgumu, nesavtību un pieticību".
Ķīnas vēsturnieks un Konfūcija laikabiedrs Dzuo Cjumins dzīvoja Lu valstī Pavasaru un rudeņu periodā. Grāmatā Dzuodžuaņ (Dzuo komentārs) viņš norādīja, ka "atteikšanās no morāles un nodevības aizstāvēšana novedīs pie lielas katastrofas".
Īstenības, Labestības, Pacietības vajāšana novedīs pie nebeidzamām katastrofām
Izlasījis stāstu "Valdnieces Džaouvejas jautājumi Cji valsts sūtnim", es nevarēju nedomāt par cilvēku grupu, kas ir pelnījusi īpašu uzmanību – par Faluņgun praktizētājiem. Kopš 1999. gada jūlija viņi cieš no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) un tās līdzdalībnieku īstenotas brutālas vajāšanas. Tālāk minēti daži šādi piemēri.
Juaņs Šendzjuņs
Juaņu Šendzjuņu, Faluņgun praktizētāju no Henaņas provinces Dzjijuaņas pilsētas un bijušo vietējā Materiālo resursu biroja direktoru, gan priekšnieki, gan kolēģi uzskatīja par reti izcilu darbinieku. Viņš nekad nesmēķēja, nedzēra, nestaigāja pa diskotēkām, nespēlēja kārtis un par palīdzēšanu kādam nekad nepieņēma dāvanas vai naudu.
Pirmajās vajāšanas dienās viņš paļāvīgi un no sirds uzrakstīja vēstuli valsts vadītājiem, lai izskaidrotu patiesību par Faluņgun. Tomēr šī vēstule tika izmantota pret viņu kā "pierādījums krimināllietā". Pēc vairākkārtējas aizturēšanas un spīdzināšanas Juaņa kungs, ļoti labs un godīgs cilvēks, brīnišķīgs tēvs un dēls, nomira. Pēc Juaņa nāves viņa sievu Vanu Dunlinu vairs nelika mierā, viņa tika pakļauta uzraudzībai dzīvesvietā un cita veida vajāšanai. Vēlāk viņai nelikumīgi piesprieda cietumsodu.
Guo Haņpo kungs
Guo Haņpo kungs, Faluņgun praktizētājs no Candžou Hebejas provincē, bija sudrabkalis, kas slavens ar savu prasmi un godīgumu. Viņš bija pazīstams arī ar savu izcilo dēla godbijību, par ko vecāki viņam bija ļoti pateicīgi. Tomēr šāds labs cilvēks tika nelikumīgi notiesāts uz 11 gadiem cietumā tikai tāpēc, ka noraidīja prasību atteikties no savas ticības Faluņgun. Pēc vairākkārtējas spīdzināšanas, centienos piespiest viņu atteikties no savas ticības, Guo kungs nomira.
Li Džigans
Li Džigans bija doktorants Nacionālajā aizsardzības tehnoloģiju universitātē Čanša pilsētā, Hunaņas provincē, un viņš bija talantīgs pētnieks. 1998. gadā viņš sāka praktizēt Faluņgun, drīz vien atmeta smēķēšanu un dzeršanu un atguva veselību.
Viņš strādāja apzinīgi un vienmēr izturējās pret cilvēkiem laipni un sirsnīgi. Visi priekšnieki un kolēģi viņu uzskatīja par ļoti jauku, godprātīgu un talantīgu cilvēku.
Tikai gadu pēc tam, kad viņš sāka praktizēt, sākās vajāšanas, un Li kungs zaudēja darbu, jo nevēlējās atteikties no savas ticības. Viņam bija problēmas ar dzīvesvietas reģistrācijas kārtošanu, un Čanša milicija, cenšoties viņu arestēt, nolaupīja viņa māsasdēlu.
Nesen dzirdēju, ka Li kungam piespriests piecu gadu cietumsods. ĶKP režīma organizētās vajāšanas dēļ talantīgs zinātnieks un tehnoloģiju speciālists pavadīs ieslodzījumā labākos savas dzīves gadus.
Minghui.org tīmekļa vietnē izlasīju, ka Hebejas provinces Candžou pilsētā kāds Faluņgun praktizētājs nelikumīgi notiesāts uz vairākiem gadiem cietumā. Pēc atbrīvošanas atgriezies mājās, viņš konstatēja, ka māja ir tukša, un ģimene dzīvo briesmīgā nabadzībā. Pēc tam viņš sāka strādāt par būvstrādnieku. Reiz, kad pusdienas pārtraukumā visi atpūtās, viņš turpināja rakt un atrada maisiņu ar naudu, apmēram vairākus tūkstošus juaņu skaidrā naudā. Viņš atdeva naudu mājas īpašniekam, kuru ļoti aizkustināja viņa godīgums.
ĶKP tirāniskās varas apstākļos mūsdienu Ķīnā nav vietas godīgiem darbiniekiem, godīgiem uzņēmējiem vai labestīgiem cilvēkiem, kas ciena savus vecākus. Tajā nav vietas strādīgiem, progresīviem talantiem vai nesavtīgiem un godīgiem cilvēkiem – vienkārši tāpēc, ka viņi visi dzīvo saskaņā ar Īstenības, Labestības, Pacietības principiem.
Jau 23 gadus Faluņgun praktizētāji tiek vajāti saskaņā ar politiku, kuras mērķis ir "sagraut reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski".
Kad Tanu dinastijas laikā Sjuaņdzans devās uz Indiju meklēt dharmu, viņš pie Gangas upes sastapās ar bandītiem, kuri vēlējās viņu nogalināt. Nāves priekšā viņš domāja tikai par to, kā glābt šos bandītus, kuri mēģināja viņu nogalināt.
Šodien daudzi praktizētāji Ķīnā riskē zaudēt labi atalgotu darbu un pat dzīvību, cenšoties skaidrot cilvēkiem patiesību par Faluņgun. Viņi izmanto savus līdzekļus, lai izgatavotu patiesību skaidrojošus materiālus, neraugoties uz riskiem, kas ar to saistīti. Viņu vienīgās rūpes ir par to, kā glābt vairāk cilvēku, kuru prātus saindējuši ĶKP meli.
Tomēr neatkarīgi no tā, cik neatlaidīgi Faluņgun praktizētāji cenšas glābt cilvēkus, katram pašam ir jāizlemj, kas ir pareizi vai nepareizi, kas ir labs vai ļauns. Taisnība ir arī tāda, ka Faluņ Dafa apmelošana un nomelnošana ir milzīgi grēki, kam būs tikpat nopietnas sekas.
Saskaņā ar Minghui.org ziņojumiem tikai 2021. gadā vien 68 ĶKP Politiski-juridisko lietu komitejas sekretāriem iestājās karmiskas sekas par Faluņgun vajāšanu. Gadu gaitā Minghui.org ir ziņojis par aptuveni 20 000 karmiskās atmaksas gadījumiem, kas piemeklējuši tos, kuri piedalījās nevainīgu Faluņgun praktizētāju vajāšanā viņu ticības dēļ.
Ja vajāšanas nebūtu notikušas, pēc vispieticīgākajām aplēsēm Faluņgun praktizētāju skaits pēdējo 23 gadu laikā būtu divkāršojies, sociālais klimats būtu ievērojami uzlabojies, cilvēki būtu dzīvojuši un strādājuši mierā un apmierināti, un valsts būtu vēl vairāk uzplaukusi. Tā varēja būt realitāte, nevis sapnis.
Taču vajāšanas patiešām tika uzsāktas, un tās ne tikai izšķērdēja ievērojamus cilvēk un citus resursus, bet arī noveda pie tiesiskās sistēmas iznīcināšanas. Mūsdienu Ķīnā ir plaši izplatīta korupcija, visur sastopamas viltotas preces, cilvēki uztraucas par pārtikas nekaitīgumu, pornogrāfija, azartspēles un narkomānija ir ikdienišķa parādība, un dabai ir nodarīts liels kaitējums. Tas viss ir cieši saistīts ar ievērojamu morāles normu degradāciju, ko izraisījusi vispārējo Īstenības, Labestības, Pacietības principu vajāšana, kā arī desmitiem miljonu Faluņgun praktizētāju vajāšana, kas dzīvo saskaņā ar šiem principiem.
Ir skaidrs, ka Faluņgun praktizētāji nav vienīgie šo vajāšanu upuri – arī visi pārējie cieš no negatīvām sekām.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/7/31/202549.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.