Ar Ķīnas cietumiem strādājoša uzņēmuma pārstāvis atmasko cietsirdīgo izturēšanos pret Faluņgun praktizētājiem

Ķīnas cietumos plaši izmanto vergu darbu. Sadarbojoties ar uzņēmumiem, tiem bieži vien ir nepieciešams sadarbības partneris uzņēmumā, kas sniegtu tehnisku un menedžmenta atbalstu. Šie starpnieki cieši sadarbojas ar cietuma administrāciju un ieslodzītajiem, lai gan viņi nav cietumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

Vienam no viņiem, Hua (pseidonīms), ir labas tehniskās iemaņas un vadības pieredze, tāpēc pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā viņš ir strādājis par sadarbības koordinatoru vairākos cietumos. Laika gaitā viņš ir nedaudz pastāstījis par to, kas notiek cietumos. Pēc tam, kad sākās pandēmija, viņš sniedza vēl izsmeļošāku un pārsteidzošāku informāciju par to, cik ļauni pret Faluņgun praktizētājiem izturas cietumos.

Nežēlīgi un slepeni

Reportieris: "Agrāk jūs vienmēr runājāt par parastajiem ieslodzītajiem un nekad nepieminējāt Faluņgun praktizētājus cietumos. Kāpēc jūs tagad vēlaties aktualizēt Faluņgun tēmu?" Hua: "Man ir jāizvērtē, ko teikt un ko nē. Domāju, ka galvenais iemesls ir pandēmija. Godīgi sakot, bez kāda ieslodzītā Faluņgun praktizētāja padoma es būtu miris pagājušajā gadā pandēmijas laikā. Tagad mums nebūs laika par to runāt. Taču es vēlos apkopot savus novērojumus par šo praktizētāju vajāšanu cietumos."

Reportieris: "Es zinu, ka vairāk nekā desmit gadus esat strādājis par starpnieku vairākos cietumos. Jūs noteikti esat daudz redzējis. " Hua: "Jā. Un man šķiet, ka to var iedalīt divos posmos: no 2000. līdz 2010. gadam Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) nežēlīgā attieksme pret Faluņgun praktizētājiem cietumos bija acīmredzama. Vēlāk, it īpaši kopš 2012. gada, ļaunprātīga izturēšanās turpinājās, bet tagad tā notiek klusi un slepeni."

Reportieris: "Pēc atbrīvošanas no cietuma viens praktizētājs sagatavoja attēlus, kas ilustrē, cik slikti cietumā izturas pret praktizētājiem. Taču CCTV raidījumā "Focus Report" tika apgalvots, ka šie attēli ir nepatiesi. Tomēr daži cilvēki ticēja attēliem, jo viņi zina, ka ĶKP un CCTV vienmēr melo." Hua: "Cilvēki, iespējams, neapzinās, cik ļaunprātīga un viltīga ir ĶKP. Kad tā sākumā atklāti apspieda praktizētājus, tā piesauca "proletariāta diktatūru", vienlaikus apgalvojot, ka dara to tikai tāpēc, lai brīdinātu cilvēkus. Attēli, ko pieminēja "Focus Report", stāstīja patiesus stāstus, un ĶKP ziņoja par to, lai iebiedētu sabiedrību – kā atgādinājumu tam, ka tas ir tas, kas jūs sagaida, ja neklausīsiet partiju. Ja lasītāji apšaubīja zīmējumos attēloto, tad ĶKP sasniedza savu mērķi viņu dezinformācijā, un, ja lasītāji tam ticēja, ĶKP viņus veiksmīgi iebiedēja."

Reportieris: "Piekrītu, ka tajā laikā cilvēki gan cietumā, gan ārpus tā uzzināja, kas notiek. Kā ir tagad?" Hua: "Vajāšana joprojām ir nežēlīga, taču tā ir kļuvusi slēptāka. Lūk viens piemērs. Apmēram pirms pieciem gadiem praktizētāju Leju (pseidonīms) spīdzināja aptuveni desmit ieslodzītie, kuri piespieda viņu sēdēt nekustīgi 15 dienas un naktis, neaizverot acis. Tas bija briesmīgi, bet Lejs nepadevās. Tie ieslodzītie, kas spīdzināja Leju, mani labi pazina un cerēja, ka es viņiem no ārpuses sagādāšu dažādas lietas, piemēram, cigaretes, vīnu, naudu, mobilos tālruņus utt. Tāpēc viņi man par to pastāstīja. Šo 15 dienu laikā Lejs tika turēts ceha noliktavā, tāpēc parastie ieslodzītie nesaprata, kas notiek, un viņi, iespējams, domāja, ka tas ir pastiprināts ieslodzījums. Naktī viņu ievietoja televizora istabā. Pēc tam, kad viņi no turienes izdzina citus ieslodzītos, viņi lika Lejam sēdēt taisni visu nakti, nekustoties un neļaujot aizvērt acis."

Reportieris: "Viņš nevarēja aizvērt acis 15 dienas?" Hua: "Jā. Ja viņš to darīja, tad viņam sita pa seju vai galvu. Ir arī citi spīdzināšanas veidi. Es, kā cilvēks no malas, jutos slikti. Reizēm es staigāju pa cehu un skatījos uz tur strādājošajiem ieslodzītajiem, domājot, ka nākotnē viņi varētu kļūt par lieciniekiem. Reiz es par to runāju ar Baju, kas bija labs draugs Lejam."

"Zini, tas, ko pārcieta Lejs, bija īsta elle," es, fonā skaļi dūcot mašīnām, viņam čukstēju, kad viņam bija īss pārtraukums. Es domāju, ka Bajs piekritīs tam, cik briesmīga ir ĶKP. Bet man par pārsteigumu viņš paskatījās uz mani un jautāja: "Kas noticis?" Es biju satriekts un atbildēju: "Lejs nedrīkstēja gulēt 15 dienas. Vai tu nezināji, ka viņš gandrīz zaudēja prātu?" "Nē, es nezināju," Bajs godīgi atbildēja. "Neviens man par to nav stāstījis. Katru vakaru pēc televizora skatīšanās un sasaukšanās es devos gulēt. Katru rītu mēs pulcējāmies cehā, lai steigšus pabeigtu savu normu. Es tiešām neko par to nezinu."

Reportieris: "Skaidrs. Vai tajā pašā kamerā turētie praktizētāji varēja zināt, kas notiek?" Hua: "Vairs ne. Sākumā praktizētāji tika turēti kopā, un viņi bija labi informēti. Vēlāk cietuma amatpersonas saņēma daudzas vēstules un telefona zvanus (tostarp no praktizētājiem ārzemēs), tāpēc viņi cenšas pēc iespējas vairāk nošķirt praktizētājus – tā, lai vienā kamerā būtu tikai viens praktizētājs – un viņiem savā starpā ir aizliegts sarunāties."

Reportieris: "Nav brīnums, ka cilvēki gandrīz nezina, ka pret praktizētājiem joprojām slikti izturas." Hua: "Tiesa. ĶKP dara visu iespējamo, lai turētu to noslēpumā. Tāpēc es iesaku praktizētājiem par to runāt un informēt citus cilvēkus. Pretējā gadījumā neviens par to nezinās. Tas nav nekas politisks. Cilvēkiem gan Ķīnā, gan pārējā pasaulē ir tiesības zināt, kas notiek."

Cietums cietumā

Reportieris: "Jūs teicāt, ka praktizētāji tiek nošķirti un izolēti, cik vien iespējams. Vai tas ir tikai vienā cietumā?" Hua: "Nē, tā dara visos cietumos, kuros esmu bijis."

Reportieris: "Tas izmaksā dārgāk nekā turēt tos kopā." Hua: Pareizi, jo ĶKP vairāk koncentrējas uz sava mērķa sasniegšanu, nevis naudas taupīšanu. Gandrīz 20 gadus vērojot šos notikumus, esmu secinājis, ka ĶKP mērķis ne vienmēr ir fiziski iznīcināt Faluņgun praktizētājus. Drīzāk tā par katru cenu vēlas sagraut viņu garu. Ja tā padomā, Ķīnā ir ne tikai cietumi, bet arī daudzas citas vietas, kur tiek turēti praktizētāji. Cik daudz naudas ir iztērēts šīm vajāšanām pēdējo 20 gadu laikā? Ja tas kādreiz tikts publiskots, tas būs šoks. Un tas joprojām turpinās!"

Reportieris: "ĶKP propaganda apgalvo, ka pret ieslodzītajiem izturas labi – brīvajā laikā viņi var lasīt un nodarboties ar hobijiem. Vai tā ir taisnība?" Hua: "Nebūt ne. Ja tā būtu, tad to sauktu par labdarības namu, nevis cietumu. Realitāte ir tāda, ka parastajiem ieslodzītajiem "lasīt" nozīmē lasīt ĶKP propagandu, bet nodarboties ar "hobijiem" nozīmē strādāt piespiedu darbu. Praktizētājiem "lasīšana" nozīmē smadzeņu skalošanu. Tikai smadzeņu skalošana ir lemta neveiksmei – praktizētāji tika arestēti par Faluņgun praktizēšanu. Kā jūs varat viņus ieslodzīt, sakot, lai viņi atsakās no savas ticības? Turklāt, ieslodzītie praktizētāji kopumā ir izglītotāki nekā cietuma darbinieki."

Reportieris: "Kā ar to tiek galā amatpersonas?" Hua: "Tāpēc nepieciešams "cietums cietumā". Ieslodzītie, kuri kaujas vai lieto narkotikas, tiek ievietoti vieninieku kamerā, dažreiz uz divām nedēļām un dažreiz uz mēnešiem. Bet, ja pret praktizētājiem izturas slikti, tas bieži tiek īstenots tajā pašā dienā un ilgst vismaz mēnesi. Nav nekāda likumīga iemesla turēt praktizētājus vieninieku kamerā. Turklāt ieslodzīto praktizētāju skaits pārsniedz pieejamo vieninieku kameru skaitu. Tā rezultātā cietumos tika ieviests šis nerakstītais noteikums "cietums-cietumā"."

Reportieris: "Kā tas darbojas? Vai tā ir maza telpa, kā piemēram, vieninieku kamera?" Hua: "Ir visdažādākie varianti. Tā var būt daļa no kameras, kur telpas daļa ir norobežota ar aizkaru. Cilvēki zina, ka šī vieta ir paredzēta Faluņgun praktizētāju mocīšanai. Dienas laikā tas var būt viens no mašīnbūves ceha stūriem vai noliktavas daļa.

Reizēm amatpersonas izvēlas kādu brīvu vietu pie darbnīcas un liek ieslodzītajiem sakraut produktu kartona kastes ap aptuveni divus kvadrātmetrus lielu laukumu, lai ievietotu tajā kādu praktizētāju. Vienam vai dažiem ieslodzītajiem tiek uzticēts visu laiku uzraudzīt praktizētāju un pierakstīt katru viņa vai viņas kustību. Tas var ilgt vienu mēnesi vai pat gadu. Kad seanss ir beidzies un kastes ir noņemtas, vairs nekas nav redzams."

Reportieris: "Es atceros, ka kultūras revolūcijas laikā intelektuāļus dažreiz turēja kūtīs. Šķiet, ka tas ir kas līdzīgs." Hua: "Es piekrītu. Daži ieslodzītie arī to apzinās. Kad pienāks laiks, viņi droši vien spers soli uz priekšu un liecinās."

Hierarhijas tīkls

Reportieris: "Vai šāda veida spīdzināšanu, piemēram, ieslodzīšanu cietumā, kas atrodas cietumā, veic parastie ieslodzītie?" Hua: "To veic parastie ieslodzītie, bet amatpersonas dod rīkojumus."

Reportieris: "Vai ieslodzītos uz to kaut kādā veidā stimulē?" Hua: "Lielākoties viņiem tiek samazināts ieslodzījuma termiņš. Vienam "administratīvajam" ieslodzītajam tika piespriests desmit gadu cietumsods. Par palīdzēšanu Faluņgun vajāšanā, šim ieslodzītajam tika noņemti četri gadi no ieslodzījuma termiņa."

Reportieris: "Esmu dzirdējis par "administratīvajiem" ieslodzītajiem jau iepriekš. Vai viņi kontrolē citus ieslodzītos?" Hua: "Jā. Lai iegūtu šos posteņus, ieslodzītajiem ir jādod kukuļi. Agrāk šo posteņu pirkšana bija diezgan uzkrītoša. Vēlāk tā kļuva slepenāka. Piemēram, kad nodaļas priekšnieks ir kabinetā ir viens pats, ieslodzītais var pajautāt, vai viņš varētu nodot kādu vēstuli, un pēc tam iedot priekšniekam aploksni ar naudu. Neseno pretkorupcijas kampaņu dēļ tagad tas ir riskants pasākums. Citā gadījumā ieslodzītais var lūgt nodaļas priekšnieka tālruņa numuru, lai viņa ģimene varētu uzpirkt priekšnieku ārpus darba. Bet, ja ieslodzītais labi nepazīst nodaļas priekšnieku, viņam ir jāvēršas pie starpnieka, kurš, protams, arī ir jāuzpērk, lai tas notiktu."

Reportieris: "Kukuļus dod tikai nodaļu vadītājiem?" Hua: "Nē, visas amatpersonas un uzraugi ir gatavi ņemt kukuļus apmaiņā pret pakalpojumiem. Tas ir visiem zināms noslēpums. Nav iedomājams, ka šīs korumpētās amatpersonas varētu "izglītot" Faluņgun praktizētājus, kuri ievēro "Īstenības, Labestības Pacietības" principus, kā to apgalvo ĶKP. Patiesībā ĶKP to zina. Tāpēc smadzeņu skalošana uz papīra parasti ir ļoti īsa, pirms to aizstāj ar spīdzināšanu "delikātā vadībā"."

Reportieris: "Ko tas nozīmē?" Hua: "Ļaunprātīga izturēšanās pret Faluņgun praktizētājiem cietumā notiek četros līmeņos: cietuma brigādē, nodaļā, izglītības nodaļā un pie cietuma direktora. Turpretī slikta izturēšanās pret parastajiem ieslodzītajiem sākas un beidzas ar brigādi un nekad nepārsniedz nodaļas līmeni.

Kāpēc ir nepieciešami četri hierarhijas līmeņi, lai tiktu galā ar ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem? Katram līmenim ir atšķirīgas pilnvaras un ietekme, bet to mērķis ir viens – piespiest praktizētājus atteikties no ticības apmaiņā pret lielākām prēmijām un politiskiem ieguvumiem. Īpaši tas attiecas uz vadītāju un izglītības nodaļas darbiniekiem, kuri sēž klusos un cienīgos kabinetos, bet vada nelietīgus darbus, kas liek upuriem pārciest elles mokas."

Reportieris: "Cik administratīvo ieslodzīto amatu ir?" Hua: "Parasti katrā nodaļā ir astoņi darbinieki, tostarp ražošanas līnijas uzraugs, izejvielu glabātājs, kvalitātes inspektors, propagandists (atbildīgs par " apmācības"/ smadzeņu skalošanas materiāliem), veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs (medicīnisko jautājumu risināšanai), koordinators cīņai pret nemieriem, sargs (uzrauga, kas ienāk un iziet no kopmītnēm).

Visi šie administratīvie ieslodzītie arī aktīvi piedalās Faluņgun praktizētāju vajāšanā. Kopā ar ieslodzītajiem, uzraugiem un visu līmeņu amatpersonām viņi veido ļaunuma tīklu, kas atklāj visļaunākās no cilvēces izpausmēm pret nevainīgiem praktizētājiem mūsdienu Ķīnā."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/7/12/202216.html