Sjiņsjin pilnveidošanas iespējas Shen Yun projekta ietvaros

Šogad, uzzinot, ka nepieciešama palīdzība Shen Yun Polijā, man radās liela vēlme palīdzēt, to apstiprināja arī apstāklis, ka man darbā bija iespēja uz to laiku paņemt brīvas dienas. Bet šaubas un bailes nekur nebija pazudušas.

Es vēlreiz uzrakstīju koordinatoriem, ka vēlos palīdzēt un braukt uz Poliju, bet nezinu vai būšu noderīga. Koordinatori atkal nebija pamanījuši manu vēstuli.

Es aprunājos ar kādu praktizētāju, kas arī nezina angļu valodu, bet neskatoties uz to, ir bijis palīdzēt praktizētājiem citās valstīs. Viņš padalījās ar pieredzēto un pastāstīja, kā braucis uz citu valsti viens un arī gandrīz nomaldījies, bet Skolotājs vienmēr atsūtīja kādu cilvēku, kas viņam palīdzēja nokļūt līdz mērķim. Viņš pastāstīja par gadījumu, kad viņam bija lūgts strādāt kopā ar kādu praktizētāju, ar kuru viņš nemācēja saprasties, jo nezināja valodu, taču neskatoties uz to, viņiem kopā izdevās sadarboties. Šī praktizētāja pieredze mani pārliecināja un šaubas pazuda.

Kad Latvijas koordinatori apkopoja praktizētāju sarakstu, kas vēlas braukt uz Poliju palīdzēt Shen Yun, es tajā nebiju iekļauta, to pamanīja praktizētājs, ar kuru es biju aprunājusies un kurš bija padalījies ar savu pieredzi un paziņoja koordinatoriem, ka sarakstā viņi ir aizmirsuši iekļaut arī mani. Mani iekļāva sarakstā – Skolotājs deva man iespēju.

Es jutos pagodināta, jo uzskatīju, ka palīdzēt Shen Yun projektam ir liela laime, jo tas ir tas pats, kas būt blakus Skolotājam.

Pirmā pilsēta, uz kuru mēs braucām palīdzēt, bija Toruņa. Sakarā ar Covid 19 izplatību, arī Polijā uz to laiku pastāvēja noteikti ierobežojumi un prasības. Tāpēc Polijas praktizētāji lūdza pēc iespējas atbraukt tiem praktizētājiem, kas ir vakcinējušies pret Covid 19 vīrusu, jo viņiem bija vajadzīgi vakcinēti palīgi koncerta zāles iekšējā apsardzē. Es biju vakcinēta un līdz ar to Polijas koordinatori, neskatoties uz to, ka es nezinu angļu valodu, bija ielikuši mani iekšējā apsardzē. Tādējādi es tam gatavojos, paņemot līdzi kostīmu ar pāris blūzēm.

Atbraucot uz Toruņu, plāni tika mainīti, man paziņoja, ka es neiešu iekšējā apsardzē, bet gan ārējā apsardzē, sargāšu autobusus ārā, tajā pašā laikā mūsu vīriešu kārtas praktizētāji pirmās dienas tika nosūtīti strādāt iekštelpās.

Ārā bija vēss, un, tā kā biju gatavojusies iekšējai apsardzei, man līdzi nebija piemērota apģērba. Saģērbu sev virsū visu ko vien varēju un man ārā bija silti. Bet neskatoties uz to, manī parādījās neapmierinātība: “Kā tā, es gatavojos iekšējai apsardzei, bet man jābūt ārā, bet tajā pašā laikā vīrieši, kas ir spēcīgāki un izturīgāki, tika novirzīti palīdzēt iekšā.”

Vēlāk sevī ieraudzīju, ka šo neapmierinātību izraisīja neatmestais egoisms, iedomība un skaudība.

Tā kā man šī bija pirmā reize, kad sargāju autobusus, jutos neapmierināta arī ar faktu, ka man koordinatori sīkāk nepaskaidroja, kam pievērst uzmanību, apsargājot autobusus.

Darba vietā man dažreiz tiek uzlikti līdzīgi pienākumi, bet pirms darba uzsākšanas parasti tiek nolasīta instruktāža un tikai, kad es esmu ar to iepazinusies, es eju strādāt.

Šoreiz neapmierinātība bija radusies no manas neatmestās vēlmes pēc komforta un vēlmes kontrolēt jebkuru situāciju.

Savu dzīvi vienmēr esmu centusies plānot, kā arī vienmēr man ir būtiski bijis iepriekš sevi noskaņot uz konkrētām darbībām, visu iepriekš apdomāt. Kā arī, protams, šīs nepareizās domas veidojās no cilvēciskajiem priekšstatiem, kas radušies dzīves laikā dzīvojot ģimenē, vai strādājot darbā.

Ieraudzīju sevī arī neatmestu velmi izrādīties, – pirms braukšanas ļoti cītīgi meklēju blūzes pie kostīma, lai varētu labi izskatīties. Kad man paziņoja, ka nebūšu iekšējā apsardzē, biju sarūgtināta.

Tikai vēlāk sapratu, cik noslogoti bija Polijas koordinatori, cik daudz pienākumu un cik liela atbildība viņiem bija jānes un vēl jāsaskaras ar tādiem neapmierinātiem praktizētājiem, kā es. Iespējams, es ar savām negatīvajām domām un augstprātību varēju viņiem radīt traucējumus.

Skolotājs visu paredzēja, un es tiku salikta pārī ar Polijas praktizētāju, kas man ļoti centās palīdzēt, viņa man piedāvāja siltu apģērbu, pastāstīja, kam pievērst uzmanību sargājot autobusus, kā arī grūtos brīžos mani uzmundrināja.

Otrajā dienā, kad man bija jāiet atkal dežūrēt – sargāt autobusus, pieceļoties no rīta jutos neizgulējusies, un tajā dienā, apsargājot autobusus, man iestājās lūzuma punkts, – man radās nepareizas domas, skatījos uz autobusiem un domāju: "Kāda jēga viņus sargāt, tie taču ir tikai metāla kastes un teritorija tāpat tiek novērota ar video kamerām. Nekas nevar notikt!”

Man radās doma, ka rīt atteikšos no šī pienākuma. Mana pāriniece, juzdama, ka ar mani nav labi, bija klāt, atkal mani uzmundrināja un iedvesmoja, un es sapratu ka man jāatbrīvojas no savām negatīvajām domām.

Pārinieces iedvesmota, staigāju un vēroju autobusus un pēkšņi viņi man parādījās, kā divi lieli balti eņģeļi ar izplestiem spārniem, viens bija sieviešu kārtas – tas kas pārvadā Shen Yun grupas sievietes un otrs vīriešu kārtas, kas pārvadā Shen Yun grupas vīriešus. Eņģeļi bija ļoti cēli, un uz to spārniem bija sasēdušās Dievišķās būtnes – Shen Yun mākslinieki, un eņģeļi tos nogādāja uz attiecīgajām vietām.

No šā brīža uz savu pienākumu sāku skatīties citādāk un sapratu, cik svarīgi ir to pildīt pienācīgi. Tāpēc dažreiz, nākot uz savu maiņu sargāt autobusus un ieraugot, ka kāds praktizētājs, sargājot autobusus, ir aizmidzis savā automašīnā, man kļuva skumji.

Izpratu, ka parasto cilvēku apsardze nespēj nosargāt autobusus, lai arī cik videonovērošanas kameru netiktu uzliktas, to spēj izdarīt tikai praktizētāji.

Staigājot apkārt autobusiem un tos sargājot, mēs praktizētāji ap tiem izveidojam enerģētisko lauku – aizsargbarjeru, kas neļauj ļaunumam tiem piekļūt klāt.

Es izpratu, ka tas ir tāpat, kā Skolotājs saka “Džuaņ Faluņ” Trešajā lekcijā sadaļā “Enerģijas lauks”:

“Kad mēs praktizējam, ap mums veidojas lauks. Kas tas ir par lauku? Daži to sauc par cji lauku, magnētisko lauku vai elektrisko lauku.”

Un Skolotājs saka arī:

“Tavs lauks var izlabot šo nepareizo stāvokli. Kad ļaunu nodomu pārņemts cilvēks domā par kaut ko sliktu, tava lauka spēcīgajā ietekmē viņš var mainīt savas domas un vairs nevēlēties darīt neko nelāgu.” (Džuaņ Faluņ, Trešā lekcija)

Man bija iespēja palīdzēt Shen Yun projektam arī Ļubļinas pilsētā, kur es apsargāju autobusus pa naktīm. Ļubļinā tie bija novietoti ārpus pilsētas.

Naktis bija ļoti aukstas, tāpēc mēs ar pārinieku vienojāmies, ka dežūrēsim pēc kārtas, – viens atpūšas mašīnā, otrs dežurē ārā un tā uz maiņām visu nakti.

Apsargājamā teritorija bija ļoti tumša, pie ēkas, kuras pagalmā bija novietoti autobusi, bija lampiņa, kas ieslēdzās tikai uz kustību.

Kad pienāca laiks mainīties, es, izkāpjot no mašīnas, vispirms apstaigāju visu teritoriju, un katru reizi aiz ēkas stūra pamanīju palielu suni, kas atņirdzis zobus sāka skaļi riet.

Es nenobijos, bet to uzrunāju, sakot viņam: “Tu esi liels malacis, tu palīdzi man sargāt autobusus, tu dari svētīgu darbu. Paldies tev, bet pašlaik vari būt brīvs, viss ir kārtībā, ja vajadzēs tavu palīdzību es tevi pasaukšu.”

Skolotājs “Džuaņ Faluņ” Trešajā lekcijā, sadaļā: “Apsēstība ar nešķīsto garu” saka:

"Parasto ļaužu acīs dzīvnieks ir ļoti spēcīgs, un cilvēks viegli var nonākt tā varā. Es saku, ka patiesībā tas nav spēcīgs. Īstena praktizētāja priekšā tas nav nekas. Pat tad, ja tas ir pilnveidojies tūkstošiem gadu, to var nospiest ar mazo pirkstiņu.”

Katru reizi pēc maniem vārdiem suns pazuda, un ieradās atkal tikai tad, kad es nomainīju pārinieku un uzsāku dežūrēšanu.

Interesanti, kad dežūrēja mans pārinieks – praktizētājs, suns uz viņa maiņu nekad neieradās.

Iespējams, vecie spēki bija atsūtījuši šo suni, lai mani traucētu un biedētu. Bet, tā kā man konkrētajā situācijā bija stipras taisnās domas, suns nostājās labo spēku pusē un nespēja man traucēt.

Esot Ļubļinā, vienu dienu man palūdza veikt iekšējo apsardzi teātra telpās.

Es piekritu palīdzēt, bet manī atkal radās neapmierinātība, jo es jau biju pieradusi apsargāt autobusus ārā, un tas man bija iepaticies, bet viss nezināmais mani biedēja.

Es ļoti vēlos, lai uz manu valsti, kurā es dzīvoju, atbrauktu Shen Yun, bet, lai tas notiktu, ir iepriekš jāsagatavo manas valsts praktizētāji. Un tas ir ļoti labi, ka Skolotājs mums dod iespēju citās valstīs palīdzēt Shen Yun. Veicot dažādus darbus mēs izprotam un iedziļināmies, cik cilvēku resursu nepieciešami, kādas darbības un kur būs jāveic un kas jānodrošina, kā arī šajos brīžos mums ir lieliska iespēja izveidot sakarus ar citu valstu praktizētājiem un stiprināt praktizētāju kopējo ķermeni un savstarpējo koordināciju, kas palīdzēs mums nākotnē noorganizēt Shen Yun mūsu valstī.

Tagad raugoties atpakaļ, es izprotu, ka nekas nav nejaušība, Skolotājs visu man bija ieplānojis, pat atrodoties teātrī iekšējā apsardzē un sargājot konkrētas durvis, Skolotājs atsūtīja pie manis dzīvas būtnes – kas man bija jāpalīdz izglābt.

Blakus durvīm, kuras es sargāju, atradās tualete. Tualeti uzkopa jauna sieviete. Viņa mani uzrunāja krievu valodā. Viņa pastāstīja, ka ir no Ukrainas, un ka vēl ar divām māmiņām un bērniem atmukušas no Ukrainā esošajām kara briesmām uz Poliju. Teātris nodrošina viņām darbu.

Es pastāstīju, ka esmu no Latvijas, un esmu atbraukusi uz Poliju, lai palīdzētu Shen Yun.

Viņa gribēja vairāk zināt, kas ir Shen Yun. Es viņai pastāstīju. Viņa teica, ka ir kopusi ar savām draudzenēm šī teātra lielo zāli, kur notiek koncerti un priekšnesumi, un tajos brīžos viņas ir sapņojušas vienkārši apsēsties zāles ērtajos krēslos un izbaudīt kādu skaistu priekšnesumu.

Es viņai teicu; “Sapņi piepildās, vai vēlies redzēt Shen Yun?”
Viņa teica: “Jā”.
Es teicu: “Es jums uzdāvināšu biļeti uz šo koncertu!”
Viņa bija ļoti saviļņota un teica: “Bet man ir viens lūgums, es vēlos, lai šo koncertu kopā ar mani varētu noskatīties arī manas draudzenes no Ukrainas!”

Viņa protams nenojauta, cik maksā biļetes uz koncertu. Es arī sapratu, ka draudzenēm pašām nebūs iespēja nopirkt sev biļetes, jo viņas ir ieradušās citā valstī ar saviem bērniem, tikai ar dažām mantām rokās un visu savu iedzīvi ir zaudējušas, līdz ar to viņām pašlaik ir nepieciešami līdzekļi, lai iekārtotu savu dzīvi no jauna, kā arī lai nodrošinātu visu nepieciešamo savām ģimenēm.

Man ienāca prātā doma, man tas būs par dārgu – nopirkt trīs biļetes – bet tad es atcerējos, ka iepriekš piedāvāju saviem radiniekiem (ģimenei, kas sastāv no 6 cilvēkiem) no Polijas uzdāvināt biļetes uz Shen Yun, mani radinieki man neatbildēja, un es šo naudu neiztērēju.

Es padomāju, iespējams šīm sievietēm no Ukrainas ir karmiskās saites ar mani, un noskatījušās Shen Yun, tās būs dzīvās būtnes manā pasaulē, vai tādā gadījumā viņas nav manas radinieces. Es izlēmu un visām trim sievietēm nopirku biļetes.

Šī sieviete no Ukrainas pastāstīja, kādi traucējumi sākušies, kad es viņai tās dienas vakarā piezvanīju, lai viņa brauc pakaļ Shen Yun biļetēm.

Tieši tajā laikā viņai sāka zvanīt no citas organizācijas un prasīja ierasties kaut kur citur, tāpat, braucot ar tramvaju līdz teātrim, radās šķēršļi, tramvajs 15 minūšu vietā brauca 45 min. Visi šie traucējumi neizsita viņu no līdzsvara, viņai bija ļoti liela vēlēšanās redzēt Shen Yun.

Pēc koncerta noskatīšanās viņa man nākamajā dienā piezvanīja un padalījās iespaidos:

“Es jau domāju, ka izrāde – būs kaut kas ļoti labs, bet izrādījās – tas ir kaut kas vēl grandiozāks! Neko tik augsta līmeņa mēs Ukrainā neesam redzējuši. Manām draudzenēm izrāde arī patika. Tagad, strādājot teātra telpās un nejauši ieraugot Shen Yun māksliniekus, es skatos uz viņiem ar lielu cieņu! Paldies Jums par šo dāvanu, es nekad Jūs neaizmirsīšu!”

Ticības pārbaudījums

Atgriežoties no Toruņas, man bija jāierodas darbā. Mums darbā bija obligāta prasība pirms savas darba maiņas uztaisīt testu, kas apliecina, ka neesi saslimis ar Covid.

Nedēļu pēc atgriešanās no Polijas, Covid paštests man uzrādīja pozitīvu rezultātu. Pirmā doma man bija – no sava priekšnieka noslēpt rezultātu. Bet es sapratu, ka esmu praktizētāja un nedrīkstu melot, tāpēc paziņoju priekšniekam. Man bija jāiet karantīnā un jānodod vēl analīzes laboratorijā. Es biju nedaudz apmulsusi, apjukusi.

Tikko kā biju atbrauksi no Toruņas un jutos pacilāta, jo Toruņā man bija iespēja noskatīties Shen Yun un tas bija neizsakāmi, – koncerta laikā jutos kā atrauta no zemes un pacelta debesīs, kā arī jutu, kā Skolotājs visu koncerta laiku attīrīja manu organismu. Domāju, ka nedaudz, bet esmu paaugstinājusies.

Manī mājoja divējādas sajūtas, – no vienas puses iezagās cilvēciska doma, – kā tas ar mani varēja notikt, laikam tomēr esmu slikta praktizētāja, no otras puses piezagās cita cilvēciska doma, – varbūt tas nav slikti, izslimošu un dabūšu izslimošanas sertifikātu un man vairs nebūs jāvakcinējas (man tuvākajā laikā būtu beidzies vakcinācijas sertifikāta termiņš, bet man darbā, lai strādātu ir obligāta prasība – jābūt vakcinētam).

Tagad izprotu, ka šīs abas cilvēciskās domas piespēlēja vecie spēki, lai ar viltu mani iemānītu lamatās un lai es atzītu veco spēku plānus.

Man likās, ka esmu pietiekami daudz izcietusi karmas, palīdzot Shen Yun Polijā, strādājot ilgas stundas ārā, izciešot salu un nogurumu, tāpēc man likās neiespējami, ka man tiek uzlikts tāds pārbaudījums. Es zaudēju modrību.

Man vēl bija iespēja visu mainīt. Raidīt taisnās domas, skatīties sevī. Bet es visu uztvēru pasīvi, tādā veidā piekrītot vecajiem spēkiem. Un kad atnāca rezultāts no laboratorijas, tas arī izrādījās pozitīvs.

Tas nedaudz iedragāja manu ticību, jo pēc Skolotāja teiktā izpratu, ka praktizētāji neslimo, bet izcieš slimības karmu. Kā arī pēc Skolotāja teiktā biju sapratusi, ka Covid 19 vīruss ir vērsts uz attiecīgu cilvēku grupu.

Kanonā “Racionalitāte” Skolotājs saka:

“Taču tagadējā “ĶKP vīrusa” (“Vuhaņas pneimonijas”) epidēmija ir radusies ar noteiktu nolūku un tai ir konkrēts mērķis. Tā ir atnākusi atsijāt tos, kuri pieder pie ļaunās partijas, un tos, kuri atbalsta ļauno partiju.”

Tāpat šajā kanonā Skolotājs saka:

“Īstenajiem Dafa sekotājiem visiem ir enerģija, un viņi paši likvidē karmu un iznīcina mikrobus.”

Vēlāk es izpratu, – ja tu rīkojies un domā, kā parasts cilvēks, tad ar tevi notiekas viss, kā parastam cilvēkam.

Skolotājs “Džuaņ Faluņ” Trešajā lekcijā, sadaļā “Atgriezeniskā pilnveidošanās un Gun aizņemšanās” saka:

“Ja vien tu vēlies pilnveidoties, es bez ierunām varu tev palīdzēt. Taču, ja tu, būdams parasts cilvēks, domā par to, kā izdziedināties, vēlies iegūt šo vai to, tad es nevaru tev palīdzēt. Kādēļ tā? Tas ir tādēļ, ka tu gribi būt parasts cilvēks, bet parastam cilvēkam ir lemts pārdzīvot dzimšanu, novecošanu, slimības un nāvi – tā tam ir jābūt.”

Es izpratu, ka savā ziņā ar saviem neatmestajiem cilvēciskajiem priekšstatiem un pieķeršanām biju piesaukusi sev šo nepareizo stāvokli.

Skolotājs “Džuaņ Faluņ” Trešajā lekcijā, sadaļā “Apsēstība ar nešķīsto garu” saka:

“Mūsu Visumā pastāv vēl kāds princips: ja tu pats kaut ko vēlies vai lūdz, neviens tajā neiejauksies.”

Vai arī Skolotājs “Džuaņ Faluņ” Sestajā lekcijā, sadaļā “Cjigun psihoze” saka:

“Tas ir tādēļ, ka, tiklīdz tu sāc domāt, ka esi saslimis, tavs Sjiņsjin faktiski jau atrodas parasta cilvēka līmenī.”

Tagad arī izprotu, ka jebkurā situācijā praktizētājam ir jāpaliek modram un jābūt gatavam jauniem pārbaudījumiem. Vecie spēki ir gatavi pārbaudīt mūs, pat tajos brīžos, kad liekas, ka esam paaugstinājušies. Tajos gadījumos viņi var izmantot mūsu dvēseles stāvokli, neatmestās cilvēciskās jūtas, tādas kā prieku, gandarījuma sajūtu utt.

Un protams viņi izmanto mūsu neatmestās pieķeršanās, lai ievilktu savos tīklos. Praktizētājam vajag tikai uz mirkli pazaudēt taisno domu un pēc mirkļa tu jau konstatē, kā vecie spēki sāk ar tevi manipulēt, un, jo dziļāk tu tiec ievilkts viņu tīklos, jo grūtāk tos atšķetināt un izkļūt ārā.

Apmēram vienā laikā kopā ar mani vēl citiem mana reģiona praktizējām Covid testa rezultāti bija pozitīvi. Arī viņu reakcija uz šo pārbaudījumu bija līdzīga manai. Visām šīm praktizētājām darbā bija obligāta prasība – jābūt vakcinētam.

Šīm praktizētājām arī bija izveidojušies nepareizi cilvēciskie priekšstati un nevēlēšanās vakcinēties. Tāpēc vecie spēki arī izmantoja viņu vājības, radot slimības ilūziju. Šīs praktizētājas arī pasīvi uztvēra šo pārbaudījumu un piekrita veco spēku plāniem.

Skolotājs saka:

“Es nesaku, vai jums vajadzētu vai nevajadzētu vakcinēties, nedz arī saku, vai epidēmija var jūs vienā vai otrā veidā ietekmēt. Nevajag krist otrā galējībā, tās visas ir cilvēku pieķeršanās. Es tikai vēlos jums teikt, ka jūs vērtējat sevi, balstoties uz parastu cilvēku pieķeršanām, nevis apsverat šo jautājumu no pilnveidošanās praktizētāja pozīcijām. Tā ir nepilnība jūsu pilnveidošanās praksē.” (kanons “Atjēdzieties”, neoficiāls tulkojums)

Mūsu grupas kopējā problēma bija tā, ka mēs aizsargājām mūsu cilvēciskos priekšstatus un līdz galam nenoticējām Skolotājam, un tā vietā, lai vairāk mācītos Likumu un nostiprinātu taisnās domas, daudzi aizrāvāmies ar dažādu zinātnisku, medicīnisku un citu līdzīgu rakstu lasīšanu par vakcīnām un ĶKP vīrusu.

Protams bija faktori, kas veicināja mūsu grupas praktizētāju nespēju uzcītīgi pilnveidoties, – sākoties Covid ierobežojumiem mūsu valstī mums bija liegta iespēja kopā mācīties Likumu un aci pret aci cilvēkiem skaidrot patiesību.

Kaut gan es katru nedēļu interneta tiešsaistē kopā mācījos Likumu ar citiem manas valsts praktizētājiem, es īpaši necentos iedvesmot savus vietējās grupas praktizētājus pievienoties un arī mācīties Likumu kopā interneta tiešsaistē.

Tāpat, kad mums atsākās kopējā Likuma mācīšanās mūsu vietējā grupā, pamanīju, ka mums patīk daudz laika tērēt apspriežot politiku un lietām, kas notiek pasaulē. Tā kā man pašai arī bija šī pieķeršanās, īpaši necentos praktizētājus atturēt no šīm sarunām.

Skolotājs saka:

“Šobrīd joprojām ir tādi, kas ļoti pieķērušies politikai un jautājumiem, par ko strīdas parastie ļaudis sabiedrībā. Neaizmirstiet, kādēļ mēs esam šeit. Jums nav pienākuma mainīt sabiedrību. Šodienas sabiedrība jau ir nonākusi līdz pašām beigām, un visas sliktās izpausmes ir neizbēgamas. Viss, ko mēs darām, ir tikai cilvēku glābšanai. Lai ar veco Visumu notiek, kas notikdams. Glābt dzīvās būtnes uz jauno Visumu – tikai tā ir jūsu atbildība.” (kanons “Atjēdzieties”, neoficiāls tulkojums)

Vēlāk, kad mūsu reģionā parādījās iespēja organizēt patiesību skaidrojošus pasākumus, mēs kūtri, bez liela entuziasma, to atsākām darīt. Es aizbildinājos ar to, ka bija sācies karš Ukrainā un cilvēku sabiedrības uzmanība bija vērsta uz šo jautājumu un cilvēki mūs nesapratīs, ja mēs runāsim par Ķīnu. Mēs bijām arī nedaudz ierūsējuši, un, tā kā sen nebijām aci pret aci cilvēkiem skaidrojuši patiesību, sākumā runāt bija ļoti grūti, sajūta bija it kā mācies skaidrot patiesību no jauna.

Šis ticības pārbaudījums ar slimības karmu, ko noorganizēja vecie spēki man un manas grupas praktizētājiem, un tas, kā mēs to uztvērām un izgājām, atspoguļoja mūsu grupas kopējo pilnveidošanās stāvokli.

Kaut gan man un citiem manas grupas praktizētājiem slimības karma izpaudās vieglā formā, es uztveru to kā brīdinājumu, – nākošreiz, ja nepaaugstināsimies, tas var beigties sliktāk vai pavisam bēdīgi.

Skolotājs kanonā saka:

“Dafa sekotāji, kas nav uzcītīgi un kas ir krituši galējībās, tūlīt pat izlabojiet sevi un ar visu sirdi mācieties Fa un pilnveidojiet sevi, jo jūs atrodaties visnopietnākajās briesmās.” (kanons “Racionalitāte”)

Kaut gan šo pārbaudījumu neizgāju, Skolotājs pēc kāda laika deva man vēl vienu iespēju braukt uz citu Polijas pilsētu palīdzēt Shen Yun, es šo iespēju izmantoju.

Nākošgad es eju izdienas pensijā un man laika un iespēju būs vairāk, lai palīdzētu Shen Yun. Vēlos turpināt palīdzēt Shen Yun, kā arī vēlos, lai Shen Yun atbrauktu uz manu valsti Latviju un kaimiņ valstīm Lietuvu un Igauniju.

Centīšos visiem spēkiem palīdzēt šim projektam. Protams, līdz tam man ir jāizpilda mājasdarbs, cītīgi jāpilnveidojas, lai paaugstinātos, kā arī jāapgūst dažas iemaņas, jāiemācās angļu valoda vismaz sarunvalodas līmenī.

Ar savu pieredzi vēlos iedvesmot pārējos praktizētājus, kuri vēlas palīdzēt Shen Yun, bet viņi nav pārliecināti par sevi, vai viņus māc kaut kādas šaubas, kas liedz viņiem to darīt.

Izpildīsim Skolotājam dotos solījumus, un, kamēr vēl ir dota iespēja, palīdzēsim Skolotājam glābt dzīvās būtnes!

Vēlos pabeigt savu pieredzi ar Skolotāja vārdiem.

Skolotājs saka:

“Tā kā jau ilgu laiku nav notikusi Fa konference, patiesībā vēlos teikt – noejiet savu pilnveidošanās ceļu taisni, lai pašās beigās jūs varētu īstenot savu aizvēsturisko zvērestu. Ārkārtīgi smagais ceļš jau ir noiets, nepaklūpiet un nenokrītiet pašās beigās. Lai gan daži laiku pa laikam dara muļķības, tomēr Dafa sekotāja titulu apbrīno un vēlas iegūt pat Dievi.” (kanons “Atjēdzieties”, neoficiāls tulkojums)

Paldies Skolotājam par man doto iespēju palīdzēt Shen Yun!

Mana izpratne ir ierobežotā līmenī, tāpēc, ja redziet nepilnības, norādiet uz tām.