Mana, kā jaunas praktizētājas, pilnveidošanās pieredze

Labdien, Skolotāj un draugi praktizētāji,

Mani sauc Jana un esmu no Latvijas. Šodien es pastāstīšu par savu ceļu uz Dafa un kā praktizēšana jau ir izmainījusi manu gribu, sirdi un prātu.

Pirmo reizi rokās turēju grāmatu "Džuaņ Faluņ" šī gada aprīlī, kad cilvēks, kurš praktizē jau vairāk nekā 8 gadus, iedeva man šo Grāmatu pēc īsas sarunas par šo jauno pasauli, kas man tajā brīdī vēl šķita neizprotama. Grāmata manās rokas šķita reizē smaga un tajā pat laikā es sajutu neizmērojamu vieglumu, ko tā nesa. Un izrādījās, ka man bija taisnība – līdz šīm brīdim esmu pieredzējusi, ka tas ir neizmērojami grūti un tajā pat laikā brīnišķīgi vienkārši praktizēt un pilnveidoties ar Skolotāja Li Hundži palīdzību. Taču šodienas pieredze lielā mērā ir par kaut ko citu – par pagrieziena punktu manā prātā un sirdī.

Kad es sāku cītīgi mācīties Faluņ Dafa, prātā šaudījās neskaitāmas domas par pilnveidošanās praksēm. Līdz šim brīdim es nekad nebiju iedziļinājusies nevienā iespējā, kas man gadu laikā tika dotas. Visu savas dzīves 28 gadu laikā es vienmēr biju jutusi un zinājusi, ka noteikti šajā dzīvē ir jābūt kaut kam vēl, taču ne reizi nebiju pieskārusies nevienai idejai vai domai, kas tas varētu būt.

Man ir draugi, kuri no visas sirds palīdzēja man iedziļināties kristietībā, un man ir draugs, kurš sniedza ieskatu jūdaismā, un pat cilvēks, kurš runāja ar mani par dzen budismu, neskaitot citas mazākas iespējas uzzināt par dažādām dvēseles pilnveidošanas praksēm un reliģijām. Lai arī esmu no sirds pateicīga katram, kas manā dzīvē bija ienesis ko jaunu, es nespēju līdz galam pieņemt nevienu no tām un nejutu, ka tās būtu iepriekšnolemtas man. Taču, šeit man jāpiezīmē viens īpašs gadījums – apmēram 10 gadus manā paziņu un draugu lokā ir cilvēks, kas praktizē Faluņ Dafa, taču mūsu ceļi šo gadu laikā mēdza krustoties uz ļoti īsiem brīžiem. Es biju redzējusi viņu meditējam parkā vai daloties ar informāciju par Faluņ Dafa soctīklos un biju tikusies uz īsām sarunām kafejnīcā, taču nekad nepietika laika vai drosmes, lai pajautātu vairāk. Taču šogad, pēc zemākā punkta manā dzīvē, mums bija lemts tikties uz garāku sarunu un es pirmo reizi mūžā tiku iepazīstināta ar Skolotāja Li Hundži grāmatu "Džuaņ Faluņ". Un tas arī bija sākums uz manu pilnveidošanā ceļu.

Kad pirmo reizi atvēru Grāmatu, manās domās bija tikai interese saprast cilvēku, kuru pavisam nesen biju satikusi un, līdzšinējo pieredžu vadīta, es neko daudz negaidīju. Taču, jo tālāk es lasīju Grāmatu, jo vairāk sāku just, ka manā priekšā ir kaut kas pavisam īsts. Taču aizvien biju piesardzīga un pilna cilvēcisku pieķeršanos jeb baiļu. Līdz notika pavisam negaidīts pavērsiens, kas mainīja manu ilūziju pilno pasauli un izpratni.

Es biju ceļā uz darbu, kas atrodas salīdzinoši netālu no manām mājām – 15 minūšu gājiena attālumā – un tajā brīdī gāju garām būvdarbiem šokolādes fabrikā. Iepriekšējā vakarā es biju lasījusi vienu no pirmajām Skolotāja lekcijām un biju pārdomu pilna par pilnveidošanās nozīmi, kad pēkšņi mani pāršalca stipra vēja brāzma. Tajā brīdī es ieraudzīju, ka viens no smagās metāla pagaidu sētas fragmentiem tiešā trajektorijā krīt man virsū. Tas notika strauji un es nemainīju savu iešanas trajektoriju vai nepaskrēju malā, taču es arī neizjutu nekādas bailes. Lielais metāla sētas fragments nokrita milimetrus no manas kreisās pēdas un nevienā brīdī neaizķēra mani. Tas sver gandrīz pusi mana svara un varēja uzkrist man tieši uz galvas, taču tā nenotika. Tajā brīdī es sapratu, ka grāmata, kas ir nonākusi manās rokās ir kas ļoti īpašs un īsts, jo man prātā ienāca Skolotāja vārdi no "Džuaņ Faluņ" Trešās lekcijas:

"Es varu parūpēties par visiem skolniekiem, lai cik daudz to būtu.."

un

"..tevi aizsargā mani Likuma ķermeņi, un tev nedraud nekādas briesmas."

Pēc šīs pirmās pieredzes, kad Skolotāja vārdi pārvērtās par īstenību manā acu priekšā, tas mainīja manu domāšanu un pēkšņi pār mani nāca sapratne, cik ļoti šī pilnveidošanās prakse ir īstena un dārga. Es sapratu, ka man īsteni jāpilnveidojas un jāvelta laiks tam, lai īsteni mācītos Likumu. Paturēju prātā Skolotāja vārdus, ka lai īsteni pilnveidotos, ir jāpilnveido sava sirds un prāts. Un tādēļ es sāku lasīt "Džuaņ Faluņ" katru dienu (ar ļoti retiem izņēmumiem) un pievienojos mūsu vietējās Faluņ Dafa prakses nodarbību grupai Rīgā. Lai gan man vēl ir jānostiprina griba, lai spētu ieņemt pilna lotosa stāvokli, es izpildu vingrojumus un meditēju katru dienu – sākot ar 30 minūtēm maijā, līdz vienai stundai jūlijā. Un visbeidzot, es patiesi sāku censties saglabāt mierīgu prātu un žēlsirdīgu sirdi ikvienā ikdienas situācijā, lai spētu paaugstināt savu Sjiņsjin un turpinu to darīt ik dienu.

Esmu piedzīvojusi jau neskaitāmus testus un grūtības, kuras esmu gan veiksmīgi pārvarējusi, gan paklupusi pār tiem. Tāpat manī vēl ir daudz pieķeršanos, kuras jāatlaiž un daudz iespēju sava Sjiņsjin paaugstināšanai. Visas pieredzes šodien neizdosies pastāstīt un tās lai paliek citai reizei, taču noteikti varu apgalvot, ka esmu pateicīga par katru grūtību, kas nākusi manā pilnveidošanās ceļā un ar atvērtu prātu turpinu mācīties un pilnveidoties. Lai arī praktizēju tikai mazliet vairāk par pusgadu, varu droši teikt, ka esmu apņēmības pilna turpināt pilnveidošanās ceļu un paaugstināt savu Sjiņsjin, lai sasniegtu apskaidrību.

Katrs vārds manā pieredzē ir mana interpretācija, tāpēc lūgums norādīt par nepareizām izpratnēm manā tekstā.

Paldies, Jums, Skolotāj un draugi praktizētāji.

Avots: https://www.clearharmony.net/articles/a113083-My-Cultivation-Experience-as-a-New-Practitioner.html