Pilnveidošanās jaunā situācijā un vidē

Labdien, godājamo Skolotāj!
Labdien, draugi praktizētāji!

Esmu no Ukrainas pilsētas Harkivas.

Agrā 2022. gada 24. februāra rītā mani pamodināja sprāgstošu lādiņu troksnis. Es nodomāju, ka varbūt sācies karš, nosūkstījos, ka tiek traucēts mans miegs, un atkal aizmigu. Neaptvēru situācijas nopietnību uzreiz. Sapratne nāca pakāpeniski.

No apjukuma līdz veidu meklēšanai, kā skaidrot patiesību

Krievijas karaspēks jau kopš pirmās dienas apšaudīja Harkivu ar visāda veida ieročiem, cenšoties sagraut infrastruktūru. Praktiski no pirmās dienas mūsu rajonā pazuda elektrība, līdz ar to nebija interneta un mobilo sakaru. Kad tas notika, es uzzināju, ka vairākums no Harkivas Faluņgun praktizētājiem ir evakuējušies no pilsētas. Tas mani ārkārtīgi sarūgtināja un noveda līdz asarām. Jutos vīlusies, ka draudzīgā un aktīvā grupa ir izjukusi.

Iestājās zināms apjukums. Es nebiju pat domājusi aizbraukt no Harkivas. Taču es domāju par to, ko Skolotājs mums lūdza darīt. Agrāk mums bija ikdienas aktivitātes pilsētas centrā, parakstu vākšana petīcijai par ĶKP likvidēšanu... Bet kā darīt Trīs lietas kara apstākļos?

Skolotājs teica: "Pat ja notiek sociālie satricinājumi, tas tik un tā nevar mainīt Dafa sekotāju misiju." (2021. gada Fa konferencei Taivānā).

Kopš pirmās kara dienas Harkiva kļuva paralizēta. Visi uzņēmumi pārtrauca darbu, tika pārtraukta transporta kustība, metro tika izmantots kā bumbu patvertnes, un, izņemot dažus pārtikas veikalus un aptiekas, veikali tika slēgti.

Man bija palikušas dažas avīzes ar informāciju par Dafa. Es sāku doties ārā uz ielas un stāstīju cilvēkiem, kuri stāvēja rindās pie aptiekām, par to, ka ir tāda Faluņ Dafa prakse, kura māca cilvēkiem būt mierīgiem un veseliem arī bez medikamentiem. Avīzes ņēma, taču bez liela entuziasma. Cilvēku acīs bija tukšums un apjukums.

Aptuveni pēc divām nedēļām es uzzināju, ka pilsētā ir divi vjetnamiešu praktizētāji, pie kuriem glabājas visi mūsu materiāli. Tas uzmundrināja mani.

Mēs sākām kopīgi iet un dalīt avīzes. Harkiva tika nepārtraukti apšaudīta. Pilsētas iedzīvotāji centās sēdēt bumbu patversmēs un iznāca ārā tikai lai meklētu pārtiku. Nezinot cik daudz laika mums vēl ir atlicis, mēs katru dienu aukstumā pa slidenām ielām gājām no rindām pie veikaliem uz rindām pēc humanitārās palīdzības, cenšoties nodot informāciju par Faluņ Dafa cik vien iespējams lielākam daudzumam cilvēku.

Vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka karš ieilgs, mēs sākām izpildīt Faluņ Dafa vingrojumus uz ielas, lai varētu kontaktēties ar pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku. Un viņi, kā jau teicu iepriekš, gāja ārā tikai, lai tiktu pie pārtikas. Un tā mēs vingrojām vietā, kur bija neliels tirdziņš un daži pārtikas veikali.

Sevis pilnveidošana. Jaunas situācijas – jauni izaicinājumi un pārbaudījumi

Dzīvības un nāves jautājums

Praktizētāji, kuri dzīvo uzlidojumos izpostītajās pilsētās, saskaras ar dzīvības un nāves jautājumu. Kā jau es teicu, Harkivu apšaudīja gandrīz bez pārtraukuma. Lādiņš varēja trāpīt dzīvoklī, mašīnā vai eksplodēt uz ielas. Man nav īpašu baiļu. Esmu pārliecināta savā ticībā, ka visam ir sava iepriekšnolemtība un, ja man būs taisnas domas, tad Skolotājs un taisnie Dievi man palīdzēs. Tāpēc katru dienu, neskatoties uz sprādzieniem, mēs devāmies izdalīt avīzes un izpildīt vingrojumus, lai gan dzirdējām lādiņu sprādzienus virs galvas un redzējām, kur tie nokrīt.

Patriotisma sajūta

Man nekad nav bijušas īpašas jūtas pret Ukrainas kultūru un valsti. Taču es sāku ievērot, ka, runājot par kara darbību, es arvien biežāk pieminu nevis "ukraiņu karaspēku", bet "mūsu karaspēku". Citiem vārdiem sakot, es sevi cieši identificēju ar ukraiņu tautu. Parādījās mans patriotisms. Un tas notika tāpēc, ka es ļoti vēlējos, lai Ukrainas karaspēks atspiestu atpakaļ Krievijas karaspēku un atgrieztos tā pilnveidošanās vide, kāda bija pirms kara, un mūsu grupa būtu atkal kopā.

Pieķeršanās komfortam

Tāpat man bija arī pārbaudījums, vai man ir pieķeršanās komfortam. Manuprāt, tas bija pats vienkāršākais pārbaudījums. Kad notika uzlidojumi un tika spridzināta vietējā infrastruktūra mūsu rajonā, periodiski tika atslēgta elektrība. Gaismas nebija, nebija interneta, ledusskapji un elektriskās plītis nestrādāja, tātad, nebija iespēju gatavot ēdienu. Kaut kādu iemeslu dēļ elektrības nebija divas nedēļas. Bet es nezaudēju uzņēmību. Nesarūgtināja arī tas, ka logs bija izsists un nācās to aizklāt ar vaska drānu.

Visgrūtākā pieredze

Protams, kara laikā esmu guvusi unikālu pieredzi, kādu man nebūtu iespējams iegūt citos apstākļos. Un, kā es saprotu, šī pieredze var palīdzēt man notikumos, kas mūs gaida nākotnē.

Skolotājs teica: "Jūs esat dzirdējuši, ka agrākajos pravietojumos tika teikts: "paliks tikai viens tūkstotis no desmit tūkstošiem" vai "viena ģimene no desmit", vai ne tā?" (Likuma izklāsts 2013. gada Lielās Ņujorkas Fa konferencē)

Pirmais satricinājums man bija, kad apšaudēs tika nogalināti cilvēki, kas gaidīja rindā pēc humānās palīdzības. Vēlāk paziņojumi par upuriem sāka parādīties regulāri. Es jau sapratu, ka it visam ir sava iepriekšnolemtība, ka darbojas karmas likumi. Taču, neskatoties uz izpratni par iepriekšnolemtību, arī praktizētāji pārdzīvo, kad redz kā slimo un mirst viņu tuvinieki. Un pašreiz, bez redzama iemesla, mirst daudz cilvēku, tai skaitā arī bērni. Tas kļūst biedējoši. Bet tas ir jāpieņem.

Mēs visi saprotams, ka labojot cilvēku pasauli, būs daudz atsijāto. Un, iespējams, ka nākotnē man nāksies iet vienai, bez draugiem praktizētājiem, bez atbalsta un palīdzības pasaulē, kura brūk kopā, un meklēt cilvēkus, kuriem vēl var palīdzēt, stāstot par Dafa.

Pārdomas par to, kā skaidrot patiesību jaunajā vidē

Pašreiz cilvēku sabiedrībā labais un ļaunais arvien krasāk nostājas viens pret otru. Un šajā cīņā katram ir jāizvēlas sava puse.

Lai palīdzētu cilvēkiem izdarīt pareizo izvēli, vispirms man pašai bija jāsaprot šī situācija.

Mācoties Likumu es izpratu, ka kari notiek saskaņā ar debesu zīmēm.

Vienīgais nemainīgais kritērijs, lai novērtētu visu notiekošo, ir Visuma īpašība – "Īstenība Labestība Pacietība".

Skolotājs teica: "Pilnveidošanos praktizē ne tikai Dafa sekotāji, bet arī visi cilvēki atrodas šajā procesā. Viņi arī tiek rūdīti. Ikdienas dzīvē, darbā, dažādos apstākļos, visi jautājumi, ar ko viņi saskaras; domas, ko viņi apdomā, līdz pat viņu rīcībai – ar visu to viņi pozicionē sevi, cīņā starp labo un ļauno viņi nosaka savu vietu." (Likuma izklāsts Vašingtonā Kolumbijas apgabalā 2018. gadā)

Daudzi ukraiņi jūt naidu pret krieviem Es skaidroju cilvēkiem, ka no šīm jūtām ir jāatbrīvojas, jo tās mūs iznīcina. Mums ir jākoncentrējas uz savu rīcību un domām, jāpadomā, – vai visu esam izdarījuši pareizi un kāpēc esam nonākuši šādā situācijā. Es stāstu cilvēkiem par Faluņ Dafa, dāvinu viņiem lotosa ziedus un atgādinu, ka jāsāk ar sevis mainīšanu pirms mainīt pasauli.

Piedalīšanās Shen Yun pasākumā

Parasti, kad vēlos iedvesmot sevi pilnveidoties, es lasu rakstus par Shen Yun izrādēm Minghui.org interneta vietnē.

Tāpēc, kad man piezvanīja praktizētājs un piedāvāja uz dažām dienām doties uz Poliju, lai palīdzētu uzņemt Shen Yun, es biju sajūsmā.

Sākumā man vajadzēja uzmanīt autobusus. Varbūt tāpēc man netika paskaidrots, kā jāuzvedas, tiekoties ar māksliniekiem. Galu galā mani norīkoja tajā vietā, kur nāca orķestra mūziķi.

Pirms dažiem gadiem es Harkivā palīdzēju meklēt izpildītājmāksliniekus Shen Yun orķestrim. Es ļoti cienīju šos mūziķus un pazinu to sejas no fotogrāfijām. Tāpēc tad, kad ieraudzīju viņus dzīvē, nespēju savaldīt emocijas.

Pieķeršanās tieksmei izrādīties izpaužas ne tikai kā vēlme demonstrēt savu izpratni, zināšanas, bet arī kā vēlme demonstrēt savu stāvokli, jūtas. Ieraugot mūziķus, es izrautīgi izrādīju viņiem savu prieku, smaidot un saliekot rokas heši pozīcijā.

Izrādes laikā Shen Yun mākslinieki veic dzīvo būtņu glābšanas misiju. Bet es piesārņoju viņus ar savām jūtām. Labi, ka es pati sapratu, ka nerīkojos pareizi, un nākamajā dienā es centos uzvesties atturīgāk.

Tad vēl manai dalībai Shen Yun darbā traucēja sliktas angļu valodas zināšanas. Pirms kara mēs Harkivā aktīvi vācām parakstus zem petīcijas par ĶKP likvidēšanu. Un tā kā pilsētā bija daudz studentu no dažādām valstīm, radās nepieciešamība apgūt angļu valodu. Tā es sāku mācīties. Taču kara sākums pārtrauca mācības.

Fakts, ka es nerunāju angliski mani neuztrauca tik ļoti, cik ļoti tas traucēja Shen Yun izrādes organizatoriem. Viņi jau tā bija ļoti aizņemti un vēl viņiem bija jāatrod tulks, lai varētu sarunāties ar mani. Man bija žēl, ka es viņiem vēl vairāk sarežģīju situāciju.

Polijā ir mazāk komunistisko faktoru nekā Ukrainā. Tas man palīdzēja atrast sevī dažus ar tiem saistītus aizspriedumus un sākt no tiem atbrīvoties.

Tāpēc man ir prieks, ka man atkal ir iespēja atbraukt uz Poliju, piedalīties konferencē un turpināt sevis pilnveidošanu.

Tā ir mana šī brīža izpratne. Šī pēkšņā kara iespaidā es sāku saprast, ka rīt situācija var mainīties, man būs cita pieredze un izpratne arī var mainīties.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi praktizētāji!

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/9/30/204080.html