Labdien, Skolotāj!
Labdien, draugi praktizētāji!
Laiks skrien, un es strādāju Epoch Times projektā jau gandrīz 20 gadus. Paldies, jums, Skolotāj, ka devāt Dafa praktizētājiem iespēju pilnveidoties šajā Fa izlabošanas projektā un piedalīties Fa izlabošanā, lai glābtu dzīvās būtnes. Šodien vēlētos izmantot iespēju, ko sniedz šī Fa konference, lai dalītos ar savu pieredzi, kas gūta, pilnveidojoties šajā projektā.
2001. gadā praktizētāji no Vācijas Hamburgā nodibināja uzņēmumu European Epoch Times Co., Ltd., kas nodarbojās ar laikraksta Epoch Times ķīniešu valodā tapšanu, iespiešanu un izplatīšanu Eiropā. Lai gan mani uzaicināja piedalīties projektā jau no paša sākuma, es nekad tā īsti nepievienojos komandai un neuzņēmos atbildību. The German Epoch Times sāka iznākt Vācijā 2004. gada beigās. Varbūt tas bija mans liktenis, kas saistīts ar vācu laikrakstu Epoch Times un manu zvērestu. Var teikt, ka vācu laikraksta Epoch Times darbam esmu veltījusi gandrīz visu savu laiku no paša sākuma līdz pat šodienai. Atskatoties uz pēdējiem 18 gadiem, esmu strādājusi gandrīz visās laikraksta Epoch Times darba jomās: esmu bijusi reportiere, redaktore, tulkotāja, korektore, salicēja, finanšu un mārketinga speciāliste, pārdošanas speciāliste, direktora pienākumu izpildītāja, direktore, apkopēja un daudz kas cits. Katrā darbā ir atšķirīgi izaicinājumi. Man ir jāmācās un jāizpēta daudzas jaunas lietas, un ir daudz jo daudz dažādu pilnveidošanās iespēju. Dažreiz es varu labi izmantot šīs vērtīgās pilnveidošanās iespējas, laikus ieskatīties sevī un pilnveidoties, bet ir arī daudzas, daudzas iespējas, kuras man neizdevās izmantot un es zaudēju iespēju pilnveidoties.
Pēdējo 18 gadu laikā esmu piedzīvojusi daudz kāpumu un kritumu. Ja mans pilnveidošanās stāvoklis bija labs, es varēju saglabāt optimismu un man bija drosme doties pa jauniem ceļiem. Saskaroties ar grūtībām, iekšējiem konfliktiem un ārējām neveiksmēm, dēļ tā, ka nebiju pietiekami mācījusies Fa un izpildījusi vingrojumus, kā arī tāpēc, ka laikus neskatījos sevī, man dažkārt radās doma atkāpties, nevēloties turpināt uzņemties tik smagu atbildību. Dažkārt es jutos nomākta, depresīva un negatīva.
2009. gadā Epoch Times Europe Ltd. pārcēlās no Hamburgas uz Berlīni. Mani iecēla par laikraksta The German Epoch Times direktora vietnieci, kas atbild par ikdienas darbu. No 2009. gada līdz 2012. gada jūlijam mēs izdevām iknedēļas laikrakstu.
Pēc dažiem gadiem, lai gan bijām ļoti smagi strādājuši un pārvarējuši daudzas grūtības, uzņēmuma situācija nebija būtiski mainījusies. Tolaik es izjutu ļoti lielu spiedienu un man nebija ne jausmas, kā turpināt darbu. Bet viena lieta manā sirdī bija skaidra – es nevaru padoties, jo Epoch Times ir Skolotāja apstiprināts projekts, kas var glābt cilvēkus. Ķīniešu valodā iznākošā laikraksta Epoch Times darbība vienmēr ir bijusi ļoti sarežģīta, taču ar daudzu praktizētāju pašaizliedzīgu atdevi, neatlaidību un smagu darbu tas ir atradis savu ceļu un pamazām sāk darboties pozitīvā ciklā.
Tolaik es biju ļoti apņēmības pilna vadīt Epoch Times. Sāku apsvērt jaunas idejas. Es domāju, ka tas bija Skolotājs, kurš, redzot manu apņēmību, deva man gudrību. Es atklāju, ka no visiem kompānijas uzņēmējdarbības veidiem nedaudz rentabla bija tikai tīmekļa vietne. Tas bija tāpēc, ka tīmekļa vietnes uzturēšanas izmaksas bija salīdzinoši zemas, un mūsu interneta pakalpojumu partneris katru mēnesi tīmekļa vietnē var ievietot dažas reklāmas par labu cenu. Es domāju, ka mums vispirms vajadzētu apturēt drukātās versijas izdošanu un koncentrēties uz tīmekļa vietni, izmantojot mūsu rīcībā esošos ļoti ierobežotos resursus. Lai gan nekad nebiju veidojusi tīmekļa vietni un man nebija pilnīgi nekāda priekšstata par to, kā tīmekļa vietne darbojas, man tas bija gandrīz vai sākums no nulles, bet es tikai turēju savas skaidrās domas: ja mans sākumpunkts ir taisns, ja tas ir projekta attīstībai, nevis savtīgumam vai sevis pierādīšanai, tad Skolotājs noteikti dos sekotājiem gudrību, lai atklātu ceļu, un, saskaroties ar grūtībām, man vajadzētu virzīties uz priekšu, nevis atpakaļ.
Tīmekļa vietnes izveide ir nesaraujami saistīta ar tehnoloģijām. Pastāstīju par savām idejām vīram un pārliecināju viņu piedalīties projektā uz pilnu slodzi kā tīmekļa vietnes tehniskajam direktoram. Es zināju, ka tīmekļa vietnes satura veidošanai ir nepieciešams galvenais redaktors, tāpēc es atradu profesionālu žurnālistu, kurš bija praktizētājs, kurš uzņemās projektā pilna laika slodzi. Es sāku pētīt tīmekļa vietnes darbību un izstrādāju attīstības plānu. Es cerēju, ka Ņujorkas galvenais birojs varētu sešus mēnešus nodrošināt mūsu trīs pilna laika darbinieku pamatalgas. Pēc sešiem mēnešiem mums bija jāuzņemas pilna atbildība par sevi. Es izteicu prezidentam savu vēlmi un pārliecību, ka lietas tiks paveiktas, un viņš mums apsolīja sešu mēnešu atbalstu pamatalgas apmērā.
2012. gada jūlijā mēs sākām izstrādāt tīmekļa vietni. Abi ar vīru šajā projektā strādājam pilnu slodzi, tāpēc mums nebija citu ienākumu avotu. Daudzus gadus es biju pilna laika brīvprātīgā laikrakstā Epoch Times, mans vīrs bija vienīgais pelnītājs. Mums nebija gandrīz nekādu ietaupījumu. Neapšaubāmi finansiālais spiediens un risks mums bija milzīgs, taču mūsu domāšana bija ļoti stabila. Man nebija nekādu bažu, jo es stingri ticu – ja sekotājs rīkojas pareizi, mūsu Skolotājs nepieļaus, ka sekotājam nav ko ēst. Jā, dzīve var būt grūtāka, bet ērta dzīve nav tas, pēc kā es tiecos. Mēs ar vīru katru dienu smagi strādājām garas stundas. Vēlējāmies saprast, kā darbojas tīmekļa vietne un palaist to pēc iespējas ātrāk.
Es vienmēr jutu, ka Skolotājs ir mums līdzās, sargā mūs un palīdz mums. Daudzu jaunu lietu loģiku es varu izprast jau pēc īsa acu uzmetiena un pēc tam izmantot tās mūsu vietnes darbībā. Pakāpeniski pieauga mūsu lasītāju skaits un tīmekļa vietnes datplūsma, pakāpeniski palielinājās arī ienākumi. Tajā pašā laikā mums pievienojās divi vai trīs jauni darbinieki. Reizēm mums nepietika naudas, lai savlaicīgi izmaksātu darbiniekiem algas, taču mēs vienmēr varējām atrisināt šo problēmu tā paša mēneša laikā. Bieži vien es brīnījos, kā gan bankas kontā pēkšņi parādījās nauda – vai nu no ziedojumiem, vai īpašiem reklāmas ieņēmumiem –, tomēr mums izdevās pārvarēt šo grūto periodu. Šādos apstākļos es sirsnīgi lūdzu pārējos darbiniekus saprast, ka uzņēmums nevar viņiem izmaksāt algu mēneša sākumā. Visi darbinieki bija praktizētāji un spēja pilnībā sadarboties un saprast situāciju. Šeit es vēlos pateikties visiem draugiem praktizētājiem par viņu atbalstu un centību.
Pilnveidošanās ar sirdi, kāda jums kādreiz bija, un Dafa brīnumu piedzīvošana
Šā gada aprīlī mums paveicās dzirdēt Skolotāja labestīgo atgādinājumu vācu laikrakstam Epoch Times. Skolotāja vārdi deva man lielu uzmundrinājumu, jo es sapratu, ka tas, ko Skolotājs mums māca, ir Fa. Skolotājs citā dimensijā jau ir atvēris mums ceļu. Arī cilvēciskajā līmenī Skolotājs mums ir norādījis skaidrus virzienus un metodes. Kā sekotājiem mums ir jācenšas darīt tā, kā Skolotājs teica, un laikraksts Epoch Times noteikti veiks izrāvienu. Bet kā mēs to varētu izdarīt labi? Mēs organizējām plašsaziņas līdzekļu darbinieku konferences, lai visi kopā mācītos Skolotāja lekcijas un dalītos izpratnē. Es pati atkal un atkal lasīju Skolotāja lekcijas plašsaziņas līdzekļiem.
Skolotājs "2018. gada NTD un Epoch Times Fa konferencē" teica:
"Protams, tiem no jums, kas strādā plašsaziņas līdzekļos, ir sevi labi jāpilnveido, ja vēlaties labi darīt to, kas jums ir jādara. Tāpēc pilnveidošanai vajadzētu būt pirmkārt un galvenokārt priekš jums – ikvienam Dafa praktizētājam, kas iesaistīts plašsaziņas līdzekļu darbībā. Tas ir tāpēc, ka tas, cik labi jūs sevi pilnveidojat, nosaka jūsu spēku glābt cilvēkus, kā arī jūsu darba efektivitāti. Tas tā noteikti ir. Jūs to esat iemācījušies no savas pieredzes visu šo gadu laikā, neatkarīgi no tā, kādā jomā esat strādājuši, tostarp plašsaziņas līdzekļos. Bieži vien ir tā, ka tie, kas cītīgi strādā pie savas pilnveidošanās, ar mazāk pūlēm sasniedz daudz labākus rezultātus. Tāpēc mēs nedrīkstam atstāt novārtā savu garīgo praksi. Tas ir pirmais un galvenais." (neoficiāls tulkojums)
Es sapratu, ka būdama atbildīgā par projektu, esmu daudzus gadus smagi strādājusi. Tomēr sevis pilnveidošanu biju ļoti atslābinājusi un savu darbu uzskatīju par pilnveidošanos. Es kā Dafa sekotāja neesmu īsti labi darījusi šīs trīs lietas. Fa neienāk manā sirdī. Es vispār nepaspēju izpildīt vingrojumus, un mans faktiskais pilnveidošanās stāvoklis ir ļoti slikts. Virspusēji citiem praktizētājiem var šķist, ka esmu ļoti centīga. Saskaroties ar pretrunām, es laikus neskatījos sevī un neizturējos pret grūtībām, ar kurām sastapos, no praktizētāja perspektīvas. Tāpēc ļoti bieži izjutu milzīgu spiedienu un reizēm pat jutos ļoti negatīvi un bezspēcīgi vai pat jutu, ka vairs neesmu tik jauna un vairs ne tik enerģiska kā tad, kad sāku strādāt laikrakstā Epoch Times. Tā kā ilgstoši neizpildīju vingrojumus, bieži jutos nogurusi un vēlējos vairāk gulēt. Bet, jo vairāk es gulēju, jo mazāk laika man atlika, lai dienā izpildītu vingrojumus un mācītos Fa. Man bija daudz darāmā, un es iekļuvu negatīvā lokā.
Biju ļoti neapmierināta ar savu stāvokli. Vienmēr biju cerējusi uz izrāvienu, taču izrāviens tā arī nenotika. Mans pilnveidošanās stāvoklis nebija labs, tāpēc es nekad no visas sirds nebiju veltījusi uzmanību labas pilnveidošanās vides radīšanai un uzturēšanai uzņēmumā. Taču Skolotāja cerības attiecībā uz laikrakstu German Epoch Times mudināja mani izlauzties no šīs grūtās situācijas. Man arī ļoti palīdzēja citu praktizētāju centieni uzturēt labu pilnveidošanās vidi. Pamazām man kļuva labāk, bet īstās pārmaiņas notika pirms dažām nedēļām.
Pirms dažām nedēļām kādu dienu es biju ļoti nomākta, jo šķietami spēcīga pieķeršanās mīlestībai (jūtām) bija manipulējusi ar manām emocijām. Es ļoti labi zināju, ka nevēlos šo pieķeršanos, un es nevaru ļaut tai kontrolēt sevi. Tomēr man nebija spēka to pilnībā atmest un likvidēt. Es joprojām negribēju to pilnībā atlaist un joprojām vēlējos turēties pie tās. Kad pievienojos Fa mācīšanās grupai Berlīnē, es uztraucos un biju izklaidīga, mācoties Fa. Mans noskaņojums bija ļoti slikts. Pieredzes apmaiņas laikā kāda praktizētāja stāstīja par to, kā dzejolis "Grūtības citu glābšanā un sevis glābšanā" no Skolotāja grāmatas "Hun Jiņ VI" palīdzēja viņai Shen Yun veicināšanā. Pēkšņi atcerējos, ka šis dzejolis arī man ļoti palīdzēja arī šā gada Shen Yun veicināšanas laikā. Īpaši dzejas rinda "Vidusmēra cilvēks nespēj saglabāt mieru grūtībās" man palīdzēja pārvarēt toreizējo ārkārtīgi nervozo stāvokli, jo šogad Shen Yun veicināšana bija ļoti sarežģīta. Toreiz es sev teicu, ka nedrīkstu būt kā vidusmēra cilvēks. Pieredzes apmaiņas laikā es astoņas reizes ierakstīju šo dzejoli savā piezīmju grāmatiņā. Šķita, ka Skolotāja vārdi: "Zemāks cilvēks nevar atbrīvoties no cilvēciskām vēlmēm" ir teikti tieši man. Es sāku atmosties un jautāju sev: "Vai gribi visu laiku būt zemāks cilvēks? Vai tu turies pie nebeidzamajām cilvēciskām vēlmēm?" – "Nē!" Es nostiprināju šo domu savā prātā – Es nevēlos būt zemāks cilvēks. Es vēlos kļūt dievišķa; es vēlos pilnveidot sevi, lai kļūtu par nesavtīgu dievieti.
Šīs taisnās domas kļuva arvien spēcīgākas un spēcīgākas, un es arvien vairāk atmodos un atbrīvojos. Es jutos tā, it kā es atkal varētu smaidīt. Pēkšņi biju enerģijas pilna. Kad atgriezos mājās, dalījos savā pieredzē ar draugu praktizētāju. Kopā mēs bijām ļoti koncentrējušies uz to, lai izdarītu ko tādu, ko es vienmēr gribēju izdarīt dienas laikā, bet tā arī nebiju izdarījusi. Mēs strādājām līdz pulksten trijiem, un es nemaz nejutos nogurusi. Nākamajā dienā pēc četru stundu miega es pamodos automātiski, bez modinātāja. Tajā dienā es piedalījos kolektīvajā vingrojumu izpildē.
Kopš tās dienas es katru rītu varu piecelties starp pulksten 4.30 un 5.00. Man nav sevi jāpiespiež, un viss notiek dabiski. Esmu brīnumainā kārtā pārvarējusi šo pārbaudījumu, ko daudzus gadus uzskatīju par pilnīgi neiespējamu. Es patiešām sapratu, kas rakstīts "Džuaņ Faluņ":
"Kad cilvēkā parādās Budas būtība, tas satricina desmit virzienu pasauli. Katrs, kurš to ieraudzīs, bez ierunām palīdzēs šim cilvēkam. Budas sistēmā cilvēkiem glābiņš tiek sniegts bez jebkādiem nosacījumiem un neprasot neko pretī, cilvēkam palīdzība tiek sniegta bez ierunām. Tādēļ mēs varam daudz paveikt mūsu skolnieku labā."
Pēc šīs taisnās domas parādīšanās manā pilnveidošanās stāvoklī ir notikušas milzīgas pārmaiņas. Katru dienu, kad pamostos, es vispirms izpildu piekto vingrojumu un tad mācos "Džuaņ Faluņ". No plkst. 7.30 līdz 8.30 pievienojos Fa mācīšanās grupai birojā, tad izpildu pirmo, trešo un ceturto vingrojumu. Otro vingrojumu es izpildu pusdienlaikā, tā ka būtībā katru dienu varu izpildīt visus piecus vingrojumu kompleksus un vismaz 1,5 līdz 2,5 stundas mācīties Fa. Mācoties Fa, lielāko daļu laika mans prāts var būt mierīgs. Ja kādu dienu, mācoties Fa, es nespēju uzņemt to savā sirdī, es uzreiz saprotu, ka man ir jāieskatās sevī. Lai gan es guļu tikai 4 vai 4,5 stundas dienā, es vairs neesmu miegaina dienas laikā. Ja kādu dienu jūtos miegaina, tas, visticamāk, ir tāpēc, ka man ir pieķeršanās, kas jāatlaiž, tāpēc matērijas manā ķermenī kļūst smagākas un es nogurstu.
Es atgriezos tajā pilnveidošanās stāvoklī, kāds man kādreiz bija. Es varu izmantot jebkuru brīvo laiku, lai mācītos Fa, klausītos Minghui.org radio stāstus vai deklamētu "Hun Jiņ", vai nu pa ceļam uz mājām, vai mājās, veicot mājas darbus. Kad mācos Fa, es bieži varu gūt jaunas atziņas vai ieraudzīt savas pieķeršanās. Kad rodas konflikts, lai gan dažkārt es nespēju uzreiz ieskatīties sevī, es varu ātri saprast, ka kļūdos, un attiecīgi mainīt savu domāšanu.
Šī procesa laikā es dziļi apzinājos Skolotāja labestību, Dafa brīnumus un diženumu. Tas patiešām ir tā, kā teica Skolotājs – "Kad sekotāju Taisnās domas ir spēcīgas – tad Skolotājam ir spēks atgriezt Debesis,” un "pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja."
Būdama projekta vadītāja, es beidzot sapratu, ka mana atbildība, no kuras nevaru izvairīties, ir izveidot un uzturēt labu pilnveidošanās vidi. Tagad mūsu birojs Berlīnē ir izveidojis stabilu Fa mācīšanās un vingrojumu izpildes vidi, kā arī vidi, kurā var ieskatīties sevī. Es dziļi jūtu, ka Dafa praktizēšana padara mūs par vienotu ķermeni.
Paldies, Jums, Skolotāj, ka rūpējāties par mani un devāt šo vērtīgo iespēju pilnveidoties projektā Epoch Times.
Noslēgumā vēlos dalīties ar Skolotāja dzejoļiem "Harmonijā ar Likumu" (Hun Jiņ) un "Skolotāja žēlastība pret skolniekiem" (Hun Jiņ II) (neoficiāls tulkojums)
"Harmonijā ar Likumu"
"Budas gaisma apspīd it visu,
Tikumība un taisnīgums ir harmoniski un skaidri.
Kopā uzcītīgi uz priekšu doties,
Nākotne ir brīnišķīga."
"Skolotāja žēlastība pret skolniekiem"
"Neprātīgs ļaunums plosās četrus gadus
– stabili turot stūri, nenovirzīsies no kursa.
Fa mācekļi ir izgājuši cauri dēmoniskām grūtībām
– spēcīgā spiedienā viņu griba ir nelokāma.
Starp Skolotāju un mācekļiem nav nekādu jūtu
– Budas žēlastība atjauno Debesis un Zemi.
Kad sekotāju Taisnās domas ir spēcīgas,
– tad Skolotājam ir spēks atgriezt Debesis."
Paldies Skolotāj, paldies draugi praktizētāji.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...