Mani sauc Anna. 1995. gadā piedalījos Skolotāja seminārā, kas notika Zviedrijā. Dafa man ir devis ļoti daudz. Pirms 12 gadiem es iesaistījos izstādes "Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā" projektā Zviedrijā. Šodien vēlos dalīties dažās mūsu pilnveidošanās pieredzēs, kas gūtas trīs pēdējās mākslas izstādēs Zviedrijā.
Pēdējo 12 mēnešu laikā mums bija septiņas izstādes dažādās pilsētās. Pēdējās trīs notika šogad. Mums ir regulāras mākslas izstādes grupas tikšanās. Katru trešdienu mēs mācāmies Fa, dalāmies pieredzē un kopā strādājam kā Dafa ķermenis.
2021. gadā mēs vēlējāmies atrast kādu nozīmīgāku vietu mūsu vasaras izstādei, īpaši Gēteborgā. Lai atrastu piemērotu vietu, mums bija jāsadarbojas un jāstrādā kā vienotam ķermenim. Lai to panāktu, daži no mums, kas dzīvo Gēteborgā, sāka ciešāk sadarboties un tikties klātienē.
Mēs meklējām dažādus muzejus, mākslas galerijas un citas brīvas vietas. Domājām, ka drīz atradīsim labu vietu, un gaidījām pozitīvu atbildi, bet beigās saņēmām negatīvu atbildi. Mēs ieskatījāmies sevī un pajautājām sev, cik daudz sirds esam ieguldījuši šajā projektā. Kā mēs varam uzlabot mūsu sadarbību? Kā varam paaugstināt savu pilnveidošanās līmeni? Kādu iniciatīvu varētu uzņemties tieši es? Katru vakaru sākām raidīt taisnās domas. Pagāja rudens un ziema, tas bija process, pārbaudījums, bet mēs bijām apņēmības pilni nekad nepadoties! Mūsu centieni deva mums iespēju šajā procesā satikt un aprunāties ar daudziem cilvēkiem, un mums bija iespēja viņiem visiem izskaidrot patiesību.
Mums radās ideja sazināties ar izstādes norises vietu Marstrandā, skaistā salā netālu no Gēteborgas. 2021. gada sākumā mēs vērsāmies pie viņiem, un viņi teica, ka tas nav iespējams līdz pat 2023. gada vasarai. Lūdzām viņus ar mums sazināties, ja kāda izstāde tiek atcelta.
Mums par lielu pārsteigumu 2021. gada jūlijā kāda izstāde tika atcelta, un šī vieta pēkšņi bija mums pieejama. Mums bija viena diena, lai izlemtu, vai vēlamies īrēt zāli mūsu mākslas izstādei uz šīs skaistās salas uz divām nedēļām 2021. gada vasarā, kad uz salas ir visvairāk cilvēku. Mēs jutām, ka tas bija mājiens no Skolotāja, un viņš mums palīdzēja. Acīmredzot tāds bija Skolotāja plāns! Īsā laikā mēs pat atradām jauku naktsmītni uz izstādes norises laiku. Tā bija neliela māja pavisam netālu no izstādes norises vietas. Parasti to ir ļoti grūti atrast tik īsā laikā, jo sala ir ļoti populārs tūrisma objekts, un pat daudzi cilvēki no ārzemēm katru vasaru ierodas apmeklēt salu.
Mēs veicām nepieciešamos pasākumus un ar nelielu kravas automašīnu nogādājām gleznas uz salu. Nolēmām visas 43 gleznas izlikt vienā dienā, jo vēlējāmies, lai apmeklētājiem šī vieta tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk un viņiem būtu iespēja nākt un apskatīt mākslas izstādi. Izstāžu zālei bija ļoti augsti griesti, tāpēc bija jāpieliek pūles, lai uzkarinātu dažas no lielajām gleznām. Mēs bijām pateicīgi, ka palīgā ieradās vēl daži praktizētāji, kas ikdienā nepiedalījās mūsu projektā. Pirmo reizi Zviedrijā mēs varējām parādīt visas lielās gleznas kopā vienā izstādē, jo telpa bija 300 kvadrātmetrus liela. Pirms darba sākšanas plānojām, kur nolikt katru gleznu. Daudzas no lielajām gleznām ir ļoti smagas, un lielākā daļa no mums ir 55-75 gadus vecas sievietes. Mēs sākām strādāt pulksten 8.00 no rīta un beidzām darbu pulksten 22.00 vakarā. Mēs labi sadarbojāmies kā vienots ķermenis, un līdz dienas beigām mums izdevās visu uzstādīt. Kad mēs esam kopā Likumā un labi sadarbojamies, mēs ar prieku tiekam galā ar visām grūtībām.
Izstāde bija ļoti veiksmīga, un to apmeklēja pat daudzi ievērojami cilvēki. Salā dzīvo turīgi un ietekmīgi Zviedrijas iedzīvotāji, tostarp daudzi VIP. Tur bija daudz tūristu gan no Zviedrijas, gan ārzemēm, galvenokārt no Eiropas, bet mēs runājām arī ar dažiem cilvēkiem no Amerikas.
Tā kā mēs strādājām kopā kā vienots ķermenis un izveidojām stabilu pamatu mūsu turpmākajām izstādēm, mēs sazinājāmies ar cilvēku, kurš pēc mūsu izstādes apmeklējuma uzaicināja mūsu izstādi bez maksas piedalīties 2021. gada Gēteborgas grāmatu gadatirgū septembrī.
Praktizētāja A: Mana pirmā tikšanās ar mākslas izstādes projektu notika pirms diviem gadiem, kad tikko sāku praktizēt Faluņgun un nolēmu pirmo reizi apmeklēt izstādi uz kādas citas salas Gēteborgas arhipelāgā. Mani ļoti aizkustināja izstādes vēstījums un katras gleznas stāsts. Manī sāka augt slēpta vēlme palīdzēt izstādē kā gidam, būt daļai no šī lielā patiesības skaidrošanas darba un strādāt kopā ar citiem, lai izstāstītu gleznu stāstu visiem apmeklētājiem, tādējādi glābjot cilvēkus. Šī vēlēšanās piepildījās gadu vēlāk, kad pievienojos mākslas izstādes projektam.
2022. gada pavasarī, pateicoties gidu smagajam darbam, mums izdevās atrast trīs dažādas zāles Zviedrijā. Es ar nepacietību gaidīju, kad varēšu iedziļināties mākslinieku uzrakstītajos tekstos par katru gleznu un sagatavoties savai pirmajai izstādei kā gids pirmajā izstādē šā gada martā, kas notiks ārpus Stokholmas.
Es jutu, ka tas ir svēts uzdevums, un nebiju pārliecināta par sevi, lai uzņemtos šo uzdevumu, jo liku uz sevi lielas cerības un uztraucos par to, kā man tas izdosies? Vai man ir pietiekami daudz zināšanu, lai stāstītu apmeklētājiem par gleznām? Es biju iesācēja un man trūka jebkādas iepriekšējas pieredzes. Ja kādam no apmeklētājiem radīsies sarežģīti jautājumi, ko man darīt? Parasti man nepatīk parādīt citiem, ka neesmu pārliecināta par sevi. Šī iemesla dēļ es sākumā neuzdrošinājos vadīt apmeklētājus un centos no tā izvairīties. Lelākoties paliku otrajā plānā, bet, pateicoties vienam praktizētājam, kurš mani saprata, es saņēmu pamudinājumu un uzrunāju nākamo apmeklētāju. Tas bija tieši tas, kas man bija nepieciešams. Biju nedaudz nedroša, bet pirmo reizi kļuvu par gidu. Katru vakaru mēs dalījāmies pieredzē un kopīgi pārdomājām dienas notikumus. Man tas bija liels solis, lai sāktu atbrīvoties no bailēm, nedrošības un tendences pārāk ilgi visu apdomāt. Galu galā es jutu, ka varu to darīt un esmu kļuvusi pārliecinātāka par sevi, kā arī jūtos brīvāk, vadot apmeklētājus un runājot ar viņiem.
Praktizētāja B: Pēc tam, kad pabeidzām izstādi Salstas pilī, viena praktizētāja atnāca pie manis un jautāja, vai es varētu nakts vidū aizvest viņas mašīnu uz mājām, 450 km tālu, uz Gēteborgu.
Praktizētāja, kurai bija paredzēts vadīt automašīnu, vēlējās atgriezties mājās pa taisno, lai izvairītos no apkārtceļa, vispirms braucot uz Gēteborgu un pēc tam ar vilcienu uz savu dzimto pilsētu. Viņai tas būtu pārāk garš un nogurdinošs brauciens.
Pirmais, kas man ienāca prātā, bija: "Es nevaru to izdarīt, jo pēdējos 10 gadus neesmu vadījusi automašīnu". Bet pēc tam es ieskatījos sevī un sapratu, ka mēs nevaram atstāt mašīnu pie pils tikai tāpēc, ka es neuzdrošinos un man nebija ērti to vadīt? Atgādināju sev, ka mums jāsadarbojas bez nosacījumiem, un tagad man bija iespēja pārvarēt pašas šķēršļus. Pēc tam, kad pārvarēju šo šķērsli, es patiešām jutu, ka esmu izaugusi un pārsteidzu pati sevi, jo izdarīju ko tādu, par ko domāju, ka nekad nespētu to paveikt.
Pandēmijas laikā daudzas galerijas un veikali Gēteborgā bija tukši. Vēlme sarīkot izstādi Gēteborgā aizveda mūs uz Mölndals galeriju, kas pieder starptautiskai kompānijai, kuras akcijas kotējas biržā. Galu galā mēs sazinājāmies ar kādu kundzi, kas strādāja šajā kompānijā. Pēc kāda laika viņai izdevās izteikt priekšlikumu valdes locekļiem, kuri nolēma, ka vēlas popularizēt izcilus mākslas darbus. Viņi mums parādīja trīs dažādas vietas, un pēdējā bija vislabākā.
Telpa bija pietiekami liela, un sienas bija neitrālā krāsā, kas ļoti patīkami un pievilcīgi akcentēja gleznas. Praktizētāju sadarbība radīja spēcīgu enerģijas lauku, un daudzi cilvēki atrada ceļu uz izstādi.
Visaizraujošākais, ko piedzīvojām, bija tas, ka lielākā daļa apmeklētāju ienāca galerijā un sāka no izstādes beigām, skatoties uz pēdējo gleznu "Skumju un prieka asaras" – varbūt dziļi sirdī viņi saprata, ka laika ir maz.
Atceros, kā reiz vēlā pēcpusdienā zālē ieskrēja kāds vīrietis un, nometot mugursomu uz grīdas, skaļi teica: "Beidzot, beidzot, es jūs atradu!" Viņš mums pastāstīja, ka meklējis šo izstādi 10 dažādos veikalos. Viņš bija redzējis mūsu izstādes reklāmu sociālajā tīklā Facebook. Viņš pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem ir apmeklējis Ķīnu, Tibetu un Butānu un vēlas uzzināt vairāk par šo mākslas izstādi. Apskatījis izstādi, viņš teica, ka atvedīs to apskatīt arī savu sievu.
Daži citāti no ierakstiem viesu grāmatā:
"Paldies par vērtīgo ceļojumu un svarīgo vēstījumu pasaulei."
"Paldies par skaistajiem mākslas darbiem, bet arī skumji, ka jūsu ticības dēļ jums var atņemt brīvību. Lai brīvība un gaisma uzvar uz visiem laikiem."
"Liels paldies, ka veltījāt laiku, lai pastāstītu mums par aizkustinošām tēmām gleznās un to vēstījumiem. Es guvu iedvesmu izmēģināt Faluņgun un izplatīt to tālāk."
"Paldies par brīnišķīgo izstādi, brīžiem es biju pilnīgi pārņemta ar gleznām un gandrīz nevarēju atrast vārdus. Jūtos aizkustināta un iedvesmota."
"Paldies par aizraujošo centību un skaisti ilustrējošajiem faktiem."
Kāda ģimene, kas apmeklēja mākslas izstādi Saltsjobādenē (netālu no Stokholmas), ierakstīja šos vārdus viesu grāmatā: "Paldies par interesanto un jauko izstādes prezentāciju. Ļoti pārdomāta, un mēs bijām ļoti aizkustināti."
Daži apmeklētāji uzkavējas ļoti ilgi, viņi uzmanīgi aplūko katru gleznu un izlasa tās aprakstu. Jūs varat arī redzēt viņu sejas izteiksmi, – kā tā mainās, kamēr viņi apskata izstādi. Apskatot izstādi, neviens nepaliek vienaldzīgs, un ir svarīgi, lai viņi uzzinātu par visaptverošajiem principiem – "Īstenību, Labestību, Pacietību".
Kāds mazs zēns ieradās kopā ar tēvu. Pēc tam, kad viņi apskatīja izstādi, viņš vēlējās atstāt ierakstu viesu grāmatā. Zēns brīdi padomāja un tad uzrakstīja: "PALDIES. Paldies, bija interesanti aplūkot gleznas. Bija jauki aplūkot ļoti labus māksliniekus, kas tās radījuši.
Miro, 8 gadi, (2.A klase). Uzvārds: Karems, paldies, ka man bija iespēja to redzēt."
Praktizētāja C: Praktizētājam radās ideja meklēt izstādes norises vietu divās vietās – Grīnevaldas villā pie Stokholmas un Salstas pilī pie Upsalas. Divi praktizētāji no Gēteborgas devās šajā garajā ceļā, lai apmeklētu šīs divas vietas un aprunātos ar cilvēkiem, kas ir atbildīgi par izstādēm. Abi praktizētāji savā ceļā saskārās ar nopietnām veselības problēmām, taču tas viņus neapturēja, – viņi izmantoja šīs iespējas, lai pilnveidotu sevi un paaugstinātu savu līmeni. Ar Skolotāja palīdzību mums bija iespēja eksponēt izstādi abās vietās.
Izstādi pilī apmeklēja daudzi kultūras un mākslas interesenti, tostarp cilvēki no Ukrainas un citām pasaules valstīm. Kāda jauna sieviete, kura dzīvo ārzemēs un studē Zviedrijā, teica: "Tam, ka es atnācu apskatīt šo izstādi, ir kāds augstāks mērķis." Viņa vēlējās nekavējoties sākt praktizēt vingrojumus un teica, ka meklēs prakses vietu pilsētā.
Praktizētāja D: Gēteborgā mēs noīrējām kravas automašīnu, lai pārvestu gleznas uz Grīnevaldas villu, un vēlāk ar šo kravas automašīnu mums radās daudz nepatikšanu, kas pārbaudīja mūsu pacietību.
Mēs īrējam dzīvokli netālu no izstādes norises vietas, un tajā rītā, kad gatavojāmies izkārt gleznas, un tajā pašā dienā, kad notiks svinīga mākslas izstādes atklāšana, kravas automašīnu nevarēja iedarbināt, – ārā bija mīnus seši grādi. Mēs izmēģinājām dažādus veidus, un visu vēl vairāk sarežģīja tas, ka mums bija maz vietas, kur manevrēt ar kravas automašīnu, jo pie ieejas bija divi stabi, kas mums traucēja. Kad kravas automašīna beidzot iedarbinājās, mēs nevarējām to pārslēgt uz atpakaļgaitu. Mēs mainījām šoferus, raidījām taisnas domas, bet mēs nekad nepadevāmies, un galu galā kaut kādā maģiskā veidā, kuru mēs nevaram izskaidrot, mums izdevās tikt garām šiem diviem stabiem, un pēc stundas un 15 minūtēm mēs bijām ceļā uz zāli, kur jāizvieto gleznas.
Laikā, kad izkārām gleznas, bija daudz pārbaudījumu un grūtību. Bija jāpieliek daudz pūļu, lai pa kāpnēm uznestu smagās gleznas, turklāt sapratu, ka man līdzi ir nepiemēroti apavi, īpaši tajā brīdī, kad manas kājas iziet dažādus pārbaudījumus citā dimensijā.
Kad pienāca laiks noņemt un sapakot izstādi Grīnevaldas villā un pārvest to uz Salstas pili netālu no Upsalas, mēs bijām tikai divas sievietes, kurām bija vairāk nekā 75 gadi un kurām par to visu bija jārūpējas. Mēs lūdzām palīdzību dažiem praktizētājiem Stokholmā, lai sapakotu un vēlāk izpakotu gleznas Salstas pilī.
Manā pilnveidošanās procesā man bija grūti, kad sadarbība starp praktizētājiem ir slikta un cilvēki sūdzas, bet šīs ciešās sadarbības laikā, strādājot ar izstādi, es guvu atziņu – tie ir manis pašas priekšstati un koncepcijas par lietām, kas man traucē skaidri redzēt, – tas man bija ļoti skaidrs šajā laikā, kad mēs sadarbojāmies visās trīs izstādēs, kuras organizējām. Es varēju labāk saskatīt katra cilvēka patieso būtību, un tā atšķiras no tā, ko mēs redzam virspusē. Es arī pietuvojos savam Patiesajam Es, kas mani padarīja līdzjūtīgāku un pazemīgāku pret apkārtējiem cilvēkiem.
Es pieņēmu lēmumu: "Es uzņemšos pilnu atbildību par savu pilnveidošanos." Tas, ko es sapratu un kas man ir skaidrs manā pilnveidošanās procesā, ir tas, ka es izplešos no iekšpuses uz āru. No mana Patiesā Es, kas ir iekšpusē, nevis kā es domāju agrāk, no ārpuses uz iekšpusi. Tas man sniedz tādu siltumu un uzticību visam dzīves procesam un pilnīgu pārliecību par to, ko ieplānojis Skolotājs.
Praktizētāja E: Daudz bērnu un jauniešu ieradās apskatīt izstādi Molndalā (netālu no Gēteborgas). Daudzas drosmīgas meitenes un zēni, apmēram 10-12 gadus veci, ieradās vieni, bez pieaugušajiem, viņi nāca vairākas dienas pēc kārtas ar dažādiem draugiem (citiem bērniem). Viena meitene, 10 gadus veca, pirmās nedēļas laikā nāca vairākas reizes un otrajā dienā teica, ka pēcpusdienā atvedīs savu māti. Kad viņa vēlāk atnāca kopā ar savu māti, māte pastāstīja, ka izstāde ir ļoti aizkustinājusi meitu. Pēc tam meita vēlējās ziedot naudu un teica: "Citiem tā ir vairāk vajadzīga".
Kāda jauna un jūtīga meitene, apmēram 20 gadus veca, ar asarām acīs teica, ka sākumā viņa nav gribējusi skatīties uz gleznām, kurās attēlotas vajāšanas, jo tas ir pārāk sāpīgi. Pēc ilgākas sarunas viņa sāka starot, jo saprata, ka mākslinieki vēlas paust vēstījumu, ka cerība un gaisma cilvēcei ir stiprāka par ļaunumu un tumsu. Mēs runājām arī par to, cik svarīgi ir nepieļaut vardarbību, nevis cīnīties pretī, bet gan par tiesībām runāt, ja pret jums izturas netaisnīgi. Pēc tam viņas sejā varēja redzēt pozitīvas pārmaiņas.
Kādu vakaru pēc izstādes beigām mēs apstājāmies nopirkt picu netālu no viena praktizētāja mājām. Kāds praktizētājs sarunājās ar picērijas īpašnieka dēlu par izstādi. Galerija patiesībā atradās diezgan tālu no viņa darba vietas, tāpēc mēs nezinājām, vai viņš ieradīsies un vai viņam vispār būs laiks ierasties.
Praktizētājam tobrīd nebija informatīvā bukleta, tāpēc nākamajā dienā viņš iedeva picērijas īpašniekam bukletu un sīkāk pastāstīja par izstādi. Izstādes pēdējā dienā viņš kopā ar ģimeni ieradās apskatīt gleznas. Viņi nekad nebija dzirdējuši par Faluņgun vai par vajāšanām. Viņu mazā meitenīte, kurai bija pusotrs gadiņš, uzmanīgi skatījās uz lielajām gleznām: Budas statuju un gleznu, kurā Skolotājs māca Fa, un viņas mazā sejiņa iemirdzējās, un tad viņa pamāja Budam un Skolotājam ar roku.
Praktizētāja F: Pēdējo 12 mēnešu laikā mēs esam organizējuši mākslas izstādi 7 dažādās vietās Zviedrijā. Tas nozīmēja daudz darba un intensīvu pilnveidošanos visiem praktizētājiem, kas piedalījās šajā projektā. Man, kā šī projekta koordinatorei, šajā periodā bija arī daudz sarežģītu Sjiņsjin pārbaudījumu ģimenē.
Kad mani pārņem cilvēciskās emocijas, es cenšos atcerēties dažādus citātus no Skolotāja darbiem, kas man palīdz izprast situāciju no Fa pozīcijām, un tad es saprotu, ka tā ir iespēja kļūt apskaidrotākai. Tas man deva dziļāku izpratni par to, cik svarīgi ir mācīties Likumu, kad es pieredzēju, cik spēcīga ietekme ir tam, ja es no galvas atkārtoju kādu no Skolotāja citātiem, kas ir saistīts ar ciešanām, ar kurām es tajā brīdī saskāros. Viss kļūst skaidrāks, un es varu saglabāt mieru. Un tad man izdodas vieglāk pieņemt situāciju un lietas kopumā. Ir pienācis laiks atbrīvoties no visām pieķeršanām, neļaut pat vienai no tām mani turēt šeit, kas var apturēt manu atgriešanos.
Skolotāja citāts: "Ļaunums ielien katrā spraugā, ļaunums ar alkatīgu aci vēro katru jūsu domu, katru jūsu rīcību. Lai kam tu arī būtu pieķēries, ļaunums to pastiprina; ja tavas domas nav taisnas, ļaunums tad var padarīt tevi nesaprātīgu." (Likuma izklāsts 2004. gada Fa konferencē Čikāgā, neoficiāls tulkojums)
"Pieķeršanās jebkuriem laicīgiem zaudējumiem un ieguvumiem, kā arī savtīgām interesēm novedīs pie neveiksmes Pilnības sasniegšanā, jo sevis pilnveidošanas procesā šajā pasaulē tieši praktizētājs ir tas, kam jāatmet dažnedažādas cilvēciskās pieķeršanās, un tikai tad viņš varēs kļūt par dievišķu būtni. Pretējā gadījumā jebkura laicīgā vēlme un jebkurš saistošs faktors cilvēku pasaulē kļūs par slēdzeni, kas noslēgs cilvēku un neļaus viņam aiziet." (2005. gada 24. aprīlis, Manhetena, neoficiāls tulkojums)
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...