Profesors stāsta par seno Ķīnu

"Taidzji ir atstājis dziļu iespaidu uz ķīniešu domāšanas veidu. Piemēram, mēs uzskatām, ka itin viss, kas sasniedz savu galējo robežu, sāk virzīties atpakaļ; tātad, lai rīt pavirzītos divus soļus uz priekšu, šodien vajadzētu atkāpties soli atpakaļ," saka profesors Tiaņlian Džans.

Tiaņlian Džans ir ķīniešu vēstures profesors Fei Tiaņ koledžā ASV, kā arī populāra, ķīniešu valodā veidota televīzijas raidījuma "Nopietns ieskats Ķīnas vēsturē" vadītājs. Šis raidījums, kas vairāk nekā deviņus gadus tiek translēts kanālā NTD Television, iepazīstinājusi auditoriju ar visdažādākajām tēmām, kas skar diženās Ķīnas dinastijas.

Džans uzskata, ka programma kļuva tik populāra, pateicoties dziļajam skatījumam uz vēsturi, kuru viņš guvis, kļūstot par tradicionālās meditatīvās pilnveidošanās prakses Faluņgun (zināms arī kā Faluņ Dafa) praktizētāju.

Prakses viedo principu "Īstenība, Labestība, Pacietība" apgaismots, Džans pamazām sāka apzināties, cik ļoti viņa skatījumu uz vēsturi izkropļojusi Ķīnā savulaik apgūtā marksisma ideoloģija. Tā kā viņa skatījums uz vēsturi pakāpeniski mainījās, viņš sāka iepazīstināt citus ar principiem, kurus pats bija izpratis.

Viņa zināšanas par vēsturi ir veicinājušas arī viņa YouTube kanāla "Dawn Time" ķīniešu valodā popularitāti. Kanāls, kas koncentrējas uz aktualitātēm, mazāk nekā trīs gadu laikā ir piesaistījis vairāk nekā 90 miljonus skatījumu.

Ķīnas vēstures profesors un raidījuma vadītājs Tiaņlian Džans.

Universitātē studējāt eksaktās un inženierzinātnes, bet tagad pievēršaties literatūrai un vēsturei. Kas kopīgs šīm divām studiju jomām?

Mūsdienu sabiedrībā humanitārās un eksaktās zinātnes ir nošķirtas, bet es uzskatu, ka veiksmīgam cilvēkam jāpiemīt gan loģiskajai domāšanai, gan spējai radoši izpausties. Pirmā ir iegūta, mācoties eksaktās un inženierzinātnes, bet otrā – literatūras un vēstures studijās.

Senajā Ķīnā cilvēki ieguva vispusīgu izglītību, kas aptvēra plašu mācību priekšmetu klāstu. Dižākie vadoņi Ķīnas vēsturē bija īsti erudīti. Imperators Taidzuns, Jue Fejs, Cao Cao un Van Janmins – visi bija izcili militāri stratēģi un karavīri, kā arī politiķi, dzejnieki un kaligrāfi. Tie varēja sēsties zirgā, lai dotos cīņā, un pēc tam atkal nokāpt no zirga, lai pārvaldītu valsti. Arī daudzi diženi Rietumu mākslinieki, tādi kā Mikelndželo un Leonardo da Vinči, bija erudīti. Viņi vienlaikus bija gleznotāji, skulptori, arhitekti, inženieri un zinātnieki.

Kā kļūt erudītam?

Es uzskatu, ka zinību apgūšana iedalāma trijos līmeņos. Kā pirmo minēšu cilvēku un dievu attiecību izzināšanu ar teoloģijas un filozofijas palīdzību. Ķīniešu vēsturnieks Sima Cjaņs reiz teicis: "Lai izpētītu sakarības starp Debesu ceļu un Cilvēka ceļu, man nepieciešama padziļināta izpratne par vēstures attīstības gaitu un ar to saistītām pārmaiņām, tikai tā es spēšu izveidot savu personīgo pagātnes notikumu izpratnes sistēmu". Tā ir pētnieciska pieeja, kas aptver laiku un telpu, lai izzinātu pasaules būtību un mūžīgos Visuma likumus.

Otrajā līmenī ir cilvēku savstarpējo attiecību izpēte, kas aptver tādas jomas kā politika, tiesības, socioloģija un psiholoģija.

Trešajā līmenī jāpievēršas cilvēka un materiālās pasaules mijiedarbībai, jāapgūst tādas jomas, kā fizika, ķīmija un datorika.

Es domāju, ka cilvēkam ir jāpaplašina savs zināšanu loks. Pat ja tu studē tehniskās vai inženierzinātnes, būtu ieteicams papētīt arī kaut ko no vēstures un filozofijas. Apguvis filozofijas pamatus, cilvēks spēs rast veidu, kā progresēt šajās jomās.

Einšteina relativitātes teorija, piemēram, radusies filozofiskas atziņas rezultātā. Reiz viņš, dodoties uz darbu, tramvajā pabrauca garām slavenajam pulkstenim Bernē, Šveicē. Pēkšņi viņam pazibēja doma: ja tramvajs attālinātos no pulksteņa torņa ar gaismas ātrumu, pulkstenis apstātos, bet viņa rokaspulkstenis tramvajā turpinātu darboties kā parasti.

Pateicoties šai īslaicīgajai domai, viņš attīstīja relativitātes teoriju, kas izkonkurēja Ņūtona 300 gadus seno laika un telpas koncepciju. Viņa teorija mainīja arī ierastās zinātnisko pētījumu metodes, kas līdz šim bija ierobežojušas fiziķus.

Relativitātes teorija nosaka, ka laiks mainās atkarībā no kustības ātruma. Jo ātrāk pārvietojaties, jo lēnāk paiet jūsu laiks. Tajā laikā Einšteina idejas pastāvēja tikai viņa galvā, un nebija pārbaudāmas. Taču, mainoties viņa uzskatiem par laiku un telpu, mainījās arī viņa izpratne par Visumu. Tieši tādēļ viņš spēja veikt tik revolucionārus atklājumus zinātnē.

Mana skatījuma uz vēsturi veidošanās, kas lauž izglītības sistēmā pastāvošos rāmjus vēstures jomā, arī ir rezultāts tam, kā mainījusies mana izpratne par Visumu, nodarbojoties ar Faluņgun.

Mimma Kei/Shutterstock.com

Ķīniešu mākslā aplis ir izplatīts motīvs. Kāda ir apļa nozīme tradicionālajā ķīniešu kultūrā?

Ķīniešu kultūra sakņojas daoismā. Leģendārais Dzeltenais imperators, Ķīnas civilizācijas pamatlicējs, praktizēja Dao; tādējādi ķīniešu kultūra no sākta gala bija cieši saistīta ar daoismu.

Daoisma augstākie principi izriet no koncepcijas par Taidzji, kas tiek attēlots kā jiņ un jan aplis. Tas norāda uz Visuma likumu un dzīvības būtību. Apļa iekšpusē vienlaikus eksistē divas matērijas – jiņ un jan.

Taidzji ietekmē arī visus ķīniešu mākslas un vēstures aspektus. Piemēram, Taidzji ir apaļš, un arī ķīniešu priekšstats par laiku un telpu ir apaļš. Ķīniešu kalendārs balstās uz sešdesmit gadu cikla hronoloģiju, kas cikliski atkārtojas ik pēc 60 gadiem. Āzijas arhitektūrā, logu un durvju apdarē, un dārzos bieži redzams apļa dizains. Arī klasiskās ķīniešu dejas kustības ir noapaļotas.

Taidzji ir ietekmējis arī ķīniešu domāšanas veidu. Piemēram, mēs uzskatām, ka viss, kas sasniedzis savu galējo robežu, sāks virzīties pretējā virzienā; tātad, lai rīt pavirzītos divus soļus uz priekšu, šodien vajadzētu pakāpties soli atpakaļ.

Lūdzu izskaidrojiet sīkāk šo tradicionālo ķīniešu koncepciju – spert vienu soli atpakaļ, lai spētu spert divus soļus uz priekšu. Jo vairāk tāpēc, ka mūsdienu konkurējošajā sabiedrībā ikviens cenšas virzīties tikai uz priekšu.

Saskaņā ar Taidzji principu, kad jiņ sasniedz galējo robežu, parādās jan; kad jan sasniedz galējo robežu, parādās jiņ. Senie ķīnieši saprata, ka viss, kas sasniedzis savu galējo robežu, pārvēršas savā pretpolā. Pamatojoties uz šo filozofiju, viņi uzskatīja, ka pēc panākumu gūšanas būtu prātīgi doties atpūtā.

Tā piemēram, reiz dižais stratēģis un traktāta "Kara māksla" autors Suņdzi vadīja Vu valsts armiju ieņemt ienaidnieka galvaspilsētu. Viņa mazajai armijai bija nepieciešamas piecas kaujas, lai ar pārsteidzoši nelieliem zaudējumiem sakautu skaitliski daudz lielāko ienaidnieka armiju.

Pēc uzvarētāja atgriešanās, Vu valsts valdnieks gribēja paaugstināt Suņdzi rangā. Suņdzi atteicās no dāsnā piedāvājuma, dodot priekšroku iespējai doties pensijā. Dodoties prom no Vu valsts, viņš sacīja vienam no savas armijas komandieriem vārdā Vu Dzisjujs: "Vai tev ir zināms Debesu ceļš? Kad paiet vasara, atnāk sals; kad aiziet pavasaris, nāk rudens. Mūsu valsts ir stipra un robežas tiek droši apsargātas. Valdnieks gluži dabiski jutīsies lepns un nodosies izpriecām. Ja pēc panākumu gūšanas tu neatkāpies, nākotnē tevi gaida nepatikšanas".

Suņdzi devās prom no Vu valsts, un valdnieka dāvāto naudu izdalīja pa ceļam satiktiem ļaudīm. Tomēr Vu Dzisjujs neieklausījās šajā viedajā padomā un, kad pēc vairākiem gadiem Vu valsti sakāva Jue valsts, viņš bija spiests izdarīt pašnāvību.

Šī koncepcija par atkāpšanos pēc tam, kad ir gūti panākumi, senajā Ķīnā bija visai izplatīta.

Avots: https://magnifissance.com/beautiful-minds/tianliang-zhang/