Senie ķīniešu tērpi: skaistums, veselība un harmonija

Ķīniešu gleznās no senām dinastijām redzams, ka sievietes valkāja garus, greznus tērpus vairākos slāņos un kas bija bagātīgi rotāti ar dažādiem aksesuāriem. Taču viņu tērpos bija kas vairāk nekā skaistums vien. Tradicionālais ķīniešu apģērbs – abiem dzimumiem – pildīja daudzas funkcijas, sākot no cieņas izrādīšanas un beidzot ar veselības veicināšanu.

Zemāk minēti daži piemēri.

Galvassegas (futou) un ziedu matu sprādzes

Senajā Ķīnā galvassegas sauca par futou. Galvassegu valkāšanas tradīcija aizsākās Haņu dinastijas laikā, un Ziemeļu Džou periodā (557. – 581. g.) tās sāka saukt futou. Suju dinastijas laikā (581. – 618. g.) galvassegas kļuva iecienītas un plaši izplatītas. Tajā laikā visu sociālo slāņu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, labprāt valkāja kādu galvassegu un uzskatīja to par būtisku ikdienas apģērba sastāvdaļu.

Futou tradīcija senajā Ķīnā bija balstīta uz piecu elementu teoriju, jiņ un jan teoriju, kā arī saņcai harmoniju, kas attiecās uz mijiedarbību starp debesīm, zemi un cilvēci.

Debesis un zeme, kas mainās dienā un naktī, demonstrē jiņ un jan modeli. Tāpat mainās arī četri gadalaiki. Līdzīgi ir ar cilvēka ķermeni, kam ir pieci jiņ orgāni un seši jaņ orgāni, un izmaiņas tajā izpaužas caur 12 parastajiem meridiāniem un astoņiem papildu meridiāniem, pa kuriem cirkulē cji, asinis un enerģija.

Senie ķīnieši uzskatīja, ka debesis ir apaļas, bet zeme – kvadrātveida, un cilvēki ir radīti ar apaļu galvu un kvadrātveida kājām saskaņā ar dabas likumiem. Tādējādi cilvēkam ir jādzīvo saskaņā ar debesu likumiem, ievērojot godīgumu un taisnīgumu attiecībās ar citiem.

Turklāt cilvēka dzīvei jābūt sabalansētai saskaņā ar jiņ un jan principiem, kā arī ar četru gadalaiku maiņām. Tas nozīmē, ka cilvēkam vajadzētu atturēties no satraukuma, iekāres un pārmērīgiem emociju uzplūdiem, rūpēties par savu veselību un izkopt tikumību.

Arī ziedu matu sprādzes bija plaši izplatītas un simbolizēja veiksmi, pārticību, prieku un pateicību. Senos laikos tās piesprauda tikai galminieki lielu ceremoniju un rituālu laikā, lai pateiktos debesīm un zemei. Tās piesprauda arī tad, kad devās uz valdnieka rīkotajiem banketiem, apbalvošanas un titulu piešķiršanas ceremonijām, kāzu mielastiem un tā tālāk.

Sun Ši (''Sunu dinastijas vēsture'') rakstīts: ''Futou un ziedu matu sprādzes bija zināmas kā galvassegas. Tos nēsāja, kad svinēja valsts atdzimšanas svētkus, ikgadējās upurēšanas ceremonijās, ko senatnē rīkoja imperators, un par godu tam, ka imperators atgriezās pilī. Tie bija piemēroti gadījumiem, kas līdzvērtīgi pateicības izteikšanai valdniekam."

Daudziem Tanu dinastijas zinātniekiem un ierēdņiem iepatikās ziedu matu sprādzes, un šī tradīcija turpinājās arī Sunu dinastijas laikā. Ir stāsts "Četru ministru ziedu matu sprādzes", kurā stāstīts par to, kā Haņs Cji, VansGujs, Vans Aņši un Čeņs Šendži reiz sastapās vienā vietā un visiem četriem bija vienādas matu sprādzes. Visi četri vēlāk, Sunu dinastijas laikā, kļuva par ministriem.

Sunu dinastijas laikā bija pieņemts, ka ziedu matu sprādzes nēsāja arī līgavaiņi. Sima Guans, slavens vēsturnieks un augsta ranga ierēdnis tajā laikā, rakstīja par šo tradīciju savā grāmatā Šu Ji (''Laulību ceremonijas''): "Laicīgā tradīcija līgavainim valkāt ziedu matu sprādzes mazina viņa vīrišķību. Tajā pat laikā tās palīdz piesaistīt sev pāri."

Trešais tradicionālās galvassegas veids – moe – ir apsējs ap pieri. To parasti rotā juvelierizstrādājumi, dārgmetāli un dārgakmeņi. Futou, ziedu matu sprādzes un moe kalpoja arī veselības aizsardzībai: tie aizsargāja bioloģiski aktīvo punktu Baihui no vēja un aukstuma.

Tradicionālā ķīniešu medicīna uzskata, ka "galvā saplūst visi jan meridiāni". Baihui bioloģiski aktīvais punkts atrodas tieši tur, kur krustojas visi šie meridiāni.

Ja šis punkts nedarbojas kā nākas, cilvēkam reibst galva, džinkst ausīs, sāp kakls, redze kļūst neskaidra un viņš klūst miegains. Ķīnas vēsturē aprakstīts gadījums, kad nefunkcionējošs bioloģiski aktīvais punkts Baihui noveda kroņprinci Guo dziļā komā. Viņu atgrieza dzīvē leģendārais ķīniešu ārsts Biaņs Cjue. Ārstam Biaņam bija jāizmanto akupunktūras adata, lai stimulētu prinča bioloģiski aktīvo punktu Baihui, kas viņu arī atmodināja no komas.

Jostas

Augstākredzamajā zīmējumā var redzēt, ka gan vīriešiem, gan sievietēm ir jostas ap vidukli, un vieta, kur josta ir sasieta ir tieši tā vieta, kur cirkulē Dai meridiāns.

Ķīniešu klasiskajos darbos ir teikts, ka "Dai meridiāns sākas ar Dzji Sje bioloģiski aktīvo punktu. Tas iet ap vidukli un nolaižas priekšpusē kā josta. Dai meridiāns atbalsta visus gareniskos kanālus un uztur tos pastāvīgā līdzsvarā, tāpat kā cilvēks valkā jostu, lai saturētu un līdzsvarotu apģērbu."

Grāmatā Naņ Dzjin, kurā aprakstīta 81 veselības problēma teikts – ja Dai meridiāns nav kārtībā, cilvēks jūtas uzpampis vēdera apvidū, it kā sēdētu ūdenī.

Šajā darbā pieminēts, ka Dai meridiāns ir trīs atsevišķu meridiānu – Žeņ, Čun un Du krustpunkts. Visiem trim meridiāniem ir būtiska loma ķīniešu medicīnā, jo Žeņ atbild par to, lai auglis sievietes ķermenī saņemtu nepieciešamās barības vielas, Čun meridiāns ir "visu jan meridiānu jūra", bet Du ir galvenais sievietes jan meridiāns, kas vada visu pārējo jan meridiānu cirkulāciju. Žeņ, Čun un Du meridiāni sākas no viena un tā paša punkta, bet tie visi iet caur Dai meridiānu.

Dai meridiānu var ietekmēt arī dzimumattiecības. Ķīniešu medicīnā valdīja uzskats – ja cilvēks nespēj atturēties no dažādām emocijām un ļaujas jutekliskajām baudām, viņa Dai meridiāns kļūst vājš. Tas savukārt kaitē nierēm, novājina kaulu smadzenes, padara muguru stīvu un kājas smagas.

Biaņa Cjue grāmatā – Sjiņ Šu ("Sirds grāmata") rakstīts, ka pārmēru aktīva dzimumdzīve ietekmē nieres caur Dai meridiānu. Tajā ir minēti arī citi vāja Dai meridiāna simptomi, piemēram, insults, gonoreja, izdalījumi no dzimumorgāniem, nieru pārslodze, aukstas ekstremitātes, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos, kaulu atrofija, muguras sāpes un vispārējs vājums. Turklāt Fuke Juiči (augsti novērtēta klasiskā grāmatā par ginekoloģiju, ko sarakstījis Cjinu dinastijas ārsts Šens Dzjiņao) ir aprakstītas sekas, ar kurām sakaras sievietes, kuras pārmērīgi nododas seksam. Izdalījumu krāsa signalizē par noteiktu orgānu problēmām: zaļa norāda uz problēmām ar aknām, sarkana – ar sirdi, dzeltena – ar liesu, balta – ar plaušām un melna – ar nierēm.

Tā kā Dai meridiāns ir svarīgs veselības uzturēšanai daudzās ķermeņa daļās, jostas tiek nēsātas virs tā, lai aizsargātu šo svarīgo savienojumu.

Gari halāti un garas kleitas

Visiem attēlā redzamajiem vīriešiem ir gari halāti un zābaki, un viņi izskatās tikumīgi un cienīgi. Sievietes, kas ģērbtas garās, plīvojošās kleitās, ir elegantas un graciozas. Kāpēc senajiem cilvēkiem patika valkāt šādus garus halātus un kleitas?

Kā zināms, cilvēka ķermenī ir 12 dzjin (galvenie) meridiāni un astoņi papildu meridiāni – Žeņ, Du, Dai, Čun, Jiņvei, Janvei, Jiņcjao un Jancjao. Šie papildu meridiāni palīdz organismam papildināt to, kas ir nepietiekams, un uzkrāt to, kas ir par daudz.

Kanonā Naņ Dzjiņ ("Atbildes uz grūtiem jautājumiem"), vietā, kur aprakstīta 28 medicīniskā problēma, teikts, ka Janvei un Jiņvei kanāli palīdz regulēt visu kanālu cirkulāciju organismā un uzkrāt to, kas ir par daudz. Janvei meridiāns sākas Baihui bioloģiski aktīvajā punktā galvvidū un Jiņvei meridiāns sākas Huijiņ bioloģiski aktīvajā punktā.

Senie cilvēki astoņus papildu meridiānus salīdzināja ar strautiem un ezeriem. Kad ķermenī ir daudz dzīvības spēka (cji un asiņu), tie tiek uzglabāti astoņos papildu meridiānos. Kad organismā cji un asins cirkulācija ir vāja, lai kompensētu to trūkumu, ķermenim būs nepieciešamas asinis un cji, kas glabājas papildu meridiānos. Jiņvei un Janvei meridiāniem ir regulējoša loma, lai nodrošinātu labu cji un asins līdzsvaru cilvēka ķermenī.

Janvei, Jiņvei, Jancjao un Jiņcjao meridiāni visi sākas potītes locītavā. Tāpēc tika uzskatīts, ka senatnē cilvēku garie halāti un kleitas darbojās kā upes krasti, nodrošinot to, ka cji un asinis varētu efektīvi plūst pareizajos virzienos.

Modernais apģērbs kaitē veselībai

Tagad mēs zinām, ka veselība senajiem ķīniešiem bija liela prioritāte visos ikdienas dzīves aspektos, tostarp ģērbšanās veidā. Taču tagad situācija ir dramatiski mainījusies.

Mūsdienās, staigājot pa ielu, jūs redzat vīriešus un sievietes, kas valkā drēbes ar speciāli izveidotiem caurumiem. Vasarā daudzi velk drēbes, kas atkailina plecus, nabu un augšstilbus. Daži valkā cieši pieguļošas bikses ar pazeminātu jostasvietu. Ziemā daži cilvēki nevelk zeķes, un citi staigā ar izspūrušiem matiem.

Senatnē cilvēki šādu ģērbšanās stilu uzskatītu par nepiemērotu, jo tas piesaista ļaunos garus un kaitē veselībai. Tas ir tāpēc, ka daudzi svarīgi bioloģiski aktīvie punkti atrodas uz galvas, kakla, pleciem, ceļu locītavām, potītēm utt. Ja šīs ķermeņa daļas pastāvīgi tiks atkailinātas, tas novedīs pie jaņ enerģijas noplūdes ķermenī, un ļaus aukstām un ļaunām matērijām iekļūt ķermenī, bloķējot bioloģiski aktīvos punktus un bojājot iekšējos orgānus.

Senatnē cilvēki ģērbās tā, lai pasargātu sevi no sešiem nelabvēlīgiem elementiem – vēja, aukstuma, karstuma, mitruma, sausuma un uguns. Viņu drēbes bija ne tikai vizuāli skaistas, bet raisīja arī tīrības un cieņas sajūtu.

Taču mūsdienu apģērbā visneaizsargātākās cilvēka ķermeņa daļas ļoti bieži vien tiek atstātas kailas. Tāpēc senatnē cilvēki runāja par sāpēm plecos 50 gadu vecumā, turpretim šodien cilvēki sūdzas par sāpēm plecos jau 20 gadu vecumā. Turklāt atsedzošs apģērbs veicina arī neveselīgas domas cilvēkiem, kas atrodas tā valkātāja tuvumā. Apģērbs vai aksesuāri ar skeletu vai dēmonu attēliem arī tika uzskatīti par negatīvas enerģijas piesaistītājiem.

Varbūt mūsdienās, kad sarežģītā situācija sabiedrībā rada cilvēkiem lielu stresu, mēs varam smelties iedvesmu no seno cilvēku dzīvesveida. Tas nāktu par labu ne tikai mums pašiem, bet arī uzlabotu mūsu sabiedrību kopumā.

Atsauces:

针灸甲乙经 ("Kanons par akupunktūru un piededzināšanu")

黄帝内经·灵枢 ("Dzeltenā imperatora iekšējais kanons – Linšu")

难经 ("Atbildes uz grūtiem jautājumiem")

傅青主女科 (Fu Cjindžu darbs par dzemdniecību un ginekoloģiju)

经穴释译教程 ("Akupunktūras rokasgrāmata")

扁鹊·心书 (Biaņa Cjue "Sirds grāmata")

宋史 ("Suņu dinastijas vēsture")

儒门事亲 (sena medicīnas grāmata, kas sarakstīta Dzjiņu dinastijas laikā)

Raksts angļu valodā: