To ĶKP amatpersonu liktenis, kuras organizēja Faluņgun vajāšanu izraisījušo incidentu

Lai gan daudzi cilvēki tic karmiskajai atmaksai, daži var apšaubīt, vai tā ir reāla, jo šis likums darbojas ārpus cilvēku sfēras.

Situācija var būt daudz neskaidrāka, ja sekas iestājas stipri vēlāk vai arī veidā, kas nav tieši saistīts ar sākotnējo rīcību.

Tomēr daudzi cilvēki, atverot savu sirdi un prātu, spēj saskatīt saikni starp vēlākajām sekām un kāda cilvēka agrāko rīcību.

Šeit mēs pastāstīsim par trīs Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) augstākajām amatpersonām, kuras 1999. gada aprīlī Tiaņdzjiņā organizēja Faluņgun praktizētāju arestus, kas trīs mēnešus vēlāk noveda pie Faluņgun vajāšanas, un par šo personu tālākajiem likteņiem.

Tiaņdzjiņas incidents

20. gadsimta 90. gadu beigās Ķīnā plaši izplatījās Faluņgun – dvēseles un ķermeņa pilnveidošanas prakse, kas māca paaugstināt morāli, sekojot Īstenības, Labestības, Pacietības principiem.

Sākumā, kad prakse sāka izplatīties sabiedrībā, komunistiskā režīma attieksme pret to bija pozitīva. Taču pēc tam, kad Faluņgun kļuva arvien populārāks, īpaši partijas biedru un militārpersonu vidū, režīms pakāpeniski mainīja savu nostāju.

ĶKP lojālais "zinātnieks" He Dzuosju sāka uzbrukt Faluņgun 1999. gadā. Viņš ir kodolfiziķis, Ķīnas Zinātņu akadēmijas loceklis, kā arī marksisma teorētiķis.

1999. gada 11. aprīlī "Jaunatnes žurnālā" tika publicēts viņa raksts ar nosaukumu "Es neatbalstu jauniešus, kas praktizē Faluņgun". Publikācija saturēja nepatiesus, Faluņgun nomelnojošus apgalvojumus.

Praktizētāji no Tiaņdzjiņas rakstīja vēstules Tiaņdzjiņas Izglītības institūta (kam pieder žurnāls) galvenajam redaktoram, kurās skaidroja faktus par Faluņgun. Daudzi praktizētāji 1999. gada 22. aprīlī devās uz institūtu, ar nodomu atrisināt pārpratumus.

Tiaņdzjiņas Politiski-juridisko lietu komitejas partijas sekretārs un Tiaņdzjiņas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors Suns Pinšuņs devās uz Tiaņdzjiņas Izglītības institūtu novērtēt situāciju.

Pēc Suna aiziešanas vietējā milicija, saskaņā ar Suna un Tiaņdzjiņas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktora vietnieka Vu Čanšuņa pavēli, iebruka universitātes pilsētiņā, vicinot stekus, lai padzītu praktizētājus no institūta. Par "sabiedriskās kārtības traucēšanu" tika arestēti 45 praktizētāji.

Citi praktizētāji vērsās pie Tiaņdzjiņas pilsētas valdības, lai ziņotu par šiem arestiem. Tiaņdzjiņas pašvaldības partijas sekretāram Džanam Ličanam pakļautās amatpersonas sacīja, ka neko nevarot izdarīt, lūdzot praktizētājus doties uz Pekinu un vērsties pie centrālās valdības.

Rezultātā 1999. gada 25. aprīlī desmitiem tūkstošu Faluņgun praktizētāju no visas valsts devās uz Pekinu. Toreizējais premjerministrs pieņēma trīs praktizētāju pārstāvjus un apsolīja nodrošināt praktizētājiem brīvu vidi, kur praktizēt savu ticību, kā arī uzdeva Tiaņdzjiņas varas iestādēm atbrīvot arestētos praktizētājus.

Tomēr toreizējais ĶKP augstākais līderis Dzjans Dzemiņs izmantoja to par ieganstu Faluņgun vajāšanai. Viņš apgalvoja, ka praktizētāji apelācijas laikā aplenkuši centrālās valdības ēku kompleksu un mēģinājuši gāzt valdību. 1999. gada 20. jūlijā Dzjans uzsāka valsts mēroga Faluņgun izskaušanas kampaņu.

Triju amatpersonu gals

Trīs galvenās Tiaņdzjiņas incidentā iesaistītās amatpersonas – Suns Pinšuņs, Vu Čanšuņs un Džans Ličans – aktīvi piedalījās arī turpmākajā vajāšanā. Tāpat kā daudzas citas vajāšanā aktīvi iesaistītās amatpersonas, kuras tika atstādinātas no amata vai piedzīvoja dažādas nelaimes, arī šīs trīs amatpersonas Tiaņdzjiņā piemeklēja līdzīgas traģiskas beigas, lai gan viņu loma Faluņgun vajāšanā nekad netika pieminēta viņiem izvirzītajās apsūdzībās, jo šī tēma joprojām ir lielākais tabu komunistiskajā režīmā.

Suns Pinšuņs izdara pašnāvību

Suns Pinšuņs vadīja Tiaņdzjiņas miliciju un tieslietu sistēmu gandrīz 20 gadus. Viņš bija galvenā persona, kas izraisīja Tiaņdzjiņas incidentu. Pēc tam, kad vairākus mēnešus vēlāk sākās vajāšana, viņš arī turpmākajos gados deva norādījumus vietējai milicijai arestēt un spīdzināt Faluņgun praktizētājus. Viņš arī piedalījās vietējās konferencēs un pasākumos, lai nomelnotu Faluņgun.

2007. gada 3. jūnijā Suns tika atrasts miris savā kabinetā Tiaņdzjiņas pašvaldības partijas komitejas ēkā. ĶKP oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka Suns "izdarījis pašnāvību, baidoties no atbildības par saviem noziegumiem" un uzskaitīti tādi viņa noziegumi, kā morālais pagrimums, mīļākās uzturēšana, varas ļaunprātīga izmantošana un centieni iegūt nelikumīgu finansiālo labumu savai mīļākajai.

Džans Ličans mirst no slimības neilgi pēc aiziešanas pensijā

Tiaņdzjiņas incidenta laikā 1999. gadā Tiaņdzjiņas pašvaldības partijas komiteja, kuru vadīja Džans Ličans, uzstāja, ka neatvainosies Faluņgun praktizētājiem par viņu ticību apmelojošā raksta publicēšanu. Tā vietā Džans veica "izšķirošo pasākumu" un arestēja vairākus desmitus Faluņgun praktizētāju, kā rezultātā praktizētāji devās uz Pekinu, lai vērstos pie valdības.

Vairāk nekā divas desmitgades strādājot Tiaņdzinas pārvaldē, Džans izpelnījās sliktu reputāciju vietējo iedzīvotāju vidū un tika iesaukts par "meli Džanu".

Pēc Suna Pinšuņa nāves 2007. gadā Džans aizgāja pensijā. Neilgi pēc tam, 2008. gada 10. janvārī, viņš nomira no slimības. Kad šīs ziņas parādījās, cilvēki uz ielām sarīkoja uguņošanu, lai to nosvinētu.

Vu Čanšuņu iesloga cietumā

Vu Čanšuņs bija galvenais milicis-izpildītājs Tiaņdzjiņas incidenta laikā un daudzus gadus vadīja Faluņgun vajāšanu.

Pēc Suna Pinšuņa nāves Tjaņdziņā izplatījās baumas, ka Vu ir arestēts. Taču Vu izdevās izvairīties no atbildības un viņš pat pārņēma Suna amatu, jo Dzjana Dzemiņa piekritēji turpināja viņu atbalstīt.

Atmaksa Vu piemeklēja pēc septiņiem gadiem. 2014. gada 20. jūlijā – vajāšanas sākuma gadadienā – pret viņu tika uzsākta izmeklēšana. Viņa noziegumi bija saistīti ar morālo pagrimumu, nepiedienīgām attiecībām, korupciju, kukuļošanu, valsts līdzekļu piesavināšanos un varas ļaunprātīgu izmantošanu.

2017. gada 27. maijā par līdzekļu piesavināšanos Vu tika piespriests nāvessods, un soda izpilde tika atlikta uz diviem gadiem. Pēc divu gadu cietumsoda izciešanas viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, bez iespējas to samazināt vai saņemt nosacītu atbrīvošanu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/12/15/197004.html