Tradicionālā ķīniešu kultūra: kāpēc jāievēro etiķete (2.daļa)

(Turpinājums no 1. daļas)

"Rituālu pierakstos" ir aprakstīts kādām jābūt cilvēcīgām attiecībām: vecākiem jāizturas pret bērniem ar labestību, bet bērniem jāizrāda sirsnīga bijība saviem vecākiem. Vecākajiem brāļiem un māsām jālolo un jāsargā jaunākos, bet jaunākajiem brāļiem un māsām jābūt pazemīgiem vecāko brāļu un māsu klātbūtnē. Vīram jāizturas ar cieņu pret savu sievu, bet sievai jābūt paklausīgai vīram. Vecākajai paaudzei ir jāaizsargā un jārūpējas par jaunākajiem, savukārt jaunajiem ir jāciena un jāpilda vecāko griba.

Turpinājumā minēti vairāki šo tradicionālo attiecību piemēri.

Dēls, kurš guva atzinību ar savu dēla godbijību

Vēlīnās Šanu dinastijas laikā Džou klana vadonim Tajam bija trīs dēli – vecākais dēls Taibo, otrais dēls Džunjuns un trešais dēls Dzjili. Dzjili bija dēls Dzjičans, kurš vēlāk kļuva par Džou dinastijas valdnieku Veņu.

Kad Dzjičans piedzima, durvīs ielidoja sarkans zvirbulis ar sarkanu vēstuli knābī. Redzot šo labvēlīgo zīmi, valdnieks Tajs nolēma nodot varu trešajam dēlam Dzjili, lai tas vēlāk to nodotu Dzjičanam. Senos laikos tā nebija pieņemts darīt, jo varu parasti pārņēma vecākais dēls.

Uzzinot par tēva nodomiem, Taibo kopā ar brāli Džunjunu aizbēga uz nomaļu apvidu, lai neradītu traucējumus tēva plāniem. Tāpat viņš arī nogrieza matus un uztaisīja tetovējumu, tādējādi apliecinot savu lēmumu vairs neatgriezties pie civilizācijas. Tā valdnieks Tajs nodeva troni Dzjili un vēlāk Dzjičanam bez jebkādiem sarežģījumiem.

Drīz vien Taibo nosauca reģionu, uz kuru viņš aizbēga, par Vu valsti, kas atradās mūsdienu Dzjansu provincē. Ap 1000 vietējās ģimenes izvēlējās viņu par šī apvidus valdnieku.

Pēc astoņām paaudzēm Vu troni pārņēma 19. Vu karalis Šoumens. Šoumens plānoja nodot troni savam ceturtajam dēlam Dzjidža, jo viņam bija laba reputācija. Taču Dzjidža atteicās no troņa, jo tas būtu sabiedrībā noteiktās kārtības pārkāpums. Šoumens uzrunāja Dzjidža trīs reizes, bet katru reizi saņēma atteikumu. Arī Vu tauta vēlējās, lai Dzjidža kļūtu par valdnieku. Galu galā Dzjidža devās prom, lai kļūtu par zemnieku.

Konfūcijs ļoti atzinīgi izteicās par Taibo, slavējot viņa raksturu un pazemību.

Vecākā brāļa labestība

Savos "Norādījumos ģimenei ( Djza Faņ) vēsturnieks Sima Guans rakstīja, ka senais gudrais Šuņs vienmēr izturējās labi pret citiem, pat tad, ja tie bija naidīgi noskaņoti.

Šuņa tēvs, pamāte un jaunākais brālis Sjans bieži vien slikti izturējās pret zēnu. Pēc tam, kad valdnieks Jao nosauca Šuņu par savu pēcteci, tos pārņēma vēl lielāka skaudība, viņi gribēja Šunu nogalināt un pārņemt viņa īpašumus.

Reiz viņi lūdza Šuņu salabot šķūni, un kad viņš uzkāpa uz jumta, noņēma kāpnes un aizdedzināja ēku. Par laimi Šuņam izdevās izglābties.

Citā reizē viņi lūdza Šuņu izrakt aku. Kamēr viņš bija akā, ģimene centās viņu aprakt. Pēc tam, kad aka jau bija pilna ar zemi, Sjans plānoja atdot Šuna lopus un labību vecākiem, bet pārējo Šuņa īpašumu paturēt sev. Viņš gribēja paņemt sev arī Šuņa sievu.

Brīnumainā kārtā Šuņam izdevās izglābties pa akas sānu tuneli. Kad viņš atgriezās mājās, Sjans bija satriekts, taču saglabājis mierīgu sejas izteiksmi, teica: "Es tik ļoti pēc tevis ilgojos!"

Šuņs piedeva viņam, un lūdza palīdzēt pārvaldīt valsti.

Šuņa ieguldījums tika godāts visā Ķīnas pastāvēšanas laikā. Lai gan Šuņs dzīvoja sev nedraudzīgā vidē, viņš pret visiem izturējās ar cieņu un labestību. Šan Šu (Dokumentu grāmata) teikts: "Šuņs sasniedza lielus augstumus bez kāpšanas, un (viņa reputācija) izplatījās tālu, viņam nemaz neceļojot."

Tā kā viņš bija tikumīgs, cilvēki protams, tiecās pie viņa. Lai arī kur Šuņs devās, šī vieta, kā vēsta leģenda, gada laikā kļuva par ciematu, divu gadu laikā par pilsētciematu un trīs gadu laikā par pilsētu.

Godbijīgs jaunākais brālis

Dzjiņu dinastijas laikā dzīvoja divi brāļi: Vans Sjans un Vans Laņs. Laņa māte bija Sjana pamāte. Tāpēc Laņs viņai bija mīļāks nekā Sjans.

Kad Laņs bija dažus gadus vecs, viņš bieži redzēja kā viņa māte, vārdā Džu, ar žagariem per viņa vecāko brāli Sjanu. Kad tas notika, viņš centās pasargāt brāli no pēriena, apskaujot to.

Kad brāļi paaugās, Laņs bieži lūdza māti nepērt Sjanu, un situācija nedaudz uzlabojās. Vēlāk, kad abi brāļi apprecējās, Džu allaž prasīja, lai Sjans un viņa sieva palīdzētu viņai ar darbiem. Laņs palīdzēja pārim, kad vien varēja.

Pēc brāļu tēva nāves Sjans kļuva slavens ar savu tikumību un labo raksturu. Džu tas skauda un viņa gribēja nogalināt padēlu ar saindētu vīnu.

Laņs uzzināja par šo plānu un pasniedzās pēc vīna kausa. Sjans arī saprata, ka kaut kas nav kārtībā, un nevēlējās, lai viņa brālis mirtu. Redzot, ka brāļi cīnās par saindēto vīnu, māte nobijās, ka Laņs to varētu izdzert, un izlēja vīnu ārā.

Vēlāk, kad Džu gatavoja Sjanam ēdienu, Laņs vienmēr to nogaršoja pirmais. Tāpēc ar laiku māte pārtrauca mēģinājumus kaitēt Sjanam.

Ģenerālis Lu Cjiņs apbrīnoja Sjana raksturu un dāvināja tam zobenu sakot, ka šādu zobenu ļauts nēsāt tikai augstām amatpersonām. Pirms nāves Sjans atdeva zobenu Laņam, vēlot viņam un viņa pēcnācējiem veiksmīgu nākotni.

Un tik tiešām, vairāki Laņa bērni kļuva par augstām amatpersonām. Viņa mazmazdēls Vans Sjidži kļuva par vienu no slavenākajiem kaligrāfiem Ķīnas vēsturē.

(Turpinājums sekos)

Abots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/10/3/196016.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.