Bijušā galvenā "ofisa 610" direktora vietnieka Ke Lianduna noziegumi

Nesen Faluņgun praktizētāji 36 valstīs iesniedza savu valstu valdībām jaunu sarakstu ar vainīgo vārdiem, kas iesaistīti praktizētāju vajāšanā Ķīnā. Saraksti tika iesniegti gan tieši 2021. gada 10. decembrī – Starptautiskajā cilvēktiesību dienā –, gan ap šo datumu. Praktizētāji pieprasīja, lai viņu valdības aizliedz vainīgajiem un viņu ģimeņu locekļiem ieceļot šajās valstīs un iesaldē viņu aktīvus.

Starp 36 valstīm ir "Piecu acu" alianses valstis (ASV, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda), 23 Eiropas Savienības valstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Zviedrija) un vēl 8 valstis (Dienvidkoreja, Indonēzija, Izraēla, Japāna, Lihtenšteina, Meksika, Norvēģija un Šveice).

Faluņgun (saukts arī par Faluņ Dafa) ir dvēseles un ķermeņa pilnveidošanas prakse, kuru Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) kopš 1999. gada jūlija pakļauj vajāšanai (kas ietver praktizētāju spīdzināšanu un viņu orgānu izņemšanu, izraisot nāvi). Nesen praktizētāji dažādu valstu valdībām iesniedza daudzus likumpārkāpēju sarakstus, pieprasot, lai pret šīm personām tiktu piemērotas sankcijas. Šogad noziedzīgo nodarījumu izdarītāju saraksts pirmo reizi ir ticis iesniegts arī Igaunijas valdībai.

Šajā sarakstā iekļauts arī bijušais galvenā "ofisa 610" direktora vietnieks Ke Lianduns.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Vainīgā oficiālais vārds un uzvārds: Ke (uzvārds) Lianduns (vārds) (柯良栋).
Dzimums: vīrietis.

Valsts: Daje, Hubejas province, ĶTR (Ķīnas Tautas Republika).

Dzimšanas gads/mēnesis: 1963. gada jūlijs.

Amats vai dienesta stāvoklis:

1989. gada jūlijs: iestājās darbā Sabiedriskās drošības ministrijas Juridisko lietu departamentā.

2005. gads: iecelts par Sabiedriskās drošības ministrijas Juridisko lietu departamenta vadītāju.

2009. gada aprīlis – 2014. gada maijs: Džedzjanas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldes direktora vietnieks, Handžou pilsētas partijas komitejas Pastāvīgās komitejas loceklis, Sabiedriskās drošības direktors un pilsētas partijas komitejas Politiski-juridisko lietu komitejas sekretāra vietnieks.

2014. gada jūnijs – 2018. gada marts: iecelts par galvenā "ofisa 610" direktora vietnieku un ieņēma šo amatu līdz pat galvenā "ofisa 610" likvidēšanai.

2018. gada aprīlis: Nacionālā Tautas kongresa ģenerālsekretāra vietnieks.

Pašreiz: Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

1999. gada 10. jūnijā ĶKP nodibināja organizāciju ar nosaukumu "Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas vadošā grupa Faluņgun jautājumu risināšanai", kuras mērķis bija īstenot Faluņgun vajāšanu. To bieži dēvē par "ofisu 610", jo tas tika izveidots 10. jūnijā (6.–10.).

"Ofiss 610" ir atbildīgs par Faluņgun praktizētāju apspiešanas operācijām visā Ķīnā. Lai vajātu Faluņgun, "ofiss 610" ir iejaucies visu Ķīnas valdības institūciju darbībā — tas kontrolē un mobilizē Sabiedriskās drošības pārvaldi (miliciju), prokuratūru, tiesas, armiju, slepenos aģentus, diplomātiju, izglītības sistēmu, medicīnas iestādes un valsts propagandas mašinēriju. Tas izveidoja stingru un neatkarīgu operatīvu sistēmu, kas kontrolē visu, sākot no centrālās valdības līdz vietējās sabiedrības līmenim. Tas uzrauga un kontrolē cilvēkus un visus sabiedrības aspektus. Mērķis – īstenot Faluņgun praktizētāju genocīdu.

Smagākie noziegumi

Ke Lianduns ilgu laiku strādāja sabiedriskās drošības sistēmā, kura vienmēr bija vajāšanu priekšgalā. Viņš izpildīja bijušā ĶKP vadītāja Dzjana Dzemiņa pavēles, īstenojot vajāšanu, it īpaši laikā, kad ieņēma galvenā "ofisa 610" direktora vietnieka amatu no 2014. gada jūnija līdz 2018. gada martam. Viņš strādāja, lai īstenotu ĶKP genocīda politiku Faluņgun iznīcināšanai. Saskaņā ar pieejamo statistiku uz 2021. gada novembri ir apstiprināts, ka Ke amata pilnvaru laikā 4706 Faluņgun praktizētāji tika nomocīti līdz nāvei, un vismaz 282 cilvēku vajāšanu rezultātā nomira.

Kā "ofisa 610" direktora vietnieks, Ke zināja un tātad bija atbildīgs par visām stratēģijām, plāniem un darbībām, kas izstrādātas Faluņgun vajāšanai, kā arī par viņa darbības laikā īstenotās vajāšanas sekām. Tas ietver arī tiešu un netiešu ietekmi uz turpmāko vajāšanu.

Atsevišķi vajāšanas gadījumi laikā, kad Ke bija Sabiedriskās drošības ministrijas Juridisko lietu biroja direktors (no 2005. līdz 2009. gadam)

Sabiedriskās drošības ministrija 2006. gada 28. februārī Pekinā rīkoja preses konferenci par "Sabiedriskās drošības administratīvā soda likumu", kuram oficiāli bija jāstājas spēkā 1. martā. Kad reportieris jautāja, kā likums attieksies uz Faluņgun, toreizējais Sabiedriskās drošības ministrijas Juridisko lietu biroja direktors Ke, nepareizi interpretējot likumu, paziņoja, ka cilvēki, kuri ir iesaistījušies Faluņgun aktivitātēs, "saskaņā ar likumu" var tikt nosūtīti uz pāraudzināšanas darba nometnēm . Viņš arī uzdeva lielākajai ziņu vietnei Sina.com publicēt viņa atbildes uz žurnālistu jautājumiem un darīt zināmu viņa nodomu pastiprināt vajāšanu. Raksta nosaukums bija "Sabiedriskās drošības ministrija: sods sabiedriskās drošības ietvaros vai pāraudzināšana ar darbu, tiks piemēroti ikvienam, kas iesaistās Faluņgun aktivitātēs".

Atsevišķi vajāšanas gadījumi laikā, kamēr Ke ieņēma galvenā "ofisa 610" direktora vietnieka amatu (no 2014. gada jūnija līdz 2018. gada martam)

Noziegumi, kas saistīti ar vajāšanu 2014. gadā

2014. gadā, saskaņā ar "ofisa 610" direktīvu, Ķīnā gandrīz katru dienu notika daudzi plānoti un mērķtiecīgi praktizētāju grupu aresti un viņu dzīves vietu pārmeklēšana. Saskaņā ar Minghui.org tīmekļa vietnes statistiku, 2014. gadā arestēto Faluņgun praktizētāju skaits sasniedza 6415 cilvēku, kas bija par 29,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā (4942).

2014. gada 9. jūnijā "ofiss 610" Iekšējā Mongolijā izdeva "Konfidenciālu dokumentu Nr. 2014", ar kuru tika pieprasīta "pamatinformācija par Faluņgun praktizētājiem" un informācijas apkopošana nākamajam vajāšanas raundam. Saskaņā ar galvenā "ofisa 610" un Sabiedriskās drošības ministrijas izdoto slepeno dokumentu, visām "ofisa 610" nodaļām valstī tika dota pavēle vākt informāciju par vietējiem Faluņgun praktizētājiem.

2014. gada 18. jūlijā Dzjiliņas provinces Čančuņas pilsētā tika arestēti 29 Faluņgun praktizētāji. 2. septembrī vairāk nekā 30 Faluņgun praktizētāju un viņu ģimenes locekļu tika arestēti Dzjiliņas provinces Tunhua pilsētā. Dzjansu provinces Sabiedriskās drošības pārvalde un "ofiss 610" tiešā veidā vadīja milicijas darbu Liaņjuņganas pilsētā un ir atbildīgi par vairāk nekā 100 praktizētāju arestiem tajā dienā.

53 gadus veco Džanu Šusjaņu 2014. gada 7. augustā aizturēja Dzjiliņas provinces Tumeņas pilsētas Iekšējās drošības biroja miliči. 24 stundu laikā viņu nomocīja līdz nāvei. Ģimenes locekļi ievēroja, ka viņas ķermenis no krūtīm līdz augšstilbiem bija vienos zilumos un sasitumos. Āda uz augšstilbiem bija pārplēsta, bet ģenitāliju apvidū bija redzamas apdegumu pēdas no elektrošoka steku triecieniem. Turklāt uz viņas muguras bija asiņaini pēdu nospiedumi. Ārsts, kurš veica autopsiju, secināja, ka viņas nāvi izraisījusi spīdzināšana.

Saskaņā ar Minghui.org datiem gandrīz 1000 praktizētājus, kas tika arestēti 2014. gadā, "ofisa 610" darbinieki turēja 158 "melnajos cietumos" (smadzeņu skalošanas centros).

Cuju Džaņjuņu 2014. gada 9. septembrī arestēja Dzjiliņas provinces Juišu pilsētas Iekšējās drošības biroja miliči. 12. septembrī viņa tika nogādāta Juišu smadzeņu skalošanas centrā, kur viņai tika doti nezināmi medikamenti, kas radīja fizisku diskomfortu. Viņai sāpēja rokas, kakls, mugura un pat kauli. Viņa nevarēja ēst. Cuja nomira 2014. gada 3. novembrī.

2014. gadā tika tiesāti 983 Faluņgun praktizētāji, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2013. gadā (796), un 635 no viņiem tika piespriests sods. Vismaz 65 praktizētājiem tika piespriests septiņus gadus vai vēl ilgāks cietumsods, bet maksimālais piespriestais soda mērs bija 12 gadus ilgs ieslodzījums.

Turklāt 2014. gadā līdz nāvei tika nomocīts 91 praktizētājs. Viens no viņiem bija maiznīcas īpašnieks Vans Haidzjiņs no Cjiņhuandao pilsētas, Hebejas provincē. Viņu arestēja 2014. gada 22. aprīlī un nogādāja Funinas aizturēšanas centrā. Trīs apcietinājumā pavadīto mēnešu laikā viņš tika sists, piespiedu kārtā barots, spiests strādāt neapmaksātu darbu un pakļauts seksuālai vardarbībai. Viņš nomira 2014. gada 9. oktobrī, atstājot sievu un divus mazus bērnus. Viņam bija 46 gadi.

Noziegumi, kas saistīti ar vajāšanu 2015. gadā

Saskaņā ar Minghui.org statistiku 2015. gadā 30 provincēs un pašvaldībās tika fiksēti vismaz 19 095 gadījumi, kad Faluņgun praktizētāji tika arestēti, viņu mājas tika izlaupītas vai arī viņi tika pakļauti cita veida vajāšanai.

2015. gadā kopumā tika notiesāti 878 Faluņgun praktizētāji. Jaunākā no viņiem bija 23 gadus vecā Biaņa Sjaohuja no Hebejas provinces. Vecākie bija Liao Aņaņa no Gaņsu (80 gadus veca) un Vans Dzjaguo no Liaoninas (81 gadu vecs).

Miliči no Šuančenas rajona Iekšējās drošības biroja Harbinas pilsētā, Heilundzjanas provincē, 2015. gada 11. jūlijā arestēja vairāk nekā 80 praktizētājus. Četriem no viņiem piesprieda brīvības atņemšanu.

2015. gadā 95 praktizētāji tika spīdzināti līdz nāvei, un astoņi no viņiem nomira cietumos. Duns Haņdzje bija vecākais inženieris no Hebejas provinces. Džuodžou pilsētas tiesa 2015. gada 11. februārī piesprieda viņam piecu gadu cietumsodu. Kad ģimene ap 16. augustu devās uz aizturēšanas centru viņu apciemot, viņš bija jau pārvests uz Dzjidunas cietumu. Pēc nepilniem diviem mēnešiem, 2015. gada 10. oktobrī, viņš spīdzināšanas rezultātā nomira. Praktizētājs bija 62 gadus vecs.

Noziegumi, kas saistīti ar vajāšanu 2016. gadā

2016. gadā ĶKP turpināja īstenot savu genocīda politiku, lai iznīcinātu Faluņgun praktizētājus saskaņā ar direktīvām: "Iznīcināt viņus fiziski, sabojāt viņu reputāciju un sagraut finansiāli" un "Faluņgun praktizētāju nogalināšana nav nogalināšana, bet ir uzskatāma par pašnāvību".

2016. gada 24. janvārī galvenais "ofiss 610" Pekinā rīkoja "Nacionālās kultu novēršanas un apkarošanas sistēmas rekomendāciju konferenci" un "Nacionālo kultu novēršanas un apkarošanas biroju direktoru konferenci". Papildus tam, ka tika apkopoti 2015. gada "sasniegumi cīņā ar kultiem", sanāksmē galvenokārt tika apspriests darba plāns 2016. gadam. Ke uzsvēra nepieciešamību koncentrēties uz trim "smagām cīņām", tostarp vēršanos pret praktizētāju centieniem ārpus Ķīnas atmaskot vajāšanu, vēršanos pret praktizētāju centieniem atmaskot vajāšanu internetā, un nepieļaut to, ka vēl vairāk cilvēku sāk pievērsties Faluņgun.

2016. gadā Ke devās uz Šanhaju, lai noskatītos propagandas priekšnesumu, kurā tika nomelnots Faluņgun. 2016. gada 24. maijā viņš devās uz Šaņdunas provinces Dzjinaņas pilsētu, lai pārbaudītu vietējās milicijas progresu "cīņā pret Faluņgun".

2016. gada 28. jūnijā Liaoninas provincē tika arestēti vairāk nekā 100 praktizētāji. Arestus organizēja "ofiss 610" un Liaoninas provinces Politiski-juridisko lietu komiteja. Uz šo operāciju tika nosūtīts liels skaits milicijas darbinieku.

Minghui.org interneta vietne apstiprināja, ka 2016. gadā tika notiesāti 1265 Faluņgun praktizētāji, tostarp 1162 praktizētāji par 2016. gadu un 103 praktizētāji par 2015. gadu. Vēl 91 praktizētājs tika nomocīts līdz nāvei, un 22 no viņiem nomira, atrodoties apcietinājumā.

Sjuja Guisja no Liaojanas pilsētas Liaoninas provincē tika arestēta 2016. gada 27. oktobrī. Kad viņa bija ieslodzīta Liaojanas aizturēšanas centrā, viņa pieteica bada streiku, protestējot pret vajāšanu. 7. novembrī uzraugi viņu piesēja pie gultas "izplesta ērgļa" pozā un pakļāva piespiedu barošanai. Piespiedu barošanas laikā viņai sākās krampji, taču neviens nemēģināja pārtraukt barošanu vai jel kā palīdzēt. Kad uzraugi sievieti nogādāja klīnikā, viņa jau bija mirusi. Viņas seja bija tik ļoti pietūkusi, ka viņu gandrīz nebija iespējams atpazīt. Sjujai Guisja bija 47 gadi.

Starp tiem, kas 2016. gadā nomira apcietinājumā, ir Li Kajs no Cjiņhuandao pilsētas Hebejas provincē; Jana Žuicjiņa no Harbinas pilsētas Heilundzjanas provincē; Džao Cuņgujs no Šaņsji provinces; Džu Haišaņs no Dzjiliņas provinces; Sjuna Dzjijuja no Šaaņsji provinces; un Pena Veņsju no Guandunas provinces.

Noziegumi, kas saistīti ar vajāšanu 2017. gadā

2017. gada februāra sākumā galvenais "ofiss 610" uzsāka masveida vajāšanas operāciju visā valstī ar nosaukumu "klauvēšana pie durvīm", kuras mērķis bija Faluņgun praktizētāju vajāšana. Šo kampaņu īstenoja Sabiedriskās drošības ministrija sadarbībā ar vietējiem milicijas iecirkņiem, mikrorajonu, rajonu un ciematu komitejām.

Miliči, kuriem bija saraksts ar vietējo Faluņgun praktizētāju vārdiem, devās uz katra praktizētāja mājām šajā rajonā un lika viņiem uzrakstīt garantijas paziņojumu ar solījumu vairs nepraktizēt Faluņgun. Tie, kas atteicās paklausīt, tika arestēti, viņu dzīvesvietas pārmeklēja vai arī viņi tika notiesāti. Daži tika nomocīti līdz nāvei, un daži viņu ģimenes locekļi arī tika vajāti un ietekmēti.

Saskaņā ar Minghui.org statistiku, 2017. gadā vismaz 7632 praktizētāji tika arestēti, 14 892 tika pakļauti vajāšanai un 1134 notiesāti. Tas notika 259 pilsētās 28 provincēs, autonomajos reģionos un pašvaldībās visā valstī. Vismaz 40 praktizētāji 17 provincēs un pašvaldībās tika nomocīti līdz nāvei.

2017. gada 31. augustā Jilaņas apgabala Heilundzjanas provinces Iekšējās drošības biroja darbinieki arestēja 29 praktizētājus Jilaņas un Huačuaņas apgabalā. Četrpadsmit no viņiem vēlāk tika notiesāti.

Fenu Dzjuaņu no Fošaņas pilsētas Guandunas provincē arestēja un nogādāja Sanšui "smadzeņu skalošanas" centrā 2017. gada aprīlī. Pēc desmit dienu spīdzināšanas viņai sākās smaga vemšana un caureja. Tikai divus mēnešus pēc atgriešanās mājās sievietei attīstījās orgānu mazspēja un 2017. gada 1. oktobrī viņa nomira. Radās aizdomas, ka viņa mirusi saindēšanas rezultātā. Viņai bija 67 gadi.

Noziegumi, kas saistīti ar vajāšanu 2018. gadā

2018. gada pirmajos trīs mēnešos, kamēr Ke bija galvenā "ofisa 610" direktora vietnieks, vismaz 21 praktizētājs tika nomocīts līdz nāvei, 235 praktizētājus notiesāja un 870 arestēja.

Suņa Miņa, skolotāja no Anšaņas pilsētas Liaoninas provincē, 2018. gada 8. martā tika nomocīta līdz nāvei Liaoninas sieviešu cietumā, kur viņa izcieta septiņu gadu cietumsodu. Viņai bija 50 gadi. Suņas tēvs pastāstīja, ka viņam tika atļauts apmeklēt meitu cietumā tikai 2018. gada 7. februārī – gandrīz divus gadus pēc tam, kad viņu 2016. gada 28. jūnijā arestēja. Apmeklējumu telpā viņu ienesa kāds cilvēks uz savas muguras. Spīdzināšanu rezultātā viņa vairs nevarēja staigāt. Mēnesi vēlāk, 8. martā, cietums paziņoja Sjuņas tēvam, ka viņa ir pārvesta uz Liaoninas provinces Cietumu pārvaldes biroja vispārējā tipa slimnīcu. Viņš ieradās slimnīcā tajā pašā dienā pulksten 12:50, bet uz to brīdi viņa jau bija mirusi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/12/25/197152.html